Notikuma apraksts

Apbedīšanas pabalsts un formalitātes

 

17.01.2020.

 

Tuvinieka nāves gadījumā izmantojiet valsts nodrošināto atbalstu un resursus, kas palīdzēs veikt nepieciešamās formalitātes un atvieglos ar aizgājēja apbedīšanu saistīto procesu. 
 

1. Miršanas fakta konstatācija 1. Miršanas fakta konstatācija

Konstatējot personas miršanas faktu, nepieciešams rīkoties atkarībā no situācijas, kādā nāve iestājusies.

 

Ja persona mirusi veselības aprūpes iestādē vai medicīnas darbinieku aprūpē (slimnīcā, neatliekamās palīdzības auto), nāves faktu konstatēs medicīnas darbinieks. Piederīgajiem par tuvinieka nāvi paziņos iestādes personāls. Mirušā cilvēka ķermeni nogādā ārstniecības iestādes patoloģijas nodaļas morgā. Ja noteikta tiesu medicīniskā ekspertīze, mirušo pārved uz Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centru vai tuvāko Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra reģionālo nodaļu. Medicīnas apliecību par nāves cēloni var saņemt ārstniecības iestādes nodaļā, kurā pacients ir miris, sociālās aprūpes vai rehabilitācijas iestādē, kurā pacients ir atradies, tās ārstniecības iestādes pataloģijas nodaļā, kurā veikta mirušā autopsija, vai gadījumā, ja ir noteikta tiesu medicīniskā ekspertīze – Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra vai tā atbilstošajā reģionālajā nodaļā.

 

Ja persona mirusi mājās, nepieciešams izsaukt mirušā ģimenes ārstu, kurš konstatēs nāves faktu un izsniegs medicīnisko apliecību par nāves cēloni. Ja nav zināms ģimenes ārsts, kura aprūpē ir bijusi mirusī persona, vai mirusī persona nav reģistrēta pie ģimenes ārsta, var griezties pie jebkura cita ģimenes ārsta.Ja persona bijusi Jūsu aizbildniecībā, lai noskaidrotu mirušās  personas ģimenes ārsta vārdu:

 

Ģimenes ārsts konstatēs nāves faktu un izsniegs medicīnisko apliecību par nāves cēloni. Nezināma nāves cēloņa gadījumā ģimenes ārsts izsniegs norīkojumu autopsijas veikšanai, lai noskaidrotu nāves cēloni. Ja ģimenes ārsts nav pieejams (ja nāve iestājusies brīvdienā, svētku dienā), jāvēršas pie attiecīgās poliklīnikas dežurējošā ārsta vai jāsazinās ar mirušā ģimenes ārstu nākamajā dienā. Informācija par dežūrārstiem ārpus ģimenes ārsta darba laika pieejama Nacionālā veselības dienesta tīmekļa vietnē “Kur saņemt medicīnisko palīdzību?”.

 

Ja ir izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība un cilvēks ir nomiris medicīnas darbinieku klātbūtnē, kā arī ir zināms iespējamais nāves cēlonis, neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes vadītājs medicīniskajā dokumentācijā fiksēs bioloģiskās nāves faktu un izsniegs norīkojumu (pavadlapu) mirušā nogādāšanai morgā. Uz šī dokumenta pamata apbedīšanas pakalpojumu sniedzēji vai morgi mirušo drīkstēs pieņemt un ievietot aukstuma kamerā.

 

 

Ja cilvēks nomiris ārpus mājām, nepieciešams izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot uz tālruni 113.

 

