Produktu (arī lauksaimniecības produktu) savstarpējās atzīšanas princips izriet no ES Regulas 2019/515, kas paredz, ka ES dalībvalstis, t.sk. Latvija, nedrīkst liegt tirgot tās teritorijā produktus, kurus jau likumīgi tirgo citā ES dalībvalstī, pat tad, ja tās ir ražotas saskaņā ar tādām prasībām, kas atšķiras no, piemēram, Latvijas tirgū piemērotajām prasībām.

Savstarpējās atzīšanas principu piemēro produktiem, uz kuriem neattiecas saskaņoti ES tiesību akti (tā sauktā nereglamentētā sfērā).

Saskaņā ar ES Regulu 2019/515 dalībvalstis nodrošina un savstarpēji atzīst, ka to nacionālie tehniskie noteikumi līdzvērtīgi aizsargā sabiedrības intereses. Taču gadījumos, kad dalībvalstis var pierādīt, ka kādas citas dalībvalstīs likumīgi tirgots produkts līdzvērtīgi neaizsargā sabiedrības intereses, tā var liegt vai ierobežot piekļuvi savas valsts tirgum, izstrādājot savus nacionālos tehniskos noteikumus, kas ir samērīgi.

Latvijā savstarpējās atzīšanas tiesiskais pamats ir noteikts 1996.gada likumā Par atbilstības novērtēšanu (VII nodaļa. Savstarpējā atzīšana). Saskaņā ar tiesisko regulējumu, Latvijas kompetentajām iestādēm ne vēlāk kā 20 darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas ir pienākums, izmantojot tirgus uzraudzības informācijas un komunikācijas sistēmu (ICSMS), ziņot Eiropas Komisijai un pārējām ES dalībvalstīm par produktiem, kuriem liegta vai ierobežota piekļuve tirgum. Kompetentajām iestādēm ir pienākums uzņēmējam pamatot, kādēļ produktam piekļuve tirgum ir liegta vai ierobežota.

Ja eksportējot kādu jau ES tirgū laistu produktu nereglamentētā sfērā, tā piekļuve kāda no ES dalībvalstīm tiek nepamatoti liegta, uzņēmējam ir tiesības vērsties pēc palīdzības SOLVIT, kas ir bezmaksas alternatīvs strīdu risināšanas rīks.

Lasiet vairāk:

• Produktu savstarpējā atzīšana (avots Eiropas Komisija)
• Vadlīnijas par ES Regulas 2019/515 piemērošanu (avots Eiropas Komisija)
• Mācību materiāls iestādēm: Savstarpējās atzīšanas regulas piemērošana uztura bagātinātājiem (avots Eiropas Komisija)

Lai noteiktu vai produkts var tikt laists tirgū saskaņā ar savstarpējās atzīšanas principu, ir jāatbild uz vairākiem jautājumiem:

Sabiedrības intereses – pamatojas uz morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumiem, uz cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības, kā arī dzīvnieku un augu aizsardzības, nacionālu mākslas, vēstures vai arheoloģijas bagātību aizsardzības, vai rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumiem. Šādus aizliegumus vai ierobežojumus tomēr nedrīkst piemērot dalībvalstu tirdzniecībā kā patvaļīgas diskriminācijas vai slēptas ierobežošanas līdzekļus

Lasiet vairāk:

• Rokasgrāmata par Līguma par ES darbību 34.-36.pantu (brīva produktu aprite) piemērošanu - sniedz skaidrojumus par ES Tiesas judikatūru (avots Eiropas Komisija)

Tā kā viena un tā paša produkta prasības tā laišanai tirgū dažādu ES dalībvalstu teritorijās var atšķirties, tas uzņēmējiem var radīt nevajadzīgu slogu, kavēšanos un papildu izmaksas.

Lai apliecinātu galamērķa dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ka produkts tiek likumīgi tirgots jau kādā citā ES dalībvalstī, uzņēmējs var pēc savas iniciatīvas sagatavot savstarpējās atzīšanas deklarāciju sev ērtā formā – papīrā vai elektroniski. Šīs deklarācijas sagatavošana ir brīvprātīga.

