Ja esat iepazinies ar savām interešu jomām un ieguvis priekšstatu par to, kāds studiju virziens būtu vispiemērotākais, nākamais solis ir izvēlēties konkrētu studiju programmu.

Ar Latvijā akreditēto augstākās izglītības iestāžu sarakstu un kontaktinformāciju var iepazīties Izglītības un zinātnes ministrijas  tīmekļa vietnē.

Studiju veids

Augstākajā izglītībā studiju programmas tiek iedalītas pēc līmeņa – pamatstudijas, augstākā līmeņa un doktorantūras studijas. Pirmo divu līmeņu studijas var būt pilna laika un nepilna laika. Pilna laika studijas nozīmē, ka akadēmiskajā gadā tiek iegūti 40 kredītpunkti, t.i., studijām tiek veltītas 40 nedēļas pilna laika studiju darba apjoma. Nepilna laika studijās, savukārt, ir mazāks studiju apjoms viena akadēmiskā gada ietvaros, t.i., mazāk nekā 40 kredītpunkti gadā.

Studiju ilgums atkarīgs arī no tā, vai studēsiet akadēmiskā vai profesionālā programmā, kas līdztekus akadēmiskam grādam dos arī profesionālo kvalifikāciju.

Informāciju par:

• studiju programmām, ko piedāvā augstskola, studiju programmu saturu;
• programmas studiju vietu skaitu un maksas un budžeta vietu sadalījumu;
• mācību maksu un mācību maksas atlaidēm;
• iespējām studiju programmu apgūt klātienē, neklātienē un pilna vai nepilna laika studijās;
• kārtību, kādā pieteikties noteiktai mācību programmai, prasībām un nepieciešamajiem dokumentiem lasiet augstākās izglītības iestādes tīmekļa vietnē

Elektroniska pieteikšanās studijām

Portālā Latvija.lv izmantojot pieejamo e-pakalpojumu “Elektroniskā pieteikšanās studijām pamatstudiju programmās” iespējams pieteikties studijām divpadsmit Latvijas augstskolās:

• Banku augstskolā,
• Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā “RISEBA”,
• Daugavpils Universitātē,
• Ekonomikas un kultūras augstskolā,
• Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā,
• Latvijas Lauksaimniecības universitātē,
• Latvijas Universitātē,
• Liepājas Universitātē,
• Rēzeknes tehnoloģiju akadēmijā,
• Rīgas Tehniskajā universitātē,
• Ventspils Augstskolā,
• Vidzemes Augstskolā.

Izpildot e-pakalpojumu, jāveic apmaksa.

Pieteikties elektroniski varēsiet pats, vai arī pieteikumu varēs aizpildīt cita persona, ja nodrošināsiet nepieciešamos izglītības datus. Pēc pieteikuma iesniegšanas elektroniski, jebkurā no norādītajiem augstskolu uzņemšanas punktiem jāuzrāda nepieciešamie dokumenti un jāapstiprina pieteikums.

Svarīgi!!! Elektroniskā pieteikšanās nenozīmē, ka pieteikums studijām pilnībā iesniegts. Noteikti ir jāierodas personiski pieteikumu apstiprināt un uzrādīt nepieciešamos dokumentus.

Piesakoties elektroniski, katrs pretendents var atzīmēt līdz pat 10 programmām un 20 prioritātēm, piemēram, studijas par valsts līdzekļiem vai personiskajiem līdzekļiem.

Pēc pieteikuma apstiprināšanas klātienē ir iespēja veikt studiju programmu prioritāšu maiņu, sekot līdzi konkursa pirmās un otrās kārtas rezultātiem un iepazīties ar gala rezultātiem. Rezultātus var saņemt portālā Latvija.lv, īsziņu un e-pasta veidā.

Pretendentiem, kas jau pirmajā kārtā ieguvuši kāroto studiju vietu, ir jādodas noslēgt studiju līgumus augstskolas norādītajos laikos. Savukārt tiem, kuri nav izturējuši 1. kārtu, ir jāapstiprina dalība 2. kārtā. Pretējā gadījumā Jūs zaudēsiet studiju vietu!

Vairāk informācijas par pieteikšanos studijām Latvija.lv

Ierodoties uzņemšanas punktā, līdzi jāņem:

• Atestāts vai diploms;
• Pielikums – sekmju izraksts;
• Centralizēto eksāmenu sertifikāti;
• Dokumenti, kas apliecina priekšrocības – olimpiādēs, zinātnisko darbu konkursos u.c. (ja tādi ir)
• Laulības apliecība (ja dokumenti ir ar citu uzvārdu).

