Ja studijas tiek uzsāktas uzreiz pēc vidējās izglītības iegūšanas, cilvēki nākotnes plānošanu bieži sāk tieši ar domām par tālāko mācīšanos konkrētā augstskolā. Tomēr, noteikti vērts situāciju izvērtēt ilgtermiņā – kādās profesijās tavas spējas, īpašības un iegūtās zināšanas būs darba devēju novērtētas un kādas iespējas iegūtā izglītība sniegs darba tirgū. Lielu lomu studiju izvelē spēlē arī līdzšinējie rezultāti un panākumi konkrētajos mācību priekšmetos. Uz veicamajiem soļiem skaties no tālākā uz tuvāko – ņemot vēra savas stiprās un vājās puses, noskaidro, kāds darbs tev izdosies vislabāk, tad – kāda izglītība nepieciešama, un tikai pēc tam – kāda augstskola un studiju programma būtu vispiemērotākā. Tā samazināsies iespējamība, ka sāksi pastāvīgi mainīt mācību programmas vai izglītības iestādes, cerībā uzdurties “īstajai”, kas sniegs piepildījumu un ļaus veiksmīgi iekļauties darba vidē. Apzini savu mērķi, tikai pēc tam – ceļus kā līdz tam nokļūt.

Karjeras testi un konsultācijas

Iepazīt sevi kā potenciālu darbinieku, pārzinot savas galvenās rakstura un attieksmes iezīmes ir ļoti svarīgi, izdarot izvēli par nākotnes karjeru un studijām, kas palīdzēs pie tās nonākt. Viens no visvienkāršākajiem veidiem, kā noskaidrot savas intereses, spējas un vērtības karjeras un studiju kontekstā, ir dažādi testi. Tie pieejami, sazinoties ar Nodarbinātības valsts aģentūras karjeras konsultantiem.

Ja vēlies saņemt personalizētu informāciju par sev interesējošo izglītības vai profesionālo ceļu un uzdot jautājumus zinošam speciālistam, karjeras konsultācija ir laba izvēle – tai var pieteikties ikviens iedzīvotājs, kam ir aktuāla studiju programmas izvēle, profesijas un darba izvēle, karjeras plānošana utt. Nodarbinātības valsts aģentūra nodrošina bezmaksas karjeras konsultācijas, kuru laikā tiek noteikta profesionālā piemērotība un mācību spēju izvērtējums. Karjeras konsultanta uzdevums ir arī sniegt psiholoģisko atbalstu un izglītot klientu karjera izvēles un plānošanas jautājumos. Konsultācijas var saņemt:

• Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētie bezdarbnieki un darba meklētāji;
• cilvēki, kuriem ir aktuāla karjeras plānošana – strādājošie, skolēni, studenti un jebkurš cits interesents.

Informāciju par pieejamajiem karjeras pakalpojumiem un to norisi vari iegūt Nodarbinātības valsts aģentūras tīmekļvietnē. Profesiju aprakstus un interesējošai profesijai raksturīgos darba uzdevumus vari iegūt Nodarbinātības valsts aģentūras elektroniskajā Apmācību jomu un profesiju sarakstā. Savukārt profesiju klasifikators ir pieejams Labklājības ministrijas tīmekļvietnē.

Individuālas konsultācijas pieejamas arī augstskolu karjeras centros. Tie piedāvā dažāda veida bezmaksas konsultācijas un praktisku palīdzību topošajiem un esošajiem studentiem, kā arī absolventiem. Konsultanti var palīdzēt nospraust mērķus un sastādīt plānu to sasniegšanai, atrast piemērotākās darba vai prakses vietas, izvēlēties studiju virzienu utt. Karjeras centru pakalpojumus nodrošina:

• Latvijas Universitāte;
• Rīgas Stradiņa universitāte;
• Rīgas Tehniskā universitāte;
• u.c. augstākās izglītības iestādes.

