Notikuma apraksts

Skaistumkopšanas pakalpojumi

Informācija atjaunota 02.01.2023.


Šajā sadaļa var uzzināt informāciju par prasībām, kas būtu jāzina pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlas Latvijā sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus.


CSS Collapse

1. Kas ir skaistumkopšanas pakalpojumi un kas tos var sniegt?1. Kas ir skaistumkopšanas pakalpojumi un kas tos var sniegt?

Skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji sniedz friziera, manikīra, pedikīra, tetovēšanas, tai skaitā mikropigmentācijas, permanentā grima, skarifikācijas, pīrsinga, kosmētiskā iedeguma, baseina vai publiskās pirts pakalpojumus, kā arī tie, kas pakalpojumu sniegšanai izmanto fiziskās, fizikālās un ķīmiskās metodes.

Skaistumkopšanas pakalpojumi ir estētiskas ķermeņa procedūras labsajūtai un izklaidei, kurus sniedz friziera, manikīra, pedikīra, mikropigmentācijas, pirts vai baseina pakalpojumu sniedzēji, vai dažādu kosmētisku problēmu risināšana, piemēram, ādas apstrādes vai profilaktiskas procedūras, kuras sniedz skaistumkopšanas speciālists (kosmetoloģijā) vai kosmētiķis, kuri ir ieguvuši augstāku izglītību skaistumkopšanā un ir ārstniecības personas.

Skaistumkopšanas pakalpojumus var sniegt gan juridiska persona (uzņēmuma darbinieki atbilstoši normatīvajiem aktiem sniedz skaistumkopšanas pakalpojumus), gan fiziska persona, kura reģistrējusi savu saimniecisko darbību Valsts ieņēmumu dienestā un paziņojusi Veselības inspekcijā par saimnieciskās darbības skaistumkopšanā uzsākšanu. Skaistumkopšanas pakalpojumu sniedz gan ārstniecības personas, t.i. kosmētiķi un skaistumkopšanas speciālisti kosmetoloģijā, kas risina dažādas kosmētiskās problēmas, veic ādas apstrādi un profilaktiskās procedūras, gan frizieri, manikīra, pedikīra, mikropigmentācijas speciālisti, pirtnieki u.c., kas sniedz estētiskās ķermeņa procedūras labsajūtai un izklaidei. Skaistumkopšanas jomā strādājošo profesionālo kvalifikāciju apliecina valsts atzīti profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokumenti. Ārstniecības personām papildus izglītības dokumentam nepieciešams arī Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības izsniegts ārstniecības personas sertifikāts. Citiem nozarē strādājošajiem speciālistiem saskaņā ar normatīvo aktu prasībām papildus izglītības dokumentam jābūt arī derīgai apliecībai par apmācību programmas "Skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai noteiktās minimālās higiēnas prasības" apgūšanu.

Svarīgi! Ja ir paredzēts sniegt daudznozaru pakalpojumus, jāņem vērā, ka var būt nepieciešams saņemt vēl citas atļaujas, licences vai saskaņojumus.

Papildus informācija:

2. Kā reģistrēt uzņēmumu vai fizisko personu, kas sniedz skaistumkopšanas pakalpojumus?2. Kā reģistrēt uzņēmumu vai fizisko personu, kas sniedz skaistumkopšanas pakalpojumus?

Informācija par uzņēmējdarbības formām un veidiem, kā arī fiziskās personas saimnieciskās darbības veikšanas formām komercdarbības uzsākšanai skaistumkopšanā ir pieejama portāla sadaļas Uzņēmējdarbības uzsākšana apakšsadaļās:

Savukārt informācija par uzņēmuma reģistrēšanu un paziņošanu komercdarbības uzsākšanai skaistumkopšanā ir pieejama sadaļā Kādos gadījumos Veselības inspekcijai ir nepieciešams paziņot par saimnieciskās darbības uzsākšanu?

Papildus informācija:

3. Kādos gadījumos ir nepieciešams reģistrēties ārstniecības personu reģistrā? 3. Kādos gadījumos ir nepieciešams reģistrēties ārstniecības personu reģistrā?

