Iepazīstoties ar digitālo kultūras mantojumu, ir iespēja izmantot plaši pieejamus digitālos resursus. Šādi universāli digitālā kultūras mantojuma informācijas avoti var būt bibliotēkas, elektroniskie bibliotēku kopkatalogi un tīmekļa vietnes, kas ietver vispārīgu informāciju par kultūru.

 

Atbalsts dažādas informācijas ieguvē ir Latvijas publiskās bibliotēkas, kurās ir pieejami datori un bezmaksas internets. Ja esat nokavējis bibliotēkas darba laiku, atcerieties, ka pie bibliotēkas, 10 metru rādiusā ir pieejams bezmaksas WI-FI internets (ja ēkas konstrukcija to atļauj). Pēc atrašanās vietas sev tuvāko bibliotēku varat noskaidrot portālā kulturasdati.lv. Tāpat šajā portālā iespējams sameklēt informāciju arī par citām kultūras iestādēm un organizācijām.

 

Viena no informācijas meklēšanas priekšrocībām bibliotēkās ir iespēja izmantot bibliotekāru konsultācijas. Šāda palīdzība var būt noderīga, arī izmantojot bibliotēku kopkatalogus un datu bāzes. Valsts nozīmes bibliotēku kopkatalogā vai meklēšanas vietnē Primolatvija.lv varat sameklēt un pasūtīt Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un augstskolu bibliotēkās pieejamos izdevumus saņemšanai bibliotēkā, kā arī varat piekļūt atsevišķiem resursiem šo bibliotēku veidotajās un abonētajās datu bāzēs.

 

Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka (LNDB) ir lielākā publiski pieejamā dokumentārā mantojuma digitālā krātuve Latvijā, kuru veido tādi nozīmīgi resursi kā portāls Periodika,  Grāmatu portāls,  digitalizētu fotoattēlu kolekcija Zudusī Latvija, Latvijas vēsturisko skaņu ierakstu kolekcija, un citas nesen publicētas kolekcijas. Digitālo bibliotēku iespējams izmantot ar vai bez autorizēšanās portālā. Materiāli ir pieejami bez maksas. Daļa materiālu ir aizsargāti ar autortiesībām un pieejami tikai Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un Latvijas publiskajās bibliotēkās klātienē.

Lai plašāk iepazītos ar digitālās bibliotēkas izmantošanu, skatiet video “Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas portāls”.

 

 

Ja interesējaties par visaptverošām tēmām vai meklējat kādu konkrētu informāciju, piemēram, par valsts vēsturi, personībām, uzticams informācijas avots ir Nacionālā enciklopēdija.

 

Latvijas kultūras liecības varat meklēt dažādos digitālajos resursos, kas uzkrāj attēlus, fotogrāfijas un kartes.

Portālā zudusilatvija.lv bez maksas un bez reģistrēšanās varat sameklēt un aplūkot fotogrāfijās, senos zīmējumos un atklātnēs iemūžinātus cilvēkus un kultūrvēsturiskas ainavas no 19. gadsimta otrās puses līdz pat mūsdienām. Attēlus iespējams meklēt pēc tēmām, teritoriālās vietas vai portāla meklētājā ierakstot atslēgas vārdus. Reģistrējoties un pieslēdzoties portālam, varat pievienot savus attēlus un to parakstus. Portāla redaktors pirms attēlu publicēšanas izskatīs un pārbaudīs to atbilstību.

 

Vēl viena digitālā krātuve, kura ir bagāta ar kultūrvēsturiskām fotogrāfijām, ir tīmekļa vietne redzidzirdilatviju.lv, kuras saturu iespējams aplūkot, informāciju par fotogrāfijām pārsūtīt un drukāt bez maksas, un bez reģistrēšanās portālā. Ja vēlaties saņemt fotogrāfiju kopijas, tās varat pasūtīt arhīvā. Krātuvē ir atrodami fotodokumenti no Latvijas Nacionālā arhīva fotodokumentu kolekcijām, kurās atspoguļota Latvijas vēsture, notikumi un cilvēki, sākot no 19. gadsimta 50. gadiem.