Rīgas Stradiņa universitātē iespējams pieteikties studijām elektroniski RSU e-Uzņemšanas sistēmā.

Ja esat jau ieguvis vidējo izglītību, bet, lai iestātos iecerētajā studiju programmā, nepieciešams centralizētais eksāmens (CE), kuru neesat kārtojis, iegūtais vērtējums nav pietiekams, vai vēlaties rezultātu uzlabot, katru gadu ir iespēja pieteikties CE kārtošanai augstskolās, kas noslēgušas sadarbības līgumu ar Valsts izglītības satura centru (VISC).

CE norise augstskolās tiek organizēta vienlaicīgi ar eksāmenu norisi skolās pēc vienotas kārtības. Eksāmenu attiecīgajā mācību gadā drīkst kārtot vienu reizi. Ja iegūtais vērtējums neapmierina, eksāmenam atkārtoti var pieteikties nākamajā mācību gadā.

Informācija par augstskolām, kurās pieejama CE kārtošana, eksāmenu datumiem un maksu, pieejama Nacionālajā izglītības iespēju datubāzē.

Ja gadījies pazaudēt izglītību apliecinošu dokumentu, nepieciešams izveidot dokumenta dublikātu. Izglītības dokumenta dublikātam ir tāds pats spēks kā dokumenta oriģinālam.

Ja pamatizglītības apliecība vai vidējās izglītības atestāts ir nozaudēts, nozagts, iznīcināts vai neatjaunojami bojāts, vispārējās izglītības dokumenta dublikātu noformēs izglītības iestāde saskaņā ar izsniegto izglītības dokumentu reģistrācijas grāmatā ierakstītajām ziņām.

Ja izglītības iestāde ir likvidēta vai reorganizēta par cita veida izglītības iestādi, kas neizsniedz tādu vispārējās izglītības dokumentu kā nozaudētais, nozagtais, iznīcinātais vai neatjaunojami bojātais, dublikātu noformēs attiecīgā pašvaldības izglītības pārvaldes iestāde vai pašvaldības izglītības speciālists.

Lai saņemtu izglītības dokumenta dublikātu no pašvaldības, personai attiecīgajā pašvaldībā ir jāiesniedz iesniegums, kuram pievienots:

• arhīva vai izglītības iestādes izziņa, kurā norādīts, ka izglītojamais ir mācījies un beidzis attiecīgo izglītības iestādi, kam pievienots izraksts no sekmju kopsavilkuma žurnāla;
• apliecinājums no "Latvijas Vēstnesis" par to, ka izglītības dokumenta oriģināls ir izsludināts par nederīgu;
• kopija sertifikātam par kārtotajiem centralizētajiem eksāmeniem (ja nozaudēts, nozagts, iznīcināts vai neatjaunojami bojāts sertifikāts, dublikātu izsniedz Valsts izglītības satura centrs).

Lai saņemtu izglītības dokumenta dublikātu, Jums ir jāiesniedz sludinājums oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, izsludinot oriģinālo izglītības dokumentu par nederīgu. Sludinājuma ievietošana ir maksas pakalpojums. Sludinājumu var iesniegt:

• klātienē, “Latvijas Vēstnesis” Klientu centrā Bruņinieku ielā 53, Rīgā, vai;
• sūtot sludinājumu, to parakstot ar drošu e-parakstu, izmantojot e-adresi, vai uz elektronisko pastu slud@lv.lv.

Pēc iesnieguma saņemšanas, pašvaldība izraksta rēķinu par vispārējās izglītības dublikāta izsniegšanu. Dublikāts tiek izsniegts tikai pēc rēķina apmaksas.

Augstākās izglītības diploma dublikātu izsniedz augstskola, kur saņemts dokumenta oriģināls. Augstskolas studentu izglītību apliecinošos dokumentus uzglabā 75 gadus. Šajā gadījumā nav nepieciešams ievietot sludinājumu “Latvijas Vēstnesī”, jo vispārējās un profesionālās izglītības diplomiem ir valstiska funkcija, bet augstskolas diploms ir izglītība, kas iegūta personas brīvas izvēles ceļā.