Deklarācijas paraugs

Uzņēmēji ir atbildīgi par informācijas saturu un precizitāti, kā arī nodrošina, ka deklarācija tiek atjaunināta izmaiņu gadījumā.

Deklarācijas sagatavotājs ir atbildīgs par tajā ietvertās informācijas saturu un precizitāti, kā arī nodrošina, ka deklarācija tiek atjaunināta izmaiņu gadījumā.

Ja ir sagatavota savstarpējās atzīšanas deklarācija, tās iesniegšana ļauj valsts iestādēm iegūt vajadzīgo informāciju, lai savlaicīgi novērtētu produktu, un paātrinātu savstarpējas atzīšanas procesu.

Ja uzņēmējs iesniedz savstarpējās atzīšanas deklarāciju, aizpildot visu nepieciešamo informāciju, saskaņā ar ES Regulas 2019/515 4.panta prasībām, kompetentai uzraudzības iestādei nav pamata pieprasīt papildus informāciju, piemēram, iepriekšējo atļauju vai citus dokumentus, liekot pierādīt produktu atbilstību Latvijas tehniskajiem noteikumiem.

Savstarpējās atzīšanas deklarācijas izmantošana neliedz kompetentajām iestādēm pieņemt administratīvus lēmumus, ar kuriem ierobežo vai liedz piekļuvi tirgum, ja tiek pierādīts, ka produkts neatbilst sabiedrības interešu aizsardzībai.

Savstarpējo atzīšanas deklarāciju iesniedz brīvā formā, izpildot ES Regulas 2019/515 4.panta un pielikuma I un II daļas prasības.

Lasiet vairāk:

• Informācija par savstarpējas atzīšanas deklarāciju (avots Eiropas Komisija)
• Savstarpējās atzīšanas deklarācija (avots Eiropas Komisija)

Uzņēmējam ir atļauts laist produktu brīvā apritē arī laikā, kamēr kompetentā iestāde veic produkta novērtēšanu, un var turpināt to darīt, ja vien tas nesaņem administratīvu lēmumu, ar kuru piekļuve tirgum tiek ierobežota vai liegta.

Gadījumā, ja produkta novērtēšana tiek veikta saistībā ar iepriekšējas atļaujas procedūru vai, ja kompetentā iestāde uz laiku aptur produkta piekļuvi tirgum, tad uzņēmējs produktu nevar laist tirgū.

Sazinoties ar attiecīgo uzņēmēju, Latvijas kompetentā iestāde uzņēmēju informē par produktu novērtēšanas uzsākšanu, norādot produktus, uz kuriem tā attiecas, un precizējot piemērojamo valsts tehnisko noteikumu vai iepriekšējas atļaujas procedūru.

Ja kompetentai iestādei tiek iesniegta savstarpējās atzīšanas deklarācija, tad novērtēšanas nolūkā:

1. savstarpējās atzīšanas deklarāciju kopā ar pamatojošiem pierādījumiem, kas nepieciešami, lai pārbaudītu tajā ietverto informāciju, kompetentā iestāde pieņem kā pietiekamu, lai apliecinātu, ka produkts tiek likumīgi tirgots citā dalībvalstī
2. kompetentā iestāde nepieprasa ne no viena uzņēmēja nekādu citu informāciju vai dokumentus, lai gūtu pārliecību, ka produkts tiek likumīgi tirgots citā ES dalībvalstī

Ja Latvijas kompetentai iestādei netiek iesniegta savstarpējās atzīšanas deklarācija, tad novērtēšanas nolūkā kompetentā iestāde var pieprasīt attiecīgajiem uzņēmējiem iesniegt dokumentus un informāciju, kas nepieciešami produkta novērtēšanai.

No brīža, kad Latvijas kompetentā iestāde ir iesniegusi pieprasījumu, uzņēmējam tiek dotas vismaz 15 darba dienas, lai iesniegtu prasītos dokumentus un informāciju vai jebkādus argumentus vai komentārus.

Lai veiktu novērtējumu, Latvijas kompetentā iestāde var sazināties ar citu ES dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai Produktu informācijas punktiem, kurā uzņēmējs apgalvo, ka likumīgi tirgo savus produktus.

