Pilsonība ir tiesiska piederība pie noteiktas valsts. Uz pilsoņiem attiecas valsts likumos noteiktie pienākumi un tiesības.

Personu piederību Latvijas pilsoņu kopumam nosaka Pilsonības likums. Latvijas Republikas pilsonību var iegūt vairākos veidos. Vairāk par pilsonības iegūšanas veidiem, procesu un nepieciešamajiem dokumentiem lasiet PMLP tīmekļa vietnē.

Latvijas pilsonim, kurš ir arī citas valsts pilsonis vai kuram citas valsts pilsonība tiek garantēta, ir tiesības atteikties no Latvijas pilsonības.

Dubultpilsonība

Latvijas pilsonība ir saglabājama personām, kuras ir ieguvušas:

1. citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts pilsonību;
2. citas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalsts pilsonību;
3. Austrālijas, Brazīlijas vai Jaunzēlandes pilsonību;
4. iepriekš neminētas valsts pilsonību, ja saistībā ar svarīgām valsts interesēm būs saņemta Ministru kabineta atļauja saglabāt dubulto pilsonību;
5. iepriekš neminētas valsts pilsonību, ja tā iegūta automātiski (apprecoties vai adopcijas dēļ).

Bērniem līdz 18 gadiem dubultā pilsonība ir iespējama ar jebkuru valsti.

Latvijas pilsonis, kuram līdz pilngadības sasniegšanai ir izveidojusies dubultā pilsonība ar Pilsonības likumā nepieļautās valsts pilsonību un kurš vēlas saglabāt citas valsts pilsonību, pēc pilngadības sasniegšanas līdz 25 gadu vecumam iesniedz iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības. Šis pienākums neattiecas uz Latvijas pilsoni, kuram Latvijas pilsonība reģistrēta kā trimdinieku pēctecim.

Saskaņā ar Fizisko personu reģistra likuma 15. pantu Latvijas pilsoņa pienākums ir sniegt ziņas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei par citas valsts pilsonības iegūšanu.

Lai paziņotu par citas valsts pilsonības iegūšanu Latvijas pilsoņiem nepieciešams iesniegt dokumentu, kas apliecina citas valsts pilsonības esamību, piemēram, pasi, personas apliecību vai pilsonības sertifikātu un Latvijas pilsoņa personu apliecinošu dokumentu.

Ja pilngadīgs Latvijas pilsonis ir kļuvis par tādas valsts pilsoni, ar kuru nav pieļauta dubultpilsonības izveidošanās, personas pienākums ir 30 dienu laikā pēc tās iegūšanas iesniegt iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības.

Pilsonības iegūšana bērniem

Bērns var iegūt Latvijas pilsonību neatkarīgi no dzimšanas vietas. Bērns ir atzīstams par Latvijas pilsoni, ja viņa dzimšanas brīdī viens vai abi vecāki ir Latvijas pilsoņi.

Ārvalstīs dzimis bērns

Kārtību, kādā PMLP reģistrē ārvalstīs dzimušu bērnu par Latvijas pilsoni, reglamentē Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumi Nr.974 „Kārtība, kādā personu reģistrē par Latvijas pilsoni”. Vairāk par nepieciešamajiem dokumentiem un to iesniegšanu lasiet PMLP tīmekļa vietnē.

Pilsonības atjaunošana 

Latvijas pilsonību var atjaunot pēc personas lūguma, ja tā zaudēta:

1. vecāku vai adoptētāju izvēles dēļ bez personas rakstveida piekrišanas – atjaunot var līdz 25 gadu vecuma sasniegšanai;
2. atsakoties no Latvijas pilsonības vai Latvijas pilsonība atņemta, jo iegūta Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas, Brazīlijas, Jaunzēlandes pilsonība.

Vairāk par pilsonības atjaunošanas procesu, nepieciešamajiem dokumentiem un citu noderīgu informāciju lasiet PMLP tīmekļa vietnē.

Naturalizācija

Naturalizācija ir process, kura rezultātā personu uzņem Latvijas Republikas pilsonībā. Personai, kura vēlas iegūt pilsonību naturalizācijas kārtībā, personīgi ir jāierodas jebkurā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā un jāiesniedz naturalizācijas iesniegums.

Vairāk par pilsonības iegūšanu naturalizācijas kārtībā lasiet PMLP tīmekļa vietnē.

Latviešu valodu var apgūt privātos valodu mācību centros vai individuāli pie latviešu valodas pasniedzēja. Informācija par valodu mācību centriem, kas piedāvā apgūt latviešu valodu, kā arī saites uz dažādiem digitāliem resursiem pieejamas integration.lv. Noderīgus mācību rīkus meklējiet arī Patvērums "Drošā māja", NIID, e-Laipa, Latviešu valodas aģentūras, Saziņas tilts un Valsts izglītības satura centra  tīmekļa vietnē.

 

Pase un Personas apliecība

Personas apliecību (eID karti) var saņemt ikviena Fizisko personu reģistrā reģistrēta persona. Pieteikumu personas apliecinošu dokumentu saņemšanai var iesniegt jebkurā PMLP teritoriālajā nodaļā, neatkarīgi no deklarētās dzīves vietas.

Fizisko personu reģistrā reģistrēts Latvijas pilsonis vai nepilsonis var pieteikties dokumentu iesniegšanai, pases vai personas apliecības izsniegšanai uz konkrētu apmeklējuma laiku, izmantojot e-pakalpojumu “Pieteikšanās personu apliecinošu dokumentu izsniegšanai”.

 

 

Persona, kura dzīvo vai ilgstoši uzturas ārvalstī, personas apliecinošu dokumentu noformēšanai var vērsties Latvijas Republikas konsulārajā vai diplomātiskajā pārstāvniecībā.

Noderīgu informāciju par personu apliecinošiem dokumentiem un e-parakstu lasiet sadaļā Personu apliecinošs dokuments un dzīves situācijā Dokumentu parakstīšana ar drošu elektronisko parakstu.

Elektroniski parakstītu iesniegumu iestādei varat iesniegt izmantojot e-adresi.

Gadījumos ja, kārtojot ar uzturēšanās vai dzīvesvietas maiņu saistītās formalitātes, nepieciešams saņemt atkārtotu dzimšanas, laulību vai miršanas, apliecību vai izziņu, portālā Latvija.lv izmantojiet attiecīgo e-pakalpojumu:

1. “Atkārtotas dzimšanas apliecības vai izziņas no dzimšanas reģistra pieprasīšana“,
   
   
2.  “Atkārtotas laulības apliecības vai izziņas no laulības reģistra pieprasīšana”,
   
   
3. “Atkārtotas miršanas apliecības vai izziņas no miršanas reģistra pieprasīšana”.
   
   

 

Iepriekšminētās apliecības un izziņas varat pieteikt saņemt arī klātienē Jūsu izvēlētajā pašvaldībā – vairāk “Dzimšanas, laulības un miršanas apliecinošo dokumentu aktualizēšana, papildināšana, anulēšana vai atjaunošanai”.

Ja vēlaties kārtot ar pilsonību saistītās formalitātes atrodoties ārvalstīs un Jums nepieciešami dokumenti, kuri Jums nav pieejami, varat iesniegt pieteikumu dokumentu izprasīšanai ar Latvijas pārstāvniecības ārvalstīs starpniecību un pēc nepieciešamības pasūtīt izprasāmā dokumenta legalizāciju, izmantojot portālā Latvija.lv e-pakalpojumu “Elektroniska iesnieguma pieņemšana dokumentu izprasīšanai” (saņemt var civilstāvokļa aktu dokumentus un izziņas). Pakalpojums ir pieejams personām, kuras pastāvīgi dzīvo ārvalstīs un Fizisko personu reģistrā ir norādījušas savu dzīvesvietu ārvalstīs. 

Vīza un tiesības uz nodarbinātību

Vīza ir noteikta parauga ielīme ceļošanas dokumentā. Ir valstis, kurās pilsoņi Latvijā var ieceļot bez vīzas. Pārējo valstu pilsoņiem, lai ieceļotu vai šķērsotu Latvijas teritoriju vīza ir obligāta.

Vīzu pirms iebraukšanas Latvijā nepieciešams saņemt Latvijas pārstāvniecībā ārvalstī. Vīzas saņemšanai nepieciešams iesniegt šādus dokumentus.

Ja ārzemnieka nodarbinātība ir saistīta ar īstermiņa vai neregulāru uzturēšanos Latvijā (nepārsniedzot 90 dienas pusgada laikā), ārzemniekam jāsaņem vīza un tiesības uz nodarbinātību. Šis noteikums attiecas arī uz ārzemniekiem, kuriem nav nepieciešama vīza ieceļošanai Latvijā.

Ja ārzemnieka nodarbinātība ir saistīta ar regulāru uzturēšanos Latvijā (pārsniedzot 90 dienas pusgada laikā), ārzemniekam jāsaņem termiņuzturēšanās atļauja un tiesības uz nodarbinātību.

Ielūgumi un uzaicinājumi

Lai saņemtu vīzu, personai nepieciešams pierādīt, ka persona Latvijā uzņemas atbildību par ārzemnieka:

1. ieceļošanas un uzturēšanās mērķa atbilstību vīzas pieprasīšanai iesniegtajos dokumentos norādītajam mērķim,
2. izbraukšanu no valsts noteiktā laikā,
3. ja nepieciešams - nodrošina ar ārzemnieka veselības aprūpi, uzturēšanos Latvijas Republikā un atgriešanos mītnes zemē saistīto izdevumu segšanu.

Lai nodrošinātu nepieciešamo pierādījumu vīzas iegūšanai, iespējams noformēt ielūgumu vai uzaicinājumu. Ielūgums tiek noformēts PMLP un tiešsaistē uzreiz ir pieejams Latvijas Republikas vēstniecībās, bet uzaicinājuma vēstuli fiziska persona formē pie notāra un nosūta ārzemniekam, kurš ar to dodas uz vēstniecību un formē vīzu.

Dokumentus ielūgumu apstiprināšanai var iesniegt jebkurā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā. Vairāk informācijas lasiet PMLP tīmekļa vietnē.

Uzturēšanās atļauja

Uzturēšanās atļauja ir dokuments, kas dod tiesības ārvalstniekam uzturēties Latvijā pastāvīgi vai noteiktu laiku, ja tas ir ilgāks par 90 dienām pusgada laikā.

Ja persona ir no valsts, kuru pasu turētāji var ieceļot Latvijā bez vīzas, jāiesniedz šādi dokumenti. Pārējo valstu pilsoņiem jāiesniedz šādi dokumenti.

Vairāk par vīzām, darba un uzturēšanās atļaujām lasiet PMLP tīmekļa vietnē.

Ja Jūs vai Jūsu laulātais vēlaties saņemt uzturēšanās atļauju Latvijā sakarā ar laulībām (kā Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārzemnieka laulātais), jāuzrāda Latvijas Republikā atzīts derīgs ceļošanas dokuments un jāiesniedz šādi dokumenti. Ja laulības apliecība pazudusi, iespējams izmantot portālā Latvija.lv pieejamo e-pakalpojumu “Atkārtotas laulības apliecības vai izziņas no laulības reģistra pieprasīšana”.

Ja kopā ar Jums ieceļo Jūsu nepilngadīgais vai apgādībā esošais bērns, viņam jāiesniedz visi iepriekš minētie dokumenti (izņemot laulības faktu apliecinošs dokuments), kā arī radniecību apliecinošs dokuments un otra vecāka (notariāli apliecināta) atļauja uzturēties Latvijas Republikā.

Atrodoties pierobežā, kas noteikta gar valsts ārējo robežu, līdzi jābūt personu apliecinošiem dokumentiem.

Ar Ministru kabineta noteikumiem, kas skar dažādus pilsonības, repatriācijas, imigrācijas, personas statusa un to apliecinošo dokumentu jautājumus, iepējams iepazīties vienuviet – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) tīmekļa vietnē.

Deklarēšanās īpašumā konkrētas pašvaldības teritorijā sniedz dažādas iespējas un pieeju pašvaldības pakalpojumiem.

Lai apskatītu pašvaldību piedāvātos pakalpojumus vai salīdzinātu pašvaldības savā starpā, apmeklējiet vietni vietagimenei.lv.

Lai deklarētu pastāvīgu dzīvesvietu Latvijā, izmantojiet Latvija.lv e-pakalpojumu “Dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana.”

Lai deklarētu dzīvesvietu klātienē izmantojiet pakalpojumu “Dzīvesvietas deklarēšana”, savukārt, lai dzīvesvietu anulētu “Deklarētās dzīvesvietas ziņu anulēšana”.

Vairāk par dzīvesvietu un deklarēšanos lasiet dzīves situācijas aprakstā “Paziņošana par dzīvesvietu vai deklarēšanās”.

Ikvienam interesentam ir iespēja bez maksas saņemt reģionālā koordinatora konsultāciju par sev aktuāliem jautājumiem, kas saistīti ar atgriešanos Latvijā konkrētā reģionā. Vairāk lasiet tīmekļa vietnē paps.lv.

Par nekustamā īpašuma iegādi un uzturēšanu lasiet dzīves situācijā Nekustamā īpašuma pirkšana un pārdošana un Man piederošo dzīvojamo ēku un telpu uzturēšana.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) speciālisti, tostarp EURES tīkla ietvaros, darba meklētājiem sniedz konsultācijas par NVA atbalstu un pakalpojumiem, situāciju darba tirgū, dzīves apstākļiem un nodarbinātības iespējām Latvijā. EURES tīkla pakalpojumi pieejami visiem ES iedzīvotājiem.

Pie Nodarbinātības valsts aģentūras EURES konsultantiem Jūs varat iegūt informāciju par:

1. nodarbinātības iespējām Latvijā un reģistrēšanos NVA;
2. prasmēm un darba pieredzei piemērotām darba vakancēm;
3. NVA piedāvātajiem pakalpojumiem (apmācību un nodarbinātības iespējas);
4. par darba un dzīves apstākļiem Latvijā;
5. noderīgu informāciju par atgriešanos Latvijā;
6. vispārēju informāciju par biznesa uzsākšanu;
7. par sociālo sistēmu, nodokļiem, dokumentu kārtošanas procedūrām un citiem ar likumdošanu saistītajiem jautājumiem;
8. par sociālās koordinēšanas jautājumiem, piemēram, bezdarbnieka pabalsta vai pensijas eksportu.

Tāpat pēc informācijas par NVA pakalpojumiem varat vērsties Valsts un pašvaldības vienotajos klientu apkalpošanas centros.

Pieteikties bezdarbnieka vai darba meklētāja statusam varat, izmantojot NVA CV un vakanču portālu vai e-adresi.

Vairāk par darba meklēšanu pēc atgriešanās Latvijā un citām iespējām lasiet NVA tīmekļa vietnē un dzīves situācijas aprakstā Darba zaudēšana un meklēšana.  Noderīgu informāciju iebraucējiem meklējiet arī tīmekļa vietnē integration.lv.

Noderīgu informāciju, ja esat strādājis ES un vēlaties atgriezties Latvijā, lasiet NVA informatīvajā materiālā. Informāciju par pabalstiem atgriežoties Latvijā pēc darba ES lasiet VSAA tīmekļa vietnē.

Strādājot Latvijā un kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm vai Norvēģijā, Islandē, Lihtenšteinā, Šveicē, ir tiesības pieprasīt pensiju no katras dalībvalsts. Pensija Latvijā netiek piešķirta par tiem apdrošināšanas periodiem, par kuriem cilvēks saņem vai viņam ir tiesības saņemt pensiju no citas valsts.

Ārzemniekam

Ārzemnieks ir jebkura persona, kas nav Latvijas pilsonis vai nepilsonis. Eiropas Savienības (ES), Lihtenšteinas, Islandes, Norvēģijas, Šveices pilsoņiem (Savienības pilsoņiem), lai ieceļotu, uzturētos un strādātu Latvijā, nav gandrīz nekādu ierobežojumu. Savienības pilsonis var uzsākt darbu pēc darba līguma noslēgšanas. Savienības pilsoņiem, kuri vēlas uzturēties Latvijā ilgāk par trim mēnešiem nepārtraukti, ir jāreģistrējas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) un jāsaņem reģistrācijas apliecība, taču šī reģistrācija nav nepieciešama līdz sešiem mēnešiem termiņam, ja Savienības pilsonis uzturas ar mērķi atrast darbu.

Trešo valstu pilsoņu nodarbinātībai pastāv ierobežojumi:

1. ieceļošanai (vīza),
2. uzturēšanās (uzturēšanās atļauja),
3. nodarbinātībai (tiesības uz nodarbinātību).

Vairāk informācijas lasiet PMLP tīmekļa vietnē. Darba devējs uzņemas pilnu atbildību gan par ārzemnieka nodarbinātību, gan uzturēšanos (dzīvesvieta un veselības aprūpe), gan nepieciešamības gadījumā - izraidīšanas izdevumiem. 

Lai uzsāktu uzņēmējdarbību Latvijā, uzņēmuma reģistrāciju iespējams pieteikt elektroniski, portālā Latvija.lv izmantojot e-pakalpojumu “Reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros”.

Ja pieteikums un tam pievienojamie dokumenti ir parakstīti ar ārvalstīs izsniegtu drošu e-parakstu, tad elektroniskai iesniegšanai jāizvēlas e-pasts info@ur.gov.lv. Lai pārliecinātos, kurš elektroniskais iesniegšanas kanāls jāizvēlas – e-pakalpojums vai e-pasts - lūdzam savu pakalpojumu meklēt Uzņēmumu reģistra pakalpojumu detalizētajā sarakstā. (Izņēmuma gadījumi - kad dokumentus nevar iesniegt izmantojot e-pakalpojumu).

Vairāk par uzņēmējdarbības uzsākšanu, nepieciešamajām darbībām un dokumentiem, kā arī noderīgu informāciju lasiet dzīves situācijā Uzņēmējdarbības uzsākšana. 

Bērnudārzs

Jaundzimušo un bērnu pieteikšanu bērnudārzā nosaka katras pašvaldības kārtība – lasiet vairāk par uzņemšanas procesu konkrētas pašvaldības teritorijā.

Ir pašvaldības, kas piedāvā iespēju, bērnu bērnudārzam pieteikt elektroniski, izmantojot e-pakalpojumus, piemēram, Reģistrācija pirmsskolā Rīgas pilsētas pašvaldībā.

Lai bērnu pieteiktu bērnudārzā, jāiesniedz:

1. iesniegums
2. bērna dzimšanas apliecība (kopija),
3. jāuzrāda vecāka personas apliecinošs dokuments. 

Vairāk lasiet sadaļā Kā pieteikt jaundzimušo bērnudārzā?

Aukles pakalpojumi

Kamēr bērns ir reģistrēts un gaida bērnudārza rindā, pašvaldība, atbilstoši budžeta iespējām, var nodrošināt līdzfinansējumu bērnu auklei, to paredzot pašvaldības saistošajos noteikumos vai domes lēmumā. Tas nozīmē to, ka pašvaldība var izlemt šādu atbalstu privātai auklei sniegt, bet tā nav obligāta prasība. 

Vairāk par pieejamo pašvaldības atbalstu interesējieties savā pašvaldībā. Ja esat deklarējies Rīgas pašvaldībā, pieteikties pašvaldības atbalstam varat e-pakalpojumā “Līdzfinansējums bērnu uzraudzības pakalpojumam”.

Valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā. Citā valodā izglītību var iegūt privātās izglītības iestādēs, kā arī valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, ja tajās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas.

Vairāk par izglītības sistēmu Latvijā lasiet Nacionālās izglītības iespēju datubāzes tīmekļa vietnē. Noderīgu informāciju iebraucējiem meklējiet arī tīmekļa vietnē integration.lv.

Skola

Bērnu skolā piesaka ar vecāka (vai likumiskā pārstāvja) iesniegumu. Par to, kādu informāciju nepieciešams uzrādīt iesniegumā un kādi dokumenti jāuzrāda, bērnu piesakot skolā, lasiet Ministru kabineta 2015. gada 13. oktobra noteikumos Nr. 591 "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās, speciālajās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi".

Iesniegumu var iesniegt arī elektroniski, to parakstot ar drošu elektronisko parakstu un nosūtot uz skolas e-adresi vai oficiālo e-pastu. Prioritāte uzņemšanai skolā var tikt dota tiem bērniem, kuri ir deklarējušies skolas rajonā un kuriem šajā skolā mācās brālis vai māsa.

Augstskolas

Atestāts par vispārējo vidējo izglītību vai diploms par profesionālo vidējo izglītību dod tiesības turpināt izglītību augstākās izglītības pakāpē, kur var apgūt akadēmiskās vai profesionālās augstākās izglītības programmas.

Ja vidējās izglītības dokuments ir iegūts ārvalstīs, šis dokuments ir jāiesniedz ekspertīzei Akadēmiskās informācijas centram.

Vairāk par studiju izvēli un iespējām lasiet dzīves situācijā Studijas un mūžizglītība.

 

Ja izglītības dokuments iegūts ārzemēs un to vēlas izmantot studiju turpināšanai vai darbam nereglamentētās profesijās, tā ekspertīzi veic Akadēmiskās informācijas centrs (AIC). Plašāk AIC tīmekļa vietnē.

Ja izglītība un profesionālā kvalifikācija ir iegūta ārvalstīs un vēlas strādāt Latvijā reglamentētā profesijā (reglamentēto profesiju saraksts), tad jāveic profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procedūra.

Digitāli iespējams pieteikties Eiropas Savienībā iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai  māsas, farmaceita, fizioterapeita profesijā, izmantojot Eiropas Profesionālās kartes vietni.

 

Valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi tiek nodrošināti:

1. Jebkurai Latvijā sociāli apdrošinātai personai,
2. Latvijas pilsoņiem,
3. Latvijas nepilsoņiem,
4. Latvijā nodarbinātiem Eiropas Savienības, Īslandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices pilsoņiem (nodarbinātām vai pašnodarbinātām personām, tostarp viņu ģimenes locekļiem),
5. ārzemniekiem ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju,
6. bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu,
7. bērniem līdz 18 gadu vecumam, kā arī
8. Latvijas pilsoņu un Latvijas nepilsoņu dzīvesbiedrēm tiek nodrošināta valsts apmaksāta dzemdību palīdzība.

Lai saņemtu valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, personai jābūt iekļautai veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju reģistrā. To iespējams paveikt, vēršoties ar iesniegumu Nacionālajā veselības dienestā. Iesniegumu iespējams iesniegt arī brīvā formā.

Pēc tam, kad persona iekļauta veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju reģistrā, iedzīvotājam ir jāreģistrējas pie ģimenes ārsta, kurš turpmāk sniegs konsultācijas par veselības profilaksi un ārstēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā izsniegs nosūtījumu uz valsts apmaksātām ārsta-speciālista konsultācijām, diagnostiskajiem izmeklējumiem vai citu pakalpojumu saņemšanai.

Lai reģistrētos pie ģimenes ārsta vai reģistrētu savus nepilngadīgos bērnus vai aizbildniecībā esošās personas, izmantojiet Latvija.lv pieejamo e-pakalpojumu “Reģistrēties pie ģimenes ārsta” vai sazinieties ar izvēlētā ģimenes ārsta praksi.  Vairāk par ģimenes ārsta izvēli un pieteikšanos lasiet sadaļā “Informācija par ģimenes ārstu”.

Ja persona iepriekš bijusi reģistrēta pie konkrēta ģimenes ārsta, atgriežoties uz dzīvi Latvijā, informāciju par savu ģimenes ārstu var noskaidrot, izmantojot E-veselības portālā www.eveseliba.gov.lv sadaļā “Ģimenes ārsts un EVAK” – “Ģimenes ārsta dati” vai portālā Latvija.lv, izmantojot e-pakalpojumu “Reģistrēties pie ģimenes ārsta”.

Ja persona Latvijā plāno uzturēties īslaicīgi (piemēram, radu apciemojums, ceļojums, tūrisma brauciens), valstī, kurā persona ir apdrošināta (strādā, saņem pensiju u.c.) iespējams noformēt un Latvijā izmantot Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK). EVAK sniedz iespēju Latvijā saņemt nepieciešamo medicīnisko palīdzību tādā pašā apjomā un atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem kā vietējiem iedzīvotājiem. Vairāk par EVAK un pieteikšanos tai, lasiet sadaļā Kas jāzina, ja gadās saslimt ceļojot? un Ar veselību saistītie pakalpojumi, ja atrodaties ārvalstīs.

Ja strādājat vai saņemat pensiju citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Norvēģijā, Lihtenšteinā, Islandē vai Šveicē, bet dzīvojat Latvijā, tad, lai šeit saņemtu valsts apmaksātu veselības aprūpi, Jums jāuzrāda S1 veidlapa. S1 veidlapa apliecina iedzīvotāja vai viņa ģimenes locekļa tiesības saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpi dzīvesvietas valstī. Veidlapa jāuzrāda katru reizi, saņemot valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.

S1 veidlapu jānoformē valstī, kurā strādājat vai saņemat pensiju un pēc tam jāreģistrē Nacionālajā veselības dienestā.

Ārvalstniekam, kurš nav sociāli apdrošināts Latvijā, ir nepieciešama derīga veselības apdrošināšanas polise, kas garantē ar veselības aprūpi saistīto izdevumu segšanu Latvijā. Veselības apdrošināšanas polise jāuzrāda, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļauju. Polises derīguma termiņš nedrīkst būt mazāks par paredzamo uzturēšanās termiņu Latvijā, un tai jāgarantē vismaz šādi veselības aprūpes pakalpojumi:

1. neatliekamā medicīniskā palīdzība (NMP);
2. dzīvībai vai veselībai bīstama kritiska stāvokļa ārstēšana stacionārā;
3. transportēšana uz tuvāko ārstniecības iestādi abos iepriekšminētajos gadījumos;
4. transportēšana nogādāšanai atpakaļ izcelsmes valstī smagas slimības vai nāves gadījumā.

Par to, kā jārīkojas polises izmantošanas gadījumā, jāinteresējas attiecīgajā apdrošināšanas kompānijā. Par NMP brigādes izsaukumu pie ārvalstniekiem lasiet NMP tīmekļa vietnē.

Vairāk par veselības aprūpi lasiet dzīves situācijā Rīcība saslimšanas gadījumā un Informācija par manu vai bērnu veselību.

 

Autovadītāja apliecība, kas izsniegta kādā no Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalstīm, ir derīga transportlīdzekļa vadīšanai arī Latvijā līdz pat tās derīguma termiņa beigām. Ja vēlaties, apliecību, kas izdota kādā no ES vai EBTA dalībvalstīm, varat apmainīt pret Latvijas apliecību kādā no Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) klientu apkalpošanas centriem. Apliecības maiņa iespējama vien tad, ja pastāvīgi dzīvojat Latvijā. Nosacījumi autovadītāja apliecības izsniegšanai pieejami Ceļu satiksmes likumā. Vairāk par ārvalstīs izsniegtas apliecības maiņu, nepieciešamajiem dokumentiem lasiet šeit.

Kad vadītāja apliecībai beidzas derīguma termiņš, tā jāatjauno valstī, kur atrodas jūsu pastāvīgā dzīvesvieta. Dažādās dalībvalstīs izsniegtai apliecībai var būt atšķirīgs derīguma termiņš un atšķirties ierobežojumi vai īpaši noteikumi. Latvijā izsniegta autovadītāja apliecība ir derīga 10 gadus. Savukārt, ja esat ieguvis profesionālo kategoriju, tad jūsu vadītāja apliecības derīguma termiņš ir 5 gadi.

Ja apliecība izsniegta ārpus ES vai EBTA dalībvalstīm, tad apliecību transportlīdzekļa vadīšanai Latvijā var izmantot līdz 1 gadam no ierašanās brīža Latvijā. Vairāk par ārvalstīs izsniegtu autovadītāja apliecību un tās izmantošanu Latvijā lasiet CSDD tīmekļa vietnē. Ja persona Latvijā uzturas ilgāk par 1 gadu, tad apliecība ir jāapmaina, noteiktajā kārtībā nokārtojot vadīšanas eksāmenu CSDD. Pieteikšanās vieglā automobiļa vadīšanas eksāmenam iespējama elektroniski, izmantojot  e-CSDD platformu.

Ja esat ārvalstu pilsonis un Jums nav autovadītāja apliecības, informācija par to, kā iegūt autovadītāja apliecību Latvijā, pieejama CSDD tīmekļa vietnē. Atceraties, ka vadītāja apliecību izsniedz personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā. Visi nosacījumi autovadītāja apliecības izsniegšanai pieejami Ceļu satiksmes likumā.

1. Ārlietu ministrija (ĀM)
2. Ekonomikas ministrija (EM)
3. Tieslietu ministrija (TM)
4. Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA)
5. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA)
6. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP)
7. Nacionālais veselības dienests (NVD)
8. Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA)
9. Akadēmiskās informācijas centrs (AIC)
10. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC)
11. Uzņēmumu reģistrs (UR)
12. Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD)

Ceļošana

Kas jāievēro Latvijas valsts  piederīgajiem ārzemēs?

Paziņošana par dzīvesvietu vai deklarēšanās

Uzņēmējdarbības uzsākšana

Informācija par manu vai bērnu veselību

Darba zaudēšana un meklēšana

Studijas un mūžizglītība