Aizvien populārāk jauniešu vidū ir izvēlēties daļu vai pilnu studiju laiku pavadīt mācoties ārvalstīs. Valsts un studiju programmas izvēli var ietekmēt valsts izglītības sistēma, studiju maksa, dzīves dārdzība utt.

Dažādie valsts nodrošinātie informatīvie resursi un pakalpojumi var atvieglot izvēli un palīdzēt pieņemt pamatotu lēmumu.

Studiju programmas un apmaiņa

Apmaiņas programmu, kas studentiem, pasniedzējiem un pētniekiem ļauj veikt savu akadēmisko un profesionālo apmācību ir daudz. Vairāk par studijām ārvalstīs un apmaiņas programmām var uzzināt Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) tīmekļa vietnē. VIAA ir apkopojusi sarakstu ar Eiropas valstu Nacionālās izglītības iespēju datu bāzēm, kur varat meklēt informāciju par praktiskām ar studijām, uzturēšanos un finansēm, saistītām lietām, nepieciešamajiem dokumentiem un noderīgas saites uz izglītības un valsts iestāžu tīmekļa vietnēm.

Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē pieejams valstu izglītības kvalifikācijas salīdzināšanas instruments, kas ļauj salīdzināt dažādu valstu izglītības līmeņus savā starpā un saprast, kā “pārtulkot” iegūto izglītību jebkurā Eiropas Savienības valstī. Detalizētāka informācija Akadēmiskās informācijas centra Nacionālā koordinācijas punkta tīmekļa vietnē.

Latvijas diplomu, atestātu vai citus dokumentus, ko nepieciešams iesniegt ārvalstīs, iespējams apliecināt jeb legalizēt. Tas tiek darīts, lai vienā valstī sastādīti publiski dokumenti iegūtu juridisku spēku citā valstī. Par to vairāk lasiet Ārlietu Ministrijas tīmekļa vietnē.

Ja izglītības dokuments iegūts ārzemēs un to nepieciešams atzīt Latvijā, iespējams vērsties Akadēmiskās informācijas centrā.

Veselības aprūpe ārvalstīs

Dodoties studēt uz ārvalstīm, noderīgi apdomāt visus ar veselību saistītos riskus pēkšņas slimības, traumas utt. gadījumā.

Šādās situācijās noderīga ir Eiropas veselības apdrošināšanas karte jeb EVAK, kas apliecina Jūsu tiesības saņemt nepieciešamo vai neatliekamo veselības aprūpi tādā pašā apjomā, kā tā tiek nodrošināta attiecīgās valsts iedzīvotājiem.

EVAK ir plastikāta karte, kas apliecina, ka persona ir Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts (Īslandes, Norvēģijas, Lihtenšteinas) vai Šveices Konfederācijas iedzīvotājs un savā valstī ir sociāli apdrošināts.

Karte ir paredzēta lietošanai atrodoties ārvalstīs īslaicīgi, līdz trīs mēnešiem. Tas nozīmē, ka EVAK derīguma termiņa laikā, kartes īpašnieks var doties braucienos, kas ilgumā nepārsniedz trīs mēnešus, un karte būs derīga. Ja brauciens būs ilgāks, karte nebūs spēkā, pat ja brauciens ietilpst EVAK derīguma termiņa ietvaros. Savukārt studentiem, dodoties studēt vai mācību praksē, EVAK tiek izsniegta uz visu studiju/prakses laiku.

EVAK kartei elektroniski iespējams pieteikties:

• portālā Latvija.lv – izmantojot e-pakalpojumu “Pieteikt Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK)”;
• E-veselības portālā, sadaļā “Ģimenes ārsts un EVAK”;
• nosūtot ar e-parakstu parakstītu pieteikuma veidlapu izmantojot e-adresi, vai uz e-pasta adresi nvd@vmnvd.gov.lv.

EVAK tiek izsniegta bez maksas un ir derīga trīs gadus. Pēc kartes derīguma termiņa beigām (vai viena mēneša laikā pirms spēkā esošās EVAK derīguma termiņa beigām) jaunu karti varat saņemt bez maksas.

Jāatzīmē, ka EVAK nesedz pacienta iemaksas vai repatriācijas (transportēšanas) izdevumus, piemēram, pacienta smagas saslimšanas gadījumā. Līdz ar to nepieciešams izvērtēt, vai papildus iegādāties privāto apdrošināšanu, kas sedz šīs izmaksas.