Ja, pabeidzot novērtēšanu, Latvijas kompetentā iestāde pieņem administratīvu lēmumu (pozitīvu vai negatīvu) attiecībā uz tās novērtētajiem produktiem, tā attiecīgo administratīvo lēmumu bez kavēšanās paziņo uzņēmējam. Ja kompetentā iestāde izdod negatīvu lēmumu vai lēmumu uz laiku apturēt produkta tirdzniecību līdz pilnas pārbaudes pabeigšanai, tad šāds administratīvais lēmums tiek paziņots Eiropas Komisijai un pārējām ES dalībvalstīm ne vēlāk kā 20 darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.

Administratīvajā lēmumā uzņēmējam kompetentā iestāde izklāsta lēmuma pamatojumu, ietverot šādu informāciju:

1. informāciju par valsts tehniskajiem noteikumiem, kas ir administratīvā lēmuma pamatā
2. tiesiskos apsvērumus sabiedrības interesēm, ar ko pamato valsts tehniskā noteikuma piemērošanu, uz kuru administratīvais lēmums ir balstīts
3. tehniskos vai zinātniskos pierādījumi, ko kompetentā iestāde izskatījusi, tostarp attiecīgā gadījumā jebkādas būtiskas izmaiņas tehnikas līmenī, kas notikušas kopš valsts tehniskā noteikuma stāšanās spēkā
4. attiecīgā uzņēmēja argumentu kopsavilkumu, kuri ir būtiski novērtējumam, ja tādi tika sniegti
5. pierādījumi, kas apliecina, ka administratīvais lēmums ir piemērots izvirzītā mērķa sasniegšanai.

Administratīvajā lēmumā norāda tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas ir pieejami saskaņā ar Latvijas likumdošanu, un minētajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem piemērojamos termiņus. Tajā ietver arī atsauci uz iespēju uzņēmējiem vērsties SOLVIT.

Administratīvais lēmums nestājas spēkā, pirms tas ir paziņots uzņēmējam.

Iepriekšējās atļaujas procedūra ļauj pamatojoties uz uzņēmēja pieteikumu Latvijas kompetentajai iestādei sniegt oficiālu apstiprinājumu pirms produkts tiek darīts pieejams Latvijas tirgū.

Lai arī iepriekšējā atļauja tiek uzskatīta par brīvas tirdzniecības ierobežojošu, tās piemērošana ir pamatota, ja tiesību akta mērķis ir nodrošināt ES tiesībās atzītu sabiedrības interešu ievērošanu un prasības ir samērīgas, nediskriminējošas un atbilst proporcionalitātes principam.

Par iepriekšējo atļauju ir uzskatāmas arī valsts tehniskajos noteikumos paredzētās prasības, proti, pirms produktu laišanas Latvijas tirgū, no attiecīgās kompetentās iestādes saņemt apstiprinājumu par produkta atbilstību noteiktām prasībām.

Latvijā pirms produkta laišanas tirgū, ir nepieciešams saņemt iepriekšējo atļauju šādiem produktiem:

1. gāzes baloniem – atļauju tirdzniecības vietas reģistrācijai izsniedz Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
2. dārgmetālu izstrādājumiem – zīmogošanu ar proves zīmogu pirms laišanas brīvā apgrozījumā izsniedz Latvijas proves birojs vai jebkura ES, Šveices, Turcijas vai EEZ valsts pilnvarotas un neatkarīgas proves uzraudzības iestāde
3. elektroniskajām cigaretēm un to uzpildes flakoniem – pirms tirdzniecības uzsākšanas par to jāpaziņo Veselības inspekcijai, norādot tirdzniecības vietas adresi
4. pirotehnikai – speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar pirotehniskiem izstrādājumiem un to pārvietošanai ES/EEZ teritorijā izsniedz Valsts policija
5. civilām vajadzībām paredzētām sprāgstvielām un spridzināšanas ietaisēm – speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar sprāgstvielām un spridzināšanas ietaisēm un to pārvietošanai ES/EEZ teritorijā izsniedz Valsts policija