Obligātās veselības pārbaudes (OVP) mērķis ir darba ņēmēja veselības aizsardzība.  Pirmreizējā obligātā veselības pārbaude jāiziet jebkurai personai pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas, atbilstoši visiem identificētajiem riska faktoriem, kuriem darbinieks būs pakļauts. Kārtējās OVP veic arodslimību ārsts tiem darbiniekiem, kuriem darbā ir īpaši apstākļi un kuru veselību var ietekmēt kaitīgie darba vides faktori.

Periodiskās OVP nodarbinātajiem veic periodiski. To nosaka darba devējs, veicot darba vides riska novērtējumu. Vairāk par OVP lasiet Darba aizsardzības likumā un 2009.gada 10. marta Ministru kabineta noteikumos Nr.219. Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude.

Izdevumus, kas saistīti ar nodarbināto OVP, sedz darba devējs. Ja OVP veikta pirms darba tiesisko vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas, izdevumus pēc savstarpējas vienošanās apmaksā attiecīgā persona no saviem līdzekļiem vai darba devējs.

Ģimenes ārsta atzinums par darbinieka veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam

Pastāv vēl cita veida OVP ar mērķi aizsargāt sabiedrības veselību, ko veic personām, kuras strādā darbos, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai. Kopš 31.07.2018. prasība par personas medicīnas grāmatiņas nodrošināšanu darbiniekiem ir aizstāta ar ģimenes ārsta izsniegtu atzinumu par personas atbilstību veikt darba pienākumus (veidlapa Nr. 027/u). Turpmāk OVP jāveic darbiniekiem, kuri strādā vai atrodas mācību praksē darbos, kuros darbinieks ir regulārā tuvā kontaktā vai epizodiski tuvā kontaktā ar bērnu iekštelpās un veic darba pienākumus bērnu izglītības iestādē, bērnu uzraudzības pakalpojuma sniegšanas vietā, bērnu nometnē, sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādē vai ārstniecības iestādē. OVP jāveic arī pārtikas nozarē strādājošajiem, kas nodarbināti kādā no pārtikas (t.sk. dzeramā ūdens) aprites posmiem, kuros ir tieša saskare ar nefasētu pārtiku. Atkārtotas ikgadējas OVP jāveic tikai personām, kuras ir nodarbinātas darbos, esot tiešā kontaktā ar bērniem, ar mērķi veikt šo personu tuberkulozes skrīningu.

Darba devējs nedrīkst nodarbināt darbinieku, kurš ir inficējies ar kādu infekcijas slimību, jo šis darbinieks var radīt risku citu cilvēku veselībai. Precīzāku informāciju par darba devēja un darba ņēmēja pienākumiem, periodisko pārbaužu biežumu, apjomu un darbinieku grupām, kam šīs pārbaudes jāveic, lasiet 2018.gada 24. jūlija Ministru kabineta noteikumos Nr.447.

Optiskie līdzekļi

Ja obligātajā veselības pārbaudē (OVP) tiek konstatēts, ka darbiniekam nepieciešami speciāli redzes korekcijas līdzekļi (brilles, kontaktlēcas), uzņēmumā jābūt izstrādātai kārtībai, kādā tie apmaksājami, saskaņā ar „Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju” 12. un 14. punktu. Par redzes korekcijas līdzekļu nepieciešamību ārsts veic atzīmi OVP kartē.

Normatīvie akti nosaka, ka darba devējs speciālo medicīniski optisko redzes korekcijas līdzekļu (briļļu, kontaktlēcu) iegādes kārtību nosaka darba kārtības noteikumos vai darba koplīgumā.

Obligātā vakcinācija, arodinfekcijas un potēšanas pase

Atkarība no darba specifikas, darbinieki ikdienā var tikt pakļauti palielinātam infekciju riskam. Šādos gadījumos jāpievērš uzmanība vakcinācijas nepieciešamībai un prasībām. Darba devēja pienākums ir:

• novērtēt inficēšanās risku darbavietā un skaidri informēt darbinieku par tiesībām un pienākumiem jautājumos, kas saistīti ar vakcināciju;
• atbilstoši inficēšanās riskam nodrošināt darbiniekiem bezmaksas vakcināciju (arī atkārtotu) pret minētajām infekcijas slimībām;
• kontrolēt darbinieku vakcināciju un pārbaudīt potēšanas pases;

