Akadēmiskā augstākā izglītība piedāvā iegūt bakalaura, maģistra vai doktora grādu kādā no zinātņu nozarēm, savukārt profesionālā augstākā izglītība piedāvā iegūt profesionālo kvalifikāciju un attiecīga līmeņa profesionālo grādu konkrētā specialitātē. Gandrīz visas Latvijas augstskolas realizē gan akadēmiskās, gan profesionālās programmas.

Latvijā pastāv divu veidu profesionālās augstākās izglītības studijas:

●Profesionālā augstākā izglītība , kura starptautiskā salīdzinājumā pieder universitātes tipa studijām

●Profesionālā augstākā izglītība, kura starptautiskā salīdzinājumā pieder neuniversitātes tipa studijām

Akadēmiskās studijas  ir sakņotas pētniecībā un katras to stadijas nobeigumā ir jāsagatavo un jāaizstāv noslēguma darbs. Bakalaura grādu piešķir pēc akadēmiskās izglītības studiju pirmā posma.

Maģistra grādu piešķir pēc akadēmiskās augstākās izglītības otrā posma un tā ieguvei kopumā nepieciešami kopumā ne mazāk kā 5 studiju gadi.

Medicīnas un zobārstniecības studijās iegūstamie grādi (attiecīgi 6 un 5 gadus ilgas studijas) tiek pielīdzināti maģistra grādam un to ieguvēji var turpināt studijas doktorantūrā.

 

Tikai akreditētas augstskolas vai koledžas  ir tiesīgas izsniegt valstiski atzītu diplomu. Akreditācija ir procedūra, kurā tiek izvērtēta augstskolas vai koledžas darbība un kvalitāte studiju programmu īstenošanai. Akreditēto augstskolu, koledžu un studiju programmu saraksts pieejams Akadēmiskās informācijas centra (AIC) uzturētajā studiju virzienu reģistrā  

Vienlaikus ar studiju programmas izvēli iespējams izvēlēties arī studiju formu – studēt klātienē vai neklātienē.

●Klātiene nozīmē, ka lielāka daļa studiju vai mācību darba tiek organizēta kontaktstundu veidā, veidojot dienas vai vakara studentu grupas. 

●Neklātiene nozīmē, ka lielākā daļa mācību satura būs jāapgūst pastāvīgi individuālā darba veidā, bet kontaktstundas būs organizētas kā ievadlekcijas vai konsultācijas, lai palīdzētu apgūt zināšanas vai sagatavoties pārbaudes darbiem.

 

Augstākajā izglītībā studiju programmas tiek iedalītas pēc to veida - pilna un nepilna laika studijas. Pēc būtības studiju veids attiecas uz laika posmu, kurā tiek apgūta studiju programma.

●Pilna laika studijas nozīmē, ka akadēmiskajā gadā tiek iegūti 40 kredītpunkti, t.i., studijām tiek veltītas 40 akadēmiskās stundas nedēļā (akadēmiskās stundas ilgums ir 45 min.) Pamatstudiju programmas pilna laika studijās apgūstamas 3 vai 4 gadu laikā.

●Nepilna laika studijās savukārt ir mazāks studiju apjoms viena akadēmiskā gada ietvaros, t.i., mazāk nekā 40 kredītpunkti gadā. Pamatstudiju programmas nepilna laika studijās apgūst 3,5 - 5 gadu laikā. 

 

Izglītības sistēma Latvijā

Pieejamās izglītības programmas

Atbildes un specifiskiem jautājumiem par studiju izvēles iespējām