Atbilstoši likumam "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" kosmētiķis un skaistumkopšanas speciālists (kosmetoloģijā) ir reglamentētas profesijas, kurām normatīvajos aktos ir noteiktas konkrētas kvalifikācijas prasības. Kosmētiķa vai skaistumkopšanas speciālista (kosmetoloģijā) nepieciešamo zināšanu apjomu nosaka Ministru kabineta 2009. gada 24. marta noteikumi Nr. 268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu". Kosmētiķis un skaistumkopšanas speciālists (kosmetoloģijā) ir ārstniecības personas un to profesionālo darbību reglamentē Ārstniecības likums un citi veselības aprūpes jomu reglamentējošie normatīvie akti.

Personas tiesības veikt profesionālo darbību kosmētiķa vai skaistumkopšanas speciālista (kosmetoloģijā) specialitātē apliecina ārstniecības personas sertifikāts un reģistrācija ārstniecības personu reģistrā. Ārstniecības personu reģistrāciju veic Veselības inspekcija, kuras tīmekļvietnē ir pieejams Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrs.

Papildus informācija:

4. Kādu nodokļu maksāšanas režīmu izvēlēties? 4. Kādu nodokļu maksāšanas režīmu izvēlēties?

Juridiskās personas (piemēram, sabiedrība ar ierobežotu atbildību) maksā uzņēmumu ienākuma nodokli.

Fiziskās personas - saimnieciskās darbības veicēji un individuālie komersanti var izvēlēties maksāt:

  1. iedzīvotāju ienākuma nodokli par ienākumiem no saimnieciskās darbības; vai
  2. mikrouzņēmumu nodokli*.

* - mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem ir iespēja brīvprātīgi izmantot vienkāršoto nodokļa samaksas risinājumu – saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu (SDI kontu), kas paredzēts, lai aprēķinātu, ieturētu un uzskaitītu nodokļa maksājumus no saimnieciskajā darbībā gūtajiem ieņēmumiem un automātiski pārskaitītu nodokļu maksājumus vienotajā nodokļu kontā bez nodokļu maksātāja iesaistes. SDI konta lietotājiem nav jāiesniedz nodokļa deklarācijas, nav jāaprēķina maksājamā nodokļa summa un nav jāveic pašiem nodokļa samaksa. Maksājamo nodokli aprēķinās Valsts ieņēmumu dienests un kredītiestāde (vai maksājumu un elektroniskā naudas iestāde) automātiski ieskaitīs to vienotajā nodokļu kontā. Pašlaik (sākot ar 2022. gada 6. oktobri) saimnieciskās darbības veicējiem - mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem - SDI konta risinājumu piedāvā Industra Bank.

Gan juridiskas, gan fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, maksā pievienotās vērtības nodokli, ja veikto ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir pārsniegusi 40 000 euro (izņemot mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus).

Darba devējiem un saimnieciskās darbības veicējiem ir arī jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Papildus informācija:

5. Kā reģistrēt struktūrvienību? 5. Kā reģistrēt struktūrvienību?

Informācija par struktūrvienības reģistrāciju ir pieejama portāla sadaļas Uzņēmējdarbības veikšana apakšsadaļā 2. Struktūrvienības reģistrācija.

Par struktūrvienības reģistrāciju ir nepieciešams informēt arī Veselības inspekciju (sīkāk portāla sadaļā Kādos gadījumos Veselības inspekcijai ir nepieciešams paziņot par saimnieciskās darbības uzsākšanu?).

Papildus informācija:

Ārstniecības iestādes reģistrācija (Veselības inspekcija).

6. Kādos gadījumos Veselības inspekcijai ir nepieciešams paziņot par saimnieciskās darbības uzsākšanu? 6. Kādos gadījumos Veselības inspekcijai ir nepieciešams paziņot par saimnieciskās darbības uzsākšanu?

Paziņojums par saimnieciskās darbības uzsākšanu Veselības inspekcijai ir jāiesniedz visiem tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbība saistīta ar skaistumkopšanas (izmantojot fiziskās, fizikālās, ķīmiskās metodes), mākslīgā iedeguma, manikīra, pedikīra, friziera, publiskas lietošanas pirts, publiskas lietošanas peldbaseinu, kā arī tetovēšanas, skarifikācijas, permanentā grima, mikropigmentācijas un pīrsinga pakalpojumu sniegšanu, tajā skaitā, ja pakalpojumu sniegšana saistīta ar izbraukšanu pie klienta (mobilo skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšana) vai savā dzīvesvietā, vai īslaicīgu pakalpojumu sniegšanu.