Arodinfekcija ir infekcijas slimība, ar kuru cilvēks var inficēties, ja, pildot darba pienākumus, nonāk saskarē ar infekcijas slimību izraisītājiem vai pārnēsātājiem. Arodinfekcijas novēršanai darbiniekus obligāti vakcinē pret šādām infekcijas slimībām:

• Pret B hepatītu;
• Pret trakumsērgu;
• Pret dzelteno drudzi;
• Pret ērču encefalītu;

Ja darba devējs darbinieku nav nodrošinājis ar vakcinācijas saņemšanas iespēju, darbinieks ir tiesīgs atteikties no tādu darba pienākumu pildīšanas, kas viņu pakļauj inficēšanās riskam ar minētajām infekcijas slimībām.

Ja piederat pie obligāti vakcinējamo personu grupas, (Ministru kabineta noteikumu Nr. 330 33. – 37. punkts) Jūsu pienākums ir pēc darba devēja, Veselības inspekcijas un Valsts darba inspekcijas amatpersonu, kā arī Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologu pieprasījuma uzrādīt potēšanas pasi.

Ja esat saslimis un nespējat veikt darba pienākumus, dodieties pie ārsta, lai noformētu darbnespējas lapu (slimības lapu).

Darbnespējas lapu izsniedz:

• sakarā ar slimību vai traumu, kas saistīta ar darbspēju zaudēšanu;
• ja nepieciešams saņemt ārstniecisku vai profilaktisku medicīnisko palīdzību;
• ja nepieciešama izolācija karantīnas laikā;
• ja atveseļošanās laikā pēc slimības nepieciešams ārstēties rehabilitācijas iestādē;
• sakarā ar stacionārā veicamu protezēšanu vai ortozēšanu;
• sakarā ar stacionārā veicamu izmeklēšanu;
• personai, kas kopj slimu bērnu vecumā līdz 14 gadiem;
• grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā.

E-darbnespējas lapa

E-darbnespējas lapas atvēršanu, pagarināšanu un noslēgšanu veic pacienta ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts. Darbnespējas lapas tiek atvērtas, pagarinātas un noslēgtas tikai elektroniski.

Pēc e-darbnespējas lapas noslēgšanas pacientam tā vairs nav jāiesniedz darba devējam (vai visiem darba devējiem, ja tādi ir vairāki) papīra formā. Ja Jūsu slimības laikā darba devējs vēlas pārliecināties par e-darbnespējas lapas atvēršanas faktu, pēc pacienta pieprasījuma, ārsts vai pacients pats var autorizēties E-veselības portālā un izdrukāt vai nosūtīt šo informāciju uz darba devēja e-pastu.

Kad esat atveseļojies un gatavs atgriezties darbā, ārsts, kurš ir atvēris e-darbnespējas lapu, to arī noslēgs - informācija par to automātiski tiks nosūtīta Jūsu darba devējam. Jūsu darba devējs redzēs šo informāciju savā VID EDS profilā nākamajā dienā pēc e-darbnespējas lapas noslēgšanas.

Svarīgi! E-veselības sistēmā var būt atvērta tikai viena e-darbnespējas lapa! Tādējādi, lai ārsts varētu atvērt jaunu e-darbnespējas lapu, iepriekšējai jābūt noslēgtai!

Informācija par Jūsu e-darbnespējas lapām, to statusiem, darbnespējas periodiem, reģistrācijas numuriem u.c. ir pieejama portālā Latvija.lv e-pakalpojumā “Saņemtās Darbnespējas lapas”. Savas e-darbnespējas lapas iespējams apskatīt, arī autorizējoties eveseliba.gov.lv, sadaļā “Darbnespējas lapas”.

Vairāk par e-darbnespējas lapām lasies mana.latvija.lv dzīves situācijā Rīcība saslimšanas gadījumā un E-veselības portālā.

Slimības nauda un pabalsts

Ja slimības ilgums ir līdz 10 dienām, Jums tiks piešķirta darbnespējas lapa A. Tas nozīmē, ka slimības naudu izmaksās darba devējs. Slimības naudu maksā par dienām (stundām), kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā, ne mazāk kā 75% apmērā par 2. un 3. slimības dienu un ne mazāk kā 80% - no 4. slimības dienas.

