Lai pēdējās gribas izteikšanas jautājumā izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, ir svarīgi būt informētiem par mantojuma atstāšanas niansēm, kuras nosaka, kam tiks novēlēta pēc cilvēka nāves palikusī manta.

Informācija par personas īpašumā esošajām mantiskajām vērtībām

Neatkarīgi no tā, kas un cik daudz Jums kā mantojuma atstājējam pieder, reizēm, lai vieglāk izlemtu par īpašumu tālāko likteni, ir ieteicams pārskatīt savu mantu jeb veikt kaut ko līdzīgu inventarizācijai.

Informācija par nekustamajiem īpašumiem:

1. Lai saņemtu informāciju par saviem Zemesgrāmatā ierakstītiem nekustamajiem īpašumiem un apskatītu īpašuma elektronisko zemesgrāmatu, apmeklējiet valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu portālā Zemesgramata.lv. Attiecīgo informāciju meklējiet, identificējoties portāla sadaļā “Mani dati”.
2. Ja Jums pieder ēkas, zemes vienības vai inženierbūves, Jūs varat saņemt tehniskos datus par šiem īpašumiem no Kadastra. To var izdarīt:

1. varat izmantot bezmaksas e-pakalpojumu Mani dati Kadastrā;

1. uzrakstot iesniegumu, parakstot ar drošu  elektronisko parakstu un sūtot uz VZD  e-adresi vai uz pasts@vzd.gov.lv;
2. klātienē VZD;
3. vai Valsts zemes dienesta (VZD) datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā (Kadastrs.lv).

1. Ja vēlaties saņemt informāciju par jebkuru (ne tikai Jums piederošu) Zemesgrāmatā ierakstītu nekustamo īpašumu varat izmanot portāla Zemesgramata.lv sadaļu “Meklēt īpašumu”, kur īpašuma nodalījuma 4 daļās tiek ierakstītas ziņas par: 1) nekustamo īpašumu, 2) nekustamā īpašuma īpašnieku, 3) nekustamā īpašuma apgrūtinājumiem un 4) nekustamā īpašuma parādiem. Īpašuma meklēšana iespējama norādot kadastra numuru, nodalījuma numuru, adresi vai īpašuma nosaukumu. Lai saņemtu pakalpojumu, Jums jāveic apmaksa, izmantojot portāla Latvija.lv apmaksas sistēmu.

Ja esat meža īpašnieks, Jūs bez maksas, reizi gadā, varat saņemt no Valsts meža dienesta (VMD) aktuālu informāciju par Jūsu īpašumā esošu mežu – meža inventarizācijas datus, ja reizi 20 gados esat veicis meža inventarizāciju (datu iegūšanu par mežu un tam piegulošiem purviem, meža infrastruktūras objektiem, mežā ietilpstošiem pārplūstošiem klajumiem, purviem un laucēm konkrētā meža īpašumā vai valdījumā). Inventarizāciju veic sertificēti meža inventarizācijas veicēji pēc meža īpašnieka pasūtījuma. Lai saņemtu informāciju, Jums VMD mežniecībā, atbilstoši meža atrašanās vietas teritorijai, jāiesniedz iesniegums meža inventarizācijas datu saņemšanai.   Elektroniski parakstītu iesniegumu varat nosūtīt uz konkrētās mežniecības  e-adresi vai iesniegumu papīra formā nosūtīt pa pastu vai iesniegt klātienē, vai  elektroniski parakstītu iesniegumu varat nosūtīt uz e-pasta adresi. Rezultātā Jums tiks izsniegta meža inventarizācijas informācija  – rādītāju izdrukas vai ģeogrāfiskie un tekstuālie dati. Informāciju varēsiet saņemt elektroniski  e-adresē, papīra formātā vai e-pastā, atkarībā no datu pieprasīšanas kanāla. Bet, ja vēlaties nepārtrauktu pieeju informācijai par saviem meža īpašumiem/valdījumiem, Jūs varat noslēgt līgumu ar VMD par Valsts meža dienesta Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas lietošanu. Pieejas tiesības Jums ļaus apskatīt meža inventarizācijas datus par Jūsu meža īpašumu, kā arī tos lejupielādēt.

Ja Jums pieder automašīna, informāciju par to, piemēram, transportlīdzekļa un tehniskās apskates datus, varat iegūt, izmantojot Ceļu satiksmes un drošības direkcijas e-pakalpojumus.

Ja Jūsu īpašumā ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāldaļas, individuāls uzņēmums, zemnieku vai zvejnieku saimniecība aktuālos datus par tiem varat uzzināt Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros. Šeit varat saņemt arī informāciju par laulāto mantisko attiecību līgumu, ja tādu esat noslēdzis ar savu laulāto un tas reģistrēts laulāto mantisko attiecību reģistrā.

Ja esat veicis uzkrājumus privātajos pensiju fondos, tad arī tos varat atstāt mantojumā. Par šo uzkrājumu apmēru Jums jāinteresējas komercbankā, apdrošināšanas sabiedrībā vai pie juridiskajām personām (tiesīgām veidot privātos fondus), kur esat veicis iemaksas. Tas pats attiecas arī uz cita veida bezskaidras naudas uzkrājumiem.

