Bērnus nodarbināt pastāvīgā darbā ir aizliegts. Bērns likuma izpratnē ir persona, kura ir jaunāka par 15 gadiem, vai kura līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamatizglītību.

Plašāk par bērnu un pusaudžu nodarbināšanas procesu un iespējām lasiet dzīves situācijas aprakstā Darbs un nodokļi.

Atrast savai kvalifikācijai atbilstošu darbu pēc 55 gadu vecuma var būt visai izaicinoši, tāpēc ieteicams izmantot valsts atbalsta pasākumus pirmspensijas vecuma cilvēku nodarbināšanai. Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā subsidēto darba vietu programmu, kā arī stāšanos algotā pagaidu darbā.

Vairāk lasiet saistītajā dzīves situācijas aprakstā Darba zaudēšana un meklēšana.

NVA CV un vakanču portālā iespējams elektroniski pieteikties vakancei. Ik dienu portālā tiek papildināta datu bāze ar aktuālām vakancēm, kurām varat pieteikties.

Izglītības iespējas pieaugušajiem

Ja esat izlēmis pārkvalificēties vai vēlaties profesionāli pilnveidoties, Jūs varat izmantot dažādās apmācību iespējas pieaugušajiem. Par mūžizglītību un pieaugušo izglītību uzziniet vairāk dzīves situācijas aprakstā Pieaugušo izglītība un mūžizglītība.

Ja esat zaudējis darbu un reģistrēts kā bezdarbnieks, tad izmantojiet Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) piedāvātās mācību iespējas. NVA piedāvā dažādas apmācību iespējas bezdarbniekiem:

• Neformālās izglītības ieguvi un transportlīdzekļu un traktortehnikas vadītāju apmācību ar kuponu metodi
• Atbalstu profesionālās kompetences novērtēšanai
• Profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošanu bezdarbniekiem ar kuponu metodi
• Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumus (KPP), e-apmācības, lai paaugstinātu konkurētspēju darba tirgū
• Praktisko apmācību pie darba devēja
• Bezdarbnieku apmācību pēc darba devēja pieprasījuma

Apmācību jomu un profesiju sarakstu, kurās nepieciešams veikt bezdarbnieku apmācību, pārkvalifikāciju un kvalifikācijas paaugstināšanu

Strādājoša pensionāra nodokļu nomaksa

Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosaka, ka pensija ir ar nodokli apliekams ienākums. Par ienākuma nodokļa likmēm un neapliekamo minimumu vairāk lasiet Valsts sociālās apdrošināšanas (VSAA) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tīmekļa vietnēs.

Strādājoša pensionāra saņemtajai algai nepiemēro neapliekamo minimumu.  Ja darbavietā algas nodokļa grāmatiņa nav iesniegta, tad algai piemēro nodokļa  likmi 23%. Ja algas nodokļa grāmatiņa ir iesniegta darba devējam, tad darba devējs algai līdz 1667 eiro mēnesī piemēros nodokļa likmi 20%, bet pārsniegumam – 23%.

Ja nodokļa grāmatiņa darba devējam nav iesniegta, algota darba ienākumam piemēro nodokļa likmi 23% apmērā arī tad, ja algota darba ienākumi ir līdz 1667 eiro.

Ja algas nodokļa grāmatiņā ir norādīta atzīme par invaliditāti (to var izdarīt tikai pats pensionārs), tad ienākuma gūšanas vietā, kur ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, piemēro papildu atvieglojumu – 120 eiro – par 3. grupas invaliditāti, 154 eiro – par 1. un 2. grupas invaliditāti.

No 2018. gada ieviestais progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis attiecas uz visiem ienākumiem, kurus gada laikā summē, lai noteiktu piemērojamo nodokļa likmi.

Pastāv iespējas nodarbināt arī citu valstu pilsoņus sava biznesa nodrošināšanai. Imigrācijas likums un 2014. gada 28. janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr.55 nosaka kārtību, kādā ārzemniekam piešķir un atņem tiesības uz nodarbinātību, darba atļauju reģistrā iekļaujamās informācijas apjomu un tās izmantošanas kārtību.

Ārzemnieku kategorijas Latvijā

Ārzemnieks ir jebkura persona, kas nav Latvijas Republikas pilsonis vai Latvijas Republikas nepilsonis. Latvijas Republikas likumdošana izšķir divas ārzemnieku kategorijas:

• Savienības pilsoņus – ar to saprot gan Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, gan arī Eiropas Ekonomikas zonas valstu (ES27 + Lihtenšteina + Islande + Norvēģija) pilsoņus un Šveices Konfederācijas pilsoņus, kuriem Latvijā ir līdzvērtīgs statuss ar Latvijas Republikas pilsoņiem. Lai Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis nodibinātu darba tiesiskās attiecības, viņam nav nepieciešams iegūt tiesības uz nodarbinātību;

• Trešo valstu pilsoņus, kuru ieceļošanai un nodarbinātībai Latvijā tiek piemēroti papildu nosacījumi.