Uzmanību! Par saimnieciskās darbības uzsākšanu nav jāpaziņo tiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz ārstniecisko manikīru, ārstniecisko pedikīru, podologa vai ārstnieciskās masāžas pakalpojumus, kuru darbībai jāatbilst ārstniecības jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām.

Ja ir notikušas izmaiņas paziņotajā informācijā (piemēram, mainījies pakalpojuma sniedzēja vārds, uzvārds vai firma, vai mainījusies pakalpojumu sniegšanas adrese, sniegto pakalpojuma veids), tad 14 dienu laikā Veselības inspekcijai ir jāpaziņo par izmaiņām.

Pēc paziņojuma iesniegšanas, informācija par skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju tiek publicēta Veselības inspekcijas tīmekļvietnes sadaļā Skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju saraksts, kas divas reizes mēnesī tiek aktualizēta.

Paziņojumu Veselības inspekcijai par saimnieciskās darbības uzsākšanu, t.sk. īslaicīgu pakalpojumu sniegšanu skaistumkopšanas jomā, ir iespējams iesniegt:

Papildus informācija:

7. Kādos gadījumos nepieciešams saņemt atļauju, atzinumu vai novērtējumu par ēkas vai telpu atbilstību higiēnas prasībām? 7. Kādos gadījumos nepieciešams saņemt atļauju, atzinumu vai novērtējumu par ēkas vai telpu atbilstību higiēnas prasībām?

Skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji, kas vēlas pārliecināties par to, vai izvēlētā ēka vai telpas atbilst higiēnas prasībām, var pieteikties Veselības inspekcijā atļaujas, atzinuma vai novērtējuma saņemšanai par ēkas vai telpu higiēnisko novērtējumu. Atsevišķi atzinumi/novērtējumi ir maksas pakalpojums. Ja pakalpojums būs maksas, tad, aizpildot pieteikumu, tiksiet informēts, cik dienu laikā pēc e-rēķina saņemšanas jāveic maksājums. Atļaujas, atzinuma vai novērtējuma saņemšana par ēkas vai telpu novērtējumu nav obligāta prasība.

Pieteikumu Veselības inspekcijai atļaujas, atzinuma vai novērtējuma saņemšanai par ēkas vai telpu higiēnisko novērtējuma saņemšanai ir iespējams iesniegt:

Papildus informācija:

Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumi Nr. 24 "Veselības inspekcijas maksas pakalpojumu cenrādis".

8. Kā darbinieku pieņemt darbā un kādas prasības ir jāievēro? 8. Kā darbinieku pieņemt darbā un kādas prasības ir jāievēro?

Informācija par darbinieku pieņemšanu darbā ir sniegta portāla sadaļas Uzņēmējdarbības uzsākšana apakšsadaļā 5. Darbinieku pieņemšana darbā.

Darba devējam, vērtējot potenciālā pretendenta profesionālo atbilstību, jāvadās pēc tā, kādi – skaistumkopšanas vai ārstniecības – pakalpojumi tiek piedāvāti klientiem.

Papildus prasības, kas darba devējam ir jāievēro, pieņemot darbā:

  • ārstniecības personu – kosmētiķi vai skaistumkopšanas speciālistu kosmetoloģijā – darba devējam ir jāpārliecinās par pakalpojuma sniedzēja profesionālo kvalifikāciju, personas reģistrāciju ārstniecības personu reģistrā un ārstniecības personai Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības izsniegtā sertifikāta esamību, kā arī jāpārliecinās par attiecīgās dokumentācijas esamību, kas apliecina pakalpojuma sniedzēja vakcināciju pret B hepatītu (gadījumā, ja pakalpojumu sniedzējs veic mērķtiecīgu ādas caurduršanu);
  • skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju, kas nav ārstniecības persona, darba devējam jāpārliecinās, ka:
    • pakalpojuma sniedzējs ir vakcinēts pret B hepatītu (gadījumā, ja pakalpojumu sniedzējs sniedz manikīra, pedikīra, tetovēšanas vai ādas caurduršanas pakalpojumus);
    • pakalpojumu sniedzējs ir ieguvis nepieciešamo kvalifikāciju vai ieguvis dokumentu, kas apliecina pretendenta zināšanas un iemaņas veicamajos darba pienākumos, kā arī:
      • skaistumkopšanas pakalpojuma sniedzējs, tai skaitā friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumu sniedzējs, kā arī tāds pakalpojuma sniedzējs, kurš pakalpojuma sniegšanā izmanto fiziskās, fizikālās un ķīmiskās metodes, atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 9. oktobra noteikumiem Nr. 631 "Higiēnas prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai" ir apguvis izglītības programmu "Skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai noteiktās minimālās higiēnas prasības" un var uzrādīt derīgu apliecību par tās apgūšanu;
      • tetovēšanas, tai skaitā mikropigmentācijas, permanentā grima, skarifikācijas un pīrsinga pakalpojumu sniedzējs atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 14. aprīļa noteikumiem Nr. 182 "Noteikumi par higiēnas prasībām tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumu sniegšanai un speciālajām prasībām tetovēšanas līdzekļiem" ir apguvis apmācību programmu "Tetovēšanas un pīrsinga pakalpojuma sniegšanai noteiktās minimālās higiēnas prasības" un var uzrādīt derīgu apliecību par tās apgūšanu;
      • kosmētiskā iedeguma pakalpojuma sniedzējs atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 15. janvāra noteikumiem Nr. 13 "Prasības kosmētiskā iedeguma pakalpojuma sniegšanai" ir apguvis apmācību programmu "Kosmētiskā iedeguma pakalpojumam noteiktās higiēnas prasības" un var uzrādīt derīgu apliecību par tās apgūšanu.

Papildus informācija:

10. Kādas higiēnas un epidemioloģiskās drošības prasības ir jānodrošina skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas vietā? 10. Kādas higiēnas un epidemioloģiskās drošības prasības ir jānodrošina skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas vietā?

Dažādu skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanā jāievēro higiēnas un epidemioloģiskās drošības prasības, kuras, atbilstoši pakalpojuma darbības veidam, reglamentē normatīvie akti.

Higiēnas un epidemioloģiskās drošības prasības, kas jānodrošina friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumu sniedzējiem, un tiem, kuri pakalpojumu sniegšanai izmanto fiziskās, fizikālās un ķīmiskās metodes, ir noteiktas Ministru kabineta 2018. gada 9. oktobra noteikumos Nr. 631 "Higiēnas prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai".

Tetovēšanas, tai skaitā mikropigmentācijas, permanentā grima, skarifikācijas un pīrsinga pakalpojumu sniedzējiem ir jānodrošina higiēnas un epidemioloģiskās drošības prasības, kas noteiktas Ministru kabineta 2015. gada 14. aprīļa noteikumos Nr. 182 "Noteikumi par higiēnas prasībām tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumu sniegšanai un speciālajām prasībām tetovēšanas līdzekļiem".

Kosmētiskā iedeguma pakalpojumu sniedzējiem ir jānodrošina higiēnas un epidemioloģiskās drošības prasības, kas noteiktas Ministru kabineta 2019. gada 15. janvāra noteikumos Nr. 13 "Prasības kosmētiskā iedeguma pakalpojuma sniegšanai".

Baseinu vai publisko pirts pakalpojumu sniedzējiem jānodrošina higiēnas un epidemioloģiskās drošības prasības, kas noteiktas 2020. gada 28. jūlija Ministru kabineta noteikumos Nr. 470 "Higiēnas prasības baseina un pirts pakalpojumiem".

Uzmanību! Visiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem ir jānodrošina arī citos normatīvajos aktos noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības.

Papildus informācija:

11. Kādas ugunsdrošības prasības ir jānodrošina skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas vietās? 11. Kādas ugunsdrošības prasības ir jānodrošina skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas vietās?

Darba devējiem, kā arī pašnodarbinātām personām un nodarbinātajiem darba vietā ir jāievēro un jānodrošina ugunsdrošības prasības, kas noteiktas Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā, Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 238 "Ugunsdrošības noteikumi", būvnormatīvos un citos normatīvajos aktos.