Testaments

Ja esat izlēmis, kam pēc nāves vēlaties atstāt savu mantu, kā arī, ja Jūsu vēlmes nesakrīt ar to, kā mantojuma sadali pēc cilvēka nāves paredz likums, tad piemērots risinājums pēdējās gribas noformēšanai ir testaments.

Ar testamentu mantojuma atstājējs var izlemt  savu mantas vai mantas daļas, atsevišķu lietu vai tiesību pārēju sev izvēlētai personai vai personām pēc savas nāves. Tomēr, būtiski atcerēties, ka Civillikums paredz arī neatņemamās daļas tiesīgos. Tie ir laulātie un lejupējie (bērni, mazbērni u.tml.), bet, ja lejupējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējie (vecāki). Piemēram, ja Jums ir laulātais un bērni, taču visu savu mantu būsiet novēlējis draugiem, Civillikuma izpratnē laulātajam un bērniem tik un tā pienāksies likumiskā kārtībā paredzētā daļa no mantojuma vērtības.

Mantojuma atstājējam iespējams testamentu uzrakstīt divējādi - privātā formā un publiskā formā.

Pastāv divu veidu testamentu formas - publiska un privāta. Abas formas ir vienāda spēka, tomēr par drošāku uzskata publisku testamentu.

Privāts testaments jāraksta pašam mantojuma atstājējam ar savu roku no sākuma līdz beigām un pašrocīgi jāparaksta. Privāts testaments nav taisāms ar citu tehnisku līdzekļu vai datorraksta starpniecību, jo tas nebūs spēkā. Šāds testaments sastādāms bez lieciniekiem.

Mantojuma atstājējam testamentā jānorāda mantinieka/u vārds/i uzvārds/i un vēlams personas kods/i, lai mantinieku/s varētu identificēt.Mantojuma atstājējam jāievēro, ka privāts testaments var noklīst, tikt neatrasts, iznīcināts vai viltots, tādēļ vēlams to nodot notāram glabāšanā.

Nododot privātu testamentu glabāšanā zvērinātam notāram vai bāriņtiesai, tas iegūst publiska testamenta spēku un nevar noklīst.Tomēr zvērināts notārs  vai bāriņtiesas amatpersona nevarēs galvot par tā satura pareizību un spēkā esamību.

Publisks testaments taisāms pie zvērināta notāra vai bāriņtiesā. Publiska testamenta taisīšanas laikā zvērināts notārs pārliecinās par mantojuma atstājēja identitāti, izteikto gribu un to ietver testamenta saturā. Pēc testamenta sastādīšanas, tas tiek ierakstīts publisko testamentu reģistrā. Publisks testaments atzīts par sevišķi drošu, jo tā spēku nevar apstrīdēt, bet tikai var celt viltojuma prasību.

Publiskais testaments pēc tā apliecināšanas vai nodošanas glabājumā ir pieejams testamentu reģistrā, no kura mirušā piederīgie, vēršoties Latvijas Zvērinātu notāru padomē, var saņemt ziņas par sastādītiem testamentiem – uzzināt, vai mirušais testamentu ir sastādījis. Šis pakalpojums pieejams, sazinoties ar Latvijas Zvērinātu notāru padomes biroju www.latvijasnotars.lv, izmantojot  e-adresi, tālr. +371 24202100 vai e-pastu info@latvijasnotars.lv. 

Publisks testaments (vai jebkurš dokuments, piemēram, arī pilnvara) nenozīmē, ka tas ir pieejams ikvienam. Par publisku dēvē tādu dokumentu, kas atšķirībā no privātā kārtā sagatavota dokumenta, t.sk. testamenta, ir publiski ticams un trešajām personām par tā īstumu nevar rasties šaubas. To nodrošina kompetentas personas (šajā gadījumā zvērināta notāra) paraksts, zīmoga nospiedums u.c. rekvizīti.

Ja Jums nepieciešami zvērināta notāra pakalpojumi, tos varat izmantot:

Tiešsaistē portālā www.latvijasnotars.lv vienojoties ar jebkuru notāru par virtuālās vizītes laiku videorežīmā un elektroniski parakstot dokumentu ar drošu elektronisko parakstu (nepieciešama personas apliecība (eID karte) ar PIN kodiem un viedkartes lasītājs vai mobilā lietotne eParaksts mobile);

Klātienē vēršoties pie zvērināta notāra – visu notāru biroju kontaktinformācija atrodama vietnes www.latvijasnotars.lv  sadaļā “Meklēt notāru”;

Uzaicinot zvērinātu notāru pie sevis, ja veselības stāvokļa vai kādu citu iemeslu dēļ neviena no iepriekšminētajām iespējām Jums nav pieejama.

Gadījumā, ja neatceraties, pie kura notāra esat veicis ar mantojuma atstāšanu saistītās darbības, identificējoties portālā www.latvijasnotars.lv sadaļā “Manas darbības”, Jūs varat pārbaudīt, kādas darbības esat veicis pie zvērinātiem notāriem. Šis pakalpojums uzskaita veiktās darbības kopš 2006. gada 1. jūlija un ir pieejams bez maksas.