Gadījumi, kuros nepieciešama ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšana

Lai strādātu Latvijā reglamentētā profesijā, ir jāizpilda prasības, kas noteiktas šajās profesijās strādājošiem. Šādas prasības var būt, piemēram, noteikta līmeņa izglītība, darba pieredze, sertifikācijas eksāmena nokārtošana.

Ja izglītība un profesionālā kvalifikācija reglamentētā profesijā ir iegūta ārvalstīs, Latvijā nepieciešama iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšana. Strādāt Latvijā reglamentētā profesijā nedrīkst, kamēr nav atzīta profesionālā kvalifikācija.

Normatīvie akti, kas reglamentē ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanu

• Likums “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”;
• Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumi Nr. 827 ”Kārtība, kādā atzīst profesionālo kvalifikāciju pastāvīgai profesionālajai darbībai Latvijas Republikā”;
• citi saskaņā ar minēto likumu izdotie Ministru Kabineta noteikumi.

Likumā ir ietvertas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu.

Reglamentētas profesijas jēdziens

Reglamentētas ir tās profesijas, kurām likumā “Par reglamentētām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” ir noteiktas prasības izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai. Šīs prasības katrā profesijā ir atšķirīgas.

Latvijā reglamentēto profesiju saraksts ir pieejams arī Akadēmiskās informācijas centra uzturētajā reglamentēto profesiju datu bāzē.

Latvijā nepastāv tāda reglamentēta izglītība un apmācība, kā arī apmācība ar īpašu struktūru, kāda minēta ES direktīvas 2005/36/EK 11.panta c) punkta ii)apakšpunktā.

Eiropas profesionālā karte

Eiropas profesionālā karte ir elektronisks dokuments, kas ir līdzvērtīgs lēmumam par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu. Arī pieteikšanās Eiropas profesionālajai kartei notiek elektroniski Mana Eiropa. Eiropas profesionālajai kartei var pieteikties ES dalībvalstu pilsoņi, kuriem citā ES dalībvalstī ir tiesības veikt profesionālo darbību vai ir iegūta profesionālā kvalifikācija māsas, fizioterapeita, farmaceita, kalnu gida un nekustamā īpašuma aģenta profesijā. Pēdējās divas profesijas Latvijā nav reglamentētas, tāpēc darbam Latvijā šajās profesijās profesionālās kvalifikācijas atzīšana nav nepieciešama. Latvijā Eiropas profesionālās kartes pieteikumus apstrādā iestādes, kuras izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības, tas ir, māsas profesijā – Veselības inspekcija, fizioterapeita – Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība, farmaceita – Latvijas Farmaceitu biedrība.

Eiropas profesionālā karte šajās profesijās ir pieejama gan personām, kuras vēlas uzsākt patstāvīgu profesionālo darbību citā ES dalībvalstī, gan tām, kuras vēlas sniegt īslaicīgus pakalpojumus.

Eiropas Komisijas tīmekļvietnē Mana Eiropa ir pieejama papildus informācija, kā arī saite uz tīmekļvietni, kur var pieteikties Eiropas profesionālajai kartei.

Maksa par pieteikuma apstrādi ir:

• 80 EUR personām, kuras profesionālo kvalifikāciju ieguvušas Latvijā un pretendē uz profesionālās kvalifikācijas atzīšanu citā ES valstī;
• 240 EUR personām, kuras profesionālo kvalifikāciju ieguvušas ārvalstīs un pretendē uz profesionālās kvalifikācijas atzīšanu Latvijā.

Procedūra īslaicīgo pakalpojumu sniedzējiem

Ja Eiropas Savienības vai EBTA dalībvalsts pilsonis, kurš veic pastāvīgu profesionālo darbību savā valstī, vēlas sniegt īslaicīgus pakalpojumus (ierobežota ilguma ziņā vai gadījuma rakstura) Latvijā reglamentētā profesijā, tad iepriekš aprakstītā profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procedūra nav jāveic.

Tomēr vairumā gadījumu pakalpojumus sniedzējam ir jāiesniedz deklarācija institūcijai, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību, kā arī daļā no profesijām (vai specialitātēm) šī institūcija var veikt pakalpojumu sniedzēja kvalifikācijas pārbaudi, pirms pakalpojumu sniedzējs pirmo reizi Latvijā uzsāk īslaicīgi sniegt pakalpojumus (šo profesiju saraksts ir pieejams reglamentēto profesiju datu bāzē).