Ieslodzījuma vietas pārvalde organizē un apmaksā mirušā ieslodzītā ķermeņa pārvešanu no ieslodzījuma vietas uz attiecīgajā reģionā esošo ārstniecības iestādi-patoloģijas centru sekcijas veikšanai. Ieslodzījuma vietai izsniedz medicīnisko apliecību par nāves cēloni. Noņemšanu no uzskaites sakarā ar nāvi veic ieslodzījuma vietas vadītājs vai viņa pilnvarota persona, pamatojoties uz medicīnisko apliecību par nāves cēloni. Ja nozīmēta tiesas medicīniskā ekspertīze, mirušo pārved uz valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centru, un medicīnisko apliecību par nāves cēloni izsniedz atbilstošais valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs. Ja ieslodzījuma vietu pārvaldei ir pieejama informācija par tuviniekiem, tad šī informācija tiks paziņota vienam no tiem. Ieslodzījuma vietas pārvalde par miršanas faktu paziņo pilsētas vai novada pašvaldības dzimtsarakstu iestādei, iesniedzot medicīnisko apliecību par nāves cēloni un mirušā pasi vai ID karti, ja šie dokumenti ir ieslodzījuma vietā. Pēc miršanas fakta reģistrācijas dzimtsarakstu iestādes darbinieks vai amatpersona pēc pieprasījuma ieslodzījuma vietas pārvaldes vadītājam vai viņa pilnvarotai personai izsniedz miršanas apliecību. Ieslodzījuma vietā radiniekam izsniedz mirušā ieslodzītā miršanas apliecību un informē par mirušā ķermeņa atrašanās vietu.

 

Ja mirusī persona nav zināma, jāizsauc policija, zvanot uz tālruni 110 vai 112.

Ja Valsts policija notikuma vietā noskaidro mirušā personību, bet tā piederīgie iespējami ātri nevar ierasties notikuma vietā, NMP brigādes vadītājs medicīniskajā dokumentācijā fiksēs bioloģiskās nāves faktu un izsniegs norīkojumu mirušā nogādāšanai morgā. Uz tā pamata Valsts policija izsauks mirušā piederīgo norādītu apbedīšanas pakalpojuma sniedzēju mirušā cilvēka nogādāšanai morgā.

Ja mirušā cilvēka personība notikuma vietā nav noskaidrota vai mirušā piederīgie nenorāda apbedīšanas pakalpojumu sniedzēju, Valsts policijas darbinieki piesaka mirušā nogādāšanu uz Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centru, izsaucot tam paredzēto dienestu.

 

Ja persona mirusi vardarbīgā nāvē (ir bijusi konflikta situācija, noticis kāds nelaimes gadījums vai pašnāvība) vai ir par to aizdomas, tad jāizsauc policija, zvanot uz Valsts policijas palīdzības tālruni – 110 vai 112. Policijas darbinieki lems par turpmāko darbību un, ja būs nepieciešams, ar lēmumu noteiks tiesu medicīnisko ekspertīzi, kā arī organizēs mirušā nogādāšanu uz Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centru.

Radinieka vai cita tuva cilvēka pazušanas gadījumā nepieciešams vērsties Valsts policijā. Vairāk lasiet dzīves situācijā Personas drošība un sabiedriskā kārtība.

Ja ir aizdomas par personas nāvi, papildus iespējams vērsties arī Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā.

Ja persona mirusi ārvalstīs

Ja persona mirusi ārvalstīs, tad piederīgajiem par tuvinieka nāvi paziņo Valsts policija, kas informāciju saņem no Latvijas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības vai Ārlietu ministrijas – šī informācija tiek saņemta no atbildīgās iestādes konkrētajā valstī. Dažkārt par nāvi piederīgajiem paziņo mirušās personas draugi, paziņas vai citas personas.

 

Ja valstī nav Latvijas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības, tuvinieki var sazināties ar Ārlietu ministrijas Konsulāro departamentu pa tālruni darba laikā 80005905 (bezmaksas informatīvais tālrunis), +371 67015905 (zvaniem no ārvalstīm), kā arī rakstot uz Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta  E Logotips e-adresi vai e-pastu: palidziba@mfa.gov.lv.

Ja tiek saņemta ziņa par tuvinieka nāvi ārvalstīs, piederīgie nepastarpināti var sazināties ar attiecīgās ārvalsts policiju, slimnīcu vai tiesu izmeklētāju, lai saņemtu informāciju par nāves apstākļiem, cēloni un formalitātēm, kas būtu kārtojamas ar attiecīgās valsts institūcijām vai Latvijas diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību attiecīgajā valstī, lai saņemtu informāciju par formalitātēm, kas kārtojamas mirušā tuvinieka pārvešanai uz Latviju.