Mantojuma līgums

Ja Jūs kā pēdējās gribas izteicējs esat vienojies ar kādu no potenciālajiem mantiniekiem par mantas novēlēšanu tieši viņam pēc Jūsu nāves, tad piemērots risinājums ir mantojuma līgums. Tam ir prioritāte attiecībā pret testamentu, un vēlāk izveidots testaments mantojuma līgumu neatceļ.  Mantojuma līgumā Jūs arī nevarēsiet atstumt no mantojuma tos, kas ir neatņemamās daļas tiesīgie.

Līgumiskais mantinieks pēc mantojuma atklāšanās nevarēs mantojumu atraidīt, ja vien šāda tiesība viņam nebūs pielīgta pašā mantojuma līgumā.

Mantojuma līgumu noslēdz pie zvērināta notāra, kurš to reģistrēs arī Testamentu reģistrā. Notāra pakalpojumus varat ērti izmantot attālināti – tiešsaistē portālā latvijasnotars.lv.

Ņemiet vērā, ka no mantojuma līguma nevarēs vienpusēji atkāpties. Mantojuma atstājējam un mantiniekam savstarpēji jāvienojas, lai varētu grozīt līguma saturu vai līgumu atcelt.

Līdz ar līguma parakstīšanu Jūs vairs nevarēsiet brīvi rīkoties ar īpašumu, kuru būsiet novēlējis. Bet arī mantiniekam nebūs tūlītējas tiesības uz mantu, kamēr Jūs kā mantojuma atstājējs būsiet dzīvs. Līgums mantiniekam piešķir vienīgi nogaidu tiesības uz mantojumu. Ja mantojuma līgums attiecas uz nekustamo īpašumu, tad tas jāieraksta Zemesgrāmatā. Parasti ierakstu veic ar atzīmi, ka mantojuma atstājējs viņam piederošos nekustamos īpašumus var atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt tikai ar līgumiskā mantinieka piekrišanu.

Uztura līgums

Mantošanu pēc cilvēka nāves var ietekmēt arī uztura līgums.

Civillikums nosaka iespēju Jums (kā uztura ņēmējam) noslēgt uztura līgumu ar kādu cilvēku (uztura devēju), kurš uzņemas Jums palīdzēt ar uzturu. Parasti šajā gadījumā ar uzturu saprot ēdienu, mitekli, apģērbu un kopšanu. Ar uztura līgumu viena puse nodod otrai naudā vai graudā kādu mantisku vērtību, par ko otra puse tai dod uzturu, kamēr uztura ņēmējs dzīvo, ja vien par šā pienākuma ilgumu līgumā nav norunāts citādi. Piemēram, vectēvs var noslēgt uztura līgumu ar kādu radinieku, nosakot, ka apmaiņā pret uzturu un palīdzību radiniekam pēc vectēva nāves pienākas viņa māja.

Laulības līgums

Mantošanā saistošs ir arī starp laulātajiem noslēgts laulības līgums. Ja bijis noslēgts līgums par laulāto mantas kopību, tad mirušā dzīvesbiedram nav nekā citādi jāpierāda, ka puse no visas mantas un īpašumiem ir viņam piederoša daļa, kas tiks nodalīta no kopējā mantojuma.

Mantošana pēc likuma

Mantojuma tiesības regulē Civillikums. Tā normas mantošanā iesaistījiem būs saistošas gan, ja būsiet savu pēdējo gribu noformējis testamentā un/vai mantojuma līgumā, gan arī tad, ja to nebūsiet izdarījis.

Ja pēdējās gribas dokumentos no mantojuma būsiet izslēdzis neatņemamās daļas tiesīgos, piemēram, laulāto un bērnus, tad, lai aizstāvētu viņu tiesības, darbosies likuma spēks. Neatņemamās daļas tiesīgos var atstumt no neatņemamās daļas vienīgi pēc Civillikuma 427., 428. un 431. pantā paredzētiem, rīkojumā norādītiem un patiesībai atbilstošiem iemesliem. Ja savas dzīves laikā nebūsiet sastādījis ne testamentu, ne mantojuma līgumu, tad pēc Jūsu nāves mantojums tiks sadalīts likumiskajiem mantiniekiem, kuri atbilstoši likumam to mantos prioritārā secībā.

Mantošanas kārtībā izšķir 4 likumisko mantinieku šķiras:

1. pirmā šķira – visi mantojuma atstājēja pēc pakāpes tuvākie – lejupējie radinieki, proti, bērni. Gadījumā, ja kāds no bērniem būs miris pirms mantojuma atstājēja, tad šāda mirušā bērna vietā iestāsies viņa bērni, t.i. mantojuma atstājēja mazbērni. Mantot var arī ieņemts, bet mantojuma atklāšanās brīdī vēl nedzimis bērns;
2. otrā šķira – mantojuma atstājēja pēc pakāpes tuvākie augšupējie radinieki (vecāki, vecvecāki), kā arī mantojuma atstājēja īstie brāļi un māsas un pirms viņa mirušo īsto brāļu un māsu bērni;
3. trešā šķira – mantojuma atstājēja pusbrāļi un pusmāsas un pirms viņa mirušo pusbrāļu un pusmāsu bērni;
4. ceturtā šķira – manto pārējie pēc pakāpes tuvākie sānu radinieki.

Ja kāds no augstākas šķiras mantiniekiem izsaka gribu mantot, tad zemākas šķiras mantinieki nemanto.