Reglamentētās profesijas, kurās uzsākot sniegt īslaicīgus pakalpojumus Latvijā, deklarācija nav jāiesniedz: neatkarīgs ēku energoefektivitātes eksperts, ierindas jūrnieks, kuģa mehāniķis, kuģa vadītājs, radio speciālists, advokāts, advokāta palīgs, patentpilvarnieks, militārais paramediķis, nekustamā īpašuma vērtētājs, zvērināts revidents.

Attiecīgās profesijas, deklarācijas saturu un iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2021.gada 21.janvāra noteikumi Nr.47 “Īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanas kārtība Latvijas Republikā reglamentētā profesijā”. 

Minētie noteikumi nosaka arī maksu par kvalifikācijas pārbaudi, ja tāda tiek veikta - 100 EUR. 

Īslaicīgu pakalpojumu sniegšanai māsas, farmaceita vai fizioterapeita profesijā var pieteikties arī, izmantojot Eiropas Profesionālo karti. 

Procedūra profesionālās kvalifikācijas atzīšanai pastāvīgai profesionālai darbībai

1. Informācijas institūcija (skatīt arī reglamentēto profesiju datu bāzi) pieņem dokumentus un izvērtē tos. Ja nepieciešams, pieprasa papildu dokumentus.
2. Informācijas institūcija sagatavo izziņu par iegūtu izglītību un nosūta to institūcijai, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas apliecību (skatīt arī reglamentēto profesiju datu bāzi).
3. Institūcija, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību, salīdzina ārvalstīs iegūtās izglītības un profesionālās kvalifikācijas saturisko atbilstību Latvijā noteiktajām prasībām konkrētai profesijai, un atbilstoši pieņem lēmumu par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, daļēju atzīšanu ar papildu prasībām, neatzīšanu vai profesijas daļas atzīšanu. Ja salīdzināšanas rezultātā institūcija nosaka papildu prasību – kvalifikācijas atbilstības pārbaudi vai adaptācijas periodu, tā informē pretendentu par institūcijām, kurās var kārtot kvalifikācijas atbilstības pārbaudi un nepieciešamības gadījumā apgūt trūkstošo izglītību, vai par kvalificētiem attiecīgās profesijas pārstāvjiem Latvijas Republikā, kuri var veikt pretendenta uzraudzību adaptācijas periodā.
4. Lēmumu pieņemšanas termiņš ir norādīts likuma ”Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 43. pantā.
5. Lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā ministrijā, kura ir vadošā valsts pārvaldes iestāde reglamentētajai profesijai atbilstošās politikas jomā.

Dokumenti, kas jāiesniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanai pastāvīgai profesionālajai darbībai

Dokumentus profesionālās kvalifikācijas atzīšanai pastāvīgai profesionālajai darbībai iesniedz informācijas institūcijā. Informācijas institūciju katrai profesijai var atrast reglamentēto profesiju datu bāzē, uzklikšķinot uz attiecīgās profesijas nosaukuma.

Iesniedzamie dokumenti:

• Iesniegums; 
• Personu apliecinoša dokumenta kopija;
• Izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti (diplomi un to pielikumi (sekmju izraksti));
• Dokumenti no izcelsmes valsts par tiesībām strādāt profesijā konkrētajā valstī (sertifikāti, licences, reģistrācija u. tml., ja ir);
• Izziņa par darba pieredzi ārvalstīs (ja ir);
• Ārstiem, veterinārārstiem, farmaceitiem, medmāsām, vecmātēm, zobārstiem, arhitektiem – izziņa no izcelsmes valsts par labu reputāciju un disciplinārpārkāpumu neesamību.

Dokumentus informācijas institūcijā var iesniegt:

• personiski, uzrādot dokumentu oriģinālus vai notariāli apliecinātas kopijas;
• pa pastu, pievienojot dokumentu notariāli apliecinātas kopijas;
• elektroniski, iesniegumu parakstot ar drošu elektronisko parakstu.

Dokumentiem svešvalodās ir nepieciešams tulkojums latviešu valodā (notāra apstiprinājums tulka parakstam nav nepieciešams).

Dokumentiem, kas izdoti ārpus ES (izņemot Baltkrievijā, Kirgizstānā, Krievijā, Moldovā, Ukrainā, Uzbekistānā), jābūt legalizētiem Latvijas Republikā.

