Fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu parādu segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām – parādiem – un atjaunot maksātspēju.

Par maksātnespējas procesu var konsultēties Maksātnespējas kontroles dienestā, ar juristu vai maksātnespējas procesa administratoru, kurš iecelts konkrētajā maksātnespējas procesā, kā arī privātos uzņēmumos, kas sniedz ar maksātnespēju saistītus pakalpojumus.

Kurām personām var ierosināt maksātnespējas procesu

Fiziskās personas maksātnespējas procesu var piemērot fiziskajai personai, kura pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātājs un kurai ir finansiālas grūtības (maksātnespējas pazīmes):

• nav iespēju nokārtot parādsaistības, kuras kopā pārsniedz 5000 euroun kurām iestājies izpildes termiņš;
• pamatojoties uz pierādāmiem apstākļiem, šai personai nebūs iespējams nokārtot parādsaistības, kas pārsniedz 10 000 euroun kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā.

Fiziskās personas maksātnespējas process nav piemērojams personai:

• kura pēdējo triju gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir sniegusi apzināti nepatiesu informāciju saviem kreditoriem;
• kura ir izlietojusi piešķirto kredītu līgumā neparedzētiem mērķiem, un par to ir stājies spēkā kompetentas institūcijas nolēmums kriminālprocesā;
• kurai pēdējo 10 gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process, kura ietvaros dzēstas saistības;
• pēdējo piecu gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas vai fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā ir stājies spēkā kompetentas institūcijas nolēmums kriminālprocesā, ar kuru konstatēts, ka parādnieks ir izvairījies no nodokļu samaksas;
• kurai pēdējā gada laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process, nedzēšot saistības.

Fiziskās personas maksātnespējas process nav piemērojams individuālajiem komersantiem.

Pēc saistību dzēšanas procedūras pabeigšanas netiek dzēsti:

• prasījumi par uzturlīdzekļu samaksu;
• prasījumi no neatļautas darbības;
• nodrošinātais prasījums, ja parādnieks ir vienojies ar nodrošināto kreditoru par mājokļa saglabāšanu savā īpašumā (hipotekārais kredīts var netikt dzēsts, ja parādnieks ar kreditoru ir noslēguši vienošanos par to, ka procesa laikā netiek pārdots parādniekam piederošais mājoklis, kas ir ieķīlāts par labu kreditoram, bet tam tiek veikts ikmēneša maksājums īres maksas apmērā);
• prasījumi par administratīvo pārkāpumu procesā un Krimināllikumā paredzētajiem sodiem, kā arī kompensācija par radīto kaitējumu.

Fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšana

Lai piemērotu fiziskās personas maksātnespējas procesu, jāveic maksātnespējas procesa depozīta iemaksa divu minimālo mēnešalgu apmērā Maksātnespējas kontroles dienesta izveidotā kontā. Šo depozītu Maksātnespējas kontroles dienests novirza atlīdzībai par maksātnespējas procesa administratora darbu. Ja fiziskās personas maksātnespējas process netiek pasludināts, depozīts tiek atmaksāts.

Par fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu tiesā jāsamaksā arī valsts nodeva.

Maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā iesniedz pats parādnieks (to iesniedz aizbildnis vai aizgādnis, ja persona pati nevar sevi pārstāvēt). Izmantojiet vietni elieta.lv, lai sekotu līdzi saviem iesniegumiem un lietām.

Pieteikums jāiesniedz tiesā klātienē pēc savas deklarētās dzīvesvietas, kas parādniekam bija reģistrēta trīs mēnešus pirms pieteikuma iesniegšanas tiesā, bet, ja tādas nav,  pēc dzīvesvietas. Lai noskaidrotu savu deklarēto dzīvesvietu, izmantojiet e-pakalpojumu “Mani dati Iedzīvotāju reģistrā”.