Civillikums atsevišķi reglamentē laulāto mantojuma tiesības. Arī tad, ja mirušais laulātais nav atstājis testamentu vai mantojuma līgumu, likumiskajam laulātajam ir tiesības uz savu mantojuma daļu, kura ir atkarīga no tā, vai un cik mirušajam ir bērni. Laulātajam ir tiesības uz vienādu mantojuma daļu ar bērniem, ja mantojumu pieņem mazāk par 4 bērniem. Ja mantojumu pieņem vairāk par 4 bērniem, tad laulātajam pienākas ¼ no mantojuma. Laulātais vienmēr manto kopā ar pirmo šķiru. Bet, ja pirmās šķiras mantinieku nav vai tie mantot nevēlas – laulātais manto kopā ar otro vai trešo šķiru, piemēram, mirušā brāļiem, māsām vai viņu bērniem.

Situācijā, kad tuvinieks ir miris, paliek atklāts jautājums par tālāko rīcību ar mirušā mantu. Mirušā tuviniekiem šādā gadījumā būtu svarīgi zināt, vai aizgājējs ir paudis savu pēdējo gribu testamentā, vai arī spēkā ir mantojuma līgums. Ja abu iepriekš minēto nav, mantošana notiks uz likuma pamata.

Mantojuma lieta

Lai uzsāktu mantojuma lietu, dodieties pie zvērināta notāra, kas praktizē apgabaltiesas darbības teritorijā (Rīgas, Kurzemes, Zemgales, Vidzemes vai Latgales apgabaltiesas), kur bija mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta. Zvērināts notārs uzsāks mantojuma lietu.

Par mantojuma atklāšanās dienu uzskata dienu, kad iestājusies mantojuma atstājēja nāve. Līdz ar to mantojuma lietu pie notāra var uzsākt jau tūlīt pēc tam, kad saņemta miršanas apliecība. Mantojuma lietas uzsākšana ieteicama gada laikā pēc mantojuma atstājēja nāves. Pie notāra noskaidrosies, vai mirušais savu pēdējo gribu ir noformējis testamentā, mantojuma līgumā vai arī mantos likumiskie mantinieki. Lai Jūs pēc tuvinieka nāves varētu pretendēt uz mantojumu, Jums vispirms jāsagatavo dokumenti, kas apliecina Jūsu mantošanas tiesības.

Ja plānojat patstāvīgi sagādāt nepieciešamos dokumentus, sagatavojiet  iesniegšanai notāram tuvinieka miršanas apliecību, privāto testamentu, ja mirušais tādu ir atstājis (vairāk par šo testamenta veidu lasiet sadaļā “Mantojuma atstāšana”), publisko testamentu, ja mirušais tādu ir sastādījis (pieejams notāram Publisko testamentu reģistrā), laulības apliecību (ja esat mirušā laulātais) vai Jūsu dzimšanas apliecību (ja esat mirušā bērns). Ja dzimtais uzvārds ir mainīts, būs nepieciešama laulības apliecība vai uzvārda maiņas apliecība. Ja uzvārds mainīts vairākkārt, būs nepieciešami visi dzimtsarakstu dokumenti, lai pierādītu, ka persona, kas piesakās uz mantojumu, ir tā pati, kas norādīta tās dzimšanas apliecībā. Ja kāds no civilstāvokļa akta reģistrācijas ierakstiem nav saglabājies, juridisko radniecības faktu konstatē tiesā. Mantojuma lietā nepieciešamo dokumentu sagādāšanu varat uzticēt arī zvērinātam notāram. Mantojuma lietā nepieciešamo dokumentu sagādāšanu varat uzticēt arī zvērinātam notāram.

Ar mantojuma lietas uzsākšanu un norisi veicamās darbības iespējams veikt, izmantojot notāra pakalpojumus arī tiešsaistē portālā www.latvijasnotars.lv.

Ja plānojat patstāvīgi sagādāt nepieciešamos dokumentus, sagatavojiet  iesniegšanai notāram tuvinieka miršanas apliecību, privāto testamentu, ja mirušais tādu ir atstājis, publisko testamentu, ja mirušais tādu ir sastādījis (pieejams notāram Publisko testamentu reģistrā), laulības apliecību (ja esat mirušā laulātais) vai Jūsu dzimšanas apliecību (ja esat mirušā bērns). Ja dzimtais uzvārds ir mainīts, būs nepieciešama laulības apliecība vai uzvārda maiņas apliecība. Ja uzvārds mainīts vairākkārt, būs nepieciešami visi dzimtsarakstu dokumenti, lai pierādītu, ka persona, kas piesakās uz mantojumu, ir tā pati, kas norādīta tās dzimšanas apliecībā. Ja kāds no civilstāvokļa akta reģistrācijas ierakstiem nav saglabājies, juridisko radniecības faktu konstatē tiesā.

Ja Jums nepieciešama atkārtotas miršanas, laulības vai dzimšanas apliecības saņemšana, jums ir vairākas iespējas, kā to izdarīt.

