Maza apmēra prasības regulētas Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā: 250.18 pants līdz 250.27 pants, kā arī turpmākie 54.1 nodaļā: 449.1 līdz 449.12 pants.

● Lai tiesnesis lemtu par lietas ierosināšanu, tiesā jāiesniedz prasības pieteikums, kas maza apmēra prasībās noformējams, aizpildot Ministru kabineta apstiprinātu veidlapu.

● Pastāv divu veidu veidlapas prasības pieteikumam - par naudas piedziņu un uzturlīdzekļu piedziņu.

● Par katru prasības pieteikumu maksājama valsts nodeva. Likumā noteikts, kādi dokumenti jāpievieno veidlapai, lai prasījums tiktu pieņemts.

● Prasību pret fizisko personu ceļ tiesā pēc tās deklarētās dzīvesvietas. Prasību pret juridisko personu ceļ tiesā pēc tās juridiskās adreses. Pamatojoties uz deklarēto dzīvesvietu, tiek noteikts, kurā tiesā lieta tiks izskatīta saukta arī par piekritību tiesai .

● Prasība pret atbildētāju, kura dzīvesvieta nav zināma vai kuram nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā, ceļama pēc viņa nekustamā īpašuma atrašanās vietas vai pēc viņa pēdējās zināmās dzīvesvietas. 

● Pēc prasības pieteikuma saņemšanas tiesā tiesnesis septiņu dienu laikā izlemj jautājumu par prasības pieteikuma pieņemšanu un lietas par maza apmēra prasību ierosināšanu.

● Portāla  sadaļā Tiesvedības gaita neautorizēti lietotāji, ievadot lietas numuru vai tiesas pavēstes numuru,  var iegūst vispārīgus datus par lietas tiesvedības gaitu.

● Autorizētiem portāla  lietotājiem pieejama sadaļa “Manas lietas”, kur nodrošināta iespēja piekļūt tiesvedības gaitas datiem un materiāliem (tai skaitā lietā pievienotajām nolēmumu un audio protokolu datnēm) lietās, kurās fiziskā persona vai pārstāvamā juridiskā persona ir lietas dalībnieks.

● Lai sekotu līdzi pārstāvamās juridiskās personas tiesvedības datiem un piekļūtu lietā pievienotajām nolēmumu kā arī audio protokolu datnēm iepriekšminētajā portālā, nepieciešams slēgt līgumu ar Tiesu administrāciju.

●Gadījumā ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē, lietu izskata rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu.

●Datums, kad sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu.

●Pēc puses rakstveida lūguma iespējams sprieduma norakstu nosūtīt arī pa pastu vai, ja tas iespējams, citā veidā saskaņā ar likumā noteikto tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas kārtību.

●Ja lieta izskatīta tiesas sēdē, tad spriedumu pasludina tiesas sēdē, to izsniedzot pēc tam.

●Sarežģītā lietā tiesa var sastādīt saīsinātu spriedumu. Šajā gadījumā pilnu spriedumu tiesa sastāda 14 dienu laikā.

●Lietas dalībniekam, kas nav piedalījies tiesas sēdē, sprieduma norakstu nosūta ne vēlāk kā trīs dienas pēc tā pasludināšanas, bet, ja ir pasludināts saīsināts spriedums, — triju dienu laikā pēc pilna sprieduma sastādīšanas.

●Ja lietas dalībnieks ir piedalījies tiesas sēdē un tiesa ir pasludinājusi saīsinātu spriedumu, pēc viņa rakstveida lūguma tiesa nosūta viņam pilna sprieduma norakstu triju dienu laikā pēc tā sastādīšanas.

Tiesas spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no likumā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem. 

 ●Civilprocesa likumā uzskaitīti arī gadījumi, kad persona ir atbrīvota no valsts nodevas samaksas par prasības pieteikuma iesniegšanu tiesā.

●Apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamati, termiņi, apelācijas sūdzības saturs, apelācijas sūdzības atstāšanas bez virzības, apelācijas sūdzības nepieņemšana, pirmās instances tiesas rīcība pēc apelācijas sūdzības saņemšanas u.c. panti, kas attiecas uz apelācijas sūdzībām regulēti Civilprocesa likuma 54.1 nodaļā „Atsevišķu kategoriju lietu izskatīšanas īpatnības apelācijas instancē” (440. 1 pants – 440.12.pants).