Par e-darbnespējas lapu A darba devējam jāizmaksā slimības nauda līdz ar nākamo algas izmaksas datumu.

Par slimošanas periodu, kas pārsniedz 10 dienas, Jums tiks piešķirta darbnespējas lapa B, par kuru varat pieprasīt slimības pabalstu no VSAA:

1. izmantojot portālā Latvija.lv e-pakalpojumu “E-iesniegums VSAA pakalpojumiem”, no saraksta izvēloties “E-Iesniegums slimības pabalsta piešķiršanai vai pārrēķināšanai”, ievadiet prasīto informāciju un iesniedziet; Iesniegumā noteikti jāatzīmē konkrētā e-darbnespējas lapa!
2. nosūtot ar drošu elektronisko parakstu (e-parakstu) parakstītu iesniegumu (izmantojot veidlapu vai pieprasījumu brīvā formā) izmantojot e-adresi, vai uz e-pasta adresi medoc@vsaa.gov.lv;
3. klātienē iesniedzot aizpildītu iesnieguma veidlapu jebkurā VSAA nodaļā;
4. pa pastu – nosūtot aizpildītu iesnieguma veidlapu VSAA nodaļai pēc deklarētās dzīvesvietas.

Slimības naudu (par darbnespējas lapu A) un slimības pabalstu (par darbnespējas lapu B) aprēķina no bruto algas. Tāpēc pievērsiet uzmanību tam, vai darba devējs par Jums maksā sociālās apdrošināšanas iemaksas. Lai to pārbaudītu, izmantojiet portālā Latvija.lv atrodamo e-pakalpojumu “Informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksām un apdrošināšanas periodiem”.

Video “Informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksām un apdrošināšanas periodiem”

Lai pārliecinātos par Jūsu ar saslimšanu saistītiem datiem valsts reģistros, varat izmantot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS) un pie sadaļas Pārskati, ir apskatāmas ziņas, tostarp “Darbinieku darbnespējas lapu dati” un “Darba devēju aprēķinātās Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas” u.c. Informācija par sociālajām iemaksām ir svarīga, jo no tām ir atkarīgs ne tikai slimības pabalsts, bet arī citu pabalstu un pensijas apmērs.

Vairāk par slimības pabalstu lasies mana.latvija.lv dzīves situācijā Rīcība saslimšanas gadījumā un E-veselības portālā.

Ilgstoša slimošana

Ja darbinieks nepārtraukti slimo un nestrādā ilgāk par sešiem mēnešiem, darba devējs var pieņemt lēmumu izbeigt darba tiesiskās attiecības. Ja pusgada laikā cilvēks kādu brīdi nav slimojis, tad visus slimošanas periodus summē. Kopumā šāda pārtraukta slimošana nedrīkst pārsniegt vienu gadu trīs gadu laikā.

Vienīgais izņēmums - slimošanas laikā nedrīkst ieskaitīt grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī to darbnespējas laiku, kuras iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. Pārtraucot darba attiecības, pamatojoties uz ilgstošu darbnespēju, darba devējam ir pienākums darbiniekam izmaksāt atlaišanas pabalstu.

Ja darbinieks nepārtraukti slimo ilgāk par 6 mēnešiem, tad slimības pabalstu izmaksā ne ilgāk par 26 nedēļām, ja slimo ar pārtraukumiem – ne ilgāk par 52 nedēļām triju gadu periodā. Pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas (VDEĀVK) atzinumu, slimības pabalsta izmaksu var pagarināt, bet ne ilgāk par 52 nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas. Tādos gadījumos ārstējošais ārsts nosūta pacientu uz VDEĀVK, kura lemj par darba nespējas jeb slimības lapas pagarināšanu vai arī invaliditātes noteikšanu.

Izmantojot e-pakalpojumu “Iesniegums VDEĀVK par invaliditātes ekspertīzes veikšanu” portālā Latvija.lv, varat iesniegt iesniegumu VDEĀVK par invaliditātes ekspertīzes veikšanu.  Lai iesniegums būtu derīgs, tas jāaizpilda latviešu valodā un tam jāpievieno visi nepieciešamie dokumenti skenētā veidā. Tāpat ir iespējams arī apstrīdēt saņemto lēmumu, izmantojot e-pakalpojumu “Iesniegums invaliditātes ekspertīzes lēmuma apstrīdēšanai”. Izmantojot e-pakalpojumu “Mani dati VDEĀVK”, Jūs varat noskaidrot, kāda informācija par Jums ir uzkrāta Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas informatīvajā sistēmā:

• piekļūstiet saviem invaliditātes ekspertīzes lēmumiem un atzinumiem;
• pārvaldiet savu informāciju VDEĀVK;
• iestatiet uzstādījumus automātiskai informācijas saņemšanai par invaliditātes termiņa beigām vai invalīda apliecības derīguma termiņa beigām.