Par ugunsdrošību objektā ir atbildīgs ēkas īpašnieks vai pārvaldnieks, ja tas paredzēts pārvaldīšanas līgumā, bet iznomātā vai lietošanā nodotā ēkā par ugunsdrošību ir atbildīgs nomnieks (īrnieks) vai cits lietotājs, ja tas paredzēts līgumā. Savukārt, vairākām personām iznomātā vai lietošanā nodotā ēkā, būvē vai to daļās par koplietošanas ugunsdrošības inženiertehnisko sistēmu un aprīkojuma ekspluatāciju atbilstoši ražotāja tehnisko noteikumu un ugunsdrošību regulējošu normatīvo aktu prasībām ir atbildīgs ēkas, būves vai to daļu īpašnieks (valdītājs) vai pārvaldnieks, ja tas paredzēts pārvaldīšanas līgumā.

Par ugunsdrošību atbildīgā persona skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas vietā nodrošina, piemēram, šādu ugunsdrošības prasību izpildi:

  • izstrādā ugunsdrošības instrukciju;
  • instruē darbiniekus ugunsdrošības jomā un nodrošina veiktās ugunsdrošības instruktāžas reģistrēšanu Ugunsdrošības instruktāžas uzskaites žurnālā;
  • pakalpojumu sniegšanas vietu nodrošina ar ugunsdrošības zīmēm;
  • pakalpojumu sniegšanas vietu nodrošina ar attiecīgas dzēstspējas ugunsdzēsības aparātiem, kā arī nodrošina ugunsdzēsības aparātu tehniskā stāvokļa apskati un tehnisko apkopi;
  • ne retāk kā reizi gadā organizē praktiskās nodarbības saskaņā ar ugunsdrošības instrukcijas sadaļu "Rīcība ugunsgrēka gadījumā", ja paredzētajā pakalpojumu sniegšanas vietā vienlaikus var uzturēties vairāk par 50 cilvēkiem;
  • izstrādā un izvieto evakuācijas plānus, ja paredzētajā pakalpojumu sniegšanas vietā vienlaikus var uzturēties vairāk par 50 cilvēkiem;
  • ja paredzētā pakalpojumu sniegšanas vieta atradīsies dzīvojamā mājā (I lietošanas veids), nevis IV lietošanas veida būvē vai tās daļā, veic attiecīgo telpu lietošanas veida maiņu būvniecību regulējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā;
  • pakalpojumu sniegšanas vietā ierīko automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu un nodrošina tehnisko apkopi un remontu.

Izstrādāt ugunsdrošības instrukciju, veikt ugunsdrošības instruktāžu un praktiskās nodarbības, ugunsdzēsības hidrantu un iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada pārbaudi var veikt persona:

  • kura ir ieguvusi profesionālo izglītību ugunsdrošībā;
  • kura saņēmusi ne mazāk kā 20 stundu apmācību ugunsdrošības jomā, atbilstoši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta izstrādātai mācību programmai (ja pakalpojumu sniegšanas vietā var atrasties no 10 līdz 50 cilvēkiem);
  • kura saņēmusi ne mazāk kā 160 stundu apmācību ugunsdrošības jomā, atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas licencētajai profesionālās izglītības programmai (ja pakalpojumu sniegšanas vietā var atrasties vairāk par 50 cilvēkiem).

Papildus informācija:

12. Kā uzsākt lietot kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas? 12. Kā uzsākt lietot kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas?

Saimnieciskās darbības veicējs nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanai lieto kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīci vai iekārtu (turpmāk – kases aparāts). Lai uzsāktu kases aparāta lietošanu, saimnieciskās darbības veicējam nepieciešams:

  • iegādāties kases aparātu atbilstoši saimnieciskās darbības veidam;
  • nodrošināt, ka kases aparāta uzstādīšanu, remontu un tehnisko apkopi veic normatīvajos aktos noteiktā kārtībā reģistrēts apkalpojošais dienests, ar kuru nepieciešams noslēgt rakstisku apkalpošanas līgumu;
  • reģistrēt kases aparātu Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (informāciju 3 darbadienu laikā iesniedz apkalpojošais dienests, savukārt saimnieciskās darbības veicējam 3 darbdienu laikā jāapstiprina apkalpojošā dienesta iesniegtā informācija).
  • pirms kases aparāta lietošanas, kases aparātam jāuzstāda atbilstoši rekvizīti;
  • gadījumos, ja paredzēts pieņemt maksājumus ārvalstu valūtās, nodrošināt, ka tiek lietots kases aparāts, kas veic konvertācijas aprēķinu;
  • nodrošināt, lai kasieris tiktu apmācīts darbam ar attiecīgo kases aparātu, kā arī rakstiski jānosaka kasiera pienākumi;
  • nodrošināt, ka kases aparāta tehniskā pase atrodas apkalpojošā dienesta rīcībā, kurš veic visus nepieciešamos ierakstus;
  • ja ir paredzēts kases aparātu uzstādīt citā pastāvīgā darbības vietā (struktūrvienībā), 3 darbdienu laikā ir nepieciešams izsaukt apkalpojošo dienestu minēto darbību veikšanai, un pēc iekārtas uzstādīšanas 3 darbdienu laikā Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanās sistēmā apstiprināt apkalpojošā dienesta iesniegto informāciju.

