Darba līgums ir darbinieka un darba devēja rakstiski noslēgta vienošanās pirms darba uzsākšanas par veicamo darbu un darba samaksu. Rakstisks darba līgums ir obligāts.

Darba līgumu darba devējs gatavo 2 eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie darbinieka, otrs - pie darba devēja. Par to, kam obligāti jābūt iekļautam darba līgumā, vairāk lasiet Darba likuma 40. pantā. Skaidrojoša informācija atrodama arī Labklājības ministrijas (LM) tīmekļa vietnē.

Pastāv 2 darba līguma veidi:

• darba līgums uz nenoteiktu laiku- nav norādīts gala termiņš, līdz kuram darba līgums ir spēkā;
• darba līgums uz noteiktu laiku- slēdz tikai noteiktos gadījumos, piemēram, strādājot atsevišķos projektos, sezonas darbā, veicot gadījuma darbus, aizvietojot kolēģus un citos. Obligāti tiek norādīts termiņš, kad beigsies darba līgums vai arī darba beigšanas apstākļi. Uz noteiktu laiku noslēgtais darba līgums nevar būt ilgāks par 5 gadiem. Detalizētu informāciju par gadījumiem, kad slēdzams darba līgums uz noteiktu laiku un tā termiņu var atrast Darba likuma 12. nodaļā.

Uz darbinieku, ar kuru noslēgts darba līgums uz noteiktu laiku, attiecināmi tādi paši noteikumi kā uz darbinieku, ar kuru noslēgts darba līgums uz nenoteiktu laiku.

Ja, beidzoties termiņam, uz kādu noslēgts darba līgums, neviena no pusēm nav pieprasījusi izbeigt darba līgumu un darba tiesiskās attiecības faktiski turpinās, darba līgums uzskatāms par noslēgtu uz nenoteiktu laiku. Plašāka informācija par darba līguma pagarināšanu pieejama Darba likuma 45. pantā. 

Darba līguma sagatavošanai Jums kā topošajam darbiniekam ir pienākums uzrādīt darba devējam savu personu apliecinošo dokumentu. Tādēļ pirms darba līguma slēgšanas pārliecinieties, vai Jūsu dokumentam nav beidzies derīguma termiņš. Nepieciešamības gadījumā jauna personu apliecinoša dokumenta izsniegšanai Jūs varat pieteikties portālā Latvija.lv, izmantojot e-pakalpojumu “Pieteikšanās personu apliecinoša dokumenta izsniegšanai". Pakalpojuma gaitā ir jāveic valsts nodevas apmaksa par personu apliecinoša dokumenta izsniegšanu.

Ja darba veikšanai nepieciešamas īpašas zināšanas vai prasmes, darba devējam pirms darba līguma slēgšanas ir tiesības pieprasīt, lai Jūs uzrādāt dokumentus, kas apliecina Jūsu izglītību vai profesionālo sagatavotību. Tāpat, ja darba specifika to paredz, darba devējs var pieprasīt izziņu par Jūsu sodāmību.

Sīkāku informāciju par darba līguma sagatavošanai nepieciešamajiem dokumentiem var atrast Darba likuma 35. pantā.

Ieteicams pirms darba attiecību uzsākšanas iegūt informāciju par potenciālā darba devēja statusu, piemēram, vai nav nodokļu parādi, vai uzņēmums nav iekļuvis minimālo algu maksātāju sarakstā, vai ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs. Šāda informācija var noderēt, lai izdarītu secinājumus par darba devēja maksātspēju. Datus iespējams pārbaudīt izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Publiskojamo datu bāzi.   

