Ja vēlaties iesniegt lūgumu, sūdzību vai uzdot jautājumu Ārlietu ministrijai, aicinām izveidot savu  e-adresi. E-adrese ir vienots risinājums valsts iestādēm (tai skaitā pašvaldībām) drošai saziņai ar privātpersonām elektroniskā vidē. Iedzīvotājiem un uzņēmējiem e-adrese pieejama kā digitāla pastkastīte portālā Latvija.lv, kas nodrošina iespēju sazināties un sūtīt dokumentus valsts iestādēm, neatkarīgi no personas atrašanās vietas. Ja esat aktivizējis savu e-adreses kontu, tad turpmāk uz to tiks sūtītas visas ziņas no valsts un pašvaldību iestādēm. Iesniegt lūgumu, sūdzību vai uzdot jautājumu Ārlietu ministrijai, varat arī elektroniski, iesniegumu parakstot ar drošu   elektronisko parakstu un dokumentu nosūtot uz pasts@mfa.gov.lv.

Jums ir iespēja sekot līdzi Ārlietu ministrijas ziņām iestādes Facebook lapā un Twitter kontā. Tāpat varat sekot līdzi Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta ziņām šīs iestādes Facebook lapā.

Ja Jums rodas nepieciešamība nosūtīt iesniegumu kādai no Latvijas iestādēm, Jūs to varat izdarīt elektroniski, iesniegumu parakstot ar drošu   elektronisko parakstu un dokumentu nosūtot attiecīgajai iestādei, izmantojot  e-adresi. 

Ja turpmāk ar valsts pārvaldes iestādēm vēlaties sazināties tikai elektroniski, no 2019. gada Jums ir iespēja izveidot savu  e-adresi. E-adrese ir vienots risinājums valsts iestādēm (tai skaitā pašvaldībām) drošai saziņai ar privātpersonām elektroniskā vidē. Iedzīvotājiem un uzņēmējiem  e-adrese pieejama kā digitāla pastkastīte portālā Latvija.lv, kas nodrošina iespēju sazināties un sūtīt dokumentus valsts iestādēm neatkarīgi no personas atrašanās vietas. Ja esat aktivizējis savu  e-adreses kontu, tad turpmāk uz to tiks sūtītas visas ziņas no valsts un pašvaldību iestādēm.

Zudusi, bojāta pase vai personas apliecība (eID karte)

Ja, atrodoties ārzemēs, Jums radušās problēmas ar pasi vai personas apliecību (eID) – tā ir nozaudēta, bojāta nozagta vai nolaupīta, vērsieties tuvākajā Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā.

Ja esat pazaudējis vai Jums ir nozagta personas apliecība (eID karte) un tajā ir iekļauti sertifikāti, ar kuru palīdzību Jūs varat apliecināt savu identitāti elektroniskā vidē, kā arī elektroniskais paraksts, Jums nekavējoties jāsazinās ar uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) palīdzības dienestu pa tālruni (+371) 67108787 un jālūdz apturēt sertifikātu darbību. Palīdzības dienesta operators, lai pārliecinātos par Jūsu identitāti, uzdos slepeno jautājumu, kuru būsiet norādījis(-usi), noformējot iesniegumu eID kartes izsniegšanai.

Pagaidu ceļošanas dokuments

Lai atgrieztos Latvijā gadījumā, kad pase vai personas apliecība (eID karte) bojāta vai zudusi, Jums nepieciešama atgriešanās apliecība – pagaidu ceļošanas dokuments, kas dod tiesības atgriezties dzīvesvietas valstī 30 dienu laikā.

Lai saņemtu atgriešanās apliecību, vērsieties tuvākajā Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā.

Valstī, kurā nav Latvijas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības, atgriešanās apliecības izsniedz Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments (informatīvais tālrunis zvaniem no ārzemēm: (+371) 67015905, palīdzības saņemšanai ārkārtas situācijās ārzemēs: (+371) 26337711 vai palidziba@mfa.gov.lv). Tāpat šādā situācijā pagaidu ceļošanas dokumentu (Emergency Travel Document) iespējams saņemt jebkurā valstī pārstāvētajā Eiropas Savienības dalībvalsts vēstniecībā.