Lai saņemtu atkārtotu dzimšanas apliecību, izvēlies sev ērtāko veidu:

• izmanto e-pakalpojumu Atkārtotas dzimšanas apliecības vai izziņas no dzimšanas reģistra pieprasīšana;

• uzraksti iesniegumu, paraksti ar drošu  elektronisko parakstu un sūti uz Tieslietu ministrijas  e-adresi vai uz pasts@tm.gov.lv;
• klātienē jebkurā pašvaldības dzimtsarakstu nodaļā;
• tuvākajā Latvijas Republikas diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstī.

Lai saņemtu atkārtotu laulības apliecību, izvēlies sev ērtāko veidu:

• izmanto e-pakalpojumu Atkārtotas laulības apliecības vai izziņas no laulības reģistra pieprasīšana;

• uzraksti iesniegumu, paraksti ar drošu  elektronisko parakstu un sūti uz Tieslietu ministrijas  e-adresi vai uz pasts@tm.gov.lv;
• klātienē jebkurā pašvaldības dzimtsarakstu nodaļā;
• tuvākajā Latvijas Republikas diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstī.

Lai saņemtu atkārtotu miršanas apliecību, izvēlies sev ērtāko veidu:

• izmanto e-pakalpojumu Atkārtotas miršanas apliecības vai izziņas no miršanas reģistra pieprasīšana;

• uzraksti iesniegumu, paraksti ar drošu  elektronisko parakstu un sūti uz Tieslietu ministrijas  e-adresi vai uz pasts@tm.gov.lv;
• klātienē jebkurā pašvaldības dzimtsarakstu nodaļā;
• tuvākajā Latvijas Republikas diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstī.

Ziņas par civilstāvokli (dzimšana, laulības, miršana) līdz 1919. gadam meklējamas Latvijas Nacionālajā arhīvā.

Lai uzsāktu mantojuma lietu, dodieties pie zvērināta notāra, kas praktizē apgabaltiesas darbības teritorijā (Rīgas, Kurzemes, Zemgales, Vidzemes vai Latgales apgabaltiesas), kur bija mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta.

Ja mantojuma atstājēja pēdējā dzīves vieta nav zināma, tad pēc teritorijas, kurā atrodas mantojamā manta vai tās galvenā daļa. Informācijas saņemšanai par mantojuma atstājēja pēdējo deklarētās dzīvesvietas adresi varat vērties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē ar iesniegumu, lai saņemtu Izziņu no Fizisko personu reģistra.

Notāram ir jāiesniedz arī mantojamās mantas saraksts un novērtējums. Piemēram, ja mantojumā atstāti uzkrājumi bankas kontā (bankas šādas ziņas sniedz tikai zvērinātam notāram), transportlīdzekļi un cits kustamais īpašums. Reģistrētas kustamas mantas novērtēšanai, kā arī, ja mantojamās mantas sastāvā ir individuālā komersanta uzņēmums, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, Jums jāpiesaista sertificēts vērtētājs.

Ja mantojamās mantas sastāvā ir nekustamais īpašums, mantojuma lietai pievieno Valsts zemes dienesta (VZD) izsniegtu Kadastra informāciju par nekustamā īpašuma piederību un sastāvu. Par informācijas izsniegšanu ir jāmaksā valsts nodeva. Lai uzzinātu, kādi nekustamie īpašumi Kadastrā ir reģistrēti uz mantojuma atstājēja (mirušās personas) vārda, Jūs varat no VZD pieprasīt Kadastra informāciju mantojuma lietai (maksas pakalpojums). Šo informāciju Jūs varat iesniegt notāram vai arī notārs to var pats pieprasīt un saņemt no VZD.

Mantojuma lietas uzsākšanai notārs sastādīs mantošanas iesniegumu, kas Jums būs jāparaksta. Notārs pārliecināsies Mantojumu reģistrā, vai mantojuma lietu, pēc kāda cita mantojuma pretendenta iesnieguma, jau nav uzsācis cits notārs. Ja mantojuma lieta jau būs uzsākta, tad notārs mantošanas iesniegumu kopā ar dokumentiem nosūtīs mantojuma lietu uzsākušajam zvērinātam notāram un paziņos par to Jums. Notārs arī pārliecināsies Testamentu reģistrā, vai tajā ir reģistrēts mantojuma atstājēja testaments vai mantojuma līgums.

Pēc mirušās personas datiem Mantojumu reģistrā Jūs varat noskaidrot, vai ir uzsākta mantojuma lieta. Mantojumu reģistrs ir publisks reģistrs, kuru ved Latvijas Zvērinātu notāru padome. Ziņas no reģistra šobrīd var saņemt elektroniski vai klātienē, vēršoties Padomē. Ar Padomi iespējams sazināties portālā www.latvijasnotars.lv, izmantojot  e-adresi, pa tālruni +371 24202100 vai e-pastu: info@latvijasnotars.lv.

Ja mantojuma lieta vēl nav uzsākta, varat iniciēt tās uzsākšanu, ja Jums ir tiesības mantot.

Par mantojuma izsludināšanu zvērināts notārs paziņos visām viņam zināmajām uz mantojumu ieinteresētajām personām. Tomēr jāņem vērā, ka notārs mantiniekus nemeklēs. Ja Jums ir zināmi citi iespējamie mantinieki, Jums par tiem jāpaziņo notāram.