Ja vēlaties, lai darba devējs piemēro Jūsu darba algai neapliekamo minimumu un citus nodokļu atvieglojumus (neattiecās uz darba devēju - mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju), tad pēc darba līguma noslēgšanas pieslēdzieties VID EDS un atzīmējiet savā algas nodokļu grāmatiņā Jūsu darba devēju, kā galveno ienākumu gūšanas vietu. Algas nodokļu grāmatiņā iespējams papildus atvieglojuma saņemšanai atzīmēt apgādājamās personas, kā arī ir iespējams atzīmēt  “Rādīt ienākuma gūšanas vietai informāciju par papildu atvieglojumiem”, ja ir informācija par invaliditāti vai ir represētās personas statuss. Plašāka informācija pieejama VID tīmekļa vietnē un soļi, atzīmējumu veikšanai elektroniskajā algas nodokļu grāmatiņā, aplūkojami video instrukcijā.

Lai pārliecinātos, vai darba devējs Jūs ir pieņēmis darbā oficiāli (ar līgumu), pieslēdzieties VID EDS un sistēmas kreisajā pusē izvēlieties “Pārskati”, un sadaļu “Par nodokļu maksātāju iesniegtās ziņas”, kurā varat apskatīt informāciju par Jūsu darbības vietām un nodarbinātības periodiem.

Darba līgums garantē Jūsu kā darbinieka tiesības, tādēļ gadījumā, ja darba devējs Jūs nodarbina bez darba līguma, tā ir nereģistrētā nodarbinātība, par kuru jāziņo Valsts darba inspekcijai (VDI).

Lai paziņotu VDI par nereģistrētu nodarbinātību, izmantojiet VDI tīmekļa vietnes sadaļu “Ziņot par nereģistrēto nodarbinātību”. 

Lai saņemtu VDI konsultāciju vai panāktu VDI rīcību darba tiesību vai darba aizsardzības jautājumos, portālā Latvija.lv izmantojiet bezmaksas e-pakalpojumu “Iesniegums Darba inspekcijai un Darba inspekcijas atbildes saņemšana”. 

Cilvēkiem, kuri ietilpst kādā no īpaši definētām nodarbināto grupām, piemēram, jauniešiem, cilvēkiem ar invaliditāti un ārvalstu pilsoņiem noderīga papildus informācija atrodama dzīves situācijas aprakstā “Nodarbinātība dažādām sabiedrības grupām”. 

Darba laiks ir laikposms no darba sākuma līdz beigām, kura ietvaros darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā, izņemot pārtraukumus darbā. Darba laika sākumu un beigas nosaka darba kārtības noteikumos, maiņu grafikos vai darba līgumā.

Darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt 8 stundas, bet normālais nedēļas darba laiks: 40 stundas. Ja dienas darba laiks kādā no nedēļas darba dienām ir īsāks par normālo dienas darba laiku, citā nedēļas darba dienā normālo dienas darba laiku var pagarināt, bet ne vairāk kā par 1 stundu, nepārsniedzot 40 stundas nedēļā.

Darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku (ar paaugstinātu psiholoģisko vai fizisko slodzi vai paaugstinātu risku nodarbinātā drošībai un veselībai), normālais darba laiks nedrīkst pārsniegt septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā, ja viņi šajā darbā ir nodarbināti ne mazāk kā 50 procentus no normālā dienas vai nedēļas darba laika. Ministru kabinets var noteikt normālo saīsināto darba laiku arī citām darbinieku kategorijām.

Darbs, kuru darbinieks veic virs normālā darba laika, ir virsstundu darbs. Tasir pieļaujams, ja darbinieks un darba devējs par to vienojušies rakstveidā. Dažos izņēmuma gadījumos darba devējam ir tiesības nodarbināt darbinieku virsstundu darbā bez viņa rakstveida piekrišanas (Darba likuma 136.pants).

Darba līgumā darba devējs un darbinieks var vienoties par nepilna darba laika noteikšanu, kas ir īsāks par normālo dienas vai nedēļas darba laiku. Darba devējs nosaka nepilnu darba laiku, ja to pieprasa grūtniece, sieviete pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti,  visā barošanas laikā, kā arī darbinieks, kuram ir bērns līdz 14 gadu vecumam vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam.