Atgriešanās apliecība pēc atgriešanās Latvijā nekavējoties jānodod tuvākajā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) teritoriālajā nodaļā, iesniedzot dokumentus jauna personu apliecinoša dokumenta saņemšanai.

Ceļojuma reģistrēšana. Konsulārais reģistrs ir Ārlietu ministrijas pārziņā esoša informācijas sistēma. Tajā var reģistrēties jebkurš Latvijas iedzīvotājs, kam ir Latvijā izdots personu apliecinošs dokuments (pase vai eID karte), un kurš plāno doties uz ārzemēm ceļojumā, kas nepārsniedz 6 mēnešus.

Ja būsiet reģistrējies Konsulārajā reģistrā, Ārlietu ministrijas pārstāvji varēs ātrāk nepieciešamības gadījumā operatīvi Jums sniegt konsulāro palīdzību ārkārtas situācijās.

Reģistrācija pieejama portālā Latvija.lv, izmantojot e-pakalpojumu Elektroniska reģistrēšanās Konsulārajā reģistrā.

Lietotāja profilā jānorāda personas dati un kontaktpersona Latvijā, ar ko sazināties nelaimes gadījumā. Reģistrējot ceļojumu jānorāda ziņas par ceļojumu (laiks, valsts), apdrošināšanas kompānija, apmešanās vieta ārvalstīs, līdzbraucēji. Reģistrējot nākamo ceļojumu, lietotāja profils vairs nav jāaizpilda, bet nepieciešamības gadījumā to iespējams rediģēt. Vairāk informācijas par reģistrēšanos Konsulārajā reģistrā, kā arī e-pakalpojuma izpildes video pamācību atradīsiet dzīves situācijas aprakstā Ceļošana.

Pastāvīgas dzīvesvietas reģistrēšana ārzemēs.

Plānojot uzturēties ārzemēs, jāņem vērā, ka Latvijas likumdošana nosaka – katras personas pienākums ir informēt valsti par jaunās dzīvesvietas adresi, lai persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldībām.

Ja pārceļaties uz pastāvīgu dzīvi ārzemēs, par jauno dzīvesvietu Jums Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) jāpaziņo 3 mēnešu laikā. Ja ārzemēs maināt dzīvesvietas adresi, par to Jums PMLP jāpaziņo 30 dienu laikā. Kad būsiet reģistrējuši dzīvesvietu ārzemēs, ziņas par Jūsu iepriekšējo dzīvesvietas adresi Fizisko personu reģistrā automātiski tiks aizstātas ar datiem par jauno dzīvesvietas adresi. Personai ir tiesības papildus dzīvesvietas adresei ārzemēs norādīt arī vienu papildu adresi Latvijā vai ārzemēs.

Lai paziņotu par savu, sava nepilngadīgā bērna, aizbildnībā vai aizgādnībā esošas personas dzīvesvietas adresi ārzemēs:

• atver e-pakalpojumu Dzīvesvietas deklarēšana vai norādīšana, aizpildi to un iesniedz;

• klātienē PMLP (tikai ārzemniekiem);
• elektroniski vai klātienē tajā pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē, kuras administratīvajā teritorijā atrodas deklarējamā dzīvesvietas adrese.

Atgriežoties Latvijā uz pastāvīgu dzīvi, Jums ir jādeklarē dzīvesvieta Latvijā.

Ja Jums nepieciešami dati par savu nekustamo īpašumu un tajā deklarētajām personām, lasiet informāciju dzīves situācijas aprakstā Mani dati valsts reģistros.

Ārkārtas gadījumā ikvienā Eiropas Savienības (ES) valstī no jebkura fiksētā vai mobilā tālruņa varat bez maksas zvanīt uz 112, lai izsauktu neatliekamās palīdzības dienestus. Tas ir ES vienotais ārkārtas izsaukumu tālrunis, kurš darbojas bez valstu kodiem.

Informāciju par slimību izplatību dažādās ģeogrāfiskajās vietās varat iegūt Slimību profilakses un kontroles centra un Pasaules Veselības organizācijas tīmekļa vietnēs. Informācija par ceļotāju un tropu slimību profilaksi pirms ceļojumiem uz ārzemēm, kā arī vakcinēšanās iespējām pieejama Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas tīmekļa vietnē.