Vairāk lasiet mana.latvija.lv dzīves situācijā Kā nokārtot ar invaliditāti saistītās formalitātes?

Nelaimes gadījums darbā ir apdrošinātas personas veselībai nodarītais kaitējums vai nāve, ja to cēlonis ir vienas darbadienas (maiņas) laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un novērstu tiem draudošas briesmas.

Negadījuma reģistrēšana

Ja darbavietā ir noticis negadījums, darbiniekam:

• jādodas pie ārsta, lai izmeklētu gūto traumu un izveidotu darbnespējas lapu, ja tas nepieciešams, informējot ārstu, ka negadījums noticis darbavietā un darba laikā;
• jāpārliecinās, ka negadījums ticis oficiāli reģistrēts, un par to paziņots Valsts darba inspekcijai. To var izdarīt elektroniski, izmantojot e-pakalpojumu “Paziņojums par notikušu nelaimes gadījumu darbā” portālā Latvija.lv.

Pēc nelaimes gadījuma izmeklēšanas varat saņemt VDI izmeklētā nelaimes gadījuma izmeklēšanas aktu elektroniski, izmantojot “Darba inspekcijas sastādītā izmeklēšanas akta par notikušu nelaimes gadījumu darbā saņemšana” portālā Latvija.lv. Pēc akta saņemšanas, Jūs varat pieprasīt apdrošināšanas atlīdzību. Apdrošināšanas atlīdzība jāpieprasa Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA), iesniedzot iesniegumu. Aktu par darbā notikušo nelaimes gadījumu, ja tas noticis darba vides faktoru iedarbības rezultātā, VSAA elektroniskā formātā saņem no Valsts darba inspekcijas.

Slimības pabalsti

Darba devēja pienākums ir izmaksāt personai, kas cietusi nelaimes gadījumā darbā:

• slimības naudu par pirmajām 10 kalendārajām dienām ne mazāk kā 80 procentu apmērā no mēneša vidējās izpeļņas;
• vienreizēju pabalstu vienas mēnešalgas apmērā, ja darba devēja vainas dēļ darba negadījuma rezultātā darbinieks ir guvis smagu miesas bojājumu.

Visos legāli noformēta darba gadījumos nodarbinātajam sociālo aizsardzību garantē valstī noteiktie likumi. Saskaņā ar likumu „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) nodarbinātajam, kas cietis darbā notikušajā nelaimes gadījumā, piešķir:

• Slimības pabalstu;
• Atlīdzību par darbspēju zaudējumu;
• Atlīdzību par apgādnieka zaudējumu arodslimnieka nāves gadījumā;
• Atlīdzību par papildus izdevumiem;
• Apbedīšanas pabalstu.

Vairāk par apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību lasiet VSAA tīmekļa vietnē.

Arodslimības ir atsevišķām darbinieku kategorijām raksturīgas slimības, kuru cēlonis ir darba vides fizikālie, ķīmiskie, higiēniskie, bioloģiskie un psiholoģiskie faktori. Lēmumu par arodslimības diagnozi pieņem ārstu komisija.

Pieprasot apdrošināšanas atlīdzību arodslimības dēļ, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) jāiesniedz:

1. iesniegums atlīdzības piešķiršanai;
2. atzinums par arodslimību, kas izsniegts atbilstoši normatīvajiem aktiem par arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtību.

Iesniegumu un nepieciešamos dokumentus apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanai pēc izvēles varat iesniegt:

1. elektroniski, izmantojot e-adresi, vai nosūtot uz e-pasta adresi vsaa@vsaa.gov.lv, parakstot iesniegumu ar drošu elektronisko parakstu (e-parakstu);
2. nosūtot pa pastu;
3. personīgi vai iesniedzot ar pilnvarotās personas starpniecību, kādā no VSAA nodaļām;

VSAA izmaksā:

1. Slimības pabalstu;
2. Atlīdzību par darbspēju zaudējumu;
3. Atlīdzību par apgādnieka zaudējumu arodslimnieka nāves gadījumā
4. Atlīdzību par papildus izdevumiem;
5. Apbedīšanas pabalstu.