Uz darbinieku, kas nodarbināts nepilnu darba laiku, attiecināmi tādi paši noteikumi kā uz darbinieku, kas nodarbināts normālu darba laiku.

Nakts darbs ir ikviens darbs, ko veic nakts laikā (no plkst. 22:00 līdz 06:00) vairāk nekā 2 stundas.

Ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, darba devējs pēc konsultēšanās ar darbiniekiem var noteikt maiņu darbu. Šādā gadījumā jāņem vērā normālais nedēļas darba laiks, kas ir 40 stundas.

Ja darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem var noteikt summēto darba laiku, lai darba laiks pārskata periodā nepārsniegtu attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku.

Atpūtas laiks  ir laikposms, kura ietvaros darbiniekam nav jāveic viņa darba pienākumi un kuru viņš var izlietot pēc sava ieskata. Atpūtas laiks ietver pārtraukumus darbā, diennakts atpūtu, nedēļas atpūtu, svētku dienas un atvaļinājumus.

Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz pārtraukumu darbā, ja viņa dienas darba laiks ir ilgāks par sešām stundām. Pārtraukuma ilgums nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm.

Diennakts atpūtas ilgums 24 stundu periodā nedrīkst būt īsāks par 12 stundām pēc kārtas. Šo noteikumu var nepiemērot, ja noteikts summētais darba laiks.

Nedēļas atpūtas ilgums septiņu dienu periodā nedrīkst būt īsāks par 42 stundām pēc kārtas. Šo noteikumu var nepiemērot, ja noteikts summētais darba laiks. Ja noteikta piecu dienu darba nedēļa, darbiniekam piešķir divas nedēļas atpūtas dienas; ja noteikta sešu dienu darba nedēļa, vienu nedēļas atpūtas dienu. Abas nedēļas atpūtas dienas parasti piešķir pēc kārtas.

Darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas kopumā, kā arī atsevišķi virsstundas, darbu nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās nostrādātās stundas. Darbiniekam ir tiesības personiski vai ar darbinieku pārstāvju starpniecību pārbaudīt darba devēja veikto darba laika uzskaiti.

Plašāka informācija par darba laiku un atpūtas laiku pieejama Darba likuma 31.-35. nodaļā. 

Darbiniekam ir pienākums veikt darbu uz vietas uzņēmumā, ja darbinieks un darba devējs nav vienojušies citādi. Ja darba pienākumu veikšana nav paredzēta kādā noteiktā darba vietā, tad darba līgumā norāda, ka darbinieku var nodarbināt dažādās vietās.

Par noteikumiem dažādu sabiedrības grupu, piemēram, jauniešu nodarbināšanā lasiet dzīves situāciju aprakstos “Nodarbinātība dažādām sabiedrības grupām” un  “Darbs un nodokļi”. 

Darba devējam, kas nosūta darbinieku veikt darbu citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī, Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstī vai Šveices Konfederācijā, ir pienākums izpildīt tās valsts administratīvās prasības un pakļauties uzraudzības un kontroles institūciju prasībām, uz kuru darbinieks tiek nosūtīts.

Pirms darbinieka nosūtīšanas ir jāiepazīstas ar informāciju par prasībām attiecīgajā valstī.

Darba devējam, nosūtot darbinieku veikt darbu uz citu valsti, ir jāievēro šādas citas valsts noteiktās minimālās prasības:

• maksimālais darba un minimālais atpūtas laiks;
• minimālais apmaksātais ikgadējais atvaļinājums;
• minimālās algas likmes, t.sk. likmes par virsstundām;
• darbinieku nosūtīšanas nosacījumi;
• veselības aizsardzība, drošība un higiēna darbā;
• aizsardzības pasākumi attiecībā uz grūtnieču vai sieviešu pēcdzemdību periodā, bērnu un jauniešu darba noteikumi;
• vienlīdzīga attieksme pret vīriešiem un sievietēm un citi diskrimināciju izslēdzoši noteikumi.