Latvijā ārzemniekus var nodarbināt divos veidos:

Slēdzot darba līgumu ar darbinieku. Ja plānots Latvijā nodarbināt ES  vai trešo valstu pilsoņus savā uzņēmumā, vispirms nepieciešams reģistrēt vakanci NVA, kurai jābūt aktīvai 1 mēnesi. Ja viena mēneša laikā uz vakanci neviens nepiesakās, tas var nozīmēt to, ka Latvijā vajadzīgo speciālistu nav iespējams noalgot un var meklēt darbiniekus ārzemēs. Eiropas Darba mobilitātes portālā iespējams atrast gan darbiniekus, gan darbu ārvalstīs.

Lai Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis nodibinātu darba tiesiskās attiecības viņam nav nepieciešams iegūt tiesības uz nodarbinātību.

• Ja Latvijā ārzemnieku, kas nav ES pilsonis, plānots nodarbināt ilgāk par 90 dienām pusgada laikā, viņam ir jāpieprasa termiņuzturēšanās atļauju un tiesības uz nodarbinātību – ieraksti vīzā vai uzturēšanās atļaujā.
• Ja uzturēšanās valstī ir saistīta ar neregulāru vai īstermiņa nodarbinātību, kas nepārsniedz 90 dienas pusgada laikā, ārzemniekam ir jāpieprasa vīza un tiesības uz nodarbinātību.
• Ārzemniekam, kas nav ES pilsonis, nepieciešams klātienē noformēt dokumentus (vīzu vai uzturēšanās atļauju) vēstniecībā vai kādā no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) klientu apkalpošanas centriem. Uzņēmējam jāņem vērā, ka darbiniekam jānodrošina Latvijā noteiktais nepieciešamais iztikas nodrošinājums,  kas saskaņā ar gada 25. aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr.225  no 2018. gada 1. aprīļa ir 926 eiro un katru gadu tas mainās.

Nodarbinot citas valsts uzņēmuma darbiniekus sadarbības līguma ietvaros:

• Ja uzņēmums ir reģistrēts Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs, tad nepieciešams informēt Valsts Darba inspekciju (VDI) par šo sadarbību Darba Likuma 14.panta ietvaros noteikto prasību dēļ. Lai informētu VDI, portālā Latvija.lv izmantojiet e-pakalpojumu Iesniegums Darba inspekcijai un Darba inspekcijas atbildes saņemšana.
• Ja uzņēmums ir reģistrēts ārpus Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm – trešajās valstīs, tad darbiniekiem nepieciešamas piešķirtās tiesības uz nodarbinātību.

Normatīvie dokumenti par ārzemnieku nodarbināšanu

• Imigrācijas likums
• Noteikumi par darba atļaujām ārzemniekiem – gada 28.janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr.55
• Kārtība, kādā Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas Republikā – gada 30.augusta Ministru kabineta noteikumi Nr.675
• Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi – gada 7.jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr.733
• Noteikumi par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanas kārtību  gada 25. aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr. 225

Ja students ir pilngadīgs, tad uz nodarbinātu studentu attiecās visas tās pašas likumiskās prasības, kas uz citiem nodarbinātajiem (Saistītā dzīves situācija Darbs un nodokļi). Ja tiek strādāts praksē no izglītības iestādes, nepieciešams trīspusējs darba līgums, bet nepilngadīgām personām vajadzīga vecāku atļauja.

Ārzemniekam, kurš saņēmis ilgtermiņa vīzu vai termiņuzturēšanās atļauju sakarā ar pilna laika studijām Latvijā akreditētā izglītības iestādē vai sakarā ar studentu apmaiņu, ir tiesības uz nodarbinātību līdz 20 stundām nedēļā.

Dzīvesgājuma apraksta (CV) izveide

Lai uzsāktu darba gaitas, pirmais, kas nepieciešams ir dzīves gājuma jeb CV (Curriculum Vitae) apraksts, jo tad potenciālais darba devējs var iepazīties ar kandidāta izglītību, iepriekšējo darba pieredzi un prasmēm.  Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas sagataves, kas jāaizpilda, lai reģistrētu savu CV NVA datu bāzē. CV paraugs ir atrodams arī tīmekļa vietnē http://www.karjerascentrs.lv.