Sludinājumā oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis“, zvērināts notārs uzaicinās pieteikties visus tos, kuriem ir kādas tiesības uz mantojumu, nosakot pieteikšanās  termiņu ne mazāku par trīs mēnešiem. Ja mantinieku loks ir neskaidrs, notārs var noteikt garāku termiņu. Ņemiet arī vērā, ka notārs visiem zināmajiem mantiniekiem (tiem, kurus mantošanas iesnieguma iesniedzējs būs norādījis iesniegumā) uz deklarētās dzīvesvietas adresi sūtīs paziņojumus par mantojuma atklāšanās izsludināšanu un sludinājuma saturu. Tādēļ potenciālajiem mantiniekiem ir lietderīgi apdomāt, vai ziņa deklarētajā adresē* viņus sasniegs. Portālā Latvija.lv, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pakalpojumus varat gan pārbaudīt savu pašreiz deklarēto dzīvesvietas adresi, gan arī vajadzības gadījumā to nomainīt.

Lai pārbaudītu savu pašreizējo dzīves vietas adresi, izmanto sev ērtāko veidu:

• izmanto e-pakalpojumu Mani dati Fizisko personu reģistrā;

• uzraksti iesniegumu, paraksti ar drošu  elektronisko parakstu un sūto uz PMLP  e-adresi vai uz pasts@pmlp.gov.lv;
• klātienē PMLP.

Ja ir radusies nepieciešamība nomainīt savu deklarēto dzīvesvietas adresi, tad to var izdarīt:

• atverot e-pakalpojumu Dzīvesvietas deklarēšana vai norādīšana, aizpildot to un iesniedzot;

• uzrakstot iesniegumu, parakstot ar drošu  elektronisko parakstu un sūtot uz PMLP  e-adresi vai uz pasts@pmlp.gov.lv;
• klātienē PMLP;
• elektroniski vai klātienē tajā pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē, kuras administratīvajā teritorijā atrodas deklarējamā dzīvesvietas adrese.

Dzīvē var būt situācijas, kad tuvinieki savā starpā nekontaktējas vai arī kaut kādu iemeslu dēļ to dara reti. Kā tādā situācijā zināt, vai kāds no tuviniekiem nav miris, un vai viņš nav Jums novēlējis mantojumu? Ieteicamā rīcība, protams, būtu uzturēt regulārus kontaktus ar tuviniekiem, bet, ja esat nonācis situācijā, kad nepieciešams pārbaudīt, vai nav reģistrēti dati par kādas personas nāvi, Jūs varat pārbaudīt šī cilvēka datus Iedzīvotāju reģistrā. Ja zināt konkrētā tuvinieka personas kodu:

• izmantot bezmaksas e-pakalpojumu Pārbaude, vai persona ir iekļauta Fizisko personu reģistrā un vai nav ziņu par personas nāvi.

Portālā Latvija.lv, izmantojot bezmaksas e-pakalpojumu Mani dati Fizisko personu reģistrā, Jūs varat uzzināt savu vecāku, laulātā un bērnu personas kodus.

Ja Jūs vēlaties atjaunot kontaktus ar kādu dzīvu tuvinieku, kura adresi nezināt, kā arī nav zināms tuvinieka personas kods, bet ir zināms viņa vārds, uzvārds, dzimšanas dati un cita informācija personas identificēšanai, izmantojiet PMLP maksas pakalpojumu Vēstules pārsūtīšana meklējamai personai, lai ar iestādes starpniecību nosūtītu tuviniekam Jūsu sagatavotu vēstuli.

Mantojuma prasība un testamenta apstrīdēšana

Mantojuma prasības celšana tiesā var notikt situācijā, kad mantinieku savstarpējie strīdi netiek izbeigti un puses nenonāk pie vienota risinājuma.

Mantojuma prasību nereti ceļ tuvākie likumiskie mantinieki, kuri objektīvu iemeslu dēļ nokavējuši mantojuma pieņemšanai noteiktos termiņus, vai arī nav varējuši šajā termiņā pierādīt savas mantojuma tiesības (radniecību).

Arī mantojuma lietā iesniegtu testamentu var apstrīdēt tiesā. Apstrīdēt testamentu var tikai tie, kas iecelti par mantiniekiem kādā citā pēdējās gribas rīkojumā vai kas mantojuma atstājēja miršanas brīdī bijuši viņa tuvākie likumiskie mantinieki. Ja zvērināts notārs, kurš ved mantojuma lietu, saņem tiesas paziņojumu, ka celta prasība par pēdējās gribas rīkojuma akta apstrīdēšanu, viņš aptur lietvedību mantojuma lietā līdz strīda izšķiršanai tiesā. Būtiski, ka prasību par testamenta apstrīdēšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu var celt tikai par privātu testamentu. Savukārt par publisku testamentu var celt tikai viltojuma strīdu.

Prasība ceļama pirmās instances tiesā (rajonu, pilsētu). Prasību noformējiet rakstveidā. Lai to pareizi noformētu, vislabāk vērsieties pēc juridiskas palīdzības.

Kad tiesas process ir uzsākts, Jūs varat sekot līdzi tā gaitai arī attālināti, identificējoties portālā manas.tiesas.lv. Kā lietas dalībnieks Jūs varat skatīt lietas datus un materiālus, tai skaitā pievienotos nolēmumus un tiesas sēžu audioprotokolus.