Plašāka informācija par nodarbināšanu ārpus Latvijas pieejama Labklājības ministrijas (LM) tīmekļa vietnē un Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) tīmekļa vietnē. Konsultācijas un informāciju par darbinieku nosūtīšanu darbā uz citu ES dalībvalsti vai Šveici, Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju var sniegt NVA EURES konsultanti. Kontaktinformācija pieejama NVA tīmekļa vietnē.  

Darba samaksa

Darbiniekam ir tiesības saņemt regulāru atlīdzību par darbu – darba samaksu. Darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu.

Laika algas sistēmu vai akorda algas sistēmu, kā arī piemaksu un prēmiju sistēmu uzņēmumā darba devējs organizē atbilstoši normatīvajiem aktiem un darba koplīgumam. Laika algu aprēķina atbilstoši faktiski nostrādātajam darba laikam neatkarīgi no paveiktā darba daudzuma. Akorda algu aprēķina atbilstoši paveiktā darba daudzumam neatkarīgi no laika, kādā tas paveikts.

Darba devējam ir pienākums noteikt vienlīdzīgu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par tādu pašu darbu vai vienādas vērtības darbu.

Darba devējam ir jānodrošina darbiniekiem alga, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu, kā arī no šīs darba samaksas valsts budžetā Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI).

Ja darba devējs par pilna laika darbu Jums maksā mazāk par valstī noteikto minimālo darba algu, tas ir pārkāpums, par kuru jāziņo Valsts darba inspekcijai (VDI). Šim nolūkam varat izmantot bezmaksas e-pakalpojumu portālā Latvija.lv “Iesniegums Darba inspekcijai un Darba inspekcijas atbildes saņemšana”.

Lai pārbaudītu, vai no Jūsu atalgojuma tiek ieturēti nodokļi, pieslēdzieties Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanās sistēmai (VID EDS), izvēlieties “Pārskati” un izvēlieties sadaļu “Par nodokļu maksātāju iesniegtās ziņas”, kur tiešsaistē varēsiet pieprasīt pārskatu par darba devēja:

• aprēķinātajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām;
• ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Papildus informāciju par Jūsu darba devēja veikto sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru var aplūkot arī portālā Latvija.lv, izmantojiet bezmaksas e-pakalpojumu “Informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksām un apdrošināšanas periodiem”. 

Vairāk par nodarbinātajiem saistošajiem nodokļiem lasiet dzīves situācijas aprakstā “Darbs un nodokļi”.   

Piemaksas

Piemaksas apmēru nosaka darba līgumā. Darba likuma 18. nodaļa nosaka tiesības darbiniekiem saņemt piemaksas šādos gadījumos:

• Par papildus darbu;
• Par darbu, kas saistīts ar īpašu risku;
• Par nakts darbu;
• Par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā.

Darba devējam no piemaksām tāpat kā no pamatalgas ir jāaprēķina nodokļi.

Darba samaksas izmaksa

Darba devējam ir pienākums izmaksāt darba samaksu ne retāk kā 2 reizes mēnesī, ja darbinieks un darba devējs nav vienojušies par darba samaksas izmaksu reizi mēnesī. Ja darba samaksas izmaksas diena sakrīt ar nedēļas atpūtas dienu vai svētku dienu, darba samaksu jāizmaksā pirms attiecīgās dienas.

Darbiniekam ir tiesības darba samaksu saņemt skaidrā naudā. Darba devējam ir tiesības izmaksāt darba samaksu bezskaidrā naudā ar pārskaitījumu tikai tad, ja darbinieks un darba devējs par to ir noteikti vienojušies.