Ja mirušajam bijusi apdrošināšana, palīdzību, atbilstoši apdrošināšanas polisei, sniedz apdrošināšanas kompānija. Ja mirusī persona nav bijusi apdrošināta, visas izmaksas sedz tuvinieki. Ja piederīgie vēlas mirušo apbedīt zārkā Latvijā, ir nepieciešama mirstīgo atlieku transportēšana specializētā, hermētiski noslēgtā zārkā (t. i., cinkotā vai no cita necaurlaidīga materiāla). No valstīm, kuras ģeogrāfiski atrodas tālu no Latvijas, bieži tiek praktizēta kremētu mirstīgo atlieku – pīšļu pārvešana uz Latviju.  Mirstīgo atlieku sagatavošanu un transportēšanu pēc formalitāšu nokārtošanas veic apbedīšanas birojs. Piederīgajiem nepieciešams sazināties ar izvēlēto attiecīgās valsts apbedīšanas biroju vai apbedīšanas biroju Latvijā, kam ir pieredze mirstīgo atlieku starptautiskā transportēšanā.

 

Ārvalstīs izsniegtā miršanas apliecība, pirms iesniegšanas Latvijas iestādēs ir jātulko latviešu valodā. Miršanas apliecībai ir jābūt legalizētai vai apliecinātai ar Apostille dokumenta izdevējvalstī. Tas tiek darīts, lai vienā valstī sastādīti publiski dokumenti iegūtu juridisku spēku citā valstī. Par to vairāk lasiet Ārlietu Ministrijas tīmekļa vietnē. Miršanas apliecības legalizācija vai apliecināšana ar Apostille nav nepieciešama, ja tā ir izsniegta Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīs vai Šveices Konfederācijā.

Lai miruša cilvēka ķermeni ievestu Latvijā no citas valsts, nepieciešama attiecīgās valsts kompetentās institūcijas izsniegta mirušā cilvēka ķermeņa pārvadāšanas atļauja. Ja valstī, no kuras tiek ievests mirušā cilvēka ķermenis, nav šādas institūcijas un nav iespējams saņemt mirušā cilvēka ķermeņa pārvadāšanas atļauju, nepieciešama ārstniecības iestādes, ārstniecības personas vai tiesībaizsardzības iestādes izsniegta izziņa, kurā norādīts nāves cēlonis.

 

Lai miruša cilvēka ķermeni izvestu no Latvijas, nepieciešama Veselības inspekcijas izsniegta miruša cilvēka ķermeņa pārvadāšanas atļauja. 

Izvēlies sev ērtāko veidu, kā pieteikties atļaujas saņemšanai:

 

Iesniedzamie dokumenti Veselības inspekcijai:

  1. iesniegums miruša cilvēka ķermeņa pārvadāšanas atļaujas saņemšanai;
  2. ārstniecības iestādes izziņa par nāves cēloni vai medicīnas apliecība par nāves cēloni, kurā norādīts nāves cēloņa kods;
  3. apbedīšanas pakalpojumu sniedzēja izziņa, ka mirušā cilvēka ķermenis ir ievietots zārkā, atbilstoši noteikumu prasībām, zārkā atrodas tikai mirušā cilvēka ķermenis un personīgās lietas, kuras apbedī vai kremē kopā ar to.

 

2. Mirušā nogādāšana morgā 2. Mirušā nogādāšana morgā

Mirušā nogādāšanu morgā var veikt paši piederīgie vai apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs. Tādā gadījumā jāprecizē, vai vienošanās ar apbedīšanas pakalpojuma sniedzēju tiek slēgta tikai par mirušā transportēšanu, vai arī tas būs līgums/vienošanās par pilnu pakalpojuma paketi. Mirušā tuviniekiem ieteicams izvērtēt vairāku apbedīšanas pakalpojumu sniedzēju piedāvātos pakalpojumus un cenas, pirms noslēgt vienošanos. Lai morgs pieņemtu nelaiķi, ir nepieciešams kāds no šiem dokumentiem:

 

  1. medicīniskā apliecība par nāves cēloni;
  2. ģimenes ārsta norīkojums;
  3. policijas lēmums (par ekspertīzes veikšanu) uz autopsiju (līķa sekciju);
  4. neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes norīkojums (pavadlapa). 