Mācību prakses nodrošināšana un normatīvais regulējums

Kārtība, kādā organizējama profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu mācību prakse uzņēmumā, noteikta 2012. gada 20. novembra Ministru kabineta noteikumos Nr.785 “Mācību prakses organizācijas un izglītojamo apdrošināšanas kārtība”.  Mācību prakse ir obligāta profesionālās izglītības sastāvdaļa un tajā ir iesaistītas 3 puses. Pirms mācību prakses uzsākšanas profesionālās izglītības iestādes pārstāvis, prakses vietas pārstāvis un praktikants (vai viņa likumīgais pārstāvis, ja praktikants ir nepilngadīgs) noslēdz trīspusēju līgumu par mācību praksi. Šajā līgumā jānosaka pušu saistības, prakses ilgums un līguma izbeigšanas nosacījumi. Līgums jāparaksta vismaz 3 eksemplāros – pa vienam eksemplāram katram līdzējam.

Mācību prakses veikšana pati par sevi nenosaka darba tiesisko attiecību nodibināšanas nepieciešamību starp uzņēmumu un praktikantu, līdz ar to mācību prakses veikšanai nav piemērojami Darba likuma noteikumi. Tomēr mācību prakses regulējumam ir noteiktas līdzības ar darba attiecībām, īpaši saistībā ar prakses vietas pienākumu nodrošināt praktikantam drošus un veselībai nekaitīgus prakses vides apstākļus un praktikanta pienākumu ievērot prakses vietas norādījumus prakses veikšanā.

Svarīgi ievērot, ka Darba aizsardzības likuma izpratnē praktikants prakses laikā ir uzskatāms par nodarbināto un attiecībā uz viņu ir ievērojamas šajā likumā noteiktās darba aizsardzības un drošības prasības.

Atrast darbu vai prakses vietu iespējams arī vietnē www.prakse.lv.

Vai praktikants var strādāt algotu darbu?

Ja praktikants uzņēmumā veic mācību praksi, tas neizslēdz darba attiecību nodibināšanu starp uzņēmumu un praktikantu. Proti, Darba likuma 44.panta 1.daļas 8.punktā paredzēts, ka par profesionālās vai akadēmiskās izglītības iestādes izglītojamā darbu, ja tas saistīts ar sagatavošanos darbībai noteiktā profesijā vai studiju virzienā, darba līgums var tikt noslēgts uz noteiktu laiku.

Latvijai ir saistoša ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām, kas nosaka nodrošināt, ka darba vietās personām ar invaliditāti tiek veikti saprātīgi pielāgojumi, lai veicinātu personu ar invaliditāti tiesības brīvi izvēlēties darba vietu un pelnīt iztikas līdzekļus tādā darba vidē, kas ir atklāta, veicina integrāciju un ir pieejama personām ar invaliditāti.

Lai darba devējam būtu vieglāk nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti Tiesībsargs ir izveidojis vadlīnijas, aprakstot darba procesu cilvēkiem ar invaliditāti. Latvijas nedzirdīgo savienības tīmekļa vietnē pieejama Rokasgrāmata darba devējiem un Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) mājas lapā ir informācija darba devējiem par cilvēku ar invaliditāti adaptāciju darbavietā, kā arī informācija par cilvēku nodarbināšanu, kuriem ir kustību traucējumi, redzes grūtības, dzirdes zudums (pilnīgs vai daļējs) un autiskā spektra traucējumi. NVA arī bieži rīko personām ar invaliditāti paredzētas atvērto durvju dienas.

Fiziskām personām, kuras ir atzītas par personām ar invaliditāti vai politiski represētām personām, vai nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem iespējams piemērot nodokļa atvieglojumus. Informatīvie un metodiskie materiāli atrodami Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tīmekļa vietnē.

Par nodokļa papildu atvieglojumu apmēru lasiet VID tīmekļa vietnē.

Apdrošinātai personai ir tiesības saņemt invaliditātes pensiju, ja:

• persona nav sasniegusi likumā noteikto pensijas vecumu;
• tā ir atzīta par personu ar invaliditāti (izņemot, ja invaliditātes cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība pēc 1997.gada 1.janvāra);
• personas apdrošināšanas stāžs nav mazāks par trim gadiem;
• persona nesaņem citas valsts vecuma pensiju (izņemot gadījumus, ja pensija piešķirta saskaņā ar starpvalstu līgumu vai Regulu Nr.883/2004);
• dzīvo Latvijā.

Jāņem vērā, ja personai vienlaikus ir tiesības uz dažāda veida pensijām, saskaņā ar Latvijas tiesību normām, piešķir vienu pensiju, ņemot vērā personas izvēli.

Invaliditātes pensiju izmaksā līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanas – kad cilvēks sasniedz valstī noteikto pensijas vecumu, viņam tiek piešķirta vecuma pensija.