Kopā ar izmaksāto darba samaksu darbiniekam ir tiesības no darba devēja saņemt darba samaksas aprēķinu, kurā norādīta izmaksātā darba samaksa, ieturētie nodokļi un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī nostrādātās stundas, tajā skaitā virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas. Pēc darbinieka pieprasījuma darba devējam ir pienākums šo aprēķinu izskaidrot. Plašāka informācija par darba stundām un virsstundām pieejama apraksta sadaļā “Darba likuma 31. nodaļā”.

Detalizētāk par darba samaksas izmaksu var izlasīt Darba likuma 19. nodaļā.

Sociālā apdrošināšana ir pasākumu kopums, ko organizē valsts, lai apdrošinātu personas risku zaudēt darba ienākumu sakarā ar sociāli apdrošinātās personas slimību, invaliditāti, maternitāti, paternitāti, bērna kopšanu, bezdarbu, vecumu, nelaimes gadījumu darbā vai saslimšanu ar arodslimību, kā arī papildu izdevumiem sakarā ar sociāli apdrošinātās personas vai tās apgādībā esošās personas nāvi. Sociālā apdrošināšana ir valsts sociālās drošības sistēmas sastāvdaļa. Valsts sociālās apdrošināšanas sistēmu regulē likums Par valsts sociālo apdrošināšanu, kas nosaka, kādiem sociālās apdrošināšanas veidiem persona ir pakļauta.

Sociāli apdrošinātām personām, kuras veic (vai par kurām darba devējs veic) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no saviem darba ienākumiem, iestājoties apdrošināšanas gadījumam un izpildoties pakalpojuma piešķiršanas kritērijiem, ir tiesības saņemt attiecīgus sociālās apdrošināšanas pakalpojumus - pensijas, pabalstus un atlīdzības. Tos izmaksā atkarībā no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām - jo lielāki bijuši ienākumi, no kuriem veiktas iemaksas, jo attiecīgi lielāks arī pabalsta, pensijas vai atlīdzības apmērs.

Lai pārliecinātos par Jūsu darba devēju veikto sociālo iemaksu apmēriem, portālā Latvija.lv izmantojiet bezmaksas e-pakalpojumu “Informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksām un apdrošināšanas periodiem”. Datus par darba devēja veiktajām sociālajām iemaksām iespējams aplūkot arī Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanās sistēmā (VID EDS), izvēloties “Pārskati” - “Par nodokļu maksātāju sniegtās ziņas” - “Darba devēju aprēķinātās Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas”.

Jums kā sociāli apdrošinātai personai pienākas vairāku veidu sociālās apdrošināšanas pakalpojumu atkarībā no dzīves situācijas. Piemēram, slimības gadījumā Jums pienākas slimības pabalsts. Šajā gadījumā Jums jābūt ārsta izsniegtai “Darbnespējas lapai (DNL)”. Lai pārbaudītu Jums izsniegtās DNL, portālā Latvija.lv izmantojiet bezmaksas e- pakalpojumu “Saņemtās Darbnespējas lapas”. Informāciju par atvērtajām vai noslēgtajām darbnespējas lapām iespējams aplūkot arī autorizējoties E-veselības portālā, sadaļā “Darbnespējas lapas”. Vairāk par darbnespēju lasiet dzīves situācijas aprakstā “Veselība darbavietā”. 

Tāpat arī valsts sociālā apdrošināšana paredz personām, kuras ir cietušas nelaimes gadījumā darbā vai kurām konstatēta arodslimība, piešķirt slimības pabalstu, atlīdzību par darbspēju zaudējumu un papildu izdevumu kompensāciju (apdrošināšanas atlīdzība). Lai pieprasītu apdrošināšanas atlīdzību, Jums Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) jāiesniedz iesniegums apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanai. To pēc izvēles varat iesniegt vienai no VSAA nodaļām personīgi vai nosūtot pa pastu, vai ar drošu elektronisko parakstu parakstītu iesniegumu nosūtot uz iestādes e-pastu vai izmantojot e-adresi. Kopā ar iesniegumu arodslimības gadījumā jāiesniedz ziņojums par arodslimību. Var būt nepieciešams iesniegt papildus dokumentus atsevišķu atlīdzību saņemšanai.