Prakse, brīvprātīgais darbs un karjeras iespējas, tajā skaitā, ārzemēs

Neviens teorijā balstīts instruments nesniegs tik labu priekšstatu par profesijas ikdienu un nepieciešamajām zināšanām kā praktiska pieredze. To var sniegt prakse uzņēmumā vai brīvprātīgais darbs. Prakses vietas var meklēt gan apjautājot vecākus, draugus un paziņas, gan meklējot publicētus prakses piedāvājumus dažādos darba vakanču un prakšu portālos. Par dažādām prakses iespējām vari jautāt arī universitāšu karjeras centros.

Portālā www.profesijupasaule.lv ir iespēja paplašināt savus priekšstatus par profesiju vai amatu daudzveidību un iegūt informāciju par darba saturu un prasībām šajās profesijās vai amatos strādājošajiem. Portālā ir pieejams profesijas apraksts, intervija ar šajā profesijā strādājošo, fotogrāfiju galerija un attiecīgās profesijas apguves iespējas. Iespēju iepazīties ar izvēlēto profesiju sniedz portāls www.prakse.lv, piedāvājot plašu video klāstu “Virtuālās prakses” par dažādu profesiju ikdienas darbu, specifiku un niansēm, kā arī informāciju par veselu virkni Latvijas uzņēmumu. Portālā www.prakse.lv iespējams pieteikties uz prakses vietu  konkrētā uzņēmumā, institūcijā vai organizācijā.

Prakses vietu iespējams meklēt arī ārvalstīs, pie ieguvumiem pieskaitot arī svešvalodas treniņu. Plašas ārvalstu prakses iespējas pieejamas izmantojot Eiropas Savienības piedāvātos resursus:

• Eiropas Savienības organizāciju un struktūrvienību prakses studentiem un augstskolu beidzējiem;
• ERASMUS prakse studentiem;
• Prakse Eiropas Parlamentā.

Brīvprātīgais darbs visbiežāk vērsts uz palīdzību kādai sociālai grupai, organizācijai, kas nodarbojas ar labdarību, vides jautājumiem utt. un var iekļaut ļoti dažādas aktivitātes. Brīvprātīgo darbs var sniegt ieskatu daudzu nozaru darbā un piedāvāt plašu pieredzes profilu. Par brīvprātīgo iespējām vari interesēties:

• pašvaldībā;
• Latvijas Universitātes karjeras centra tīmekļvietnē;
• Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras tīmekļvietnē;
• portālā www.europa.eu.

Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāji, kas jaunāki par 30 gadiem, var pieteikties Eiropas Brīvprātīgo dienestā, kas palīdz jauniešiem piedalīties brīvprātīgā darba projektos ārzemēs. Vairāk informācijas:

• Eiropas Komisijas tīmekļvietnē;
• Eiropas jaunatnes portālā.

Ikvienam Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim ir tiesības strādāt, studēt, ceļot un pieteikties darbā kādā no dalībvalstīm. Turklāt šīs tiesības ir īstenojamas saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem, kādus piemēro attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem. Informāciju par darba iespējām citās dalībvalstīs iespējams iegūt Eiropas Nodarbinātības dienestu un darba mobilitātes tīkla EURES tīmekļvietnē vai sazinoties ar Nodarbinātības valsts aģentūrās EURES konsultantiem. Kā arī ik piektdienu, izņemot svētku dienas, Eiropas darba mobilitātes portālā no plkst. 13.00 līdz 15.00 pēc Latvijas laika (12.00 – 14.00 (CET)) norisinās EURES tērzēšana. Tā ir lieliska iespēja tiešsaistē uzdot un saņemt atbildes uz interesējošiem jautājumiem.

Eiropas Komisijas izveidotā iniciatīva piedāvā tiešsaistē izveidot gan savu CV, gan savu valodu pasi, kā arī sniedz piemērus un ieteikumus mobilitātes apliecinājuma, diploma pielikuma un kvalifikāciju apliecinošu dokumentu sagatavošanai, kas noderēs piesakoties vakancēm ārvalstīs.