Maksa par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu ir 240 EUR, maksājums jāveic informācijas institūcijas kontā. Institūcija, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību, nepieciešamības gadījumā informē pretendentu par papildu izdevumiem saistībā ar noteikto kvalifikācijas atbilstības pārbaudi, adaptācijas periodu vai papildu informācijas iegūšanu un izvērtēšanu.

Dokumentus ES iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai māsas, farmaceita, fizioterapeita profesijā var iesniegt arī elektroniski, izmantojot Eiropas profesionālās kartes platformu.

Uz personām, kuras vēlas praktizēt reglamentētajā profesijā Latvijā, attiecas arī valsts (latviešu) valodas zināšanu prasības, kas ir noteiktas Ministru kabineta 2009. gada 7. jūlija noteikumos Nr. 733 “Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi”. Piemēram, ārstiem, māsām, ārstu palīgiem, veterinārārstiem, pedagogiem, mērniekiem, sporta speciālistiem saskaņā ar šiem noteikumiem latviešu valoda jāzina C1 līmenī.

Kontakti papildu informācijas iegūšanai

Papildu informāciju par profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procedūru var iegūt Akadēmiskās informācijas centra tīmekļvietnē vai sazinoties elektroniski (e-pasts: prof@aic.lv).

Plašāka informācija par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu Eiropas Savienībā pieejama Eiropas Komisijas tīmekļvietnē.

Mūžizglītība ir izglītības process dzīves garumā, kas balstās uz vajadzībām iegūt zināšanas, prasmes un pieredzi, lai paaugstinātu vai mainītu savu kvalifikāciju, atbilstoši interesēm un vajadzībām, un darba tirgus prasībām. Strādājot jebkurā profesijā, Jums būs jāsaskaras ar tehnoloģiju attīstību, kas no strādājošiem pieprasa sekot līdzi jaunajam, kā arī prasmi pielāgoties mainīgajiem apstākļiem. Papildu mācības un kvalifikācijas celšana palīdzēs Jums kļūt konkurētspējīgākam darba tirgū.

Par izglītību uzskata ne tikai akadēmiskas mācības – ikviens veids, kā tiekam pie dzīvē nepieciešamām zināšanām un prasmēm, ir uzskatāms par izglītošanos, savukārt jebkurā ceļā iegūtās zināšanas un prasmes – par iegūto izglītību.

Portālā muzizglitiba.lv pieejama interaktīva karte, kurā jūs atradīsiet informāciju par pieaugušo izglītības iespējām Latvijas novados un pilsētās. Apmeklējot kartē norādītās saites, būs iespējams uzzināt par iespējām konkrētās pašvaldībās, par profesijām un izglītības programmām, kuras pieejamas vistuvāk jūsu dzīvesvietai.

Pieaugušo izglītības programmas

Pieaugušo izglītības programmu katalogs ir pieejams Nacionālajā izglītības iespēju datubāzē (NIID), sadaļās Profesionālās kvalifikācijas ieguve un Profesionālā pilnveide un kursi.

Lai veicinātu pieaugušo izglītību, valsts sniedz atbalstu dažādām pašvaldību organizētām izglītības programmām. Pašvaldībās pieejamas mācību programmas pieaugušajiem par visdažādākajām tēmām. Pilnu mācību programmu sarakstu aktuālajā pieteikšanās kārtā apskatiet Valsts izglītības attīstības aģentūras tīmekļa vietnē.

Mācību izmaksas 90% apmērā sedz Eiropas Savienības fondi un valsts, atlikušais ir līdzmaksājums, kuru jāveic mācību dalībniekam vai arī dalībnieka darba devējam (mācības bez maksas ir personām ar maznodrošinātās vai trūcīgās personas statusu).

Mācībām var pieteikties strādājoši un pašnodarbināti iedzīvotāji:

• vecumā no 25 gadiem līdz neierobežotam vecumam (arī strādājoši pensionāri),
• ar nepabeigtu vai pabeigtu izglītību (t.sk. pamatizglītību, vispārējo vidējo, profesionālo vai augstāko izglītību).

80 Latvijas pašvaldībās darbojas pieaugušo izglītības koordinatori, pie kuriem iedzīvotāji var vērsties, lai saņemtu informatīvu konsultāciju par piedāvātajām mācībām, pieejamo atbalstu un tā saņemšanas kārtību, kā arī par pieteikšanos mācībām vai kompetences novērtēšanai. Koordinatoru kontaktinformācija pieejama Valsts izglītības attīstības aģentūras tīmekļa vietnē.