Pakalpojuma “Mani dati Iedzīvotāju reģistrā” izpildes soļus skatiet video:

Savukārt, lai deklarētu dzīvesvietu, izmantojiet Latvija.lv e-pakalpojumu “Dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana”. Vairāk par dzīvesvietas deklarēšanu lasiet dzīves situācijas aprakstā “Paziņošana par dzīvesvietu vai deklarēšanās”.

Pakalpojuma “Dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana” izpildes soļus skatiet video: 

Tiesa, saņemot maksātnespējas procesa pieteikumu, pārbauda iesniedzēja personību. Ja to nevar pārbaudīt, vai pieteicējam nav attiecīga pilnvarojuma, pieteikumu nepieņem.

Fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumā jānorāda:

• parādnieka vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarēto dzīvesvietu;
• apstākļus, kuru dēļ fiziskā persona nav spējīga izpildīt saistības;
• visas termiņā neizpildītās saistības un to summas;
• visas saistības, kuru izpildes termiņš iestāsies atbilstoši Maksātnespējas likuma 134. panta trešajai daļai;
• visu to saistību kopējo summu, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā;
• parādnieka mantas sastāvu, tajā skaitā parādnieka daļu laulāto kopīgajā mantā un citā kopīpašumā;
• vai maksātnespējas procesam piemērojami Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 noteikumi;
• parādnieka deklarēto dzīvesvietu, kas parādniekam bija reģistrēta trīs mēnešus pirms pieteikuma iesniegšanas tiesā, bet, ja tādas nav - dzīvesvietu.

Pieteikumam jāpievieno dokumenti, kas apstiprina:

• ka samaksāta valsts nodeva un citi tiesas izdevumi likumā noteiktajā kārtībā un apmērā;
• ka samaksāts fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīts divu minimālo mēnešalgu apmērā;
• apstākļus, uz kuriem pieteikums pamatots – parādsaistības apliecinoši dokumenti, līgumi, izziņas, brīdinājumi par saistību izpildi u.c.
• Situācijās, kad parādi ir vairākiem ģimenes locekļiem, ir iespējama arī ģimenes maksātnespēja. Tādā gadījumā tiek iesniegts viens maksātnespējas procesa pieteikums, maksājot vienu maksātnespējas procesa depozītu un valsts nodevu, bet katrai no iesaistītajām personām (jāatbilst fiziskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm un priekšnoteikumiem) maksātnespējas process noritēs kā fiziskās personas maksātnespējas gadījumā.

Parādniekam jāspēj tiesai pierādīt, ka viņa finansiālā situācija ir tā mainījusies, ka viņš nespēj segt savas saistības, kā arī jāpamato, kāpēc savas parādsaistības nokārtot nevarēs – piemēram, ka nav mantas un ienākumu, kas ļautu laikā pildīt uzņemtās saistības.

Nesamērībai starp parādu un parādnieka mantu un ienākumiem ir jābūt pierādāmai un pamatotai, bet gala lēmumu, vai konkrētā fiziskā persona ir atzīstama par maksātnespējīgu, pieņem tiesa. Ja vien tiesa nesaskata īpašu nepieciešamību, maksātnespējas procesa pieteikuma izvērtēšana nenotiek klātienē, tāpēc personai nav nepieciešams ierasties tiesā.

Procesa gaita

Fiziskās personas maksātnespējas process sastāv secīgi no bankrota procedūras un saistību dzēšanas procedūras. Ja tiesa nolemj, ka maksātnespējas procedūra ir piemērojama, tā ieceļ maksātnespējas procesa administratoru, kas bankrota procedūras ietvaros veic nepieciešamās darbības parādnieka mantas apzināšanai, pārvaldīšanai un pārdošanai. Bankrota procedūras laikā parādnieks, sadarbojoties ar kreditoriem, sastāda saistību dzēšanas plānu, kuru iesniedz apstiprināšanai tiesā. Saistību dzēšanas plānu tiesa apstiprina, lemjot par bankrota procedūras pabeigšanu un saistību dzēšanas procedūras uzsākšanu.