Ja esi iepazinies ar savām interešu jomām un ieguvis priekšstatu par to, kāds studiju virziens būtu vispiemērotākais, nākamais solis ir izvēlēties konkrētu studiju programmu. Tikai akreditētas augstskolas vai koledžas ir tiesīgas izsniegt valstiski atzītu diplomu. Akreditācija ir procedūra, kurā tiek izvērtēta augstskolas vai koledžas darbība un kvalitāte studiju programmu īstenošanai. Ar Latvijā akreditēto augstākās izglītības iestāžu un studiju programmu sarakstu un kontaktinformāciju vari iepazīties Izglītības un zinātnes ministrijas tīmekļvietnē vai Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras e-platformā.

Latvijas izglītības sistēma aplūkojama infografikā. Augstākajā izglītībā studiju programmas tiek iedalītas pēc līmeņa – pamatstudijas, augstākā līmeņa un doktorantūras studijas. Pirmo divu līmeņu studijas var būt pilna laika un nepilna laika. Pilna laika studijas nozīmē, ka akadēmiskajā gadā tiek iegūti 40 kredītpunkti, t.i., studijām tiek veltītas 40 nedēļas pilna laika studiju darba apjoma (akadēmiskās stundas ilgums ir 45 min.). Pamatstudiju programmas pilna laika studijās apgūstamas trīs vai četru gadu laikā. Nepilna laika studijās, savukārt, ir mazāks studiju apjoms viena akadēmiskā gada ietvaros, t.i., mazāk nekā 40 kredītpunkti gadā. Pamatstudiju programmas nepilna laika studijās apgūst trīs ar pus līdz piecu gadu laikā.

Studiju ilgums atkarīgs arī no tā, vai studēsi akadēmiskā vai profesionālā programmā, kas līdztekus akadēmiskam grādam dos arī profesionālo kvalifikāciju. Akadēmiskā augstākā izglītība piedāvā iegūt bakalaura, maģistra vai doktora grādu kādā no zinātņu nozarēm, savukārt profesionālā augstākā izglītība piedāvā iegūt profesionālo kvalifikāciju un attiecīga līmeņa profesionālo grādu konkrētā specialitātē. Medicīnas un zobārstniecības studijās iegūstamie grādi (attiecīgi sešus un piecus gadus ilgas studijas) to ieguvējiem dod tiesības turpināt studijas doktorantūrā vai rezidentūrā.

Augstākās izglītības iestādes tīmekļvietnē lasiet informāciju par:

• studiju programmām, ko piedāvā augstskola, studiju programmu saturu;
• programmas studiju vietu skaitu un maksas un budžeta vietu sadalījumu;
• mācību maksu un mācību maksas atlaidēm;
• iespējām studiju programmu apgūt pilna vai nepilna laika studijās;
• kārtību, kādā pieteikties noteiktai mācību programmai, prasībām un nepieciešamajiem dokumentiem.

Ja vēlies uzzināt starp kuru augstskolu absolventiem ir visvairāk nodarbināto, tad Nodarbinātības valsts aģentūras Darba tirgus prognožu rīks piedāvā iepazīties ar TOP 15 augstskolām pēc nodarbinātības līmeņa. Pieejama informācija dažādos griezumos, piemēram, pēc izglītības līmeņa un augstskolu piedāvātajām izglītības programmām.

Portālā Latvija.lv, izmantojot pieejamo e-pakalpojumu “Elektroniskā pieteikšanās studijām pamatstudiju programmās”, iespējams pieteikties studijām divpadsmit Latvijas augstskolās:

• Banku Augstskolā;
• Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā RISEBA;
• Daugavpils Universitātē;
• Ekonomikas un kultūras augstskolā;
• Informācijas Sistēmu menedžmenta augstskolā;
• Latvijas Lauksaimniecības universitātē;
• Latvijas Universitātē;
• Liepājas Universitātē;
• Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā;
• Rīgas Tehniskajā universitātē;
• Ventspils Augstskolā;
• Vidzemes Augstskolā.