Ja bioloģiskā nāve iestājusies NMP transportlīdzeklī, mirušajam nav redzamas vardarbīgas nāves pazīmes un ir noskaidrota mirušā personība, mirušā ķermeni nogādā ārstniecības iestādes patoloģijas nodaļas morgā. Ģimenes ārsts, vai policija mirušā nogādāšanu morgā organizē tikai tādos gadījumos, ja nepieciešams veikt mirstīgo atlieku autopsiju.

Ja autopsija nav nepieciešama, mirušā nogādāšanu morgā var veikt paši piederīgie vai jebkurš izvēlētais apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs.

 

3. Miršanas fakta reģistrācija un apliecība 3. Miršanas fakta reģistrācija un apliecība

Personas miršanas fakts ir jāreģistrē dzimtsarakstu iestādē – dzimtsarakstu nodaļā un jāsaņem miršanas apliecība.

Savukārt ziņas par personas miršanu ārvalstīs jāiesniedz tuvākajā Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā vai jebkurā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā, uzrādot miršanas apliecinošu dokumentu, lai Fizisko personu reģistrā aktualizētu ziņas par personas miršanas faktu.

Par miršanas faktu paziņo dzimtsarakstu iestādei ne vēlāk kā sešu darbdienu laikā no brīža, kad iestājusies nāve vai mirušais atrasts. Par miršanas fakta reģistrāciju nav jāmaksā.

Pienākums paziņot dzimtsarakstu nodaļai par miršanas faktu ir:

  1. laulātajam;
  2. ģimenes locekļiem;
  3. jebkurai citai personai, kura bijusi klāt nāves brīdī vai citādi informēta par nāves iestāšanos.

 

Cilvēkam, kurš paziņo par miršanas faktu, jāuzrāda savs personu apliecinošs dokuments un jāiesniedz mirušā personu apliecinošs dokuments (pase un/vai eID karte) un viens no šiem dokumentiem (oriģināls):

  1. medicīnas apliecība par nāves iestāšanos,
  2. tiesas spriedums par miršanas fakta konstatēšanu vai personas izsludināšanu par mirušu,
  3. reabilitācijas iestāžu paziņojums par represētās personas nāvi.

Ja mirušā personas apliecinošos dokumentus nav iespējams atrast un iesniegt, tad dzimtsarakstu iestāde reģistrā norāda, ka personu apliecinošais dokuments netika nodots.

 

Pēc miršanas fakta reģistrācijas tiek izsniegta miršanas apliecība – tā ir nepieciešama mantojuma lietu kārtošanai, kapavietas saņemšanai un citiem gadījumiem.

Lai pārliecinātos, ka ziņas par miršanas faktu reģistrētas Fizisko personu reģistrā, varat izmantot sev ērtāko veidu:

 

 

Ja miršanas apliecība ir pazaudēta vai nav pieejama kādu citu apstākļu dēļ, izmanto sev ērtāko veidu, lai saņemtu atkārtotu izziņu:

 

 

Ja miršanas fakts ir reģistrēts ārvalstīs, tad dzimtsarakstu iestādē Latvijā miršanas fakta pārreģistrāciju neveic.

Ja mirušais ir citas valsts pilsonis, tad miršanas fakta reģistrācijai iesniegtais mirušās personas personu apliecinošs dokuments (ja tāds pieejams) tiks nosūtīts attiecīgās ārvalsts pārstāvniecībai Latvijā.

Ja bērns piedzimis nedzīvs vai miris dzemdībās, ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas pienākums ir paziņot par to dzimtsarakstu nodaļai astoņu dienu laikā. Miršanas fakta reģistrāciju šādā gadījumā neveic, bet izsniedz izziņu par dzimšanas reģistrāciju, kurā būs informācija pa to, ka bērns piedzimis nedzīvs. Ja bērns pēc piedzimšanas dzīvojis neilgu laiku (dažas minūtes), reģistrē gan viņa dzimšanas, gan miršanas faktu. Šajā gadījumā izsniedz izziņu par dzimšanas reģistrāciju un miršanas apliecību.