Ziņas par maksātnespējas procesa uzsākšanu tiks ierakstītas maksātnespējas reģistrā, kas pieejams Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra tīmekļa vietnē, un ziņas tajā ir publiski pieejamas un apskatāmas bez maksas. Pēc ieraksta izdarīšanas maksātnespējas reģistrā sāksies termiņš kreditoru prasījumu iesniegšanai.

Maksātnespējas procesa administrators tiek iecelts fiziskās personas maksātnespējas procesā ar tiesas nolēmumu. Parādnieks administratoru izvēlēties nevar. Administrators ir fiziska persona, kura ir iecelta administratora amatā un kas nodrošina procesa gaitu. Vairāk par prasībām administratoriem lasiet Maksātnespējas kontroles dienesta tīmekļa vietnē. Ziņas par administratoriem un maksātnespējas procesiem ir atrodamas maksātnespējas reģistrā. 

Fiziskās personas maksātnespējas procesā persona var izmantot Latvija.lv e-pakalpojumu "Mani dati Iedzīvotāju reģistrā", lai apskatītu informāciju par sevi, saviem bērniem, aizbildnībā un aizgādnībā esošām personām, un administratoram norādītu informāciju (vārdu, uzvārdu un personas kodu) par pirmās pakāpes radiniekiem darījumu izvērtēšanai.

Pakalpojuma "Mani dati Iedzīvotāju reģistrā" izpildes soļu skatiet video:

Bankrota procedūras ietvaros tiek pārdota visa parādnieka manta, un iegūtie līdzekļi novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai, izņemot Civilprocesa likumā noteikto mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu. Ja maksātnespējas procesa ietvaros nepieciešams pārdot izsolē nekustamo īpašumu, izsoli var veikt elektronisko izsoļu vietnē. Izsoli rīko administrators, pats parādnieks maksātnespējas procesa laikā mantu nepārdod. Vietnē iespējams sekot līdzi izsolēm, meklēt un solīt par nekustamo īpašumu. Vairāk par vietnes lietošanu lasiet izsoles.ta.gov.lv.

Maksātnespējas procesa laikā parādniekam ir pienākums segt maksātnespējas procesa izdevumus, kas saistīti ar konkrēto procesu. Pie šādiem izdevumiem pieder nekustamā īpašuma novērtēšana, sludinājuma publicēšana, pasta sūtīšana u.c. izdevumi (vairāk par to, kuras izmaksas tiek segtas no parādnieka mantas un kuras – no parādnieka ienākumiem, lasiet Maksātnespējas likuma 172. pantā). Pēc bankrota procedūras pabeigšanas tiesa var piemērot saistību dzēšanas procedūru.

Saistību dzēšanas procedūras ietvaros daļa parādnieka ienākumu tiek novirzīta kreditoru prasījumu apmierināšanai. Pēc sekmīgas saistību dzēšanas procedūras beigām tiek dzēstas nesegtās saistības (izņemot nedzēšamās saistības).

Situācijās, kad parādnieks nepilda saistību dzēšanas plānu vai rodas kādi būtiski ierobežojumi saistību dzēšanas plāna izpildei, process var tikt izbeigts bez saistību dzēšanas. Galējo lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa pabeigšanu pieņem tiesa, pamatojoties uz parādnieka, kreditora vai administratora iesniegto pieteikumu.

Ja saistību dzēšanas procedūras periodā parādnieks zaudē algotu darbu un nevar atrast citu vai ir kļuvis darbnespējīgs, tiesa var uz laiku līdz vienam gadam uz pusi samazināt saistību dzēšanas plānā paredzētos parādnieka maksājumus kreditoriem. Šāda iespēja katram parādniekam tiek dota vienu reizi.

! Informāciju par tiesai iesniedzamajām veidlapām atradīsiet šeit.

Saistību dzēšanas procesa laikā zināma naudas summa no parādnieka ienākumiem tiks novirzīta parāda dzēšanai. Parādniekam ir pienākums kreditoru prasījumu segšanai mēnesī novirzīt vienu trešdaļu no saviem ienākumiem (novirzāmo ienākumu apmērs nevar būt mazāks par vienu trešdaļu no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas pirms nodokļu samaksas) saskaņā ar tiesas apstiprināto saistību dzēšanas plānu.