 

Latvijas ainavu bagātību attālinātai iepazīšanai noderīgs resurss ir portāls ainavudargumi.lv. Portālā bez maksas brīvi pieejama informācija, fotogrāfijas un norādes par vietām un teritorijām Latvijā, kurām ir kāda īpaša kultūrvēsturiska vai dabas vērtība.

 

Lai aplūkotu Latvijas kartē Jūs interesējošās teritorijas dažādos laika posmos, izmantojiet Latvijas Nacionālās bibliotēkas karšu portālu kartes.lnb.lv. Portālā bez maksas brīvi pieejamas gan mūsdienu ģeogrāfiskās kartes, gan senākas kartes un teritoriju plāni.

 

Ja interesējaties par kādām konkrētām tēmām vai, iepazīstoties ar literatūru un aktualitātēm presē, pavadāt savu brīvo laiku, Jums varētu būt saistoši iepazīt digitālos resursus, kuros pieejami dažādi laikraksti, žurnāli un e-grāmatas.

 

Valodas forma un sabiedrībā aktuālas tēmas laika gaitā mainās, tomēr, pateicoties portālam periodika.lv, Jums ir plašas iespējas iepazīt dažādu laiku preses publikācijas, lasot laikrakstus un žurnālus sākot no 18. gadsimta vidus. Izdevumus varat meklēt no piedāvātā saraksta, pēc izdošanas laika vai ierakstot atslēgas vārdus portāla meklētājā. Izdevumi ir brīvi pieejami bez maksas. Daļa izdevumu ir aizsargāti ar autortiesībām un pieejami tikai Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) un Latvijas publiskajās bibliotēkās uz vietas.

Plašāk par portāla periodika.lv izmantošanu uzziniet video “Latvijas Nacionālās bibliotēkas portāls Periodika.lv”.

 

 

Portālā news.lv vienkopus pieejamas Latvijas nacionālo un reģionālo laikrakstu publikācijas, kā arī ziņu aģentūras BNS jaunumi. Portālā iespējams meklēt rakstus pēc vēlamajiem parametriem, piemēram, līdz 20 gadus vecus rakstus arhīvā, kā arī publikācijas kādā konkrētā novadā. Publikācijas būs pieejamas bez maksas, ja portāla datu bāzi izmantosiet kādā no pašvaldību publiskajām bibliotēkām vai LNB. Bet, lai attālināti izmantotu plašāku portāla klāstu, tajā skaitā pasūtītu maksas rakstus, reģistrējieties kā portāla lietotājs.

 

LNB portālā gramatas.lnb.lv  elektroniski pieejami vairāk nekā 2500 autoru 10 000 darbi no 17. līdz 20. gadsimta beigām. Interesējošās grāmatas varat meklēt pēc autoriem, tēmām, kolekcijām vai ierakstot atslēgas vārdus portāla meklētājā. Daļa grāmatu ir aizsargātas ar autortiesībām un pieejamas tikai LNB un Latvijas publiskajās bibliotēkās uz vietas.

Plašāk par portāla gramatas.lnb.lv izmantošanu uzziniet video “Latvijas Nacionālās bibliotēkas Grāmatu portāls”.

 

 

Iespēju elektroniski bez maksas lasīt dažādas tematikas un žanru grāmatas nodrošina arī 3td e-GRĀMATU bibliotēka, kas pieejama reģistrētiem pašvaldību publisko bibliotēku lietotājiem. Lai saņemtu lasīšanā e-grāmatu, Jums jāreģistrējas šajā vietnē un jābūt apstiprinātam kā sistēmas lietotājam kādā no pašvaldību publiskajām bibliotēkām. Tad elektroniskās grāmatas varēsiet lasīt attālināti no jebkuras vietas, kur pieejams internets.