Mantojuma pieņemšana vai atraidīšana

Pēc mantojuma lietas uzsākšanas mantiniekiem jāizlemj, vai pieņemt vai atraidīt mantojumu. Mantojuma pieņemšana nav obligāta. Atraidīt mantojumu nevar vienīgi līgumiskais mantinieks, kurš ar mantojuma atstājēju noslēdzis mantojuma līgumu, izņemot, ja līgumā nav pielīgta šāda tiesība.

Mantojumu varat pieņemt vai atraidīt zvērināta notāra noteiktajā termiņā vai, ja šāds termiņš nav noteikts,  gada laikā no ziņu saņemšanas par mantojuma atklāšanos, vēršoties pie zvērināta notāra.

Par to, vai mantojuma atklāšanās ir izsludināta un zvērināts notārs noteicis mantojuma pieņemšanas termiņu, varat uzzināt Mantojumu reģistrā vai oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis, kurā šie sludinājumi tiek publicēti.

Pirms mantojuma pieņemšanas vai atraidīšanas notārs pēc lūguma Jūs iepazīstinās ar mantojuma lietā norādīto mantu, ieskaitot mantojuma atstājēja saistības. Jāatceras, ka, izsakot gribu pieņemt mantojumu, mantiniekam vairs nebūs tiesību no tā atteikties. Tāpēc pirms iesnieguma parakstīšanas būtu vēlams izpētīt mantojuma masas sastāvu un vēlreiz pārliecināties par savu gribu to pieņemt.

Ja esat izlēmis pieņemt Jums pienākošos mantojumu, tad Jums notāram jāiesniedz iesniegums par mantojuma pieņemšanu. Atraidīt mantojumu varat gan iesniedzot notāram par to iesniegumu, gan arī klusējot – neatsaucoties uz aicinājumu mantot. Gribas izteikumu pieņemt vai atraidīt mantojumu (mantošanas iesniegumu) zvērināts notārs  noformē kā notariālu aktu. Pie notāra varat vērsties gan klātienē, gan attālināti.

Latvijas zvērinātu notāru pakalpojumi attālināti pieejami, portāla www.latvijasnotars.lv sadaļā “Meklēt notāru”, izvēloties savu notāru un piesakot vizīti pie viņa, piezīmēs norādot veicamo darbību un vēlmi par on-line tikšanos. Pēc sarunas ar notāru, kurā pārrunāsiet iesnieguma saturu, un kurā notārs noskaidros Jūsu gribu mantot, izskaidrojot Jums tiesiskās sekas, mantošanas iesniegumu varēsiet parakstīt ar drošu  elektronisko parakstu tiešsaistes režīmā. Plašāka informācija par notariālajām darbībām videokonferences režīmā pieejama pieejama Latvijas Zvērinātu notāru padomes tīmekļa vietnē www.latvijasnotars.lv

Ja mantinieks ir nepilngadīgs, līdz viņa pilngadības sasniegšanai mantojumu pārvalda viņa aizgādņi, piemēram, vecāki. Ja nepilngadīgajam mantiniekam nav vecāku, tad bāriņtiesa ieceļ viņam aizbildņus, kuriem uzliek arī mantojuma aizgādņa pienākumus. Aizgādņus izrauga mantojuma lietā ieinteresētās personas un apstiprina bāriņtiesa. Aizgādņi mantojuma pārvaldībā un pārstāvēšanā rīkojas patstāvīgi un mantojuma vārdā. Visu svarīgāko lēmumu pieņemšanā aizgādņiem jālūdz bāriņtiesas norādījumi.

Ņemiet vērā, ka, pieņemot mantojumu, Jūs pieņemat arī mantojuma atstājēja iespējamās saistības, piemēram, parādus. Pēc mantojuma lietas atklāšanās kreditoriem ir tiesības pieprasīt mantojuma atstājēja parādu samaksu. Ja mantojuma atklāšanās ir izsludināta oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, tad kreditoriem prasījumi jāpiesaka izsludinātajā termiņā. Ja izsludinātajā termiņā prasījums pieteikts netiek, tas tiek dzēsts.

Ja būsiet izteicis gribu pieņemt mantojumu, notārs pēc noteiktā mantojuma pieņemšanas termiņa Jums izdos mantojuma apliecību.

Ja pēc mantojuma atstājēja nāves un publikācijas par mantojuma atklāšanos mantinieki likumiskā termiņā nebūs ieradušies pie notāra vai nebūs pierādījuši savas mantojuma tiesības, tad manta piekritīs (piederēs) valstij. Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzskaita valstij piekritīgo mantu, nodrošina kontroli par tās novērtēšanu, realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā.

Ja mantojuma sastāvā ir nekustamais īpašums un mantinieki neslēdz mantojuma sadales līgumu, notārs var elektroniski nosūtīt mantojuma apliecību Valsts vienotajai datorizētājai zemesgrāmatai, lai Zemesgrāmatā ierakstītu mantinieku īpašuma tiesības.

Ja esat mantojis kustamo īpašumu, Jums ar mantojuma apliecību jādodas uz atbilstošo iestādi, piemēram, uz banku  saņemt naudas līdzekļus vai uz Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) pārreģistrēt transportlīdzekli.

