Lai izvairītos no nepatīkamiem starpgadījumiem ceļojumu laikā un nepakļautu sevi riskam, Ārlietu ministrija iesaka iepazīties ar informāciju par valstīm vai atsevišķām to teritorijām, kā arī ieteicamajiem piesardzības pasākumiem pirms ceļojuma un tā laikā.

Ministrijas tīmekļa vietnē pieejams saraksts ar informāciju par valstīm, kurā, izvēloties galamērķa valsti, iespējams iepazīties ar ieteikumiem un brīdinājumiem ceļotājiem.

Ikvienam, šķērsojot valsts robežu, nepieciešams ņemt līdzi derīgu pasi (vai personas apliecību (eID karti), ja ceļojat Šengenas zonas ietvaros). Pirms ceļojuma sazinieties ar konkrētās ārvalsts vēstniecību, lai noskaidrotu, kādam jābūt pases derīguma termiņam, ieceļojot valstī.

Ceļošanai ir derīgas visas Latvijas pilsoņu un nepilsoņu pases, izņemot:

• Latvijas pilsoņu pases, kas izdotas līdz 2002.gada 30.jūnijam (ar ielīmētu fotokartīti);
• Latvijas pilsoņu un nepilsoņu pases, kas izsdotas ar derīguma termiņu 50 gadi.

Latvijas pilsoņu un nepilsoņu pases, kas nav derīgas ceļošanai, līdz to derīguma termiņa beigām ir izmantojamas, lai apliecinātu savu identitāti Latvijā.

Pase vai personas apliecība (eID karte) nav derīga ceļošanai, ja:

• ir mainījies personas vārds vai uzvārds (vai citas pasē vai personas apliecībā norādītās ziņas);
• pases vai personas apliecības turētājs ir rakstveidā paziņojis par šī dokumenta zudumu;
• dokuments ir bojāts;
• beidzies dokumenta derīguma termiņš.

Ja esat pazaudējis vai jums ir nozagta personas apliecība un tajā ir iekļauti sertifikāti, kas pēc jūsu vēlēšanās ir tikuši aktivizēti, jums nekavējoties jāsazinās ar uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) palīdzības dienestu pa tālruni +371 67108787 un jālūdz sertifikātu darbības apturēšana. Palīdzības dienesta operators, lai pārliecinātos par Jūsu identitāti, uzdos slepeno jautājumu, kuru būsiet norādījis(-usi) noformējot iesniegumu personas apliecības izsniegšanai.

Līdzīgi ir jārīkojas, ja Jums ir pamatotas aizdomas, ka Jūsu personas apliecība ir nonākusi citas personas rīcībā un elektroniskā paraksta radīšanas dati ir izmantoti bez Jūsu ziņas. Apturētu sertifikātu darbības atjaunošanu Jūs varat pieprasīt tikai klātienē PMLP nodaļā vai Latvijas diplomātiskajā pārstāvniecībā ārvalstīs.

Ja pase vai personas apliecība ir pazudusi, nolaupīta vai sabojāta un personas rīcībā nav derīga dokumenta, lai atgrieztos atpakaļ Latvijā, pārstāvniecībā ārvalstīs tiek izsniegta atgriešanās apliecība.

Informāciju par atgriešanās apliecību izsniegšanu sniedz Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments. Informāciju Latvijā var saņemt Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā:

• 8000 5905 - bezmaksas informatīvais tālrunis ceļotājiem;
• +371 67015905 - zvaniem no ārvalstīm;
• +371 26337711 diennakts dežūrtālrunis ārkārtas situācijās: nāves gadījumi, smagas saslimšanas, katastrofas utml.

Atgriešanās apliecība pēc atgriešanās Latvijā nekavējoties jānodod Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. 

Vairāk informācijas par personu apliecinoša dokumenta saņemšanu, video pamācību par to, kā pieteikties dokumenta izsniegšanai elektroniski, kā arī par rīcību, ja dokuments nozaudēts, lasiet  dzīves situācijā “Pases un eID kartes“.