 

Lai arī aizvien vairāk informācijas no digitālajām krātuvēm ir iespējams bez maksas iegūt attālināti, neapmeklējot bibliotēku, tomēr jāņem vērā, ka pagaidām visplašākais bezmaksas publikāciju klāsts ir pieejams tieši LNB un pašvaldību publisko bibliotēku telpās. LNB nodrošina piekļuvi tiešsaistes abonētajām datubāzēm. Vairākas no tām reģistrētiem bibliotēkas lasītājiem ir pieejamas arī ārpus bibliotēkas telpām. Lasītāji var pieteikties individuālajai piekļuvei un pētīt materiālus, neatkarīgi no atrašanās vietas.

 

Projekta “Elektroniskās publikācijas Latvijas bibliotēkām” ietvaros iedzīvotājiem gan LNB, gan augstskolu, gan pašvaldību publiskajās bibliotēkās tiek piedāvātas dažādas elektroniskās publikācijas - latviešu, angļu un krievu valodā  - elektroniskās grāmatas un žurnāli, tematiskās kolekcijas, zinātniskā literatūra un multimediāli materiāli. Reģistrētajiem bibliotēku lietotājiem atsevišķi elektroniskie resursi bez maksas tiek piedāvāti arī attālināti – ārpus bibliotēkas telpām.

Vai vēlaties noklausīties kādu agrāk iecienītu radio raidījumu vai vēlreiz noskatīties savā bērnībā iemīļotu televīzijas pārraidi? Šim nolūkam varat apmeklēt portālu diva.lv, kurā pieejami Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio kultūrvēsturiskie video un audio ieraksti. Portālā pieejamos failus iespējams atlasīt gan hronoloģiski, izvēloties konkrēta gada saturu, gan pēc noteikta atslēgas vārda, ko ieraksta meklētājā. Ierakstus, kuri ir aizsargāti ar autortiesībām, iespējams noskatīties publisko bibliotēku datoros.

 

Bagātīgs video un audio materiālu klāsts bez maksas pieejams arī portālā redzidzirdilatviju.lv. Sadaļā “Filmas” pieejama informācija par kinožurnāliem, kinohronikām un dažādiem dokumentālajiem filmējumiem, kā arī Latvijā radītajām spēlfilmām, dokumentālajām, animācijas, populārzinātniskajām, reklāmas un citu žanru filmām, kuras radījuši gan audiovizuālās jomas profesionāļi, gan amatieri laikposmā no 1910. gada līdz mūsdienām. Sadaļā “Skaņas ieraksti” pieejami dokumentālie skaņas ieraksti un mūzikas ieraksti no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām. Lietotājam ir iespēja meklēt sev interesējošo informāciju, veidot dokumentu sarakstus, noskatīties kinohroniku un dokumentālo filmējumu un noklausīties skaņas ierakstus, kuriem nav noteikti pieejamības ierobežojumi. Ar video un skaņas ierakstiem, kuri nav pieejami portālā, var iepazīties Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā, Šmerļa ielā 5, Rīgā.

 

Lai klausītos vēsturiskos Latvijas kino un kora mūzikas, operu, orķestra un populārās mūzikas, runu, tautas dziesmu un deju ierakstus, apmeklējiet Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas vēsturisko skaņu ierakstu kolekciju portālā audio.lndb.lv. Skaņu ierakstus iespējams atlasīt pēc žanra, komponista, izpildītāja un izdevēja.

Ja interesējaties par Latvijas kino, apmeklējiet portālu filmas.lv - datu bāzi, kurā  atrodamas ziņas par vairāk nekā 2500 filmām, kas uzņemtas Latvijā kopš 1920. gada. Ziņas par filmām pieejamas sadaļā “Filmu Katalogs”, bet citās portāla sadaļās iespējams arī legāli un bez maksas noskatīties konkrētas Latvijas filmas. Tās var noskatīties datorā kādā no pašvaldību publiskajām bibliotēkām (portāla sadaļā “Skatīties Bibliotēkās”) vai vispārizglītojošās skolās (portāla sadaļā “Filmas Skolās”), savukārt portāla sadaļā “Skatīties Latvijā” ievietotas filmas, kuras portālā var noskatīties bez maksas jebkurā laikā un jebkurā Latvijas vietā.

Ja meklējat kāda konkrēta temata resursus, digitālo krājumu tematiskās kolekcijas var būt Jums īpaši piemērots resurss.