Par pieaugušo izglītības iespēju klāstu Jūsu dzīvesvietai atbilstošajā pašvaldībā vērts interesēties atsevišķi, jo katrā pašvaldībā tas var būt atšķirīgs, piemēram – Rīgas iedzīvotājiem Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskā centra tīmekļa vietnē pieejams saraksts ar pašvaldības organizētām un līdzfinansētām nodarbībām ikvienam no 18 gadu vecuma.

• Pieaugušo izglītības,
• profesionālās pilnveides,
• pedagogu profesionālās kompetences pilnveides un
• interešu izglītības

Programmas piedāvā arī augstskolas, piemēram – Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija u.c.

Mācību iespējas dažādām pieaugušo grupām

Izglītības programmas pieaugušajiem īsteno pašvaldību mācību centri, profesionālās izglītības iestādes, augstskolu mūžizglītības nodaļas, privātie izglītības sniedzēji un nevalstiskās organizācijas.

• Mācības nodarbinātajiem, kurus mācībām piesaka darba devējs, koordinē Ekonomikas ministrija. Mācības organizē nozaru asociācijas, to saraksts pieejams Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) tīmekļa vietnē atbalsta programmas “Atbalsts nodarbināto apmācībām” 1. kārtas un 2. kārtas sadaļā.
• Informācija par projektu īstenotājiem, kas organizē IKT un netehnoloģiskās apmācības, kā arī apmācības, lai sekmētu investoru piesaisti, pieejama atbalsta programmas “Atbalsts IKT un netehnoloģiskām apmācībām, kā arī apmācībām, lai sekmētu investoru piesaisti” sadaļā.
• Mācības digitālo tehnoloģiju jomā pašnodarbinātām personām, mazo un mikro uzņēmumu komersantiem organizē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA).
• Mācības bezdarbniekiem, darba meklētājiem, cilvēkiem ar invaliditāti, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu organizē Valsts Nodarbinātības aģentūra.

Dažādi jautājumi

Kā pārliecināties, ka pēc pieaugušo izglītības programmas apguves tiks piešķirta kvalifikācija?

Ir vairāki pieaugušo izglītības programmu veidi: profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides un neformālās izglītības programmas. Kvalifikāciju piešķir tikai pēc profesionālās tālākizglītības programmas apguves. Sekmīgu profesionālās tālākizglītības programmas apguvi apliecina valsts izsniegts izglītības dokuments. Par profesionālās pilnveides un neformālās izglītības programmu apguvi apliecību izsniedz izglītības iestāde. Profesionālās tālākizglītības programmas raksturo mācību stundu skaits – 480 stundas otrajam profesionālās kvalifikācijas līmenim un 960 stundas trešajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.

(Pamatojums: Izglītības likums un Profesionālās izglītības likums)

Vai ir iespēja iegūt kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, ja profesija apgūta praksē?

Tas ir iespējams, to sauc par neformālās izglītības atzīšanu.  Lai apliecinātu kvalifikāciju, ir jānokārto profesionālās kvalifikācijas eksāmens attiecīgā profesijā. Vairāk lasiet Izglītības kvalitātes valsts dienesta tīmekļa vietnē.

Kā pieaugušais var iegūt pamatizglītību vai vidējo izglītību, ja tas nepieciešams turpmākai profesijas apguvei?

Pamatizglītību vai vidējo izglītību pieaugušie var iegūt, mācoties vakara (maiņu) vidusskolās. Informācija par skolām pieejama Izglītības un zinātnes ministrijas tīmekļvietnē, sadaļā "Vispārizglītojošo skolu kontaktinformācija".

Pamata vai vidējo izglītību pieaugušie var iegūt arī eksterņa statusā pašizglītības veidā, viena mācību gada laikā izglītības iestādē apgūstot valsts pamatizglītības vai vispārējās izglītības standarta prasībām noteikto mācību priekšmeta (kursa) saturu vai tā daļu.

Tālmācības programmas īsteno daudzas izglītības iestādes, kā, piemēram, Rīgas 84.vidusskola, Brocēnu vidusskola un privātās izglītības iestādes - Rīgas Tālmācības vidusskola, Rīgas 1. Tālmācības vidusskola un citas.