 

4. Finansiāls atbalsts apbedīšanai un mirušā apgādājamajiem 4. Finansiāls atbalsts apbedīšanai un mirušā apgādājamajiem

Apbedīšanas pabalsts

Tiesības saņemt apbedīšanas pabalstu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) ir:

 

  • sociāli apdrošinātās personas (darba ņēmēja vai pašnodarbinātā) nāves gadījumā, kā arī tās apgādībā bijuša ģimenes locekļa (nepilngadīga bērna vai bērna vecumā līdz 24 gadiem, kurš mācījās vidējā vai augstākā mācību iestādē) nāves gadījumā;
  • bezdarbnieka nāves gadījumā, ja mirušais bija bezdarbnieka pabalsta saņēmējs vai arī par viņu pēdējo 36 mēnešu laikā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam veiktas ne mazāk kā 12 mēnešus;
  • pensijas saņēmēja, atlīdzības par darbspēju zaudējumu saņēmēja, kā arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja nāves gadījumā.

 

Izvēlies sev ērtāko veidu, kā pieprasīt apbedīšanas pabalstu:

  • izmantojot e-pakalpojumu E-iesniegums VSAA pakalpojumiem, izvēlies E-Iesniegums apbedīšanas pabalsta piešķiršanai vai pārrēķināšanai, aizpildot to un iesniedz;

 

 

Informācija par apbedīšanas pabalsta apmēru un personām, kurām ir tiesības saņemt apbedīšanas pabalstu, pieejama VSAA tīmekļvietnē sadaļā “Apbedīšanas pabalsts”.Arī pašvaldība, kur mirusī persona bija deklarēta, var piešķirt apbedīšanas pabalstu mirušā tuviniekiem. Apbedīšanas pabalsta lielums un saņemšanas kārtība noteikti konkrētās pašvaldības saistošajos noteikumos. Informācija par apbedīšanas pabalstu piešķiršanu Rīgā ir atrodama Rīgas domes Labklājības departamenta tīmekļvietnē sadaļā “Pabalsti”.

 

Pabalsts mirušā pensijas saņēmēja laulātajamPabalstu mirušā pensijas saņēmēja laulātajam piešķir, ja arī laulātais ir pensijas saņēmējs. Informācija par pabalstu mirušā laulātajam pieejama VSAA tīmekļvietnē sadaļā “Pabalsts mirušā pensijas saņēmēja laulātajam”.Lai pieprasītu pabalstu, jāiesniedz iesniegums pabalsta piešķiršanai. To var izdarīt:

  • izmantojot e-pakalpojumu E-iesniegums VSAA pakalpojumiem, izvēlies E-Iesniegums pabalsta piešķiršanai mirušā pensijas saņēmēja laulātajam, aizpildot to un iesniedz;

 

 

Mirušā līdz nāves dienai nesaņemtā pakalpojuma saņemšanaPensijas, valsts sociālā pabalsta vai sociālās apdrošināšanas pabalsta saņēmēja nāves gadījumā piešķirtās un izmaksai aprēķinātās pakalpojuma summas, kas nav izmaksātas līdz pakalpojuma saņēmēja nāvei, ir tiesības saņemt mirušā pakalpojuma saņēmēja:

  • laulātajam,
  • pirmās un otrās pakāpes radiniekiem,
  • citai personai uz mantojuma apliecības vai tiesas nolēmuma pamata.

 

Lai pieprasītu pakalpojumu, jāiesniedz iesniegums pakalpojuma izmaksai. To var izdarīt:

  • izmantojot e-pakalpojumu E-iesniegums VSAA pakalpojumiem, izvēlies E-Iesniegums nesaņemtā maksājuma izmaksai VSAA pakalpojuma saņēmēja nāves gadījumā, aizpildot to un iesniedz;

 

 

Apgādnieka zaudējuma pensija

Apgādnieka zaudējuma pensiju piešķir darba nespējīgiem mirušā apgādnieka ģimenes locekļiem, kas bijuši viņa apgādībā. Mirušā bērniem apgādnieka zaudējuma pensiju piešķir neatkarīgi no tā, vai viņi ir bijuši mirušā apgādībā. Informācija par apgādnieka zaudējuma pensiju ir pieejama VSAA tīmekļvietnē, sadaļā Apgādnieka zaudējuma pensija.

