Latvijā ir noteiktas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT) – nacionālie parki, biosfēras rezervāti, dabas parki, aizsargājamo ainavu apvidi, dabas liegumi, dabas rezervāti, dabas pieminekļi un aizsargājamās jūras teritorijas. Īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzībai veido arī mikroliegumus. Plašāks skaidrojums par aizsargājamo teritoriju klasifikāciju pieejams Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) tīmekļa vietnē. Prasības aizsargājamo teritoriju aizsardzībai ir atkarīgas no teritorijas veida, taču vispārīgie nosacījumi atrodami Likumā par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.

Dati par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, biotopiem un sugām pieejami Dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS. Informācija pārlūkojama kartes formā, pieslēdzot vajadzīgo informācijas līmeni un atlasot ierakstus pēc interesējošiem parametriem. Jūs vēlamo teritoriju kartē varat pietuvināt un attālināt. Sistēma parāda dabas datus, piemēram, konkrētas teritorijas kategoriju – dabas liegums. Šādā veidā Jūs varat izpētīt, vai Jūsu dzīvesvietas tuvumā ir kādas aizsargājamas dabas teritorijas.

Aizsargājamie biotopi ir Latvijas vai Eiropas Savienības mērogā reti sastopamas vai īpašas sauszemes vai ūdeņu teritorijas ar tām vien raksturīgiem vides apstākļiem un augu un dzīvnieku sugām. Piemēram, šādas dzīvotnes ir pelēkās un mežiem apaugušās piejūras kāpas, daudzus gadu desmitus tradicionāli apsaimniekotas pļavas un ganības, dabiski attīstījušies veci meži, dabiskas upes un ezeri. Īpaši aizsargājamo biotopu veidu saraksts ir noteikts Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumos Nr. 350 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu”.

Ja interesējaties, kādi pašvaldības teritoriālie plānojumi ir izstrādē, apspriešanā un spēkā, izmantojiet portāla ĢeoLatvija.lv sadaļu “Teritorijas attīstības plānošana”. Jums ir iespēja piedalīties plānošanas dokumenta publiskajās apspriešanās, iesniedzot priekšlikumus elektroniski, kā arī saņemt paziņojumus par interesējošo dokumentu izstrādi. Tāpat portālā ĢeoLatvija.lv ir pieejams kartes pārlūks, kurā, izmantojot dažādos informācijas slāņus, Latvijas kartē varat aplūkot atlasīto informāciju. Šādi, piemēram, no publiskajiem slāņiem varat atlasīt datus par Latvijas pazemes ūdeņu apgabaliem, valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēm u.c.

Ērts rīks dažādu karšu, teritoriju un objektu apskatei ir AS “Latvijas valsts meži” (LVM) izstrādātā bezmaksas mobilā lietotne “LVM GEO Mobile”, kuru iespējams lejupielādēt “Google Play” vai “App Store” veikalos. Lietotnē varat apskatīt vides aizsardzības teritorijas, tūrisma vietas, dažāda veida ģeogrāfiskās kartes, datus par mežiem u.c.

Līdzīga veida informācija par tūrisma vietām un aizsargājamām dabas teritorijām atrodama arī LVM sagatavotajās kartēs, kas pieejamas tīmekļa vietnēs mammadabakarte.lv un lvmgeo.lv.

Ja interesējaties tieši par dabas tūrisma iespējām, ieteicams palīgs pasteigas vai izbrauciena plānošanā dabā ir DAP izstrādātā bezmaksas mobilā lietotne “Dabas tūrisms“. Lietotne lejupielādējama “Google Play” un “App Store” veikalos. Tāpat informācija par dabas un tūrisma iespējām ir pieejama tīmekļa vietnes dodies.lv ģeogrāfiskajā kartē.

Dažādu darbību vai pasākumu veikšanai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās ir jāsaņem DAP rakstiska atļauja vai saskaņojums. Piemēram, ja vēlaties aizsargājamā dabas teritorijā rīkot publisku pasākumu, veikt zinātnisku pētījumu vai meža apsaimniekošanu, Jums DAP ir jāiesniedz iesniegums. Iesniegumu veidlapas darbību vai pasākumu veikšanai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās pieejamas DAP tīmekļa vietnē. Ar drošu  elektronisko parakstu parakstītu iesniegumu varat nosūtīt uz iestādes  e-adresi vai pasts@daba.gov.lv.

Aizsargājamie koki, dendroloģiskie stādījumi, alejas, ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie veidojumi tiek klasificēti kā dabas pieminekļi.

Par aizsargājamiem kokiem tiek uzskatīti dižkoki – lieli un veci koki, kam ir dabas aizsardzības, kultūrvēstures, izglītojoša vai zinātniska funkcija. Informācija par dižkoku izpēti un uzskaiti pieejama DAP materiālā.

Izmantojot Dabas datu pārvaldības sistēmas OZOLS karti, Jūs varat redzēt, kurās Latvijas teritorijās aug dižkoki, kā arī pievienot savus atrastos dižkokus kartē. Šajā tīmekļa vietnē varat atrast pamācību dižkoku mērīšanai, kā arī aizpildīt izklaidējošu testu. Ja vēlaties iesaistīties dižkoku saglabāšanā, iepazīstieties ar Latvijas Dabas fonda “Dižkoku atbrīvošanas ceļvedi”.

Latvijā par dabas pieminekļiem – dendroloģiskajiem stādījumiem noteiktas 89 dendroloģiski un kultūrvēsturiski vērtīgas teritorijas, kas ir piemērotas sabiedrības izglītošanai un atpūtai. Plašāku ieskatu Latvijas dendroloģisko stādījumu daudzveidībā sniedz DAP sagatavotie dendroloģisko stādījumu apraksti.

Apstiprinātajā aizsargājamo aleju sarakstā ir 64 alejas (Ministru kabineta 2005. gada 22. novembra noteikumi Nr. 888 “Noteikumi par aizsargājamām alejām”). DAP sagatavotajā sarakstā iespējams plašāk iepazīties ar šo aleju aprakstiem.

Savukārt aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko pieminekļu sarakstā ir 214 teritorijas, kas ietver pamatiežu atsegumus, alas, avotus, ūdenskritumus, atsevišķas reljefa formas, kā arī citus ģeoloģiski nozīmīgus veidojumus (Ministru kabineta 2001.gada 17. aprīļa noteikumi Nr. 175 “Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem”). 

Ieskatu ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko veidojumu daudzveidībā sniedz DAP sagatavotie ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko veidojumu apraksti.

Aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu robežu ģeotelpiskie dati pieejami Dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS.

Aizsargājamie augi un dzīvnieki

Ar augu aizsardzību šī apraksta kontekstā saprotama īpašu un retu augu aizsardzība dabā.

Pirmais priekšnoteikums, lai Jūs varētu piedalīties aizsargājamo augu saglabāšanā, ir spēt atpazīt šos augus. Īpaši aizsargājamās sugas un ierobežoti izmantojamās īpaši aizsargājamās sugas ir minētas Ministru kabineta 2000. gada 14. novembra noteikumos Nr. 396 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu”. Aizsargājamo sugu aprakstus var meklēt Latvijas Sarkanajā grāmatā, kurā vienkopus pieejami dati par Latvijā reti sastopamiem un apdraudētiem augiem, sēnēm un dzīvniekiem. Latvijas Sarkanā grāmata ir pieejama tikai drukātā formātā. Informācija digitālā formā par Latvijā sastopamām augu un dzīvnieku sugām pieejama Latvijas sugu enciklopēdijā. Sugu aizsardzības prasības ir noteiktas Sugu un biotopu aizsardzības likumā, tostarp ir aizliegta aizsargājamo sugu noplūkšana un izrakšana, jebkura mērķtiecīga ķeršana vai nogalināšana, turēšana nebrīvē, pārdošana, vairošanās vietu iznīcināšana vai bojāšana, apzināta dzīvotņu postīšana u.c.

Portāls dabasdati.lv nodrošina iespēju ikvienam ziņot par dabā novērotajiem augiem, sēnēm un dzīvniekiem, kā arī aplūkot ziņojumus par citu cilvēku novērojumiem. Izmantojiet portāla sadaļu “Novērojumu atlase”, lai pēc dažādiem kritērijiem atlasītu Jūs interesējošos novērojumus. Piemēram, izvēlnē atzīmējiet “īpaši aizsargājama suga”, grupa – augi, novērojuma datums: no – līdz. Rezultātā būs pieejami novērojumu dati, kas attēloti kartē. Veiciet meklēšanu un pārbaudiet, kādi aizsargājamie augi vai dzīvnieki ir Jums tuvākajā apkārtnē. Reģistrējoties portālā dabasdati.lv, Jums ir iespēja ziņot par saviem personīgajiem novērojumiem dabā.

Par savu dabas novērojumu Jūs varat ziņot Dabasdati.lv arī izmantojot bezmaksas dabasdati.lv mobilo lietotni, kuru iespējams lejupielādēt “Google Play” un “App Store” veikalos. Tiesa, lietotne paredz tikai iespēju iesniegt novērojumu, ne aplūkot citu novērojumus. Izmantojot portāla Dabasdati.lv un mobilās lietotnes iespējas, Jūs varat ziņot par nepazīstamiem augiem, dzīvniekiem un, saņemot atbildi no dabas speciālistiem, uzzināt, ko tieši esat novērojis, kā arī, vai tam ir aizsargājama auga vai dzīvnieka statuss. Plašāk par to, kā pievienot dabas novērojumus, lasiet portālā dabasdati.lv. Portālā ziņotie dati tiek izmantoti dabas aizsardzībā (īpaši aizsargājamo sugu atradņu apzināšanā, ekspertu atzinumos, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānos, ziņojumos par populāciju stāvokli) un pētniecībā.

Ja nodarbojaties ar lauksaimniecību un savā darbībā sastopaties ar aizsargājamo dzīvnieku nelabvēlīgu ietekmi, piemēram, aizsargājamas sugas dzīvnieks radījis Jūsu saimniecībai zaudējumus, nopostot ražu, Jums ir tiesības pieprasīt kompensāciju. Lai pieteiktu kompensāciju, Jums Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP) jāiesniedz iesniegums. Iesniegumu veidlapas pieejamas DAP tīmekļa vietnē. Ar drošu  elektronisko parakstu parakstītu iesniegumu varat nosūtīt uz iestādes  e-adresi vai pasts@daba.gov.lv.

Invazīvās sugas

Invazīvie augi un dzīvnieki ir Latvijas dabai neraksturīgas sugas, kas apdraud vietējās sugas, rada ekonomiskus zaudējumus vai kaitējumu cilvēka veselībai un videi. Invazīvās sugas izplatās dabisko procesu rezultātā (izplatoties augu sēklām) vai cilvēka apzinātas vai neapzinātas darbības rezultātā. DAP tīmekļa vietnē ir pieejama plašāka informācija par invazīvajām augu sugām Latvijā.

Tipisks invazīvās sugas piemērs Latvijā ir Sosnovska latvānis, kura izplatību Latvijas teritorijā varat aplūkot Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) sagatavotajā kartē. Ja vēlaties paziņot par teritoriju, kas invadēta ar latvāni, VAAD tīmekļa vietnē izmantojiet iesnieguma formu latvāņu monitoringam. Forma elektroniskai informēšanai paredzēta ikvienam, izņemot zemes īpašniekus un valdītājus. Ja esat zemes īpašnieks vai valdītājs, izmantojiet iesnieguma veidlapu, kas pieejama pakalpojuma aprakstā “Ziņu iesniegšana par Sosnovska latvāņa izplatību savā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošajā zemē”. Ar drošu  elektronisko parakstu parakstītu iesniegumu varat nosūtīt uz iestādes  e-adresi vai uz pasts@vaad.gov.lv.

Savvaļas dzīvnieki

Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka, ka cilvēces ētiskais pienākums ir nodrošināt visu sugu dzīvnieku labturību un aizsardzību, jo katrs īpatnis pats par sevi ir vērtība. Cilvēkam ir morāls pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar iejūtīgu sapratni un tos aizsargāt. Nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt.

Savvaļas abiniekus, rāpuļus, putnus un zīdītājus aizliegts sagūstīt un turēt nebrīvē, izņemot Dzīvnieku aizsardzības likumā un dabas aizsardzību un medības reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktos gadījumus. Savvaļas sugas dzīvnieku (gan savvaļā iegūtu, gan nebrīvē audzētu) aizliegts apmācīt un izmantot kā atrakciju dzīvnieku un to izrādīt publiski kā atrakciju dzīvnieku. Ja esat kļuvis par liecinieku nesankcionētai savvaļas dzīvnieku turēšanai nebrīvē vai to izmantošanai atrakcijās, par pārkāpumu ziņojiet Pārtikas veterinārajam dienestam (PVD). Ar drošu  elektronisko parakstu iesniegumu varat arī nosūtīt uz iestādes  e-adresi vai pasts@pvd.gov.lv.

Viena no organizācijām, kura Latvijā nodarbojas ar dabas daudzveidības saglabāšanu, tajā skaitā augu, dzīvnieku un citu sugu aizsardzību, ir Latvijas Dabas fonds. Fonds īsteno dažāda veida kampaņas un sabiedrības informēšanas pasākumus. Piemēram, visu cauru gadu Latvijas Dabas fonda tīmekļa vietnē varat sekot līdzi tiešraidei no aizsargājamo putnu ligzdām. Tiešraides no ligzdām pieejamas arī fonda Youtube kanālā. Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā. Arī AS “Latvijas valsts meži” (LVM) projektā “Putni un zvēri purvā” nodrošina iespēju tiešraidēs sekot līdzi aktuālajiem notikumiem putnu ligzdās un purvā.

Slimiem un ievainotiem dzīvniekiem ir sniedzama palīdzība, ja nepieciešams, pat pieaicinot praktizējošu veterinārārstu – to nosaka  Dzīvnieku aizsardzības likuma 7.pants. Bet, ja sastopat nelaimē nonākušu savvaļas dzīvnieku – ievainotu vai bezpalīdzības stāvoklī esošu, piemēram, kaut kur iekritušu vai iesprūdušu, sazinieties ar kādu no kompetentajām institūcijām:

• Valsts meža dienestu (VMD);
• Valsts policiju;
• Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD).

Medības lielā mērā ietekmē gan dabas, gan cilvēku intereses, un šī nodarbe ir pakļauta regulējumam. Lai nodrošinātu dzīvnieku saglabāšanos dabā, ir noteikts medījamo dzīvnieku limits konkrētā laika periodā, kā arī dažādi citi medību ierobežojumi.

Galvenie medības reglamentējošie normatīvie akti ir Medību likums un Medību noteikumi. Lai kļūtu par mednieku un piedalītos medībās, Jums ir jāsaņem:

• mednieka apliecība (dokuments, kas nepieciešams, lai saņemtu medību atļauju, mednieka sezonas karti, medību šaujamieroča iegādes atļauju un drīkstētu medīt Medību likumā un citos medības reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā);
• medību atļauja (ļauj norādītajā vietā nomedīt konkrētu skaitu limitēto medījamo attiecīgo sugu dzīvnieku);
• mednieka sezonas karte (konkrētajā medību sezonā dod tiesības medīt ar medību šaujamieročiem un medību rīkiem);
• medību šaujamieroča glabāšanas atļauja.

Mednieka vai medību vadītāja apliecību Valsts meža dienests (VMD) izsniedz personām, kas nokārtojušas attiecīgu eksāmenu mednieku eksaminācijas komisijā.

Mednieku eksāmenu var kārtot jebkurā no VMD virsmežniecībām. Ne vēlāk kā 5 dienas pirms eksāmena Jums attiecīgajā virsmežniecībā ir jāiesniedz iesniegums medību eksāmenam un jāsamaksā valsts nodeva par eksāmena kārtošanu. Iesniegumam jāpievieno apmācības kursa izziņas kopija, viena fotogrāfija (3×4 cm) un dokuments, kas apliecina valsts nodevas samaksu (ja tā nav samaksāta VMD klātienē). Ar drošu  elektronisko parakstu parakstītu iesniegumu ar pielikumiem iespējams nosūtīt uz virsmežniecības  e-adresi vai pasts@vmd.gov.lv.

Kad sekmīgi nokārtota eksāmena teorētiskā daļa, seko praktiskais pārbaudījums šautuvē – šaušana ar gludstobra medību ieroci (bisi).

Lai kļūtu par medību vadītāju, vispirms jāsaņem mednieka apliecība, un pēc tam VMD nepieciešams nokārtot medību vadītāja eksāmenu. Šo eksāmenu ir tiesības kārtot medniekiem ar 3 gadu stāžu. Medību vadītāja eksāmenam var sagatavoties patstāvīgi.

Tāpat kā pirms mednieka eksāmena kārtošanas, arī pirms medību vadītāja eksāmena kārtošanas VMD virsmežniecībai jāiesniedz iesniegums medību vadītāja eksāmenam (ne vēlāk kā piecas dienas pirms eksāmena). Iesniegumam pievieno vienu fotogrāfiju (3×4 cm) un dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu (ja tā nav samaksāta VMD). Ar drošu  elektronisko parakstu parakstītu iesniegumu ar pielikumiem iespējams nosūtīt uz virsmežniecības   e-adresi vai pasts@vmd.gov.lv.

Eksāmenu grafiks attiecīgajam gadam, kā arī iesnieguma veidlapas pieejamas VMD tīmekļa vietnē.

Mednieku sezonas karte ir dokuments, kas konkrētajā medību sezonā dod tiesības medīt ar medību šaujamieročiem un medību rīkiem. Mednieka sezonas karti ir iespējams saņemt klātienē, ierodoties VMD mežniecībā. Tāpat mednieka sezonas karti elektroniskā formā iespējams pieprasīt un saņemt elektroniskā formātā visās VMD mežniecībās. Lai to izdarītu, rīkojieties šādi:

1. Samaksājiet valsts nodevu;
2. Elektroniski aizpildiet pieprasījumu;
3. Pieprasījumu par mednieka sezonas kartes saņemšanu un maksājuma uzdevumu elektroniskā veidā nosūtiet uz izvēlētās mežniecības  e-adresi vai pasts@vmd.gov.lv.

VMD pārbaudīs mednieku apliecības derīgumu un izsniegs mednieka sezonas karti 30 dienu laikā, nosūtot to elektroniskā veidā parakstītu ar drošu elektronisko parakstu uz Jūsu iesniegumā norādīto e-pasta adresi vai  e-adresi.

Medīt ar medību šaujamieročiem drīkst mednieki, kuriem ir Valsts policijas iestādes izsniegta medību šaujamieroča glabāšanas atļauja. Pirms pirmreizējas medību šaujamieroča iegādāšanās:

1. Jums VMD jākārto praktiskais eksāmens šaušanā ar gludstobra medību šaujamieroci. Pēc 21 gada vecuma sasniegšanas un atsevišķa praktiskā eksāmena šaušanā nokārtošanas iespējams iegādāties garstobra-vītņstobra medību šaujamieroci (karabīni).
2. Lai pieteiktos eksāmenam, Jums ne vēlāk kā 5 dienas pirms paredzētā eksāmena ir jāiesniedz iesniegums VMD. Ar drošu  elektronisko parakstu parakstītu iesniegumu iespējams nosūtīt uz virsmežniecības  e-adresi vai pasts@vmd.gov.lv. Eksāmenu grafiks attiecīgajam gadam un iesniegumu veidlapas pieejamas VMD tīmekļa vietnē.

Lai drīkstētu iegādāties, glabāt un izmantot medību šaujamieroci, Jums:

1. Jāpabeidz pirmās palīdzības kursi.
2. Savā deklarētajā dzīvesvietā, deklarācijā norādītajā papildu adresē, nekustamajā īpašumā vai kopīpašumā jāierīko noteiktām prasībām atbilstošs seifs vai metāla skapis (kaste) ieroču un munīcijas glabāšanai.

Plašāka informācija par šaujamieroču iegādāšanos, glabāšanu un apriti pieejama:

• Ieroču aprites likumā,
• Ministru kabineta 2019. gada 21. maija noteikumos Nr. 210 “Noteikumi par ieroču un munīcijas apriti”,
• Ministru kabineta 2019. gada 21. maija noteikumos Nr. 211 “Noteikumi par ieroču atļaujām un par ieroču izņemšanu un iznīcināšanu”.

Lai saņemtu atļauju medību šaujamieroča iegādei vai glabāšanai, ir nepieciešams iesniegt iesniegumu Valsts policijā un samaksāt valsts nodevu. Kā to izdarīt, informācija atrodama šeit.

Ja vēlaties pārbaudīt datus par Jums piešķirtajām ieroču turēšanas atļaujām:

• atveriet e-pakalpojumu Ieroču reģistrācija, atļauju, licenču un sertifikātu pārbaude, aizpildiet to un iesniedziet;

• uzrakstiet brīvas formas iesniegumu, parakstiet ar drošu  elektronisko parakstu un sūtiet uz IeM IC  e-adresi vai uz pasts@ic.iem.gov.lv.

Lai medību tiesību lietotājiem tiktu nodrošināta nepārtraukta pieeja informācijai par savu/saviem medību iecirkņiem, tiem ir iespēja noslēgt līgumu ar VMD „Par Valsts meža dienesta Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas lietošanu”. Līgumu iespējams sagatavot elektroniski un parakstīt ar drošu  elektronisko parakstu. Sākotnēji jānodrošina līguma projekta sagatavošana – medību tiesību lietotājam/pilnvarotai personai uz  e-adresi vai e-pasta adresi mvr@vmd.gov.lv ir jānosūta informācija par VMD Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas līguma noslēgšanu elektroniskā formātā (veidne). Tālāk tiks nodrošināta līguma sagatavošana un parakstīšana. Pieejas tiesības paredz iespēju iesniegt tiešsaistē izmaiņas par medību iecirkņa platību, t.i., iesniegt informāciju par medību līgumiem ar meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, iegūt apkopojumu saraksta veidā par aktuālajiem medību līgumiem, apskatīt aktuālos medību līgumus kartē un lejupielādēt medību iecirkņa ģeogrāfiskos un tekstuālos datus.

VMD, pamatojoties uz medījamo dzīvnieku populācijas stāvokļa novērtēšanas datiem, katru gadu nosaka limitēto medījamo sugu dzīvnieku pieļaujamo nomedīšanas apjomu medību platībās. Medījamo dzīvnieku sugas un medību termiņus nosaka Medību noteikumi.

Ja notikušas nelikumīgas medības, personas, kuras veic medības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību un medību kontroli, ir tiesīgas aizturēt personu un izņemt šaujamieročus, munīciju, medību rīkus un medību produkciju.

Ja esat kļuvis par liecinieku nelikumīgām medībām, ziņojiet par to VMD vai Valsts policijai.

Lai nodrošinātu zivju sugu saglabāšanos dabā, makšķerēšana, vēžošana, zemūdens medības un zveja ir pakļautas regulējumam. Ir noteikts iegūstamo zivju un vēžu limits konkrētā laika periodā, kā arī dažādi citi makšķerēšanas, vēžošanas, zemūdens medību un zvejas ierobežojumi.

Pirms nodarbojaties ar makšķerēšanu, vēžošanu, zemūdens medībām vai zveju, ņemiet vērā, ka arī šo darbību kārtību nosaka Ministru kabineta 2015. gada 22.decembra noteikumi Nr. 800 “Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi”. Savukārt zvejniecību reglamentē “Zvejniecības likums” un no tā izrietošie Ministru kabineta noteikumi.  Zveja Zvejniecības likuma izpratnē ir darbība nolūkā iegūt zivis, izmantojot rūpnieciskus zvejas rīkus – dažāda veida tīklus, murdus u.c. Zveja iedalās pašpatēriņa zvejā un komerciālajā zvejā. Atbilstoši šim iedalījumam ir noteiktas arī tiesības un pienākumi, kas jāievēro.

Makšķerēt, vēžot un nodarboties ar zemūdens medībām savam patēriņam ir tiesības personai, kurai zivju un vēžu ieguves laikā ir klāt:

• derīga makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karte vai elektroniski iegādāta makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karte, kurā norādīts personas vārds, uzvārds un personas kods, vai tiek nosaukts šādas kartes numurs. Makšķerēšanas kartes var iegādāties Latvijas Pastā, atsevišķos makšķerēšanas piederumu veikalos, mazumtirdzniecības tīklos, vietnē makskeresanaskarte.lv vai citās tirdzniecības vietās, kur izvietota attiecīga norāde;
• personu apliecinošs dokuments, bet personām ar invaliditāti vecumā no 16 līdz 65 gadiem – invaliditātes apliecība;
• vietās, kurās organizēta licencētā makšķerēšana, licencētā vēžošana vai licencētās zemūdens medības, – derīga īpašā atļauja (licence) vai elektroniski (internetā) iegādāta īpašā atļauja (licence). Makšķerēšanas licenci iespējams iegādāties elektroniski un klātienē pašvaldībās, izmantojot pakalpojumu “Licences saņemšana makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību organizēšanai”, kurā aprakstīti pakalpojuma saņemšanas soļi vairākās pašvaldībās. Tāpat licences var iegādāties tīmekļa vietnē manacope.lv vai bezmaksas mobilajā lietotnē Mana Cope, kas lejupielādējama tiešsaistes veikalos “Google Play” vai “App Store”.

Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karte nav nepieciešama personām, kas jaunākas par 16 gadiem un vecākas par 65 gadiem, kā arī personām ar invaliditāti.

Plašāka informācija par atļauto makšķerēšanas loma apjomu, lieguma vietām un laikiem, kā arī atļautajiem/aizliegtajiem makšķerēšanas paņēmieniem atrunāta Ministru kabineta  2015.gada 22. decembra noteikumos Nr. 800 “Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi”. Par novērotajiem pārkāpumiem makšķerēšanā ziņojiet Valsts vides dienestam (VVD) vai Valsts policijai.

Latvijas Republikas fiziskās un juridiskās personas var nodarboties ar zveju jūras ūdeņos, ja ievērojot Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumos Nr. 296 “Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos”:

1) saņemta speciālā atļauja (licence) komercdarbībai zvejniecībā, ja plāno nodarboties ar komerczveju. Licenci izsniedz Zemkopības ministrija (ZM) (pakalpojuma apraksts pieejams ZM tīmekļa vietnē un portālā Latvija.lv);

2) noslēgts zvejas tiesību nomas līgums ar vietējo pašvaldību par zveju jūras piekrastes ūdeņos (gan pašpatēriņa zvejniekiem, gan komerczvejniekiem). Plašāka informācija pieejama pašvaldību tīmekļa vietnēs. Zvejai aiz piekrastes ūdeņiem un starptautiskajos ūdeņos zvejas tiesību nomas līgumu slēdz ZM, un šis process ir cieši saistīts ar licences komercdarbībai zvejniecībā izsniegšanu;

3) saņemta zvejas atļauja. Pašvaldības izsniedz zvejas licences zvejai saskaņā ar Zvejniecības likumu kopš 2020.gada 1. jūlijā. Veiktās izmaiņas Latvijas Zivsaimniecības informācijas un kontroles integrētajā sistēmā (LZIKIS) paredz, ka, ievadot zvejas tiesību nomas līguma un protokola informāciju un citus datus, automātiski ģenerēsies zvejas licence. Visas licences zvejai 2020. gadā tiks izsniegtas un būs atrodamas LZIKIS. Savukārt zvejai aiz piekrastes ūdeņiem un starptautiskajos ūdeņos, zvejas atļaujas kopā ar papildu pilnvarojumu izsniedz ZM (pakalpojuma apraksts pieejams ZM tīmekļa vietnē).

Lai zvejnieks varētu zvejot iekšējos ūdeņos – upēs, ezeros un ūdenskrātuvēs, tam saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumiem Nr. 295 “Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos” ir jāveic šādas darbības:

1) jāsaņem speciālā atļauja (licence) komercdarbībai zvejniecībā, ja plāno nodarboties ar komerczveju. Licenci izsniedz vietējā pašvaldība;

2) gan pašpatēriņa zvejai, gan komerczvejai jānoslēdz zvejas tiesību nomas līgums ar vietējo pašvaldību par zveju iekšējos ūdeņos;

Zvejas tiesību nomas līgums nav jānoformē un ir nepieciešama tikai zvejas atļauja, ja zveja notiek ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības nepieder valstij un ar zveju nodarbojas attiecīgās ūdenstilpes īpašnieks vai viņa pilnvarota persona, kā arī, ja zveja ūdenstilpē notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencēto rūpniecisko zveju;

3) jāsaņem zvejas atļauja, kuru saskaņā ar Zvejniecības likumu līdz 2020. gada 30.jūnijam (ieskaitot) izsniedz VVD, bet pašvaldības no 2020. gada 1. jūlija;

VVD zivju resursu aizsardzībā un uzraudzībā Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un jūras piekrastē ir tiesīgs iesaistīt VVD pilnvarotas personas — sabiedriskos vides inspektorus. Pašvaldība zivju resursu aizsardzībā un uzraudzībā iekšējos ūdeņos, kuri atrodas tās administratīvajā teritorijā, un jūras piekrastes ūdeņos, kuri piegulst tās administratīvajai teritorijai, ir tiesīga iesaistīt pašvaldības pilnvarotas personas — sabiedriskos vides inspektorus. VVD un pašvaldības pilnvarotās personas — sabiedriskā vides inspektora — statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtību, šai personai izvirzāmās prasības un apliecības paraugu, kā arī zivju resursu aizsardzības un uzraudzības veikšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2007. gada 4. decembra noteikumi Nr. 833 “Sabiedriskā vides inspektora statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība”.

VVD uzturētajā Sabiedrisko vides inspektoru reģistrā iespējams pārbaudīt, vai konkrētam inspektoram ir izsniegta apliecība. Par sabiedrisko vides inspektoru varat kļūt arī Jūs, ja vien atbilstat noteiktajām prasībām. Lai saņemtu inspektora statusu vai to pagarinātu, Jums VVD ir jāiesniedz iesniegums inspektora statusa piešķiršanai. Ar drošu  elektronisko parakstu parakstītu iesniegumu varat nosūtīt uz iestādes  e-adresi vai oficiālo pasts@vvd.gov.lv. Sabiedriskā vides inspektora statuss paredz brīvprātīgo darbu ar noteiktām pilnvarām atkarībā no darbības jomas.

Vides piesārņojums ir tiešas sekas cilvēku darbībai. Jo bezatbildīgāka un visaptverošāka ir cilvēku darbība, jo dažādāks un plašāks ir mūsu radītais vides piesārņojums. Latvijas valsts iestādes un nevalstiskās organizācijas aktīvi rīkojas, informējot sabiedrību un piedāvājot šim mērķim paredzētus regulējumus un rīkus, lai samazinātu radīto vides piesārņojumu un tā ietekmi uz apkārtējo vidi.

Valsts vides dienesta (VVD) bezmaksas mobilā lietotne “Vides SOS” ir mūsdienīgs rīks, ar kura palīdzību Jūs tiešsaistē varat ziņot par pamanītiem pārkāpumiem pret vidi. Lejupielādējiet šo lietotni tiešsaistes veikalos “Google Play” vai “App Store”, nofotografējiet mežā izgāztos atkritumus vai citus konstatētos pārkāpumus pret vidi, aprakstiet to un ziņu nosūtiet VVD. Plašāka informācija par ziņošanu, izmantojot mobilo lietotni “Vides SOS”, pieejama dzīves situācijas aprakstā Līdzdalība valsts pārvaldes un sabiedrības procesos.

Ja Jūsu saimnieciskā darbība ietver jebkāda veida piesārņojošās darbības, Jums to veikšanai jāsaņem atļauja no VVD. Piesārņojošas darbības iedala A, B un C kategorijā, ņemot vērā piesārņojuma daudzumu un iedarbību vai risku, ko konkrētā darbība rada cilvēku veselībai un videi. Plašāks skaidrojums par piesārņojošo darbību iedalījumu pieejams likumā “Par piesārņojumu”. Jūsu situācijai atbilstošo atļauju varat pieprasīt elektroniski, izmantojot VVD informācijas sistēmu “TULPE”.

Latvijā kārtību, kādā notiek atkritumu apsaimniekošana un šķirošana, nosaka Atkritumu apsaimniekošanas likums. No tā izrietošās atkritumu apsaimniekošanas un šķirošanas vadlīnijas jāievēro ne tikai par atkritumu apsaimniekošanu atbildīgajām institūcijām, bet arī ikvienam iedzīvotājam, kurš neizbēgami savas dzīves laikā rada atkritumus.

Ņemot vērā atkritumu izcelsmi un īpašības, tie tiek iedalīti trīs galvenos veidos:

• sadzīves atkritumi – virtuves atkritumi, papīrs, kartons, plastmasa, audumi, koks, stikls, dažāda veida iepakojums, metāls, pelni, lielgabarīta atkritumi (piem., mēbeles, gultas, matrači, liela izmēra paklāji u.c.);
• bīstamie atkritumi – sadzīves ķīmija, krāsvielas, elektriskās un elektroniskās ierīces un iekārtas u.c., kas var saturēt bīstamas vielas vai kurām piemīt īpašības, kas klasificējamas kā bīstamas;
• ražošanas atkritumi – radušies ražošanā vai būvniecībā (ēku celtniecības, renovācijas vai nojaukšanas rezultātā – betons, koksne, metāli, rīģipša loksnes, jumta apdares materiāli, t.sk., no azbesta u.c.).

Latvijas teritorija ir sadalīta atkritumu apsaimniekošanas reģionos, kuros katrā darbojas vairāki atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi. Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu savā administratīvajā teritorijā ir atbildīgas pašvaldības. Katrai pašvaldībai ir jārīko konkursi, kurā tā izvēlas savu atkritumu apsaimniekotāju. SIA “Zaļā josta” tīmekļa vietnē Atkritumi.lv, Latvijas kartē uzskatāmi attēloti reģioni un tajos ietilpstošie atkritumu apsaimniekotāji.

Pareiza atkritumu apsaimniekošana ir būtiska cilvēku veselībai un apkārtējās vides kvalitātei, tāpēc to jāuztic profesionāliem apsaimniekotājiem. Par to, kur un kā pareizi nodot un šķirot atkritumus, informāciju var saņemt pie sava atkritumu apsaimniekotāja. Tāpat plašu informāciju nodrošina arī ražotāju atbildības sistēmas, piemēram, viena no tām – Latvijas Zaļais punkts savā tīmekļa vietnē nodrošina iespēju uzzināt gan par pareizu atkritumu šķirošanu, gan arī atraktīvā veidā iepazīties ar dažādu atkritumu veidu negatīvo ietekmi uz vidi.

Atšķirīga veida atkritumi prasa arī atšķirīgu pieeju to apsaimniekošanā. Daļu atkritumu iespējams nodot otrreizējai pārstrādei, piemēram, papīru, plastmasu, stiklu un metāla iepakojumu. Tomēr, lai šāda veida atkritumi patiešām nonāktu otrreizējā pārstrādē, tos nepieciešams šķirot un izmest katram veidam paredzētajos šķirošanas konteineros.

Latvijā darbojas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas jeb ražotāju atbildības sistēmas, kuras piedāvā komersantiem atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu, vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, videi kaitīgām precēm, t.sk. elektriskām un elektroniskām iekārtām, nodrošinot radītā (tirgū laistā) apjoma savākšanu un reģenerāciju (pārstrādi), iedzīvotājiem vajadzētu vairāk apzināties, ka ražotājs jau ir samaksājis par šķiroto atkritumu nodošanu pārstrādei, tādejādi nešķirojot atkritumus iedzīvotāji maksā divreiz – pērkot preci samaksā par nodošanu pārstrādei un nešķirojot atkritumus – par šo atkritumu apglabāšanu poligonā.

Plašāka informācija par atkritumu šķirošanas iespējām, atkritumu veidiem, to pārstrādes iespējām, kā arī pieņemšanas vietām Latvijā ir pieejama katras atkritumu apsaimniekošanas sistēmas tīmekļa vietnē, kā piemēram, tīmekļa vietnē atkritumi.lv un AS “Latvijas Zaļais punkts” šķirošanas kartē, kurā iespējams atrast sev tuvāko atkritumu šķirošanas vietu. Kartes izmantojamas, lai sameklētu sev tuvāko vietu, kur pieņem konkrēta veida atkritumus – stiklu, plastmasu, papīru, kartonu, metālu, baterijas, nolietotas riepas, elektropreces, tāpat kartē iespējams atrast tekstila šķirošanas konteinerus – izmetamam apģērbam un audumiem.

Izvēloties sev dzīvesvietu vai vietu, kur atpūsties, vēlamies sastapties ar tīru, sakārtotu un veselībai nekaitīgu vidi. Lai izvairītos no negaidītiem un nepatīkamiem pārsteigumiem, ir lietderīgi iepazīties ar publiski pieejamo informāciju par konkrēto vidi.

Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) savā tīmekļa vietnē uztur Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu datu bāzi. Piesārņotās, potenciāli piesārņotās, kā arī vietas, kas novērtētas kā apzinātas vai pilnībā attīrītas, ir attēlotas arī Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu kartē. Datu bāze un piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu karte ir pieejama LVĢMC tīmekļa vietnes sadaļā “Vide” – “Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrs“, klikšķinot uz vārda “Reģistrā“. Šāda veida dati pieejami arī bezmaksas mobilajā lietotnē “PPPV – piesārņotās vietas“. Lietotni iespējams lejuplādēt Google Play veikalā.

LVĢMC 2016. gadā veicis vienreizēju apsekojumu lielākajās Latvijas ūdensapgādes vietās, lai izvērtētu radona līmeni dzeramajā ūdenī. Iegūtos rezultātus par radona koncentrāciju konkrētās Latvijas vietās iespējams aplūkot kartē.

Savukārt LVĢMC uzturētajā Plūdu riska informācijas sistēmā Latvijas kartē iespējams aplūkot valsts nozīmes plūdu riska teritorijas. Lai iepazītos ar kartē izmantotajiem apzīmējumiem, noklišķiniet uz izvēlnes lapas augšējā labajā pusē.

Ja vēlaties iegūt datus par gaisa kvalitāti, sekojiet līdzi LVĢMC ikmēneša informācijai par gaisa kvalitāti Latvijas pilsētās.

Lai aizsargātu apdraudētu dzīvnieku un augu sugu pastāvēšanu, gandrīz visās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) valstīs, ieskaitot Latviju, spēkā ir CITES konvencija – “Par starptautisko tirdzniecību ar apdraudēto savvaļas dzīvnieku un augu sugām”. CITES konvencijā pavisam ir iekļauti vairāk nekā 30 tūkstoši savvaļas sugu. Atkarībā no to apdraudētības pakāpes CITES konvencijā šīs sugas ir sadalītas trīs pielikumos (I, II, III) savukārt Eiropas Savienības likumdošanā sugas sadalītas četros pielikumos (A, B, C, D). Ar Latvijā savvaļā sastopamo CITES sugu sarakstu iespējams iepazīties Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) tīmekļa vietnē.

Lai izvestu vai ievestu Latvijā kādu CITES konvencijā iekļautu dzīvnieku vai augu, vai no tiem iegūtus produktus, nepieciešama speciāla atļauja, kas apstiprina, ka tie ir legāli nomedīti, iegūti vai izaudzēti. Atļaujas izsniedz katras valsts uzraudzības institūcijas CITES konvencijas jautājumos. Latvijā tā ir DAP. Lai saņemtu atļauju vai sertifikātu starptautiskajai tirdzniecībai ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām, Jums jāsagatavo iesniegums un atbilstošas formas veidlapa (pakalpojumi atrodami šeit) un jāiesniedz DAP. Ar drošu  elektronisko parakstu parakstītu iesniegumu iespējams nosūtīt uz  e-adresi vai pasts@daba.gov.lv. Par CITES atļauju ir jāmaksā valsts nodeva.

Piemērs: Jūs Latvijā vēlaties ievest CITES konvencijā iekļautas sugas īpatņus – gliemežvākus. Jūs no valsts, kuras teritorijā esat legāli ieguvis šos gliemežvākus, esat saņēmis vajadzīgo CITES (re)eksporta atļauju. Izbraucot no valsts, kurā ieguvāt gliemežvākus, robežšķērsošanas vietā muitas amatpersona Jums prasa uzrādīt attiecīgo atļauju un deklarēt izvedamo CITES īpatni. Iebraucot Latvijā, robežšķērsošanas vietā Latvijas muitas amatpersona Jums prasa uzrādīt DAP izsniegto importa atļauju un noformēt standarta importa muitas deklarāciju CITES īpatņa ievešanai. Jūs kā maksas pakalpojumu deklarācijas noformēšanā varat izmantot, piemēram, muitas brokera vai cita speciālista palīdzību, kurš sniedz ar muitas formalitāšu nokārtošanu saistītus pakalpojumus.

Plašāk par nosacījumiem CITES preču pārvietošanai lasiet Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tīmekļa vietnē, šķirklī “CITES preces (Savvaļas dzīvnieku un augu sugas īpatņi)”.

Līdzdalība

Ja vēlaties iesaistīties dabas un vides aizsardzībā, tad ieskatieties Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Brīvprātīgā darba informācijas sistēmas  tīmekļa vietnē.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM)

Zemkopības ministrija (ZM)

Valsts ieņēmumu dienests (VID)

Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA)

Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC)

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA)

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP)

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD)

Valsts meža dienests (VMD)

Valsts policija (VP)

Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC)

Valsts vides dienests (VVD)

Kultūras ministrija (KM)

Latvijas Dabas fonds (LDF)

AS Latvijas Valsts meži (LVM)

SIA Zaļā josta

Latvijas Zaļais punkts

Elektroniskais paraksts un elektroniskā identitāte

Līdzdalība valsts pārvaldes un sabiedrības procesos