Klātienē apstiprināt pieteikumu nebūs jānāk, izpildoties šādiem nosacījumiem:

• vidējā izglītība ir iegūta Latvijā un vidējās izglītības dokumenta dati ir pieejami vienotajos valsts reģistros (Latvijas vidusskolu absolventiem, sākot no 2019. gada, dati ir pieejami vienotajos valsts reģistros, agrāku gadu absolventiem tie var nebūt),
• centralizēto eksāmenu svešvalodā neaizstāj starptautiskais tests,
• esi Latvijas pilsonis vai nepilsonis,
• tiek izpildītas uzņemšanas prasības izvēlētajās studiju programmās un nebūs nepieciešami citi dati, kuri nav pieejami vienotajos datu reģistros (piemēram, esi atbrīvots no centralizētajiem eksāmeniem, ir priekšrocības, kuras jāapliecina ar dokumentiem u.c.),
• e-pakalpojumā ir veikta pieteikuma reģistrācijas maksa.

Svarīgi! Ja  pieteikuma elektroniskās izveidošanas un apstiprināšanas laikā neizpildās kāds no iepriekš minētajiem kritērijiem, pieteikums ir jāapstiprina klātienē.

Pieteikties elektroniski varēsi pats, vai arī pieteikumu varēs aizpildīt cita persona, ja nodrošināsi nepieciešamos izglītības datus. Piesakoties elektroniski, katrs pretendents var atzīmēt līdz pat 10 programmām un 20 prioritātēm, piemēram, studijas par valsts līdzekļiem vai personiskajiem līdzekļiem. Pēc pieteikuma apstiprināšanas klātienē ir iespēja veikt studiju programmu prioritāšu maiņu. Rezultātus var saņemt portālā Latvija.lv, īsziņu un e-pasta veidā.

Pretendentiem, kas jau pirmajā kārtā ieguvuši kāroto studiju vietu, ir jādodas noslēgt studiju līgumus augstskolas norādītajos laikos. Savukārt tiem, kuri nav izturējuši 1. kārtu, ir jāapstiprina dalība 2. kārtā. Pretējā gadījumā studiju vieta būs zaudēta! Vairāk informācija par pieteikšanos studijām pieejama portālā Latvija.lv.

Ierodoties uzņemšanas punktā, līdzi jāņem:

• atestāts vai diploms;
• pielikums – sekmju izraksts;
• centralizēto eksāmenu sertifikāti;
• dokumenti, kas apliecina priekšrocības – olimpiādes, zinātnisko darbu konkursi u.c. (ja tādi ir);
• laulības apliecība (ja dokumenti ir ar citu uzvārdu).

Rīgas Stradiņa universitātē iespējams pieteikties studijām elektroniski e-Uzņemšanas sistēmā, Biznesa augstskola „Turība” piedāvā elektronisko reģistrācijas anketu.

Noderīgi izmantot arī e-pakalpojumu “Statistika par pieteikumiem pamatstudiju programmās”. Statistiskie dati attēlo apstiprināto pieteikumu skaitu katrai uzņemšanas programmai 12 Latvijas augstskolās. Dati tiek aktualizēti ik pēc stundas.

Atsevišķās studiju programmās viens no atlases kritērijiem ir iestājpārbaudījumos uzrādītie rezultāti. Lai sagatavotos augstskolu iestājpārbaudījumiem, tiek piedāvāti sagatavošanas kursi.