Pirms došanās ceļā, noteikti būtu jānoskaidro, vai, braucot uz izvēlēto valsti (ņemot vērā apmešanās ilgumu un brauciena mērķi), nepieciešama vīza. Ārlietu ministrijas tīmekļa vietnē ir pieejams valstu saraksts, uz kurām iespējams doties bez vīzas vai, pirms ceļojuma saņemot elektronisko ieceļošanas atļauju. Ja vīza tomēr nepieciešama, vērsieties konkrētās valsts pārstāvniecībā, lai noskaidrotu pieteikšanās prasības, procesu un izmaksas. Ārlietu ministrijas tīmekļa vietnē pieejams Ārvalstu diplomātiskā korpusa sastāvs un kontaktinformācija (angļu valodā), kuru varat izmantot, lai sazinātos ar valsts pārstāvniecību un noskaidrotu interesējošo informāciju.

Ja ceļojuma laikā konstatējat, ka esat bez derīga ceļošanas dokumenta – esat pazaudējis savu pasi vai personas apliecību (eID karti) (vai tā Jums ir nozagta), vai ceļojuma laikā esat sapratis, ka ir beidzies pases vai eID kartes derīguma termiņš:

• nekavējoties sazinieties ar savas valsts konsulātu vai vēstniecību;
• ja esat valstī, kurā nav Jūsu valsts konsulāta vai vēstniecības, varat lūgt konsulāro aizsardzību jebkuras citas ES valsts konsulātam vai vēstniecībai.

Vairāk par rīcību gadījumā, kad, atrodoties ārvalstīs, radušās problēmas ar pasi vai eID karti, lasiet dzīves situācijas apraksta “Kas jāievēro Latvijas valstspiederīgajiem ārzemēs?” sadaļā “Ko darīt, ja, atrodoties ārzemēs, rodas problēmas ar pasi vai personas apliecību (eID karti)?“.

Ar spēkā esošiem noteikumiem un pieejamo informāciju valstī, kuru atstājat, un valstī, uz kuru dodaties, iespējams iepazīties šeit.

Ceļojuma laikā Jums jābūt līdzi derīgam ceļošanas dokumentam, jo, lai arī ES valstu starpā netiek veikta robežkontrole, ārkārtas apstākļos tā var tikt atjaunota. Kā arī jāņem vērā, ka uzturēšanās ārvalstīs bez derīgiem ceļošanas dokumentiem var būt sodāma. Soda apmērs dažādās valstīs var būt atšķirīgs.

Ja ceļojat kopā ar bērnu, bērnam līdzi jābūt derīgam ceļošanas dokumentam – pasei vai Latvijas pilsoņa personas apliecībai (eID kartei). Pirms ceļojuma jāpārliecinās, vai Latvijā izdotiem papildus dokumentiem (dzimšanas apliecībai, pilnvarai, bāriņtiesas lēmumam u.tml.) uzrādīšanai ārvalstu amatpersonām nepieciešams tulkojums un dokumenta īstuma apliecinājums. Par šiem jautājumiem sazinieties ar attiecīgās ārvalsts diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību.

Ja bērns ceļo viens (tas ir atļauts sasniedzot obligātās izglītības vecumu- 5 gadus) vai kopā ar pieaugušajiem, kas nav viņa likumīgie aizbildņi, papildus var būt vajadzīga notariāli apliecināta vecāku piekrišana (pietiek ar viena vecāka, kurš ir Latvijas valsts piederīgais) bērna patstāvīgai ceļošanai vai ceļošanai pilnvarotas personas pavadībā. Piekrišanu jāparaksta bērna vecākiem, vienam no vecākiem vai likumīgajam(-iem) aizbildnim(-ņiem). Bērnam, ceļojot vienam vai pilnvarotas personas pavadībā, notariāli apstiprināta piekrišana ir obligāta, izbraucot no Šengenas zonas, piemēram, dodoties uz Krieviju, Baltkrieviju u.c. trešajām valstīm. Ceļojot uz Šengenas zonas vai ES valstīm šāda piekrišana nav obligāta.

Ja bērns izceļo no Latvijas un dodas uz trešajām valstīm (ārpus ES un Šengenas zonas), papildus dokumenti ir nepieciešami tikai bērnam, kurš ir Latvijas piederīgais (Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, bezvalstnieks, kam piešķirts bezvalstnieka statuss Latvijas Republikā). Detalizēta informācija par nepieciešamajiem dokumentiem bērna izceļošanai no Latvijas pieejama Valsts robežsardzes tīmekļa vietnē.