Uzmanību! Kases aparātu var nelietot, pēc klienta pieprasījuma izsniedzot Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētās kvītis, šādos gadījumos:

  • par pastāvīgajā darbības vietā (struktūrvienībā) sniegtajiem pakalpojumiem, ja tajā vidējie ieņēmumi mēnesī nepārsniedz sešas minimālās mēneša darba algas. Vidējos ieņēmumus mēnesī aprēķina, trijos iepriekšējos kalendāra mēnešos gūto ieņēmumu kopējo summu izdalot ar trīs. Ja vidējie ieņēmumi mēnesī divus mēnešus pēc kārtas pārsniedz sešas minimālās mēneša darba algas, nākamā mēneša laikā ir jānodrošina kases aparāta lietošanas uzsākšana;
  • par ārpus pastāvīgās darbības vietas (struktūrvienības) sniegtajiem pakalpojumiem.

Lai saņemtu Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētās kvītis, nepieciešams:

  • iesniegt Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā iesniegumu par reģistrēto kvīšu numuru piešķiršanu un saņemt apstiprinājumu par reģistrēto kvīšu numuru piešķiršanu;
  • par katru ceturksni Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā iesniegt pārskatu par reģistrēto kvīšu izlietojumu.

Papildus informācija:

13. Kādas prasības ir jāievēro izvietojot reklāmu? 13. Kādas prasības ir jāievēro izvietojot reklāmu?

Pakalpojuma sniedzējam ir tiesības izvietot ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistītu reklāmu atbilstoši normatīvajos aktos paredzētajai kārtībai.

Ja paredzēts izvietot reklāmu vai reklāmas objektu publiskās vietās, vai vietā, kas vērsta pret publisku vietu, ir nepieciešams saņemt attiecīgās pašvaldības saskaņojumu, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts izvietot reklāmu vai reklāmas objektu. Lai saņemtu saskaņojumu, pašvaldībai ir nepieciešams iesniegt reklāmas vai reklāmas objekta projektu, kurš sastāv no:

  • iesnieguma (brīvas formas iesniegums vai veidlapa atbilstoši pašvaldību saistošajiem noteikumiem), kurā norādīta informācija par reklāmas devēju un izplatītāju, bankas rekvizīti, reklāmas vai reklāmas objekta izvietošanas adrese (izņemot mobilo reklāmu) un izvietošanas laiks (izņemot izkārtni);
  • krāsainas reklāmas vai reklāmas objekta vizuālās skices vai fotomontāžas (divos eksemplāros, ja iesniedz personīgi vai nosūta pa pastu), norādot izmērus un mērogu (mobilai reklāmai mēroga vietā norāda izvietošanas veidu);
  • papildefektu raksturojuma (piemēram, apgaismojums, skaņu efekti), ja tādi plānoti;
  • cita informācija, ja paredzēts izvietot izkārtni, mobilo reklāmu, reklāmas objektu bez piesaistes zemei, reklāmas objektu ar piesaisti zemei, normatīvajos aktos neminētu reklāmu, afišu vai tīkla reklāmu.

Ja paredzēts izvietot izkārtni papildus norādītajiem dokumentiem, kas jāiesniedz reklāmas vai reklāmas objekta saskaņojuma saņemšanai, ir nepieciešams iesniegt:

  • reklāmas devēja rakstisku apliecinājumu, ka saņemta būves, zemes īpašnieka, valdītāja vai to pilnvarotas personas rakstiska piekrišana izkārtnes izvietošanai, ja izkārtni paredzēts izvietot uz citām personām piederoša nekustamā īpašuma;
  • pieslēguma projektu un saskaņojumu ar attiecīgo inženierkomunikāciju turētāju, ja objektu nepieciešams pieslēgt elektropiegādes tīkliem vai citām inženierkomunikācijām, kā arī ar citiem inženierkomunikāciju turētājiem un trešajām personām, kuru īpašumtiesības tiek skartas.