Apdrošināšanas gadījumos, kad Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK) nosaka darbspēju zaudējumu, kas ir lielāks par 25%, VSAA apdrošinātajai personai piešķir atlīdzību par darbspēju zaudējumu. Šī atlīdzība tiek izmaksāta par katru mēnesi, sākot ar darbspēju zaudējuma noteikšanas dienu, ņemot vērā personas darbspēju zaudējumu un mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu. Informāciju par personas invaliditāti un atzinumiem VDEĀVK nodod VSAA elektroniski nākamajā dienā pēc lēmuma pieņemšanas. VDEĀVK izsniedz lēmumu par invaliditāti un darbspēju zaudējumu %.

Lai saņemtu papildu izdevumu apmaksu, nepieciešami šādi dokumenti:

1. ārstējošā ārsta izsniegta medicīniskā veidlapa 027/u “Izraksts no ambulatorā /stacionārā slimnieka medicīniskās kartes,” ko var aizstāt ar izrakstu no slimības vēstures vai konsultanta slēdzienu.
   Svarīgi, ka minētajos dokumentos ir norādīts par attiecīgās ārstēšanas vai cita veselības uzlabošanas pakalpojuma nepieciešamību,
2. dokumenti, kas apliecina attiecīgo izdevumu samaksu – čeki un kvītis;
3. cietušās personas vai tās pilnvarotās personas pieprasījums par pakalpojumu apmaksu;

Vairāk par apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību lasiet VSAA tīmekļa vietnē.

Veselības apdrošināšanas polišu iegāde un piešķiršana katrā darbavietā var būt atšķirīga, jo tā ir darba devēja brīvprātīga izvēle. Tāpēc polišu piešķiršanas kārtība parasti tiek noteikta iestādes iekšējā dokumentācijā – kam un kādos gadījumos polisi piešķir, kādu summu maksā darba devējs, vai ir paredzēts darbinieka līdzmaksājums.

Konsultācijas gan darba tiesību, gan darba aizsardzības jautājumos sniedz Valsts darba inspekcija (VDI), VDI izstrādātie E-pakalpojumi pieejami darba devējiem un darba ņēmējiem.

Ja darba devējs pārkāpj darbinieka darba tiesības vai darba aizsardzības prasības Jūsu darbavietā vai esat ievērojis pārkāpumus citur, izmantojot e-pakalpojumu “Iesniegums Darba inspekcijai un Darba inspekcijas atbildes saņemšana” (E-pakalpojuma lietošanas instrukcija), Jūs varat paziņot par to elektroniski VDI. Svarīgi atcerēties, ka jebkuras nepieciešamības vai problēmas gadījumā vispirms jāvēršas pie darba devēja vai uzticības personas darbavietā. Tikai tad, ja darba devējs nereaģē uz lūgumu, atsakās situāciju risināt, vai ir citi iemesli, kas traucē problēmas atrisināšanai, vērsieties pēc palīdzības atbilstošajā iestādē. Atzinumu no VDI par nodarbinātā veselības un drošības apdraudējuma faktu darbā, var saņemt elektroniski.

Uz sūdzību darba devējam jāatbild ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas. Ja pēc tam vēlaties vērsties VDI, saglabājiet savas sūdzības vai iesnieguma kopiju vai nodrošiniet citus pierādījumus sarakstei ar darba devēju.

Ja ir jautājumi par darbnespējas lapas izsniegšanas kārtību, OVP rezultātiem vai lēmumu par arodslimības noteikšanu, varat vērsties Veselības inspekcijā, izmantojot e-pakalpojumu „Iesniegums Veselības inspekcijai”. Tāpat ar iesniegumu varat ziņot par pārkāpumiem, kurus novērojat darbavietā vai citur.

Video „Iesniegums Veselības inspekcijai”

Rīcība saslimšanas gadījumā

Informācija par manu vai bērnu veselību

• Valsts darba inspekcija (VDI)
• Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA)
• Nacionālais veselības dienests (NVD)
• Valsts ieņēmumu dienests (VID)
• Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC)
• Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK)
• Veselības inspekcija (VI)