Tomēr jebkurā gadījumā, ja bērns neceļo kopā ar vecākiem, ieteicams noformēt notariāli apliecinātu pilnvaru bērna pārstāvībai ārkārtas situācijās. Vecāku pienākums ir nodrošināt bērnam pilnvaroto pārstāvi, kurš par bērnu rūpēsies un pārstāvēs viņa intereses, piemēram, medicīnas iestādēs (ja bērnam būs nepieciešama medicīniskā palīdzība, ārsts to nedrīkstēs sniegt bez pilnvarotās personas vai vecāku piekrišanas). Šāda pilnvara noformējama pie zvērināta notāra Latvijā klātienē vai videokonferences režīmā (ja personai ir Latvijas elektroniskais paraksts) vai Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs.

Ja bērns ceļo kopā ar vienu vecāku, kurš ir Latvijas valsts piederīgais, bērnam nav nepieciešama notariāli apliecināta otra vecāka piekrišana.
Ja bērns tiek izvests no valsts nevis ceļošanas nolūkā, bet uz pastāvīgu dzīvi citā valstī, šāds lēmums jāsaskaņo ar otru vecāku. Ja tiesa ar tās nolēmumu ir noteikusi bērna dzīvesvietu ārvalstī, tad vecākam, kurš izved bērnu uz pastāvīgu dzīvi šajā valstī, nav nepieciešama otra vecāka piekrišana. Ja viens no vecākiem uzskata, ka otrs vecāks aizvedis vai nelikumīgi aiztur viņu kopīgo bērnu ārvalstīs, viņš/viņa var iesniegt Tieslietu ministrijā (TM) pieprasījumu par bērna atgriešanos Latvijā vai pieprasījumu par saskarsmes tiesību nodrošināšanu ar bērnu. Plašāka informācija pieejama TM tīmekļa vietnē – šeit un šeit.

Valstīm, kurās bērns ieceļo, tai skaitā tranzītvalstīm, ir tiesības izvirzīt savas prasības nepilngadīgu ārvalstnieku ieceļošanai. Šādas papildu prasības var būt noteiktas, ja citās ES vai Šengenas valstīs ir atjaunota robežpārbaude uz iekšējām robežām, kā arī citos gadījumos. Tāpat savas prasības tiesīgi noteikt pasažieru pārvadātāji, piemēram, aviokompānija, ar ko ceļo bērns. Tādēļ vecākiem pirms ceļojuma jāpārliecinās, vai valsts, uz kuru vai caur kuru ceļos bērns, vai attiecīgais pasažieru pārvadātājs nav noteicis papildu prasības saistībā ar bērna ceļošanu. Pirms bērns dodas ceļā, pārbaudiet noteikumus, kas ir spēkā izceļošanas un galamērķa valstī. Ar informāciju par kārtību konkrētās ES valstīs iespējams iepazīties šeit. Tāpat informācijas iegūšanai ieteicams vērsties attiecīgās valsts iestādēs, vēstniecībā vai konsulātā.

Ja, atrodoties ārvalstīs, esat nonācis ārkārtas situācijā (nāves gadījumi, smagas saslimšanas, katastrofas u.tml.), saņemt palīdzību iespējams:

• zvanot Ārlietu ministrijas Konsulārajam departamentam darba dienās laikā no plkst.9:00 līdz plkst. 17:00 – +371 67015905;
• zvanot uz Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta diennakts dežūrtālruni: +371 26337711;
• rakstot uz ĀM  e-adresi;
• rakstot uz e-pastu: palidziba@mfa.gov.lv.

Lai pasargātu sevi, savu mantu un veselību ceļojot, noteikti jāpadomā par apdrošināšanu. Ceļojumu apdrošināšanu plašā klāstā piedāvā daudzas apdrošināšanas kompānijas, un uz ceļojuma laiku to iespējams noformēt elektroniski kompāniju īmekļa vietnēs, kā arī filiālēs uz vietas. Ceļotājiem ieteicama apdrošināšana, kas sedz arī repatriācijas izdevumus uz mītnes zemi, personas nāves vai smagas saslimšanas gadījumā.

Ceļojot noteikti vērts izsvērt arī visus ar veselību saistītos riskus pēkšņas slimības, traumas utt. gadījumā. Šādās situācijās ļoti noderīga ir Eiropas veselības apdrošināšanas karte jeb EVAK, kas apliecina Jūsu tiesības saņemt nepieciešamo vai neatliekamo veselības aprūpi tādā pašā apjomā, kā tā tiek nodrošināta attiecīgās valsts iedzīvotājiem.