Ja paredzēts izvietot mobilo reklāmu, papildus norādītajiem dokumentiem, kas jāiesniedz reklāmas vai reklāmas objekta saskaņojuma saņemšanai, ir nepieciešams iesniegt informāciju par:

  • izvietojamo reklāmu skaitu;
  • transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numuru vai pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktu specifisku identifikācijas numuru elektrotransportam, ja reklāmu plānots izvietot uz pasažieru sabiedriskā transportlīdzekļa;
  • transportlīdzekļa piekabes (puspiekabes) valsts reģistrācijas numuru, ja reklāmu plānots izvietot uz piekabes (puspiekabes).

Ja paredzēts reklāmas objektu izvietot publiskā vietā, vai vietā, kas vērsta pret publisku vietu, bez piesaistes zemei, papildus norādītajiem dokumentiem, kas jāiesniedz reklāmas vai reklāmas objekta saskaņojuma saņemšanai, ir nepieciešams iesniegt:

  • reklāmas devēja rakstisku apliecinājumu, ka saņemta būves, zemes īpašnieka, valdītāja vai to pilnvarotas personas rakstiska piekrišana objekta izvietošanai, ja reklāmas objektu paredzēts izvietot uz citām personām piederoša nekustamā īpašuma;
  • krāsainu uz objekta izvietojamās reklāmas vizuālo skici vai fotomontāžu (divos eksemplāros, ja iesniedz personīgi vai nosūta pa pastu), ja vienlaikus ar reklāmas objekta izvietošanu uz tā plānots izvietot reklāmu.

Ja ir paredzēts reklāmas objektu izvietot publiskā vietā, vai vietā, kas vērsta pret publisku vietu, ar piesaisti zemei, papildus norādītajiem dokumentiem, kas jāiesniedz reklāmas vai reklāmas objekta saskaņojuma saņemšanai, ir nepieciešams iesniegt:

  • informāciju par zemesgabala kadastra numuru;
  • pieslēguma projektu un saskaņojumu ar attiecīgo inženierkomunikāciju turētāju, ja objektu nepieciešams pieslēgt elektropiegādes tīkliem vai citām inženierkomunikācijām, kā arī ar citiem inženierkomunikāciju turētājiem un trešajām personām, kuru īpašumtiesības tiek skartas;
  • apdares materiālu un krāsu risinājumu aprakstu;
  • krāsainu uz objekta izvietojamās reklāmas vizuālo skici vai fotomontāžu (divos eksemplāros, ja iesniedz personīgi vai nosūta pa pastu), ja vienlaikus ar objekta izvietošanu uz tā plānots izvietot reklāmu;
  • noteiktā kārtībā sagatavotu zemes vienības situācijas plānu, kurā attēlota objekta uzstādīšanas vieta;
  • zemes īpašnieka, valdītāja vai tā pilnvarotās personas rakstisku piekrišanu objekta izvietošanai, ja to paredzēts izvietot uz citām personām piederoša nekustamā īpašuma.

Ja paredzēts izvietot normatīvajos aktos neminētu reklāmu publiskā vietā, vai vietā, kas vērsta pret publisku vietu, papildus norādītajiem dokumentiem, kas jāiesniedz reklāmas vai reklāmas objekta saskaņojuma saņemšanai, ir nepieciešams iesniegt reklāmas devēja rakstisku apliecinājumu, ka saņemta būves, zemes īpašnieka, valdītāja vai to pilnvarotās personas rakstiska piekrišana reklāmas izvietošanai, ja to paredzēts izvietot uz citām personām piederoša nekustamā īpašuma.

Ja paredzēts izvietot afišu uz pašvaldībai piederoša afišu staba vai stenda, ir nepieciešams iesniegt:

  • informāciju par reklāmas devēju un izplatītāju, bankas rekvizītiem, reklāmas vai reklāmas objekta izvietošanas adresi un laiku;
  • informāciju par afišas izmēru un to skaitu.