Ja esi jau ieguvis vidējo izglītību, bet, lai iestātos iecerētajā studiju programmā nepieciešams centralizētais eksāmens, kuru neesi kārtojis, iegūtais vērtējums nav pietiekams, vai vēlaties rezultātu uzlabot, katru gadu ir iespēja pieteikties centralizēto eksāmenu kārtošanai augstskolās, kas noslēgušas sadarbības līgumu ar Valsts izglītības satura centru. Centralizēto eksāmenu norise augstskolās tiek organizēta vienlaicīgi ar eksāmenu norisi skolās pēc vienotas kārtības. Eksāmenu attiecīgajā mācību gadā drīkst kārtot vienu reizi. Ja iegūtais vērtējums neapmierina, eksāmenam atkārtoti var pieteikties nākamajā mācību gadā.

Aizvien populārāk jauniešu vidū ir izvēlēties daļu vai pilnu studiju laiku pavadīt mācoties ārvalstīs. Ikvienam Latvijas kā Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim ir vienādas tiesības studēt kādā no dalībvalstīm. Līdzīgas studiju iespējas ir arī Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīs, kā, piemēram, Norvēģijā u.c. Studējot ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas, jārēķinās, ka, ļoti iespējams, būs nepieciešamas vīzas, lielāka maksa par studijām u.c. papildus nosacījumi. Valsts un studiju programmas izvēli var ietekmēt valsts izglītības sistēma, studiju maksa, dzīves dārdzība utt. Dažādie valsts nodrošinātie informatīvie resursi un pakalpojumi var atvieglot izvēli un palīdzēt pieņemt pamatotu lēmumu.

Studiju programmas

Par studijām ārvalstīs vari uzzināt Valsts izglītības attīstības aģentūras tīmekļvietnē. Valsts izglītības attīstības aģentūra ir apkopojusi sarakstu ar Eiropas valstu nacionālās izglītības iespēju datu bāzēm, kur vari meklēt informāciju par praktiskām ar studijām, uzturēšanos un finansēm saistītām lietām, nepieciešamajiem dokumentiem un atrast noderīgas saites uz izglītības un valsts iestāžu tīmekļvietnēm.

Tiesības studēt Eiropas Savienības dalībvalstīs īstenojamas saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem un tiesībām, kādas piemēro attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem. Studiju samaksa visiem dalībvalstu pilsoņiem ir vienāda. Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs ārzemju studentiem mēdz būt lielāka studiju maksa. Valsts izglītības attīstības aģentūra sniedz detalizētu informāciju par Eiropas Savienības dalībvalstu augstākās izglītības sistēmu, t.sk., par formālajām studiju prasībām Eiropā.

Latvijas diplomu, atestātu vai citus dokumentus, ko nepieciešams iesniegt ārvalstīs, iespējams apliecināt jeb legalizēt. Tas tiek darīts, lai vienā valstī sastādīti publiski dokumenti iegūtu juridisku spēku citā valstī. Par to vairāk lasiet Ārlietu Ministrijas tīmekļvietnē.

Ārvalstīs iegūtā diploma atzīšana

Ja esi ārvalstīs ieguvis izglītību, iegūtajam izglītības dokumentam var veikt ekspertīzi, lai noteiktu, kādam Latvijas akadēmiskajam grādam vai izglītības dokumentam to var pielīdzināt. Šādu ekspertīzi veic un izziņu par to izsniedz Akadēmiskās informācijas centrs, un tas ir maksas pakalpojums. Par to vairāk lasi Akadēmiskās informācijas centra tīmekļvietnē. Izziņa var būt nepieciešama, ja plāno turpināt studijas Latvijā vai to prasa darba devējs.

Augstskola, kurā izvēlēsies turpināt studijas, uz Akadēmiskās informācijas centra izsniegtās izziņas pamata pieņems lēmumu par ārvalstīs iegūtā akadēmiskā grāda vai izglītības dokumenta atzīšanu studiju turpināšanai. Diplomu atzīšana neattiecas uz Igaunijā un Lietuvā kopš 2019. gada izsniegtajiem diplomiem, jo Baltijas valstu starpā ir noslēgts līgums par izglītības dokumentu automātisko atzīšanu.