Strādājot invaliditātes pensija tiek izmaksāta pilnā apmērā. Invaliditātes pensijas apmērs ir atkarīgs no cilvēkam noteiktās invaliditātes grupas.

Kā saņemt invalīda statusu?

Lai tiktu piešķirts invaliditātes statuss, vispirms ir jādodas pie sava ģimenes vai ārstējošā ārsta. Ņemot vērā vispusīgas medicīniskās izmeklēšanas un atbilstošas ārstēšanas rezultātus, ārsts lems par nosūtīšanu uz invaliditātes ekspertīzi, izsniedzot nosūtījumu uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisiju (VDEĀVK). Pamats invaliditātes ekspertīzei ir personas iesniegums, kuru var iesniegt portālā Latvija.lv izmantojot e-pakalpojumu Iesniegums VDEĀVK par invaliditātes ekspertīzes veikšanu un aizpildot “Funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketu personām no 18 gadu vecuma”. Pakalpojums paredzēts personām, kuras tiek nosūtītas uz invaliditātes vai prognozējamās invaliditātes ekspertīzi VDEĀVK.

Process, kādā tiek noteikta invaliditāte aprakstīts VDEĀVK tīmekļa vietnē. Invaliditātes vai darbspēju ekspertīzei nepieciešamie dokumenti apkopoti VDEĀVK tīmekļa vietnē.

Viena mēneša laikā no dienas, kad ekspertīzes lēmums stājas spēkā, izmantojot e-pakalpojumu portālā Latvija.lv, iespējams bez maksas tiešsaistē iesniegt VDEĀVK Iesniegumu invaliditātes ekspertīzes lēmuma apstrīdēšanai.

Lai apskatītu esošos invaliditātes ekspertīzes lēmumus, atzinumus un ieteikumus, iesnieguma par invaliditātes ekspertīzes veikšanu VDEĀVK statusu, izmantojiet bezmaksas pakalpojumu portālā Latvija.lv Mani dati VDEĀVK.

Ja vēlaties atkārtoti saņemt invalīda apliecību, izmantojiet e-pakalpojumu Atkārtota invalīda apliecības izsniegšana. Šis pakalpojums ir bez maksas un sniedz iespēju elektroniski aizpildīt iesniegumu VDEĀVK par atkārtotas invalīda apliecības saņemšanu, ja esoša apliecība ir nozaudēta vai bojāta tās derīguma laikā.

Atbalsta pasākumi darba meklētājiem ar invaliditāti

Personām ar invaliditāti ir pieejami visi Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotie pakalpojumi. NVA sadarbībā ar fiziskām un juridiskām personām organizē subsidēto darba vietu izveidi, kurās ievērojot vienlīdzīgu tiesību principu, tiek iesaistīti mērķa grupas bezdarbnieki. Informācija par finanšu atbalstu darba devējam pieejama NVA tīmekļa vietnē. NVA ir izstrādāti materiāli, kas palīdz palielināt bezdarbnieku ar invaliditāti darba iespējas.

Darba devējiem pieejams atbalsts darba vietas iekārtošanai un bezdarbnieka ar invaliditāti ievadīšanai darba procesā. Šī pasākuma mērķis ir palīdzēt bezdarbniekam ar invaliditāti uzsākt darba attiecības. NVA nepiešķir darba algas dotācijas darba devējiem, tomēr tiek atbalstīti darba vietas iekārtošanas izdevumi un atbalsta persona darba uzsākšanas laikā. Darba algu darbiniekiem ar invaliditāti darba devējs maksā pats.

NVA pieejamas dažādas mācību iespējas bezdarbniekiem ar invaliditāti:

• Profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošana bezdarbniekiem ar kuponu metodi
• Neformālās izglītības ieguve un transportlīdzekļu un traktortehnikas vadītāju apmācība ar kuponu metodi
• Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi (KPP)
• Praktiskā apmācība pie darba devēja
• Atbalsts profesionālās kompetences novērtēšanai
• Mācību jomu un profesiju saraksts, kurās nepieciešams veikt bezdarbnieku apmācību, pārkvalifikāciju un kvalifikācijas paaugstināšanu

Par dažādām iespējām cilvēkiem ar invaliditāti vairāk lasiet Darba zaudēšana un meklēšana

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA)

Valsts ieņēmumu dienests (VID)

Valsts darba inspekcija (VDI)

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP)

Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK)

Pieaugušo izglītība un mūžizglītība

Darbs, nodokļi un algas nodokļu grāmatiņa

Pensijas vecums un uzkrājums

Bezdarbnieku pabalsts un darba meklēšana