2. solis /
Pakalpojuma pieprasīšana
• Iesniegumu vai citas institūcijas ziņojumu iesniedz personīgi Bāriņtiesā, nosūta pa pastu vai elektroniski, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu.
• Bāriņtiesa savas kompetences ietvaros var pieprasīt no valsts, pašvaldību iestādēm, komercsabiedrībām un organizācijām ziņas, kas nepieciešamas, lai pieņemtu bērna interesēm atbilstošu lēmumu.
• Lēmuma pieņemšanā tiek uzklausīti vecāki, bērns un citas iesaistītās personas, izvērtēti visi iesniegtie un bāriņtiesas rīcībā esošie dokumenti.
• Bāriņtiesa, ierosinot lietu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam, veic riska novērtēšanu (vecāka līdzatkarība, problēmas neatzīšana u.tml.), informē vecāku par sekām un uzdod viņam sadarbībā ar sociālo dienestu noteiktā termiņā novērst bērna attīstībai nelabvēlīgos apstākļus.
• Ja vecāks šajā termiņā kavējas novērst bērna attīstībai nelabvēlīgos apstākļus un bērna palikšana ģimenē var radīt draudus bērna dzīvībai un veselībai, bāriņtiesa lemj par aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam un bērna šķiršanu no ģimenes.
Bāriņtiesa, pieņemot lēmumu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam, rakstveidā informē viņu:
1) par pienākumu sadarboties ar savas dzīvesvietas pašvaldības sociālo dienestu un citām institūcijām un personām, lai sekmētu bērna atgriešanos ģimenē;
2) par pienākumu maksāt par bērnam sniegto ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu;
3) par tiesībām saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ja vecāks atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem šīs palīdzības saņemšanas nosacījumiem.
Sagatavojot lietu par pārtraukto bērna aizgādības tiesību atjaunošanu vai par prasības iesniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai vecākam, bāriņtiesa:
1) noskaidro, vai ir zuduši iemesli, kuru dēļ vecākam tika pārtrauktas bērna aizgādības tiesības;
2) pieprasa vecāka dzīvesvietas sociālajam dienestam atzinumu par iespējām bērnam atgriezties vecāka aizgādībā;
3) pieprasa no audžuģimenes, aizbildņa vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas informāciju par bērna un vecāka saskarsmi, garīgo un materiālo atbalstu bērna audzināšanā ārpusģimenes aprūpes laikā;
4) pieprasa citu informāciju, kas nepieciešama, lai pieņemtu pamatotu lēmumu.
• Pārtrauktās aizgādības tiesības vecākam atjauno, kad bāriņtiesa atzīst, ka vairs nepastāv aizgādības tiesību pārtraukšanas apstākļi.
• Ja gada laikā no aizgādības tiesību pārtraukšanas nav iespējams tās atjaunot, bāriņtiesa lemj par prasības celšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai, izņemot gadījumu, kad aizgādības tiesības nevar atjaunot no vecāka neatkarīgu apstākļu dēļ. Bāriņtiesai ir tiesības lemt par prasības celšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai pirms minētā termiņa, ja tas ir bērna interesēs.
• Bāriņtiesa vēršas tiesā divu mēnešu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas, sagatavojot prasības pieteikumu tiesai par bērna aizgādības tiesību atņemšanu.
• Atņemot aizgādības tiesības vienam vecākam, tiesa nodod bērnu otra vecāka atsevišķā aizgādībā. Ja aizgādība, ko varētu īstenot otrs vecāks, nepietiekami aizsargātu bērnu no apdraudējuma vai aizgādības tiesības tiek atņemtas abiem vecākiem, tiesa uzdod bāriņtiesai nodrošināt bērnam ārpusģimenes aprūpi.
• Ar tiesas spriedumu atņemtās aizgādības tiesības var atjaunot ar tiesas spriedumu.