EVAK ir plastikāta karte, kas apliecina, ka persona ir Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts (Īslandes, Norvēģijas, Lihtenšteinas) vai Šveices Konfederācijas iedzīvotājs un savā valstī ir sociāli apdrošināts.

EVAK kartei iespējams pieteikties:

1. elektroniski, portālā E-veselība – Mans EVAK;
2. izmantojot e-pakalpojummu Pieteikt Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK);

1. nosūtot ar drošu   elektronisko parakstu parakstītu pieteikuma veidlapu uz NVD  e-adresi vai nvd@vmnvd.gov.lv;
2. klātienē NVD;
3. pa pastu (nosūtot iesnieguma veidlapu) uz NVD.

EVAK tiek izsniegta bez maksas un ir derīga trīs gadus. Pēc kartes derīguma termiņa beigām (vai viena mēneša laikā pirms spēkā esošās EVAK derīguma termiņa beigām) jaunu karti varat saņemt bez maksas.

Būtisks veselības garants ir vakcinācija. Šajā tīmekļa vietnē pieejams valstu saraksts, kurā iespējams uzzināt par nepieciešamajām vakcīnām valstī un reģionā.

Konsulārais reģistrs ir Ārlietu ministrijas pārziņā esoša informācijas sistēma, kurā var reģistrēties jebkurš Latvijas iedzīvotājs, kam ir Latvijas pase un kurš plāno doties uz ārvalstīm ceļojumā, kas nepārsniedz sešus mēnešus. Reģistrēšanās Konsulārajā reģistrā sniegs iespēju nepieciešamības gadījumā operatīvi saņemt konsulāro palīdzību ārkārtas situācijās.

Reģistrēties Konsulārajā reģistrā iespējams:

1. izmantojot e-pakalpojummu Elektroniska reģistrēšanās konsulārajā reģistrā;

1. nosūtot ar drošu   elektronisko parakstu parakstītu pieteikuma veidlapu uz ĀM  e-adresi vai pasts@mfa.gov.lv;
2. mobilajā lietotnē “Ceļo droši” (iOS lietotājiem un Android lietotājiem).

Vienlaikus iespējams iesniegt informāciju par cilvēkiem, ar ko ceļosiet kopā, apmešanās vietām, kontaktpersonām, apdrošināšanu, utt.

Latvijai ārvalstīs ir 47 diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības, kurās iespējams vērsties, ja nepieciešama konsulārā palīdzība. Detalizētu informāciju par to, kādos gadījumos Latvijas pārstāvniecības var palīdzēt, meklējiet Ārlietu ministrijas tīmekļa vietnē.

Informāciju par Jums nepieciešamo pārstāvniecību varat skatīt Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas tīmekļa vietnē.

Ārkārtas situācijās ārvalstīs (zudis ceļošanas dokuments, smaga slimība vai nāve, aizturēšana u.tml.) aicinām nekavējoties zvanīt uz Konsulārā departamenta diennakts tālruni: +371 26337711.

Mobilā lietotne „Ceļo droši” (iOS lietotājiem un Android lietotājiem) noderēs ikvienam, kurš plāno doties tuvākā vai tālākā braucienā uz ārvalstīm. Tā palīdzēs veiksmīgi sagatavoties braucieniem, brīdinās par iespējamiem riskiem, kā arī norādīs, kur meklēt palīdzību ārkārtas situācijās.

Lietotne ietver:

1. ieteikumus ceļotājiem (par nepieciešamajiem dokumentiem, drošību, apdrošināšanu, u.tml.);
2. brīdinājumus par riskiem (par drošības situāciju ārvalstīs, ieteikumus darba meklētājiem ārvalstīs, informāciju par cilvēktirdzniecību, fiktīvajām laulībām, narkotisko vielu pārvadāšanu);
3. ceļojumu plānotāja funkciju atgādinājumus par svarīgākajiem uzdevumiem gatavojoties braucienam;
4. Latvijas pārstāvniecību un goda konsulu kontaktus un informāciju par palīdzību ārkārtas situācijās;
5. ātras un ērtas saziņas iespējas ar Latvijas Ārlietu ministrijas Konsulāro dienestu ārkārtas situācijās 24/7 režīmā.