Ja paredzēts izvietot tīkla reklāmu publiskā vietā, vai vietā, kas vērsta pret publisku vietu, ir nepieciešams noslēgt tīkla reklāmas izvietošanas līgumu ar pašvaldību, kurā nosaka pašvaldību nodevas samaksas kārtību, informēšanas kārtību par izvietotajām reklāmām, līguma darbības termiņu, līguma izbeigšanas nosacījumus, tai skaitā vienpusējas tiesības atkāpties no līguma, līdzēju tiesības un pienākumus, līdzēju atbildību par līguma neizpildīšanu, strīdu izšķiršanas kārtību, kā arī citus nosacījumus, kas nav pretrunā ar normatīvajos aktos noteikto.

Minēto reklāmas vai reklāmas objektu, vai mobilās reklāmas izvietošanas saskaņojuma saņemšanai ir iespējams pieteikties:

Uzmanību! Gadījumos, ja reklāmu vai reklāmas objektu ir paredzēts izvietot uz valsts aizsargājama kultūras pieminekļa, pašvaldībai ir tiesības lūgt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas saskaņojumu reklāmas vai reklāmas objekta izvietošanai. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai ir tiesības arī atteikt reklāmas vai reklāmas objekta izvietošanu, vai arī saskaņot to izvietošanu ar nosacījumiem.

Ja reklāmas objektu vai informācijas objektu paredzēts izvietot gar ceļiem, kuri atrodas valsts īpašumā, ir nepieciešams saņemt valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" saskaņojumu. Saskaņojuma saņemšanai ir nepieciešams iesniegt:

  • iesniegumu (valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" izstrādāta veidlapa);
  • reklāmas objekta vai informācijas objekta uzstādīšanas vietas situācijas plānu mērogā no 1:200 līdz 1:500;
  • zemes īpašnieka atļauju;
  • citus dokumentus, ja nepieciešams (piemēram, reklāmas vai informācijas objekta izmēri).

Minētos dokumentus ir iespējams iesniegt:

Ja reklāmas vai informācijas objektu ir paredzēts izvietot gar privātpersonai piederošiem ceļiem, kas neatrodas valsts īpašumā, ir nepieciešams saņemt ceļa īpašnieka vai tā pilnvarotas personas atļauju, kā arī valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" saskaņojumu. Lai saņemtu ceļa īpašnieka vai tā pilnvarotas personas atļauju reklāmas vai informācijas objekta izvietošanai, ceļa īpašniekam vai tā pilnvarotai personai ir nepieciešams iesniegt:

  • iesniegumu (brīvas formas iesniegums);
  • reklāmas objekta vai informācijas objekta uzstādīšanas vietas situācijas plānu mērogā no 1:200 līdz 1:500;
  • valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" saskaņojumu.

Uzmanību! Skaistumkopšanas pakalpojuma reklāmā ir aizliegts reklamēt tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un uzpildes tvertnes. Papildus minētajam, kosmētiskā iedeguma pakalpojuma reklāmā ir aizliegts reklamēt ieguvumus cilvēka veselībai no ultravioletā starojuma iekārtu lietošanas un vispārējās ultravioletā starojuma iedarbības, tai skaitā D vitamīna sintēzi. Vienlaikus kosmētiskā iedeguma pakalpojuma reklāmā ir jānorāda informācija par to, ka pakalpojums tiek sniegts pilngadīgai personai, un ka pārmērīga ultravioletā starojuma iekārtas lietošana ir kaitīga cilvēka veselībai.

Papildus informācija:

14. Kādas prasības jāievēro, atskaņojot mūziku? 14. Kādas prasības jāievēro, atskaņojot mūziku?

Ja pakalpojumu sniegšanas vietā paredzēts atskaņot mūziku (radio, TV, CD u.tml.) ir nepieciešams saņemt Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras / Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) atļauju, kā arī nepieciešams noslēgt līgumu ar Latvijas Izpildītāju un producentu apvienību (LaIPA). Samaksa būs jāveic saņemot atļauju no AKKA/LAA, kā arī slēdzot līgumu ar LaIPA.

Papildus informācija:



SOCIĀLIE PAKALPOJUMI, NODARBINĀTĪBA

ĢIMENE

UZŅĒMĒJDARBĪBA

NAUDA UN NODOKĻI

MĀJA UN VIDE

KULTŪRA, SPORTS, TŪRISMS

TIESĪBU AIZSARDZĪBA

IZGLĪTĪBA

KONSULĀRIE PAKALPOJUMI

TRANSPORTS

VESELĪBA