 

Pensiju 2. un 3. līmeņa uzkrātā kapitāla mantošana

Ja mirusī persona ir bijusi pensiju 2. līmeņa dalībnieks, kura sasniedzot pensijas vecumu ir iegādājusies dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polisi, un tajā ir norādīta persona, kura pēc polises slēdzēja nāves turpinās saņemt mūža pensijas naudu, norādītajai personai nekas nav jādara – apdrošināšanas sabiedrība sazināsies ar polisē norādīto personu un vienosies par tālāko rīcību. Ja mirušais ir bijis pensiju 2. līmeņa dalībnieks un pēc 2020. gada 1. janvāra ir paziņojis VSAA savu izvēli – kā rīkoties ar uzkrāto pensijas 2. līmeņa  kapitālu viņa nāves gadījumā pirms pensijas vecuma sasniegšanas, ir jānoskaidro, kāda ir bijusi mirušā izvēle. To var uzzināt, personīgi vēršoties VSAA klientu apkalpošanas centros vai pie zvērināta notāra, uzsākot kārtot mantojuma lietu. Ja mirušais izvēlējies savu uzkrāto kapitālu nodot mantošanai Civillikuma noteiktajā kārtībā, tad jādodas pie zvērināta notāra. Notārs sadarbībā ar VSAA tālāk veiks visas darbības, lai nodrošinātu mantojuma saņemšanu. Vairāk par mantojuma lietām lasiet dzīves situācijā Mantojuma atstāšana un saņemšana. Ja mirušais izvēli nav izdarījis, un viņa apgādībā ir ģimenes locekļi, kuriem ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, pensiju 2. līmeņa kapitāls tiks ņemts vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju. Vairāk lasiet VSAA tīmekļa vietnē. Ja mirušais izvēlējies savu uzkrāto kapitālu pievienot citas personas pensiju 2. līmeņa kapitālam, VSAA paredzēto daļu pievienos norādītās personas pensiju 2. līmeņa uzkrājumam. Persona par to uzzinās savā Valsts fondēto pensijas shēmas dalībnieka konta izrakstā.

Izvēlies sev ērtāko veidu, kā uzzināt pensiju 2. līmeņa uzkrāto kapitālu:


Pensiju 3. līmenī uzkrāto naudu var mantot personas izvēlēta līgumā norādītā persona vai mantinieki Civillikumā noteiktajā kārtībā (arī uzkrājējam nesasniedzot 55 gadu vecumu).

 

5. Apbedīšana 5. Apbedīšana

Kapa vieta

Kapsētu iekšējās kārtības noteikumi, kapavietu piešķiršanas, kopšanas un uzturēšanas kārtība, apbedīšanas un pārapbedīšanas kārtība ir katras vietējās pašvaldības domes kompetencē. Saraksti ar pašvaldību varat veikt elektroniski, izmantojot E Logotips e-adresi, tāpat arī iesniegt iesniegumus un citus dokumentus.


Pašvaldība savā īpašumā esošo kapsētu ir tiesīga apsaimniekot pati vai nodot kapsētas apsaimniekošanas funkcijas apbedīšanas pakalpojumu sniedzējam. Lai saņemtu kapavietu, nepieciešams uzrādīt personas miršanas apliecību. Kapa vietas rakšanu var kārtot arī apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs, vienojoties ar pašvaldību, kurā kapi atrodas.

 

Apbedīšanas pakalpojumi

Ieteicams apzināt vairākus apbedīšanas pakalpojumu sniedzējus, kas darbojas izdevīgā vietā, kuriem ir skaidrs pakalpojumu apraksts un cenrādis. Ja mirušā tuvinieki jūtas nespējīgi izvērtēt pieejamo informāciju un pieņemt visatbilstošāko lēmumu, ieteicams to uzticēt citiem tuviniekiem vai lūgt palīdzību draugiem.