Uzturoties ārzemēs īslaicīgi

Vienmēr, dodoties ceļojumā uz ārzemēm, ņemiet līdzi Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK), kura apliecina Jūsu tiesības saņemt nepieciešamo vai neatliekamo veselības aprūpi tādā pašā apjomā, kā tā tiek nodrošināta attiecīgās valsts iedzīvotājiem. EVAK ir vēlama, ja īslaicīgi (līdz 3 mēnešiem) uzturaties kādā no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomiskās Zonas (EEZ) dalībvalstīm vai Šveices Konfederācijā.

Ar plašāku informāciju par EVAK iepazīstieties dzīves situācijas aprakstā Ceļošana.

Uzturoties ārzemēs ilglaicīgi

Ja ārzemēs plānojat uzturēties ilglaicīgi, iepazīstieties ar informāciju par veselības aprūpes sistēmu konkrētajā valstī. Atcerieties, ka veselības aprūpes un sociālā nodrošinājuma sistēmas dažādās valstīs ir atšķirīgas. Par veselības aprūpes sistēmu valstī, uz kuru dodaties, varat uzzināt šeit.

Uzturoties ārzemēs īslaicīgi

Pirms došanās uz ārzemēm pārliecināties, vai obligātai civiltiesiskai transportlīdzekļu apdrošināšanai (OCTA) nav beidzies derīguma termiņš. Šī obligātā apdrošināšana darbojas visās Eiropas Savienības (ES) valstīs. Tā aizsargā Jūs, ja esat izraisījis negadījumu, kurā kāda persona (izņemot vadītāju) ir guvusi traumas vai tās mantai nodarīti zaudējumi. Tomēr tā nesedz pārējos izdevumus (piemēram, Jūsu automašīnas remontu). Taču Jūs varat papildus noslēgt brīvprātīgās apdrošināšanas līgumu, ko mēdz saukt par KASKO, un kas Jūs apdrošina arī pret citiem riskiem. Uz KASKO apdrošināšanu neattiecas ES mēroga noteikumi. Apdrošinātāji katrā valstī var piemērot atšķirīgus noteikumus.

Uzturoties ārzemēs ilglaicīgi

Ja uzturaties ārzemēs ilglaicīgi, Jums jāreģistrē automašīna valstī, kurā dzīvojat. Automašīna ārzemēs nav jāreģistrē, ja varat pierādīt, ka tur uzturaties tikai uz noteiktu laiku – piemēram, tur studējat.

Reģistrējot automašīnu, Jums vajadzēs uzrādīt dokumentu, kas apliecina, ka tā ir apdrošināta.

Reģistrācijas iestādēm ir pienākums atzīt polises, ko izdevusi tāda apdrošināšanas sabiedrība:

1. kura atrodas attiecīgajā valstī vai kurai tajā ir birojs,
2. kurai nav biroja attiecīgajā valstī, bet kura ir tiesīga tajā sniegt pakalpojumus.
   
   

Ja Jūsu pašreizējā apdrošināšanas polise nav spēkā valstī, uz kuru pārceļaties, vai tā zaudē spēku, pārreģistrējot automašīnu citur, sazinieties ar valsts Zaļās kartes biroju vai informācijas centru un pavaicājiet, kuras apdrošināšanas sabiedrības piedāvā apdrošināt automašīnu attiecīgajā valstī.

Ja ārzemēs iekļūstat satiksmes negadījumā, Jums tiks piemērotas tās valsts tiesības, kurā negadījums noticis. Tas nozīmē, ka zaudējumu atlīdzības pieprasīšana var atšķirties no Jūsu valstī ierastās kārtības.

Īpaši uzmanīgiem jābūt valstīs, kuras nav Eiropas Ekonomiskajā zonā (EEZ), jo tur šie noteikumi var būtiski atšķirties. Ja dokumenti tiks iesniegti pēc konkrētās valsts noteiktā termiņa, atlīdzība netiks izmaksāta. Neskaidrību gadījumā ieteicams sazināties ar konkrētās valsts Zaļās kartes biroju.

Ja esat iesaistīts satiksmes negadījumā ārzemēs, nepametiet notikuma vietu. Aprunājieties ar otru vadītāju un vajadzības gadījumā izsauciet policiju un citus neatliekamās palīdzības dienestus.