Starptautiskās apmaiņas programmas

Ar informāciju par starptautiskām apmaiņas programmām, studiju un prakses mobilitātēm vari iepazīties Valsts izglītības attīstības aģentūras tīmekļvietnes sadaļā “Studentiem“, kā arī savā izvēlētajā augstākās izglītības iestādē.

Augstākās izglītības iestāžu studentiem ir iespēja piedalīties mācību mobilitātē. Šāda iespēja tiek nodrošināta Erasmus+ programmas ietvaros. Mobilitātes aktivitātes iedala studiju mobilitātē un prakses mobilitātē. Par konkrētu pieteikšanās kārtību studiju vai prakses mobilitātei ieteicams interesēties augstākās izglītības iestādē, kurā esi students.

Studiju mobilitāte sniedz iespēju studentiem pavadīt integrētu studiju periodu kādā no Erasmus+ programmas dalībvalstu vai partnervalstu augstskolām, ar kurām studenta augstākās izglītības iestādei noslēgts sadarbības līgums. Programmas mērķis ir sniegt studentiem vērtīgu akadēmisko, valodas un kultūras pieredzi, noteiktu laika periodu studējot ārvalstīs.

Prakses mobilitāte sniedz iespēju studentiem veikt praksi ārvalstu uzņēmumos vai iestādēs kādā no Erasmus+ programmas dalībvalstīm vai partnervalstīm. Erasmus+ prakses mērķis ir palīdzēt studējošajiem piemēroties Eiropas Savienības darba tirgus prasībām, sniegt iespēju attīstīt studējošo prasmes (tajā skaitā valodas prasmes) un uzlabot sapratni par ekonomisko un sociālo kultūru attiecīgajā valstī kontekstā ar darba pieredzes iegūšanu.

Vispārīgie nosacījumi mobilitātei:

• mobilitātei Erasmus+ programmas ietvaros var pieteikties studenti, kas reģistrēti augstākās izglītības iestādē, kurai ir piešķirta Erasmus Augstākās izglītības harta (ECHE);
• studijās var doties studenti, sākot no otrā studiju gada;
• augstskolu nesenajiem absolventiem mācību mobilitātes ietvaros prakse jāuzsāk un pilnībā jāīsteno ne vēlāk kā gada laikā pēc augstskolas absolvēšanas. Jāņem vērā, ka neseno absolventu praksei jāpiesakās pēdējā studiju gadā;
• neseno absolventu prakse iespējama tikai Erasmus+ programmas dalībvalstīs;
• mobilitātes dalībnieks finansējumu aktivitāšu īstenošanai saņem no savas nosūtošās augstskolas;
• viena studiju cikla ietvaros (bakalaura studiju laikā, ieskaitot 1. līmeņa profesionālo augstāko izglītību jeb koledžas studijas, maģistrantūras, doktorantūras studiju) studenta kopējais studiju un/vai prakses mobilitātes ilgums nevar pārsniegt 12 mēnešus.

Ziemeļu un Baltijas reģiona augstākās izglītības iestāžu pieredzes apmaiņu atbalsta Nordplus Augstākās izglītības programma, kas paredz arī studentu apmaiņas projektus. Programmas ietvaros studentiem tiek piedāvātas trīs veidu mobilitātes:

• ilgtermiņa studentu mobilitāte – augstākās izglītības iestādēs studējošie (bakalaura un maģistra studiju programmas studenti) ar augstskolu starpniecību var saņemt stipendiju no 3 līdz 12 mēnešu ilgām pilna laika studijām vai praksei citā Ziemeļu reģionā vai Baltijas valstī;
• īstermiņa studentu mobilitāte – augstākās izglītības iestādēs studējošie (bakalaura un maģistra studiju programmas studenti) ar augstskolu starpniecību var saņemt stipendiju 1 vai 2 mēnešu ilgām pilna laika studijām vai praksei citā Ziemeļu reģionā vai Baltijas valstī;
• intensīvā mobilitāte – augstākās izglītības iestāžu studenti (bakalaura un maģistra studiju programmas studenti) var saņemt atbalstu īsa perioda (vismaz 1 nedēļas – piecu darba dienu) studijām.

Ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kas dodas braucienā uz ārvalstīm, kā arī studentiem, kuri dodas studēt ārvalstīs, vēlams reģistrēt plānoto ceļojumu un turpmāko prombūtni Konsulārajā reģistrā, lai krīzes (dabas katastrofu, politisko nemieru, kara darbību utt.) gadījumā jebkurā no pasaules valstīm varētu ar personu sazināties un nodrošināt operatīvu nepieciešamās konsulārās palīdzības sniegšanu.

Reģistrācija Konsulārajā reģistrā ir brīvprātīga un bezmaksas. Reģistrēties var esot arī ārpus Latvijas. Konsulārajā reģistrā iekļautās ziņas ir konfidenciālas, pieejamas tikai konsulārajam dienestam un tiek izmantotas tikai krīžu gadījumos. Elektroniski reģistrēties vari portālā Latvija.lv, izmantojot e-pakalpojumu “Elektroniska reģistrēšanās konsulārajā reģistrā”.

Vispārīgu informāciju par sadzīves apstākļiem Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs vari uzzināt Nodarbinātības valsts aģentūras tīmekļvietnē.

Studentiem, dodoties uz kādu no Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm vai Šveices Konfederāciju, noderīga ir Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK), kas apliecina tiesības saņemt nepieciešamo vai neatliekamo veselības aprūpi tādā pašā apjomā, kā tā tiek nodrošināta attiecīgās valsts iedzīvotājiem. EVAK ir plastikāta karte. Karte ir paredzēta lietošanai atrodoties ārvalstīs īslaicīgi, līdz trīs mēnešiem. Tas nozīmē, ka EVAK derīguma termiņa laikā kartes īpašnieks var doties braucienos, kas ilgumā nepārsniedz trīs mēnešus, un karte būs derīga. Ja brauciens būs ilgāks, karte nebūs spēkā, pat ja brauciens ietilpst EVAK derīguma termiņa ietvaros. Savukārt studentiem, dodoties studēt vai mācību praksē, EVAK tiek izsniegta uz visu studiju/prakses laiku.

EVAK kartei elektroniski iespējams pieteikties:

• portālā Latvija.lv – izmantojot e-pakalpojumu “Pieteikt Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK)”;
• E-veselības portālā, sadaļā “Ģimenes ārsts un EVAK”;
• nosūtot ar e-parakstu parakstītu pieteikuma veidlapu uz Nacionālā veselības dienesta e-adresi vai uz e-pasta adresi nvd@vmnvd.gov.lv.

EVAK tiek izsniegta bez maksas un ir derīga trīs gadus. Pēc kartes derīguma termiņa beigām (vai viena mēneša laikā pirms spēkā esošās EVAK derīguma termiņa beigām) jaunu karti vari saņemt bez maksas.

Jāatzīmē, ka EVAK nesedz pacienta iemaksas vai repatriācijas (transportēšanas) izdevumus, piemēram, pacienta smagas saslimšanas gadījumā. Līdz ar to nepieciešams izvērtēt, vai papildus iegādāties privāto apdrošināšanu, kas sedz šīs izmaksas.

Izglītības sistēma Latvijā
Augstskolu likums
Atbildes uz specifiskiem jautājumiem par studiju izvēles iespējām

Akadēmiskās informācijas centrs (AIC)
Ārlietu ministrija (ĀM)
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM)
Nacionālais veselības dienests (NVD)
Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA)
Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA)
Valsts izglītības satura centrs (VISC)

Atbalsts studentiem

Kas jāievēro Latvijas valsts piederīgajiem ārzemēs?

Ārzemju diploma atzīšana

Darbs, nodokļi un algas nodokļu grāmatiņa