Ja esat mantojis sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāla daļas, Jums jāiesniedz attiecīgs paziņojums, pievienojot mantojuma apliecību, attiecīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību valdei, vai arī komercreģistra iestādei (Uzņēmumu reģistram), ja sabiedrībai ar ierobežotu atbildību nav valdes vai tā atsaka ierakstu izdarīšanu dalībnieku reģistra nodalījumā.

Ja esat mantojis individuālo uzņēmumu, zemnieku vai zvejnieku saimniecību, Jums Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz pieteikums par individuālā uzņēmuma, zemnieku vai zvejnieku saimniecības īpašnieka maiņu, pievienojot mantojuma apliecību.

Mantošanas izmaksas

Mantošanas izmaksas ir atkarīgas no radniecības pakāpes. Piemēram, laulātajiem un ar mantojuma atstājēju kopā dzīvojošajiem pirmās, otrās un trešās šķiras mantiniekiem notāra atlīdzības takse ir vismazākā. Nepilngadīgajiem, ja tie manto no saviem vecākiem, takse ir samazināta vēl par 50%.

Pārējiem mantiniekiem takses ir lielākas atkarībā no viņu šķiras. Jo lielāka ir mantojuma vērtība, jo lielākas būs izmaksas. Zvērinātu notāru atlīdzību nosaka Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumi Nr. 737 “Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību”.

Ja mantots tiek nekustamais īpašums, par to ir jāmaksā valsts nodeva. Nodevas apmērs, līdzīgi kā notāra amata atlīdzības taksu gadījumā, ir atkarīgs no mantinieka šķiras un no tā, vai viņš dzīvoja kopā ar mantojuma atstājēju. Kopā dzīvošanas faktu konstatē saskaņā ar deklarētajām dzīves vietām. Šādas valsts nodevas apmēru nosaka Ministru kabineta  2009. gada 27. oktobra noteikumi Nr. 1250 “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā”.

Gadījumā, ja mantojuma atstājējs un mantinieks dzīvojuši katrs savā valstī, mantojuma lietas uzsākšanas laikā ir aktuāls jautājums par to, kuras valsts tiesības mantojuma lietai tiks piemērotas.

Mantojuma lietu parasti izskata tā Eiropas Savienības (ES) valsts iestāde, kur atradās mantojuma atstājēja pēdējā dzīvesvieta. Vairumā gadījumu šī iestāde mantojuma lietā piemēros savas valsts tiesības.

Tomēr ES tiesību normas ļauj mantojuma atstājējam testamentā noteikt, lai mantojuma lietu kārto pēc viņa pilsonības valsts tiesībām, neatkarīgi no tā, vai tā ir ES dalībvalsts. Ja mantojuma atstājējam ir vairākas pilsonības, viņš var izvēlēties jebkuru no šīm valstīm.

Konkrētās valsts tiesību izvēli mantojuma atstājējam jāpauž skaidri un nepārprotami, norādot to testamentā vai atsevišķā deklarācijā.

Mantojumam piemērojamās tiesības noteiks visu īpašumu mantošanu neatkarīgi no īpašuma atrašanās vietas un tā, vai īpašums ir kustams vai nekustams.

Piemērs. Jūsu tēva brālis, kurš pēdējos dzīves gados dzīvojis Vācijā, Jums ir atstājis mantojumu, savu pēdējo gribu paužot testamentā. Vācijas iestādes varētu mantojuma lietu izskatīt atbilstoši Vācijas tiesībām, tomēr mantojuma atstājējs testamentā ir paudis vēlēšanos mantojumam piemērot savas pilsonības valsts tiesības, tādēļ mantojuma lieta tiks izskatīta atbilstoši Latvijas tiesībām.

ES noteikumi par mantošanu nedarbojas Dānijā, Īrijā un Lielbritānijā, jo šīs valstis nav pievienojušās attiecīgajai ES regulai. Ja mantinieki gribēs izskatīt mantojuma lietu šo valstu iestādēs, mantojuma atstājēja izvēle attiecībā uz to, kuras valsts tiesības piemērot, iespējams, netiks ņemta vērā. Mantošanai, visticamāk, tiks piemērots tas likums, uz kuru norādīs šo valstu nacionālās kolīzijas normas (nosaka, kuras valsts likums piemērojams risinot konkrētu tiesisko attiecību ar pārrobežu raksturu).

Mantojuma lietas izskatīšana, kurā mantojuma atstājējs dzīvojis ārpus ES, bet mantinieki dzīvo ES, katrā gadījumā ir vērtējama individuāli, jo tas, pēc kādas valsts tiesībām lietu izskatīs, atkarīgs no iesaistīto valstu kolīziju normām un no tām saistošajām starptautiskām vienošanām.

Tieslietu ministrija (TM)

Latvijas Zvērināto notāru padome (LZNP)

Tiesu administrācija (TA)

Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC)

Uzņēmumu reģistrs (UR)

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP)

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD)

Valsts meža dienests (VMD)

Valsts zemes dienests (VZD)

Lauksaimniecības zemes un mežu uzturēšana

Dzīvojamo ēku un telpu uzturēšana

Mani dati valsts reģistros

Laulības reģistrācija un šķiršana

Dzimšanas, miršanas un laulības apliecības