Saistību dzēšanas termiņš ir atkarīgs no parādnieka paredzamajiem ienākumiem saistību dzēšanas procedūras laikā, un saistību sedzamā apmēra atbilstoši Maksātnespējas likuma 155. pantā noteiktajiem kritērijiem. Pēc procesa beigām personai tiek atjaunota maksātspēja un persona ir atbrīvota no neizpildītajām saistībām (izņemot nedzēšamās saistības).

Persona var vērsties ar saviem jautājumiem par fiziskās personas maksātnespējas procesu, iesniedzot iesniegumu Maksātnespējas kontroles dienestam.

Iesniegumu var iesniegt, izmantojot E-adresi vai, ar drošu elektronisko parakstu parakstītu, iesniegumu nosūtot uz mkd@mkd.gov.lv.

Arī administrators pēc parādnieka lūguma par atlīdzību (kas nepārsniedz samaksu par valstī nodrošinātās juridiskās palīdzības – juridiskās konsultācijas – sniegšanu) var sniegt juridisko palīdzību saistībā ar fiziskās personas maksātnespējas procesu (ja nepieciešams, izstrādā arī fiziskās personas saistību dzēšanas plāna grozījumus).

Juridiskās personas maksātnespējas procesa ietvaros no parādnieka mantas tiek segti kreditoru prasījumi, lai veicinātu parādnieka saistību izpildi.

Kas var lūgt ierosināt juridiskās personas maksātnespējas procesa lietu

Juridiskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu Maksātnespējas likumā noteiktajos gadījumos var lūgt gan pats parādnieks, gan parādnieka kreditori (arī Regulā 2015/848 noteiktais maksātnespējas procesa administrators).

Parādniekam ir pienākums nekavējoties iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu šādos gadījumos:

• parādnieks ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojis parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un nav noslēgta vienošanās ar kreditoriem par maksājumu termiņu pagarināšanu, vai nav ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta;
• saskaņā ar likvidācijas sākuma finanšu pārskatu parādniekam nepietiek aktīvu, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus, vai arī šis apstāklis atklājas likvidācijas gaitā;
• parādnieks vairs nespēj pildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.
• Par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu parādniekam ir paredzēta administratīvā atbildība.

Kreditoram ir tiesības iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja:

• piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka;
• parādnieks nav nokārtojis pamatparādu atbilstošajā apmērā un kreditors ir brīdinājis viņu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu;
• parādnieks divu mēnešu laikā nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas (ja darba līgumā nav noteikta darba samaksas izmaksas diena, uzskatāms, ka šī diena ir nākamā mēneša pirmā darbdiena). Nesamaksātās summas apmēram šajā gadījumā nav nozīmes.

Juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšana

Juridiskās personas maksātnespējas procesu var uzsākt, iesniedzot juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu rajona (pilsētas) tiesā pēc parādnieka juridiskās adreses. Maksātnespējas procesa pieteikums atšķiras atkarībā no tā, vai maksātnespējas procesa pieteikumu iesniedzat kā kreditors, vai kā parādnieks.

Gan pašam parādniekam, gan kreditoram, iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu, ir jāiemaksā valsts nodeva. Dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksas veikšanu, ir jāpievieno maksātnespējas procesa pieteikumam.

Lai iesniegtu maksātnespējas procesa pieteikumu, jāsamaksā arī juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīts divu minimālo mēnešalgu apmērā. Tā ir naudas summa, kuru maksā maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējs. Depozīts nodrošina juridiskās personas maksātnespējas procesa finansēšanu, ja procesa gaitā atklāsies, ka pašam parādniekam nav mantas, vai manta ir mazāka par depozīta apmēru, un neviens nepiesakās šo procesu finansēt. Ja juridiskās personas maksātnespējas process netiek pasludināts vai tiek finansēts no parādnieka līdzekļiem, tad depozīts atmaksājams pieteikuma iesniedzējam (ja nav iestājušies likumā noteiktie šķēršļi).