Kādas ir iespējas iegūt plašāku informāciju par pieaugušo izglītību Latvijā un ārvalstīs?

Šādu informāciju var iegūt Eiropas pieaugušo izglītības platformā EPALE. Izglītības un zinātnes ministrija regulāri papildina informāciju platformas Latvijas sadaļā.

Bibliotēkas un to sniegtie pakalpojumi var kļūt par noderīgu resursu gan studentiem, ikvienā studiju programmā un kursā, gan jebkuram citam iedzīvotājam, neatkarīgi no vecuma un interesēm.

Jebkurš lietotājs var izmantot bezmaksas internetu un brīvpieejas datorus. Sev tuvāko bibliotēku Jūs varat atrast Latvijas bibliotēku portālā.

Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka (LNDB) ir lielākā publiski pieejamā dokumentārā mantojuma digitālā krātuve Latvijā, kuru veido tādi nozīmīgi resursi kā portāls Periodika,  Grāmatu portāls,  digitalizētu fotoattēlu kolekcija Zudusī Latvija, Latvijas vēsturisko skaņu ierakstu kolekcija un citas kolekcijas.

Ja esat reģistrējies kā lietotājs kādā valsts nozīmes bibliotēkā, augstskolu vai speciālajā bibliotēkā, tad sev vēlamās grāmatas, laikrakstus, u.c. varat meklēt un pasūtīt attālināti:

• Valsts nozīmes bibliotēku elektroniskajā kopkatalogā;
• Augstskolu un speciālo bibliotēku virtuālajā kopkatalogā;
• Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) katalogos un datubāzēs.

Latvijas Nacionālā Bibliotēka nodrošina piekļuvi tiešsaistes abonētajām datubāzēm. Vairākas no tām reģistrētiem bibliotēkas lasītājiem ir pieejamas arī ārpus bibliotēkas telpām. Lasītāji var pieteikties individuālajai piekļuvei un pētīt materiālus, neatkarīgi no atrašanās vietas.

Izmantojot “PRIMO”, ir iespējams nepieciešamo meklēt vienlaikus Valsts nozīmes bibliotēku kopkatalogā, LNB veidotajās un tiešsaistes abonētajās datubāzēs. Pieejama arī lietotāja rokasgrāmata, kurā atradīsiet detalizētu informāciju par lietotāja iespējām, meklēšanas procesu un rezultātiem.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasītāji var pieteikties bezmaksas individuālām vai grupas mācību nodarbībām, kurās apgūt informācijas meklēšanu katalogos un datubāzēs:

• aizpildot pieteikuma formu (piesakoties norādiet  interesējošo mācību kursu un vēlamo mācību laiku);
• zvanot pa tālruni – 67806113;
• rakstot e-pastu: konsultants@lnb.lv

LNB pamatpakalpojumu klāstā ietilps uzziņas un konsultācijas par:

• Bibliotēkas pakalpojumiem un to pieejamību,
• Bibliotēkas krājumu,
• Konkrētu izdevumu pieejamību bibliotēkas krājumā,
• Informācijas meklēšanu utt.,

Taču, ja interesējaties par kādu specifisku tēmu, ir pieejami tādi informācijas pakalpojumi, kā padziļināta informācijas atlase un literatūras sarakstu sagatavošana. Pakalpojuma maksu var apskatīt bibliotēkas cenrādī.

Īpaši pētniekiem tiek piedāvāti daudzveidīgi informācijas resursi, personāla atbalsts to labākai atklāšanai, kā arī radoša vide studijām. Pēc pieprasījuma varat saņemt konsultāciju no nozares eksperta, kas palīdzēs ar padziļinātos izpētes jautājumos izvēlētajā jomā, piemēram, izstrādājot pētniecisko darbu (referātu, kursa darbu, bakalaura vai maģistra darbu).

Latvijas Nacionālā bibliotēka piedāvā digitalizēt lasītāju izvēlētus LNB krājuma izdevumus vai to daļas. Ar bibliotēkas krājuma piedāvājumu var iepazīties LNB elektroniskajā katalogā. Pakalpojuma maksu var apskatīt cenrādī.

Bibliotēkas lasītāji var izmantot arī starpbibliotēku abonementa sniegtās priekšrocības un sev tuvākajā bibliotēkā pasūtīt un lasīt izdevumus no LNB.

Pilngadības iestāšanās

Darbs un nodokļi