Pierakstiet nepieciešamās ziņas par otru negadījumā iesaistīto personu un piefiksējiet negadījuma apstākļus.

Negadījuma vietā aizpildiet negadījuma pieteikumu, plašāka informācija par negadījuma deklarēšanu ir pieejama šeit!

Ja ceļu satiksmes negadījums (CSNg) notiek kādā no „Zaļās kartes” sistēmas dalībvalstīm, kas nav EEZ dalībvalsts, CSNg iesaistītajām personām par negadījumu jāpaziņo Ceļu policijai un tās valsts „Zaļās kartes” birojam. „Zaļās kartes” sistēmas dalībvalstu „Zaļās kartes” biroju adreses un telefona numuri ir norādīti „Zaļās kartes” polises veidlapas otrajā pusē.

Zaļā karte ir starptautisks apdrošināšanas līgums, kas tiek piešķirts jebkuram transporta līdzeklim, kas piedalās ceļu satiksmē Zaļās kartes sistēmas dalībvalstīs: Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā un citās NVS valstīs. Šo auto apdrošināšanu ir iespējams noslēgt uz termiņu no 15 dienām līdz vienam gadam.

Ja esat izraisījis ceļu satiksmes negadījumu ārzemēs, nekavējoties informējiet savu obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) apdrošinātāju, pie kura esat iegādājies polisi. Šādu kārtību nosaka arī OCTA likums.

Apdrošinātājs šajā gadījumā ir tiesīgs pieprasīt papildu informāciju un paskaidrojumus par notikušo, kā arī lūgt uzrādīt bojāto automašīnu. Ja šos datus nenodosiet laicīgi, var gadīties, ka cietušās puses zaudējumi Jums būs jāsedz no savas kabatas, neskatoties uz to, ka polise ir aktīva.

Atcerieties, ka ārkārtas gadījumā ikvienā ES valstī no jebkura fiksētā vai mobilā tālruņa var bez maksas zvanīt uz 112, lai izsauktu neatliekamās palīdzības dienestus.

Ja Jums ir nepieciešami kādi atkārtoti civilstāvokļa dokumenti (dzimšanas, laulības un miršanas apliecības vai izziņas), šos dokumentus varat izprasīt, vēršoties Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentā.

Lai saņemtu atkārtotu dzimšanas apliecību, izvēlies sev ērtāko veidu:

• izmanto e-pakalpojumu Atkārtotas dzimšanas apliecības vai izziņas no dzimšanas reģistra pieprasīšana;

• uzraksti iesniegumu, paraksti ar drošu  elektronisko parakstu un sūti uz Tieslietu ministrijas  e-adresi vai uz pasts@tm.gov.lv;
• klātienē jebkurā pašvaldības dzimtsarakstu nodaļā;
• tuvākajā Latvijas Republikas diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstī.

Lai saņemtu atkārtotu laulības apliecību, izvēlies sev ērtāko veidu:

• izmanto e-pakalpojumu Atkārtotas laulības apliecības vai izziņas no laulības reģistra pieprasīšana;

• uzraksti iesniegumu, paraksti ar drošu  elektronisko parakstu un sūti uz Tieslietu ministrijas  e-adresi vai uz pasts@tm.gov.lv;
• klātienē jebkurā pašvaldības dzimtsarakstu nodaļā;
• tuvākajā Latvijas Republikas diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstī.

Lai saņemtu atkārtotu miršanas apliecību, izvēlies sev ērtāko veidu:

• izmanto e-pakalpojumu Atkārtotas miršanas apliecības vai izziņas no miršanas reģistra pieprasīšana;

• uzraksti iesniegumu, paraksti ar drošu  elektronisko parakstu un sūti uz Tieslietu ministrijas  e-adresi vai uz pasts@tm.gov.lv;
• klātienē jebkurā pašvaldības dzimtsarakstu nodaļā;
• tuvākajā Latvijas Republikas diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstī.

Izglītības un arhīvu dokumentus Jums jāizprasa personīgi attiecīgajā izglītības iestādē vai Latvijas Valsts arhīvā. 

Ja vēlaties saņemt izziņu no Latvijas pārstāvniecības ārzemēs par datiem Fizisko personu reģistra vai Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) reģistra:

• izmantojiet maksas e-pakalpojumu Izziņu izsniegšana.

Strādājot ārzemēs līdz 6 mēnešiem

Ja citā Eiropas Savienības (ES) valstī strādājat mazāk nekā 6 mēnešus gadā, uzskatāms, ka esat nodokļu rezidents savas piederības valstī. Tomēr, atkarībā no darba devēja, Jums var nākties maksāt nodokļus arī tajā valstī, kurā strādājat.

Neatkarīgi no tā, vai nodarbinātības laikā Jūs saglabājat dzīvesvietu savā piederības valstī, no Jums var tikt iekasēti nodokļi par ārzemēs gūtajiem ienākumiem (piemēram, no īpašuma).

Šādos gadījumos iepazīstieties ar nosacījumiem, kā izvairīties no nodokļu divkārša uzlikšanas.

Strādājot ārzemēs ilgāk par 6 mēnešiem

Ja kādā no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ārpus Latvijas strādājat ilgāk kā 6 mēnešus gadā, uzskatāms, ka esat šīs valsts nodokļu rezidents. Neatkarīgi no tā, Jums var likt maksāt nodokļu arī Jūsu piederības valstī (Latvijā) gadījumā, ja, kā patstāvīgā dzīvesvieta tiek saglabāta Latvija un Jūsu privātā un ekonomiskā saite ar Latvijas valsti ir stiprāka.

Valsts, kurā esat nodokļu rezidents, var iekasēt nodokli par visiem Jūsu ienākumiem (arī no īpašuma un citiem avotiem), ko esat guvis jebkurā pasaules valstī. Proti, var nākties maksāt ienākuma nodokli par algu, pensiju, pabalstiem, par ienākumu no īpašuma vai citiem avotiem, par kapitāla pieaugumu no īpašuma pārdošanas.

Nav vienotu Eiropas Savienības (ES) noteikumu par to, kā ES pilsoņiem, kuri dzīvo, strādā vai pavada laiku ārpus savas piederības valsts, ir piemērojami nodokļi par ienākumiem. Sazinieties ar nodokļu iestādēm valstī, kurā strādājat, un noskaidrojiet, kādi noteikumi attiecas uz Jums.

Par īpašuma nodokļiem, vietējiem nodokļiem, dāvinājuma un mantojuma nodokļiem varat uzzināt vietējā nodokļu inspekcijā.

Portālā europa.eu ir iespējams noskaidrot nodokļu likmes un nodokļu inspekciju kontaktinformāciju, kā arī to, kā dzīvesvieta nodokļu vajadzībām tiek definēta dažādās ES valstīs.

Nosacījumus attiecībā uz materiālajiem līdzekļiem, kas tiek saņemti no radiniekiem vai citām personām ārzemēs, galvenokārt nosaka radniecības pakāpe ar personu, no kuras tiek saņemti materiālie līdzekļi, pārskaitītās naudas summa un darījuma būtība.

Informācija par naudas deklarēšanu, kura tiek saņemta no radiniekiem ārzemēs, ir pieejama Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tīmekļa vietnē "Naudas saņemšana no ārvalstīs dzīvojošajiem".

Informācija par naudas deklarēšanu un gadījumiem, kad nodoklis ir vai nav jāmaksā, ir pieejama VID tīmekļa vietnē.

Jautājumu vai neskaidrību gadījumā varat uzdot jautājumus:

• elektroniski VID tīmekļa vietnē;
• izmantot  e-adresi;
• zvanīt uz VID Konsultatīvo tālruni 67120000;
• kā arī rakstiski nosūtīt savu jautājumu pa pastu;
• iesniegt iesniegumu jebkurā VID Klientu apkalpošanas centrā klātienē.

Ārvalstu vēstniecību un pārstāvniecību adreses Latvijā.

Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecības.

Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK)

Ārlietu ministrijas mobilā lietotne “Ceļo droši” (iOS lietotājiem un Android lietotājiem).

Ārlietu ministrija (ĀM)

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP)

Valsts ieņēmumu dienests (VID)

Tieslietu ministrija (TM)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM)

Ceļošana

Mani dati valsts reģistros

E-pakalpojumi, priekšrocības un izmantošana