Tiesa, pasludinot juridiskās personas maksātnespējas procesu, ieceļ maksātnespējas procesa administratoru (administrators). Administrators juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā pilnībā pārņem parādnieka pārvaldīšanu, un administratoram ir Maksātnespējas likuma 64. panta 1.daļā noteiktās pilnvaras un 
65. pantā minētie pienākumi. Ziņas par administratoriem un maksātnespējas procesiem ir atrodamas maksātnespējas reģistrā. 

Procesa gaita

Ja parādniekam ir kāda no juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm, tiesa konstatēs maksātnespēju un pasludinās juridiskās personas maksātnespējas procesu, kā arī iecels administratoru. Maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt pats parādnieks vai arī kreditors. Vietnē elieta.lv var sekot līdzi saviem iesniegumiem un lietām.

Pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas:

• Parādnieka pārvaldes institūciju (kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces, valdes, padomes) darbība tiks apturēta, un to vietā stāsies tiesas ieceltais administrators;
• Lai nodrošinātu parādnieka vadības pārņemšanu un informācijas apmaiņu, tiks iecelts parādnieka pārstāvis;
• Uzsāktās spriedumu izpildes lietvedības tiks izbeigtas, izņemot, ja starp parādnieku un kreditoru pastāv strīds par tiesībām;
• Ziņas par maksātnespējas procesa uzsākšanu tiks ierakstītas publiski pieejamajā maksātnespējas reģistrā.  Maksātnespējas reģistrs ir publiski ticams un pieejams Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra tīmekļa vietnē, ziņas tajā apskatāmas bez maksas (saņemt izziņu, kurā iekļauti maksātnespēja reģistra ieraksti par uzņēmumu, varat, vēršoties Uzņēmumu reģistrā ar iesniegumu, kurš parakstīts  ar drošu e-parakstu, un nosūtot to, izmantojot E-adresi vai iestādes 
  e-pastu pasts@ur.gov.lv; izziņas saņemšana ir maksas pakalpojums);
• Pēc ieraksta izdarīšanas maksātnespējas reģistrā sāksies termiņš kreditoru prasījumu iesniegšanai.

Ja maksātnespējas procesa ietvaros nepieciešams pārdot izsolē nekustamo īpašumu, izsoli var veikt elektronisko izsoļu vietnē. Izsoli rīko administrators, pats parādnieks maksātnespējas procesa laikā mantu nepārdod. Vietnē iespējams sekot līdzi izsolēm, meklēt un solīt par nekustamo īpašumu. Vairāk par vietnes lietošanu lasiet izsoles.ta.gov.lv.

Procesa noslēgumā administrators nodod glabāšanā valsts arhīvam parādnieka dokumentus, ko pirms tam ir saņēmis no  parādnieka pārstāvja ar nodošanas-pieņemšanas aktu. Par dokumentu nodošanas vai nenodošanas faktu Latvijas Nacionālais Arhīvs izdod izziņu. Lai to saņemtu, varat izmantot pakalpojumu “Izziņas izsniegšana par komersanta vai biedrības/nodibinājuma dokumentu nodošanu/nenodošanu glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā un pārējo dokumentu glabāšanas vietas saskaņošanu tā likvidācijas gadījumā”.

Darbinieku tiesības

Darbinieks darba devēja maksātnespējas procesa ietvaros kļūst par kreditoru. Mēneša laikā kopš dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par darba devēja maksātnespēju, kreditoram konkrētā procesa administratoram jāiesniedz prasījums. Prasījumu var iesniegt arī sešu mēnešu laikā no dienas, kad izdarīts minētais ieraksts reģistrā, bet ne vēlāk kā līdz dienai, kad noteiktā kārtībā sastādīts kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns, tomēr šādā gadījumā kreditors zaudēs savas balsstiesības kreditoru sapulcē.