Informāciju par personai noteikto darbspēju zaudējuma pakāpi un invaliditāti VSAA elektroniskā formātā saņem no Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK). Ja vēlaties personīgi pārbaudīt savus datus, izmantojiet portālā Latvija.lv bezmaksas e-pakalpojumu “Mani dati VDEĀVK”.

Vairāk par invaliditātes formalitātēm iespējams lasīt dzīves situācijas aprakstā  “Invaliditātes noformēšana un ar invaliditāti saistītās formalitātes”. 

Aktu par darbā notikušo nelaimes gadījumu VSAA elektroniskā formātā saņem no Valsts darba inspekcijas (VDI). Vairāk par rīcību sastopoties ar nelaimes gadījumiem darbavietā lasiet “Darba aizsardzības likumā”.

Darba devēja pienākums ir nodrošināt saviem darbiniekiem drošu un nekaitīgu darba vidi. Nosacījumi, kā to īstenot, ir atrunāti Darba aizsardzības likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos. Darba vide likuma izpratnē ir darba vieta ar tās fizikālajiem, ķīmiskajiem, psiholoģiskajiem, bioloģiskajiem, fizioloģiskajiem un citiem faktoriem, kuriem nodarbinātais pakļauts, veicot savu darbu.

Darbiniekiem ir tiesības tikt informētiem par potenciālajiem apdraudējumiem darba vietā, kā arī par pasākumiem drošības un veselības saglabāšanai.

Darba devējam ir jānodrošina atbilstoša apmācība (instruktāža) katram nodarbinātajam par darba aizsardzības jautājumiem, kas tieši attiecas uz viņa darba vietu un darba veikšanu. Darba devējam ir jānodrošina arī drošs darba aprīkojums un individuālie aizsardzības līdzekļi, ja tie nepieciešami drošai darba veikšanai.

Darba devējam ir jānodrošina obligāta veselības pārbaude (OVP) tiem darbiniekiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgi darba vides faktori, un tiem nodarbinātajiem, kuriem darbā ir īpaši apstākļi. Izdevumus, kas saistīti ar OVP pirms darba attiecību uzsākšanas, pēc savstarpējas vienošanās sedz darbinieks no saviem līdzekļiem vai darba devējs. Izdevumus, kas saistīti ar periodiskajām nodarbināto OVP, jāsedz darba devējam. Vairāk par OVP lasiet dzīves situācijas aprakstā “Veselība darbavietā”. 

Ja Jūs savā darba vietā saskaraties ar apstākļiem, kas kaitē Jūsu veselībai un drošībai, Jums ir tiesības pieprasīt darba devējam novērst šos apstākļus. Ja neizdodas vienoties ar darba devēju, Jūs varat vērsties pēc palīdzības Valsts darba inspekcijā (VDI).

Plaša informācija par darba aizsardzības jautājumiem pieejama tīmekļa vietnē Stradavesels.lv.

Ja darbā ir noticis nelaimes gadījums, darba devējam ir jānodrošina tā izmeklēšana un uzskaite.

Ja esat cietis nelaimes gadījumā darbā vai arī esat nelaimes gadījuma liecinieks, nekavējoties ziņojiet par to darba devējam, tiešajam darba vadītājam vai darba aizsardzības speciālistam.

Ja vēlaties paziņot VDI par darbavietā notikušu nelaimes gadījumu, portālā Latvija.lv izmantojiet bezmaksas e-pakalpojumu “Paziņojums par notikušu nelaimes gadījumu darbā”. 

Pēc nelaimes gadījuma darbā vai saslimšanas ar arodslimību, ja Jums ir izsniegta pārejoša darbnespējas lapa vai noteikta invaliditāte un darbspēju zaudējuma pakāpe, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) piesakiet apdrošināšanas atlīdzību par nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību.