Kā kļūt par mednieku. Apmācība un eksāmena kārtošana.

Lai kļūtu par mednieku, Valsts meža dienestā (VMD) jāsaņem mednieka apliecība.

Vispirms vajag iziet mednieku apmācības kursu. Šādus kursus par maksu piedāvā virkne apmācību veicēju, kuru sarakstu (ar informatīvu nozīmi) iespējams atrast VMD mājas lapā.  Kad kurss iziets, tiek saņemta izziņa par apmācību.

Pēc tam VMD jānokārto mednieka eksāmens – teorētiskā daļa un praktiskais šaušanas pārbaudījumu. VMD savā mājas lapā publicē mednieka eksāmenu norises laikus un vietas. Ar mednieka eksāmena jautājumiem un pārbaudes programmu var iepazīties VMD mājas lapā.

Pirms eksāmena kārtošanas:

                • VMD virsmežniecībai iesniedz iesniegumu mednieka eksāmenam (ne vēlāk kā piecas dienas pirms eksāmena);

                • samaksā valsts nodevu par eksāmena kārtošanu (to var izdarīt ar karti turpat VMD);

                • iesniegumam pievieno apmācības kursa izziņas kopiju, vienu fotogrāfiju un dokumentu, ka valsts nodeva samaksāta (ja tas nav izdarīts VMD).

Uz mednieka eksāmenu ierodas,

ņemot līdzi apmācības kursa izziņas oriģinālu, pasi vai ID karti.

Kad sekmīgi nokārtota eksāmena teorētiskā daļa, seko praktiskais pārbaudījums šautuvē – šaušana ar gludstobra medību ieroci (bisi).

Eksāmena rezultātus VMD paziņo uz vietas. Ja eksāmens veiksmīgi nokārtots, var saņemt mednieka apliecību, ko VMD izsniedz 15 darba dienu laikā (jāsamaksā valsts nodeva par apliecības izsniegšanu). Eksāmena rezultāti ir derīgi trīs gadus – ja šajā laikā mednieka apliecību neizņem, mednieka eksāmens jāliek atkārtoti.

Ja mednieks vēlas pirmo reizi iegādāties vītņstobra medību ieroci (karabīni), jākārto atsevišķs šaušanas pārbaudījums ar karabīni un medniekam jābūt vismaz 21 gadu vecam. Pirms pārbaudījuma vajag VMD virsmežniecībai iesniegt iesniegumu eksāmenam šaušanā ar vītņstobra ieroci un samaksāt valsts nodevu.

Mednieka apliecība dod tiesības iegādāties medību šaujamieroci (bisi vai karabīni). Lai saņemtu ieroča iegādei vajadzīgos dokumentus, vajag vērsties Valsts policijā.

Kā kļūt par medību vadītāju

Medības ar dzinējiem vai traucēšanu (dzinējmedības) nedrīkst organizēt bez medību vadītāja. Lai mednieks varētu vadīt dzinējmedības, viņam Valsts meža dienestā (VMD) jāsaņem medību vadītāja apliecība.

Vispirms jāsaņem mednieka apliecība, un tad VMD nepieciešams nokārtot medību vadītāja eksāmenu, ko ir tiesības darīt medniekiem ar trīs gadu stāžu. Medību vadītāja eksāmenam var sagatavoties patstāvīgi. VMD savā mājas lapā publicē medību vadītāja eksāmenu norises laikus un vietas. Ar medību vadītāja eksāmena jautājumiem un pārbaudes programmu var iepazīties VMD mājas lapā.

Pirms eksāmena kārtošanas:

            • VMD virsmežniecībai iesniedz iesniegumu medību vadītāja eksāmenam (ne vēlāk kā piecas dienas pirms eksāmena);

            • samaksā valsts nodevu par eksāmena kārtošanu (to var izdarīt ar karti turpat VMD);

            • iesniegumam pievieno vienu fotogrāfiju un dokumentu, ka valsts nodeva samaksāta (ja tas nav izdarīts VMD).

Uz medību vadītāja eksāmenu ierodas, ņemot līdzi pasi vai ID karti.

Eksāmena rezultātus VMD paziņo uz vietas. Ja eksāmens veiksmīgi nokārtots, var saņemt medību vadītāja apliecību, ko VMD izsniedz 15 darba dienu laikā (jāsamaksā valsts nodeva par apliecības izsniegšanu). Eksāmena rezultāti ir derīgi trīs gadus – ja šajā laikā medību vadītāja apliecību neizņem, eksāmens jāliek atkārtoti.

Mednieka sezonas karte

Mednieka sezonas karte ir dokuments, kas konkrētajā medību sezonā dod tiesības medīt ar medību ieročiem un medību rīkiem (lamatām).

! Bez sezonas kartes medīt aizliegts.

Mednieka  sezonas kartes medniekiem izsniedz Valsts meža dienesta (VMD) mežniecības pēc pieprasījuma. Var pieprasīt un saņemt mednieka sezonas karti arī par citu mednieku (medniekiem). Sezonas karti var saņemt jebkurā mežniecībā.

Lai saņemtu mednieka sezonas karti, ir jāsamaksā valsts nodeva (to var izdarīt ar bankas karti turpat VMD). Nodevas atvieglojumi ir piešķirti:

                • vecuma un izdienas pensionāriem;

                • personām ar I vai II invaliditātes grupu;

                • valsts akreditēto augstākās izglītības iestāžu pilna laika studentiem.

Lai saņemtu mednieka sezonas karti, vajadzīga:

                •mednieka apliecība;

                •dokuments, kas apliecina valsts nodevas samaksu (ja tas nav izdarīts VMD);

                •dokuments, kas apliecina pensionāra vai pilna laika studenta statusu.

Mednieka sezonas karti var saņemt elektroniski un parakstītu ar drošu elektronisko parakstu. Lai to izdarītu:

                •samaksā valsts nodevu;

                •elektroniski aizpilda pieprasījumu;

                •pieprasījumu, maksājuma uzdevumu (un pensionāra vai studenta statusu apliecinoša dokumenta kopiju, ja vajadzīgs) nosūta uz mežniecības e-adresi vai e-pasta adresi.

Valsts meža dienests 30 dienu laikā pārbauda mednieka apliecības derīgumu un izsniedz elektroniski parakstītu mednieka sezonas karti, nosūtot to uz e-adresi vai pieprasījumā norādīto e-pasta adresi. Mednieks elektronisko mednieka sezonas karti izdrukā un medību laikā uzrāda pēc pieprasījuma.

Ja mednieka sezonas karte ir pazaudēta, tad medniekam ir divas iespējas:

                •doties uz tuvāko mežniecību un iegādāties jaunu mednieka sezonas karti, atkārtoti samaksājot valsts nodevu;

                •doties uz tuvāko virsmežniecību un iesniegt iesniegumu ar paskaidrojumu. Virsmežzinis izskatīs iesniegumu par mednieka sezonas kartes dublikāta izsniegšanu.

VMD iesaka iegādāties mednieka sezonas karti elektroniski un glabāt to savā datorā. Tad nozaudēšanas gadījumā sezonas karti vienkārši izdrukā atkārtoti.

Kā Latvijā var medīt ārzemnieks

Ārzemniekam, ja viņš vēlas medīt Latvijā, Valsts meža dienestā (VMD) jāsaņem atļauja ārzemniekam medīt Latvijas teritorijā. Lai saņemtu šo atļauju, ārzemniekam jābūt tiesīgam medīt savā valstī.

Atļaujas saņemšanai vajadzīgs:

            •iesniegums VMD virsmežniecībai, kurā norāda ārzemnieka vārdu, uzvārdu un laikposmu, cik ilgi viņš medīs Latvijā;

            •kopija no dokumenta, kas apliecina, ka ārzemnieks ir tiesīgs medīt savā valstī;

            •samaksāta valsts nodeva atļaujas saņemšanai.

Atļaujas ārzemniekam medīt Latvijas teritorijā VMD izsniedz uz vienu dienu, uz laiku līdz 10 dienām vai uz visu medību sezonu. Attiecīgi atšķiras arī samaksājamās valsts nodevas apmērs. Atļauju ārzemniekam medīt Latvijas teritorijā VMD izsniedz trīs darba dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

Medību līgumi un iecirkņi

Medību līgums

Medību tiesības pieder zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam. Šīs tiesības īpašnieks/valdītājs var izmantot pats vai ar rakstisku medību līgumu nodot citai personai. Medību līgums jāreģistrē Valsts meža dienestā (VMD). Medību līgumu slēdz uz termiņu, kas nav īsāks par vienu gadu.

Medību līgumu var slēgt:

                • zemes vienībā, kurai piešķirts kadastra apzīmējums;

                • zemes vienības daļā, ja līgumā ir precīzi norādītas tās robežas, kas kartogrāfiski attēlotas Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmā.

Medību līgumā ietver:

                •ziņas par personām, kas slēdz līgumu (fiziskai personai – vārds, uzvārds, personas kods un deklarētās dzīvesvietas adrese; juridiskai personai – nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese);

                •līguma priekšmets - medību tiesības konkrētajā zemes vienībā vai tās daļā esošajās medību platībās, norādot zemes vienības kadastra apzīmējumu un īpašuma nosaukumu;

                •līgumslēdzēju pušu tiesības un pienākumi (tai skaitā savvaļas medījamo dzīvnieku postījumu novēršanai);

                •līguma darbības termiņu (ne īsāk par vienu gadu);

                •nosacījumus, pie kādiem līgums tiek izbeigts (lauzts) vai pagarināts.

Medību iecirknis

Limitētos medījamos dzīvniekus (aļņus, staltbriežus, stirnas, mežacūkas, vilkus, lūšus, medņus un rubeņus) atļauts medīt tikai medību iecirknī, kas reģistrēts Valsts meža dienestā (VMD). Šim iecirknim jābūt ar noteiktu minimālo platību atkarībā no dzīvnieku sugas, ko paredzēts medīt. Persona, kurai reģistrēts medību iecirknis, kļūst par medību tiesību lietotāju.

Lai reģistrētu medību iecirkni (vai veiktu izmaiņas informācijā par to saistībā ar jauna medību līguma reģistrāciju), medību tiesību īpašnieks vai persona, kas medību tiesības ieguvusi ar līgumu, iesniedz VMD iesniegumu.

Iesniegumam pievieno dokumentus, kas apliecina medību tiesības:

                •tiesisko valdījumu apliecinošu dokumenta kopiju (ja medību tiesības izmanto tiesiskais valdītājs);

                •medību līgumu vai tā notariāli apliecinātu kopiju (ja medību tiesības izmanto persona, kurai tās nodotas ar līgumu);

                •pilnvaru vai tās kopiju (ja medību līgums slēgts, pamatojoties uz pilnvarojumu).

Reģistrējot medību iecirkni vai aktualizējot reģistrēto informāciju, medību tiesību lietotājs nosaka atbildīgo personu, kas medību laikā atbild par mednieku atrašanās vietas koordinēšanu medību iecirknī. Informāciju par šo personu (vārdu, uzvārdu, deklarēto dzīvesvietas adresi un kontakttālruņa numuru) iesniedz VMD.

Minimālās medību iecirkņu platības:

                • aļņiem – 2500 ha (meža zeme, krūmāji un purvi);

                • staltbriežu buļļiem – 2000 ha (meža zeme, krūmāji un purvi);

                • staltbriežu govīm un teļiem – 1000 ha (meža zeme, krūmāji un purvi);

                • mežacūkām – 1000 ha (tai skaitā vismaz 200 ha meža zemes);

                • stirnām – 200 ha (meža un lauksaimniecības zeme).

Medību atļaujas un trofejas

Medību atļaujas un marķieri

Lai varētu medīt limitētos medījamos dzīvniekus (aļņus, staltbriežus, stirnas un mežacūkas), vajag saņemt medību atļauju ar marķieri,  kam ir unikāls numurs. Medību atļaujas ar marķieriem izsniedz Valsts meža dienests (VMD).

Medību atļaujas ar marķieriem izsniedz medību tiesību lietotājam, kam ir reģistrēts medību iecirknis. Pirms medību atļauju un marķieru saņemšanas jāsamaksā valsts nodeva.

Pēc dzīvnieka nomedīšanas tā liemenī jānostiprina marķieris. Marķieri liemenī nostiprina tā, lai to varētu redzēt un nevarētu noņemt. Marķieri no liemeņa drīkst noņemt tikai tad, kad aizpildīta informācija par izlietotajām medību atļaujām.

Informāciju par izlietotajām medību atļaujām ar marķieriem viena mēneša laikā pēc medībām iesniedz VMD. Ja to nedara, tad jaunas medību atļaujas ar marķieriem netiek izsniegtas.

Atļauja vilka vai lūša nomedīšanai

Pieļaujamo vilku un lūšu nomedīšanas apjomu katrā medību sezonā nosaka Valsts meža dienests (VMD).

Medību vadītājs katra vilka vai lūša nomedīšanas vietā aizpilda aktu par vilka vai lūša nomedīšanu un vienas darba dienas laikā informē par to VMD. Pamatojoties uz šo aktu, pēc valsts nodevas samaksas VMD izsniedz vilka vai lūša medību atļauju personai, kurai pieder medījums.

Medību trofejas un to izvešana no Latvijas

Medību trofejas ir medījamo dzīvnieku ragi kopā ar galvaskausu (augšžokli vai pieres kaulu), ilkņi, galvaskausi un ādas. Medību trofeju izvešanai no Latvijas nav speciālu noteikumu vai maksājumu, ja neskaita ES likumdošanu un starptautiskās konvencijas.

Atļaujas prasītājam jāspēj pierādīt medību trofejas likumīgu ieguvi. Pēc pieprasījuma Valsts meža dienests (VMD) var sagatavot izziņu, kas apliecina trofejas legālu izcelsmi, taču šāds dokuments nav obligāts.

Vilka vai lūša trofejas gadījumā jāiesniedz pieteikums Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP), lai varētu saņemt trofejas CITES sertifikātu.

Atļauja medījamo dzīvnieku turēšanai nebrīvē

Medījamos dzīvniekus nebrīvē atļauts turēt ar Valsts meža dienesta (VMD) izsniegtu atļauju. Nemedījamos dzīvniekus nebrīvē atļauts turēt ar Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) atļauju, un par to tiek informēts VMD.

Lai saņemtu atļauju turēt nebrīvē medījamos dzīvniekus, meža īpašnieks / tiesiskais valdītājs (vai tā pilnvarota persona) iesniedz iesniegumu VMD virsmežniecībai, kuras teritorijā plānots turēt dzīvniekus. Ja iesniegumu iesniedz persona, kas nav meža īpašnieks/valdītājs, tad tam pievieno dokumentus, kas apliecina tiesības rīkoties zemes platībās.

Iesniegumā tiek ietverta šāda informācija:

                • nebrīvē turamo dzīvnieku suga (sugas);

                • zemes vienību numuri, kurās plānots turēt dzīvniekus;

                • informācija par audzēšanas zonām (intensīvā/ekstensīvā). Ja vajag, pievieno zonu kartogrāfisko materiālu;

                • nebrīvē turamo īpatņu skaits sadalījumā pa audzēšanas zonām;

                • informācija, kur tiks iegūti nebrīvē turamie dzīvnieki;

                • informācija par Valsts vides dienesta izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem.

Valsts meža dienests 10 darba dienu laikā pēc iesnieguma reģistrācijas izsniedz atļauju vai informē iesniedzēju par atbildes sniegšanas termiņu.

Ar medījamiem dzīvniekiem saistīti negadījumi vai postījumi

Kā rīkoties, ja medījamais dzīvnieks notriekts vai atrasts beigts

Ja atrasts beigts medījamais dzīvnieks, par to nekavējoties vajag ziņot Valsts meža dienestam (VMD). Ja ir aizdomas, ka dzīvnieks nobeidzies no infekcijas slimības, par to nekavējoties vajag ziņot arī Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD).

Ja dzīvnieks notriekts ceļu satiksmes negadījumā, par to ziņo policijai pa tālruni 110. Notriekto dzīvnieku nedrīkst piesavināties. Par sadursmi ar savvaļas dzīvnieku vēlams informēt arī Valsts meža dienestu (to var izdarīt arī policijas pārstāvis). Tāpat jārīkojas, ja notriektais dzīvnieks vēl ir dzīvs. Ja iespējams, jāsagaida atbildīgo dienestu ierašanās, kas pieņems lēmumu, kā rīkoties ar dzīvnieku.

Gadījumā, ja pamana uz ceļa notriektu dzīvnieku, kas apdraud satiksmes drošību, to iespēju robežās var novākt no braucamās daļas, taču tas nav noteikts kā pienākums. Galvenais šādā situācijā ir nepakļaut briesmām pašam sevi. Notriekto dzīvnieku nedrīkst piesavināties. Dzīvnieka savākšanu organizē pašvaldība, kuras teritorijā dzīvnieks notriekts.

Ja savvaļas dzīvnieks notriekts uz valsts nozīmes ceļa, var sazināties ar VSIA “Latvijas Valsts ceļi” Satiksmes informācijas centru pa diennakts tālruni +371 80005555 vai e-pastu sic@lvceli.lv. Var ziņot arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) pa tālruni 112. Gadījumā, ja  tiks paziņots vienai institūcijai, tā nodos šo informāciju atbildīgajam dienestam.

Medījamo dzīvnieku nodarītie postījumi

Ja konstatēti medījamo dzīvnieku nodarītie postījumi, vispirms vajadzētu sazināties ar medniekiem, kuri ir tiesīgi medīt šajās platībās, un risināt šo problēmu savstarpēju sarunu ceļā. Ja tas neizdodas, tad par postījumiem iesniedz iesniegumu pašvaldības medību koordinācijas komisijai.

Iesniegumu iesniedz zemes īpašnieks (tiesiskais valdītājs), zemes nomnieks (apsaimniekotājs) vai ganāmpulka īpašnieks (turētājs):

! Ja iesniegumu iesniedz zemes nomnieks (apsaimniekotājs), tam pievieno nomas (apsaimniekošanas) līguma kopiju.

Medību koordinācijas komisija pārbauda dabā iesniegumā minētos postījumus un veiktos aizsardzības pasākumus. Pēc tam komisija izvērtē postījumu apjomu, pakāpi un nodarīto zaudējumu apjomu, kā arī nosaka pasākumus postījumu ierobežošanai vai likvidēšanai.

Ministru kabineta noteikumi Nr.421 Medību noteikumu 1.pielikums - Medību pārskats

Ministru kabineta noteikumi Nr.421 Medību noteikumu 2.pielikums - Nomedīto dzīvnieku reģistrācijas žurnāls

Ministru kabineta noteikumi Nr.421 Medību noteikumu 3.pielikums - Informācija par izlietotajām medību atļaujām

Ministru kabineta noteikumi Nr.421 Medību noteikumu 4.pielikums - Akts par vilka/lūša nomedīšanu

Ārzemju diploma atzīšana

Personas drošība un sabiedriskā kārtība

Pieaugušo izglītība un mūžizglītība