Lai izvēlētais ceļojums būtu veiksmīgs un bez nepatīkamiem pārsteigumiem, svarīgi zināt, ka izvēlētais tūrisma operators, tūrisma aģents un/vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs ir:

Jums ir iespēja elektroniski un bez maksas pārliecināties par tūrisma pakalpojumu sniedzēju datiem Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Tūrisma aģentu un operatoru datubāzē.

Ja vēlaties pārvadāt mājdzīvnieku (suni, kaķi vai sesku) nekomerciālos nolūkos ārpus valsts, to Eiropas Savienības robežās atļauts darīt, ja dzīvniekam ir:

1. identifikācija – mikroshēma;
2. Eiropas Savienības parauga pase;
3. derīga vakcinācija pret trakumsērgu;
4. suņiem, kas tiek vesti uz Īriju, Lielbritāniju, Somiju, Maltu – attārpošana  pret Echinococcus multilocularis lenteņiem;
5. dzīvniekam ir jābūt reģistrētam Lauksaimniecības datu centra vienotajā datu bāzē.

Vairāk informācijas par prasībām, ceļojot ar dzīvnieku, lasiet dzīves situācijā Mājdzīvnieku reģistrācija un labturība.

Plašāku informāciju par dzīvnieku izvešanu no valsts, ievešanu Latvijā un ar to saistīto nepieciešamo dokumentāciju varat atrast:

Pārtikas un veterinārā dienesta un Lauksaimniecības datu centra tīmekļa vietnē, kā arī informatīvajā materiālā Kas jāzina, ja ceļojumā dodies kopā ar savu lolojumdzīvnieku.

Eiropas Savienībā

Cilvēka pārvietošanās un personīgā patēriņa preču pārvadāšana Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) dalībvalstu, kā arī Andoras, Sanmarīno un Šveices starpā netiek ne kontrolēta, ne uzraudzīta. Tā kā Latvija ietilpst Šengenas zonā, tad preču un personu pārvietošanos normatīvie dokumenti neierobežo.

Jāņem vērā, ka normatīvajos aktos ir noteiktas atsevišķas preču grupas, kurām ir noteikti pārvietošanas un ievedamo apjomu ierobežojumi, piemēram:

1. tabakas izstrādājumi,
2. alkohols,
3. kafija,
4. bezalkoholiskie dzērieni.

VID tīmekļa vietnes sadaļā Ceļojot ES var iepazīties ar informāciju par šiem ierobežojumiem.

Kaut arī pārtikas produktu pārvadāšana ES teritorijā netiek kontrolēta, vispārīgie ierobežojumi var būt saistīti ar iespējamo slimību risku, ja kādā no dalībvalstīm ir bijis augu vai dzīvnieku slimības uzliesmojums. Tās ir izņēmuma situācijas. Tas nozīmē, ka uz un no šīm zonām ir ierobežota cilvēka un dzīvnieku pārvietošanās, dzīvnieku izcelsmes produkcijas pārvadāšana.

Ārpus Eiropas Savienības

Atgriežoties Latvijā no valsts, kas atrodas ārpus ES, un vedot dažādas ceļojumā iegādātas preces, ir jāievēro preču pārvietošanas nosacījumi. Jāatceras, ka ne visas iegādātās preces būs iespējams ievest Latvijā bez nodokļu nomaksas.

Ceļotāja personīgajā bagāžā ievestās preces ar nodokļiem apliek tikai tādos gadījumos, ja tiek pārsniegta atļautā preču kopējā vērtība vai daudzums. Nodokļi nav jāmaksā, ja preču kopējā vērtība un daudzums vienai personai nepārsniedz noteikto apmēru.

Ja persona Latvijā iebrauc no valsts, kas nav Eiropas Savienības (ES)  dalībvalsts, preces var aplikt ar

1. muitas nodokli,
2. pievienotās vērtības nodokli (PVN),
3. akcīzes nodokli – ja tiek ievestas akcīzes preces.
   
   

Muitas administrēto maksājumu apmaksu var veikt elektroniski,

• izmantojot Latvija.lv e-pakalpojumu Muitas maksājumu veikšana tiešsaistes režīmā.