Ja darba devējam tiek pasludināts maksātnespējas process, tad darbinieks atbilstoši likumam “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem var saņemt šādas izmaksas ierobežotā apmērā:

• darba samaksu;
• atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu;
• atlīdzību par cita veida apmaksātu prombūtni;
• atlaišanas pabalstu sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanos;
• kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus, kas saistīti ar aukstāk minēto prasījumu apmierināšanu, ja darba devējs tos nav veicis.

Lēmumu par maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanu pieņem Maksātnespējas kontroles dienests. Savukārt darbinieku prasījumus pieņem, pārbauda un apkopo administrators, kas tos arī iesniedz Maksātnespējas kontroles dienestam.

Par rīcību gadījumos, kad darba devējs neveic pienākošos maksājumus, vairāk uzziniet Maksātnespējas kontroles dienesta izstrādātajā informatīvajā materiālā.

Tiesiskās aizsardzības process ļauj parādniekam atjaunot savu spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks. Parādniekam tiesiskās aizsardzības process nav obligāts un tādējādi nav pienākums par to iesniegt pieteikumu. Tas nepalīdzēs atjaunot maksātspēju, ja parādniekam nebūs skaidra plāna, kā restrukturizēt savu komercdarbību.

Procesa uzsākšanu var lūgt:

• juridiskās personas,
• personālsabiedrības,
• individuālie komersanti,
• ārvalstī reģistrētas personas, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā,
• lauksaimniecības produktu ražotāji.

Procesa uzsākšanai jāiesniedz pieteikums tiesā. Tiesiskās aizsardzības process ir parādnieka brīvprātīga izvēle.

Tiesiskās aizsardzības procesa lietu, pamatojoties uz parādnieka pieteikumu, ierosina tiesa, izņemot gadījumos, ja:

• ir uzsākta parādnieka likvidācija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
• parādniekam pēdējo piecu gadu laikā ir īstenots un saskaņā ar Maksātnespējas likuma 51.panta ceturto daļuizbeigts tiesiskās aizsardzības process;
• parādniekam pēdējo četru mēnešu laikā ir bijis ierosināts un saskaņā ar Maksātnespējas likuma 51.panta pirmo daļuizbeigts tiesiskās aizsardzības process.

Pēc tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu:

• tiek apturēta spriedumu izpildes lietvedība pret parādnieku;
• nodrošinātais kreditors divus mēnešus pēc procesa ierosināšanas nedrīkst prasīt ieķīlātās parādnieka mantas pārdošanu;
• kreditoriem ir aizliegts iesniegt parādnieka maksātnespējas procesa pieteikumu;
• tiek apturēts līgumsoda un procentu, kas pārsniedz likumiskos un nokavējuma naudas, tostarp nodokļu prasījumu nokavējuma, pieaugums.

Lai tiesā iesniegtu tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, jāsamaksā valsts nodeva. Gadījumā, ja tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu iesniedz otro reizi gada laikā, parādniekam papildus būs jāveic arī juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksa divu minimālo mēnešalgu apmērā.

Parādnieks divu mēnešu laikā (ir iespējams mēneša pagarinājums) izstrādā procesa pasākumu plānu maksātspējas atjaunošanai vai saglabāšanai, kuru nosūta saskaņošanai visiem kreditoriem. Plānu var izstrādāt parādnieks pats vai nolīgts speciālists – jurists, uzņēmums, kas sniedz ar maksātnespēju saistītus pakalpojumus vai finanšu un grāmatvedības speciālists. Ziņas par tiesiskās aizsardzības procesu būs pieejamas maksātnespējas reģistrā.

Parādnieka darbību atbilstoši plānam procesa laikā uzrauga no parādnieka neatkarīga persona, ko izvēlas kreditoru vairākums - tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona.

Gadījumā, ja parādnieks nepilda, vai nespēj izpildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, kā arī tad, ja parādnieks neievēro Maksātnespējas likumā noteiktos rīcības ierobežojumus, tiek pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process. Savukārt, ja parādnieks izpilda plānu, rīcības ierobežojumi un šajā procesā piemērotās metodes izmantošana izbeidzas un parādnieks turpina saimniecisko darbību.

Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process

Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process ir tiesiskās aizsardzības procesa paveids, bet šajā gadījumā parādnieks jau pirms vēršanās tiesā izstrādā un saskaņo pasākumu plānu ar kreditoriem. Ar kreditoriem saskaņoto plānu parādnieks iesniedz tiesā vienlaikus ar pieteikumu par procesa uzsākšanu. Procesa uzsākšanu var lūgt juridiskās personas, personālsabiedrības, individuālais komersants, ārvalstī reģistrēta persona, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā, un lauksaimniecības produktu ražotājs. Šis process ir piemērots uzņēmumiem, kuru finansiālās problēmas neprasa nekavējošu risinājumu, un ir pietiekami daudz laika sagatavot procesa pasākumu plānu un saskaņot to ar kreditoriem pirms vēršanās tiesā.

Nodokļu parādu nomaksa

Nodokļu normatīvajos aktos ir paredzētas vairākas iespējas, lai gan fiziskām, gan juridiskām personām, kam izveidojušies nodokļu parādi, atvieglotu labprātīgu nodokļu parādu nomaksu.

Lai atvieglotu labprātīgu nodokļu parādu nomaksu, likumos paredzētas vairākas iespējas:

• nodokļu samaksas termiņa pagarināšana,
• termiņa atlikšana,
• vienošanās noslēgšana ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID).

Izvēloties sev piemērotāko nomaksas risinājumu, nodokļu maksātājam jāņem vērā nodokļu parāda rašanās iemesls, tā esamības ilgums un tas, vai jau ir uzsāktas parāda piedziņas darbības. Vairāk par pieejamajām iespējām lasiet VID tīmekļa vietnē.

Kredītu reģistrs un kredītinformācijas biroji

Kredītu reģistrs ir Latvijas Bankas izveidota un uzturēta valsts informācijas sistēma, kurā tiek vāktas ziņas par fizisko un juridisko personu kredītsaistībām, saņemtajiem un sniegtajiem galvojumiem un to pieļautajiem maksājumu kavējumiem. Kredītu reģistra elektroniskās apkalpošanas vietnē varat pieprasīt pārskatu par saistībām, kurā tiks uzrādīta informācija par Jūsu spēkā esošajām saistībām (saņemtiem kredītiem un garantijām) un sniegtajiem galvojumiem, kā arī tām saistībām, kuras ir izbeigušās pēdējo 10 gadu laikā.

Ziņas Kredītu reģistrā iekļauj Kredītu reģistra dalībnieki, kas ir visas kredītiestādes un ar kredītiestādēm saistītas sabiedrības, kuras kreditē, krājaizdevu sabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības, AS "Attīstības finanšu institūcija ALTUM" un Valsts kase.

Personu kredītinformāciju var iegūt arī kredītinformācijas biroju uzturētajā datu bāzē.

Ārpustiesas parādu restrukturizācija Latvijā

Pirms tiesā tiek ierosināta maksātnespējas procesa lieta, finanšu grūtībās nonākušajam saimnieciskās darbības veicējam (parādniekam) un kreditoriem ir iespēja veikt savstarpēji saskaņotu parādu restrukturizāciju jeb parādu ārpustiesas restrukturizāciju, kā rezultātā abas puses cenšas panākt vienošanos, lai izmainītu parāda atmaksas nosacījumus, ļaujot parādniekam turpināt saimniecisko darbību.

Vairāk lasiet informatīvajā materiālā Vadlīnijas "Parādu ārpustiesas parādu restrukturizācija Latvijā".

Mazā un vidējā lieluma uzņēmumiem Latvijā, kas saskaras vai drīzumā var saskarties ar finanšu grūtībām, savlaicīgi un proaktīvi risināt šīs grūtības, var palīdzēt Labās prakses vadlīnijas lēmumu pieņemšanas procesā uzņēmumiem, kas nonākuši finanšu grūtībās.