 

Nepieciešams saprast, kāda būs pilna cena par apbedīšanas pakalpojumiem. Apbedīšanas pakalpojumu cenas var atšķirties atkarībā no apbedīšanas pakalpojumu sniedzēja. Klientiem jābūt pieejamam cenrādim ar pakalpojumiem un to cenu (t. i., cenu, kāda klientam jāmaksā par pakalpojumu, ieskaitot PVN). Ja pakalpojuma kopējā cena nav zināma vai to nav iespējams iepriekš norādīt, jābūt skaidri norādītam veidam, kādā cena tiek aprēķināta (cenrādī norādīti atsevišķi pakalpojumi un to cenas ar ietvertu PVN).  Pakalpojumiem, kuri tiek piedāvāti noteiktā komplektācijā (piemēram, “bēru organizēšana”) un to saturu nav iespējams mainīt, jānorāda komplekta gala cena, ieskaitot nodokļus, un precīzs pakalpojuma satura izklāsts. Jāprecizē, kurus ar apbērēšanu saistītos uzdevumus veiks nolīgtais apbedīšanas pakalpojuma sniedzējs un kādi pienākumi ir pašiem mirušā tuviniekiem. Panākto vienošanos ar apbedīšanas pakalpojumu sniedzēju vēlams noformēt rakstveidā, noslēdzot līgumu un saņemot, piemēram, pasūtījuma veidlapu, kur detalizēti norādīti pasūtītie pakalpojumi un maksa par tiem, saņemot darījumu apliecinošu dokumentu.

 

Piederīgajam jebkurā brīdī ir tiesības pieprasīt informāciju par vietu, kur tiek glabāts mirušā cilvēka ķermenis līdz bēru ceremonijai, kā arī apmeklēt šo vietu, lai pārliecinātos par uzglabāšanas apstākļiem. Tuviniekiem ieteicams pārliecināties, ka apbedīšanas pakalpojumu sniedzējam ir pieejamas aukstuma kameras, kas paredzētas mirušā uzglabāšanai. Mirušā uzglabāšana apbedīšanas pakalpojumu sniedzēja aukstuma kamerā lielākoties ir maksas pakalpojums. Ne visiem apbedīšanas pakalpojumu sniedzējiem ir savas aukstuma kameras, tāpēc šādos gadījumos visbiežāk mirušais tiek uzglabāts slimnīcas morgā (kas ir atsevišķs maksas pakalpojums).

 

Apbedīšanas pakalpojumu sniedzējiem jābūt atbilstošam mirušo pārvadāšanai paredzētam transportlīdzeklim, tādēļ ļoti svarīgi ir pārliecināties, ar kādu transportlīdzekli mirušais tiks pārvadāts.

Kremācija

Kremācijas pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā var sniegt tikai tādi komersanti, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) veikt kremēšanas pakalpojumus, ko izdod pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā krematorija.

Urnas ar kremēta cilvēka mirstīgajām atliekām var tikt ieraktas zemē vai ievietotas kolumbārijā (urnu apglabāšanas vietā) saskaņā ar attiecīgās pašvaldības kapsētu uzturēšanas noteikumiem. Tuvinieki urnu var glabāt arī mājās.

Pārapbedīšana

Mirušā cilvēka ķermeņa pārapbedīšanas kārtība tiek noteikta vietējās pašvaldības kapsētu uzturēšanas noteikumos. Personai, kura vēlas pārapbedīt mirstīgās atliekas, jāsaņem attiecīgās pašvaldības kapsētu uzturēšanas noteikumos minēto institūciju atļaujas pārapbedīšanai.

Lai saņemtu Veselības inspekcijas atļauju pārapbedīšanai, ir nepieciešams:

  1. pieteikums;
  2. miršanas apliecības kopija;
  3. izziņa no kapsētas par kapavietu, kur paredzēta pārapbedīšana.

Izvēlies sev ērtāko veidu, kā pieteikties miruša cilvēka ķermeņa pārapbedīšanas atļaujas saņemšanai:

 

SOCIĀLIE PAKALPOJUMI, NODARBINĀTĪBA

ĢIMENE

UZŅĒMĒJDARBĪBA

NAUDA UN NODOKĻI

MĀJA UN VIDE

KULTŪRA, SPORTS, TŪRISMS

TIESĪBU AIZSARDZĪBA

IZGLĪTĪBA

KONSULĀRIE PAKALPOJUMI

TRANSPORTS

VESELĪBA