Iebraucot Eiropas Savienības teritorijā no trešās jeb ne Eiropas Savienības dalībvalsts, privātpersona nedrīkst ievest gaļu un gaļas produktus, pienu un piena produktus.  Citu veidu dzīvnieku izcelsmes produktu atļautais daudzums – zivis un zvejas produkti ar kopējo apjomu – 20 kg, medus, austeres, moluski u.c. – 2 kg.

VID tīmekļa vietnes sadaļā Ceļojot ārpus ES var iegūt informāciju par ierobežojumiem attiecībā uz preču ievešanu personīgajā bagāžā.

Ierobežojumi attiecas uz:

1. akcīzes precēm (alkoholu un tabakas izstrādājumiem, naftas produktiem (degvielu), bezalkoholiskiem dzērieniem un kafiju),
2. pārtikas produktiem,
3. skaidras naudas pārvietošanu,
4. aizsargājamiem savvaļas dzīvniekiem un augiem un no tiem izgatavotiem priekšmetiem,
5. u.c.

Preču apjoms, ko drīkst ievest Latvijā bez nodokļu nomaksas, ieceļojot ar autotransportu, ūdens vai dzelzceļa transportu un aviotransportu, atšķiras.

Par dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu vairāk lasiet informatīvajā materiālā Dzīvnieku izcelsmes produkti, kurus personīgam patēriņam aizliegts ievest vai to ievešanas ierobežojumi, iebraucot Latvijā no trešajām valstīm. Valsts augu aizsardzības dienests izstrādājis materiālu par augu sēklām, puķēm, augļiem un dārzeņiem, ko nedrīkst ievest ES no trešajām valstīm. 

No apdraudētu sugu dzīvniekiem vai augiem izgatavoti suvenīri

Nereti muitas kontroles laikā ceļotāju, kuri atgriežas no eksotiskām valstīm, bagāžā tiek atklātas dažādas netradicionālās ārstniecības preces un, piemēram, no apdraudēto sugu augiem un dzīvniekiem darināti suvenīri, koraļļi, čūskas pudelēs, pitonādas izstrādājumi. Ja šādas preces tiek vestas bez atbilstošām atļaujām, tās tiek konfiscētas.

Lai ievestu vai izvestu no valsts “Par 1973.gada Vašingtonas konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām” pielikumos uzskaitītos dzīvniekus, augus vai to izstrādājumus, ir jāsaņem attiecīgās valsts CITES uzraudzības institūcijas izsniegta atļauja. Tā kopā ar dzīvnieku, augu vai no tiem izgatavoto priekšmetu jāuzrāda muitas kontroles punktā muitas amatpersonai. Papildu informāciju var saņemt CITES uzraudzības iestādē Latvijā – Dabas aizsardzības pārvaldē. Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnē ir pieejama informācija par CITES konvenciju, normatīvajiem aktiem un tās prasību ieviešanu Eiropas Savienībā un Latvijā, kā arī informācija tūristiem – pamatnosacījumi par tādām lietām, kā aizliegtie suvenīri, atļaujas un sertifikāti, noteicēji un cita noderīga informācija, kas jāzina tūristam, apkopoti Dabas aizsardzības pārvaldes sagatavotajā informatīvajā materiālā.

Zāļu pārvadāšana

Ja fiziska persona vēlas Latvijā ievest zāles personīgai lietošanai, to drīkst darīt, ja zāles ir konkrētā zāļu formā oriģinālā iepakojumā, to ražotājs un ražotājvalsts ir identificējama uz iepakojuma un par tām ir pirkuma čeks vai līdzvērtīgs dokuments. Ievesto zāļu daudzums vienā reizē var būt ekvivalents 6 mēnešu lietošanas kursam.

Fiziskai personai nav atļauts personiskai lietošanai ievest no ārvalstīm narkotiskos analgētiķus, jaunās psihoaktīvās vielas un aktīvās vielas.

Ja ievedamo zāļu daudzums par katrām zālēm pārsniedz trīs zāļu iepakojuma vienības, zāļu lietošanu pamato personas rakstisks apliecinājums ar norādi par zāļu lietošanu personiskām vajadzībām un apliecinājums, ka zāles nav narkotiskie analgētiķi, jaunās psihoaktīvās vielas, aktīvās vielas un ka persona uzņemas atbildību par šo zāļu lietošanu.

Anabolisko steroīdu, testosteronu, augšanas hormonu vai to analogu ievešanu pamato recepte vai ārstniecības iestādes izdots dokuments.

Ja Jūs (vai Jūsu nepilngadīgie bērni, kuriem ir Latvijas valstiskā piederība) plānojat uzturēties ārpus Latvijas ilgāk par 6 mēnešiem, Jums Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) jāpaziņo Jūsu uzturēšanās adrese. Tas nepieciešams, lai, nepieciešamības gadījumā, nodrošinātu saziņas iespējas starp Jums un Latvijas valsti.

Lai paziņotu dzīvesvietas adresi ārvalstī, personai ir jāaizpilda noteikta parauga iesniegums vai jāuzraksta iesniegums brīvā formā, norādot datus par sevi vai savu nepilngadīgo bērnu (vārds, uzvārds, personas kods) un adresi ārvalstī. Lai iesniegtu iesniegumu, Jūs varat:

• atver e-pakalpojumu Dzīvesvietas deklarēšana vai norādīšana, aizpildi to un iesniedz;

• uzraksti iesniegumu, paraksti ar drošu  elektronisko parakstu un sūti uz PMLP  e-adresi vai uz pasts@pmlp.gov.lv;
• klātienē PMLP.

Ja, atrodoties ārvalstīs, Jums kādā institūcijā (tiesā, dzimtsarakstu nodaļā, uzņēmumā u. tml.) jāuzrāda dokumentārs pierādījums par darba vai mācību gaitām, civilstāvokli, nesodāmību vai citu personas informāciju, Jūs varat pieprasīt izziņu vai dokumenta kopiju Latvijas Nacionālajā arhīvā.

• Informācija par darba gaitām, izglītību, notariālajām darbībām u.c. atrodama arhīvā tikai pēc attiecīgās iestādes likvidācijas (reorganizācijas). Ja iestāde joprojām darbojas vai reorganizācijas procesā tai ir tiesību un saistību pārņēmējs, dokumentus glabā tiesību un saistību pārņēmējs

1. Tiesu dokumentus LNA pieņem glabāšanā 15 gadus pēc dokumentu radīšanas vai tiesvedības procesa pabeigšanas.
2. Informāciju par civilstāvokli (dzimšanas, miršanas, laulību reģistrācija) izsniedz tikai par periodu līdz 1919. gadam. Informācija par laika posmu pēc 1919. gada pieprasāma Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta Arhīva nodaļā vai jebkurā citā dzimtsarakstu nodaļā. Ja nepieciešams, varat pieteikties atkārtotas dzimšanas, miršanas un laulības apliecības vai izziņas izsniegšanai.

Lai pieprasītu datus no arhīva (saraksts ar izziņām, ko varat saņemt, atrodams Latvijas Nacionālā arhīva tīmekļa vietnē):

1. dodieties uz Latvijas Nacionāla arhīva tīmekļa vietnes sadaļu “E-pakalpojumi“;
2. izvēlieties sev interesējošo;
3. autentificējieties ar Latvija.lv  nodrošinātajiem autentifikācijas līdzekļiem.

Jūs iegūsiet pieteikuma formu, kurā, aizpildot informācijas logus, sagatavosiet informācijas pieprasījumu. Samaksu par arhīva izziņu un dokumentu kopiju izsniegšanu nosaka saskaņā ar 2013. gada 17. septembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 857 “Latvijas Nacionālā arhīva publisko maksas pakalpojumu cenrādis” un 2012. gada 18. decembra noteikumiem Nr.887 "Noteikumi par valsts nodevu par Latvijas Nacionālā arhīva sociāli tiesiskās izziņas sagatavošanu un izsniegšanu".

Pasu noteikumi

Ceļošanai nepieciešamie dokumenti

Latvijas Ārlietu ministrija informācija pirms došanās uz ārvalstīm

Latvijas pārstāvniecības ārvalstīs

Ārvalstu pārstāvniecības Latvijā

Ārlietu ministrija (ĀM)

Nacionālais veselības dienests (NVD)

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC)

Lauksaimniecības datu centrs (LDC)

Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA)

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP)

Atgriešanās un pārcelšanās uz dzīvi Latvijā

Iepirkšanās internetā

Digitālās bibliotēkas

Dabas un vides aizsardzība