Ja interesējaties par Latvijas literatūras vēsturi, uzmanības vērta ir latviešu laicīgā satura rakstniecības iedibinātāja Gotharda Frīdriha Stendera (1714 –1796) literārajam mantojumam veltītā digitālā kolekcija portālā stenders.lndb.lv. Krātuvē bez maksas brīvi pieejamas Stendera dzīves laikā iespiestās grāmatas, raksti un saglabājušies viņa rokraksti.

 

Ar unikālu Latvijas kultūrvēstures materiālu – Brāļu draudzes tekstu kopumu, kura tapšanā 18. un 19. gadsimta pirmajā pusē  bija iesaistīti vairāki tūkstoši Vidzemes latviešu zemnieku, bez maksas varat iepazīties portālā braludraudze.lndb.lv. Kolekcijā ietverti dažādu žanru oriģinālsacerējumi, tulkojumu pārstrādājumi, noraksti un tekstu zinātniskie komentāri. Portālā pieejama informācija arī par pašu Brāļu draudzi un tās rakstītājiem.

 

Lai izzinātu ar Raiņa un Aspazijas atstāto literāro mantojumu, apmeklējiet portālu runa.lnb.lv. Kolekcijas sastāvā ir dzejnieku darbu pirmizdevumi ar mūsdienīgām anotācijām, fotogrāfijas, vēstules no Raiņa un Aspazijas sarakstēm, kinohroniku fragmenti un citi materiāli, kas brīvi pieejami bez maksas.

 

Ja vēlaties iegūt informāciju par Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku vēsturi, norisi, personām, repertuāru un dalībniekiem - no to pirmsākumiem līdz mūsdienām, apmeklējiet Dziesmu un Deju svētku digitālo krātuvi portālā dziesmusvetki.lndb.lv. Materiāli portālā ir brīvi pieejami, sakārtoti tematiski un sarindoti laika līnijā. Krātuvē iekļauti 3500 attēli, publicēti izdevumi un svētku dokumenti, audio un video ieraksti.

 

Latvijas kultūras daudzveidību iespējams atklāt caur 99 Latvijas kultūras kanona vērtībām, ko  aprakstos, ilustrācijās, audio un video ierakstos iespējams iepazīt bez maksas vienkopus portālā kulturaskanons.lv.

 

Latvju dainu, kas ir viena no Latvijas kultūras kanona vērtībām, oriģinālkartotēkas Dainu skapja digitālā versija skatāma portālā dainuskapis.lv.

 

Latviešu folkloras krātuves (LFK) digitālajā arhīvā garamantas.lv tiešsaistē bez maksas pieejami un lietojami manuskripti, attēli, audio un video ieraksti, un citas vērtīgas folkloras materiālu kolekcijas. Jums ir iespēja iesaistīties digitālā satura pilnveidošanā, palīdzot atšifrēt manuskriptus, tulkojot tos citās valodās, atpazīstot un precizējot fotogrāfijās redzamos cilvēkus un vietas, palīdzot noskaidrot folkloras pierakstītāju un teicēju personības.

 

Universāls palīgs informācijas meklēšanā un interesantu faktu atklāšanā par kultūru ir portāls letonika.lv. Tajā bez maksas pieejamas dažādas enciklopēdijas un vārdnīcas, kā arī portāla lasītavā to autoru darbi, kuri nav aizsargāti ar autortiesībām. Atsevišķu portāla lasītavas autoru darbu, kā arī, piemēram, multivides, pieejamība paredz abonēšanas maksu. Visās pašvaldību publiskajās bibliotēkās uzziņu resurss letonika.lv iedzīvotājiem pieejams bez maksas, savukārt publisko bibliotēku reģistrētie lietotāji letonika.lv var izmantot bez maksas arī attālināti. letonika.lv var būt abonējušas skolas, kas nozīmē, ka arī tajās klātienē resursi var būt pieejami bez maksas.

 

Ja studējat, nodarbojaties ar pētniecību vai vienkārši interesējaties par dažādiem akadēmiskajiem informācijas avotiem, apmeklējiet portālu academia.lndb.lv. Repozitorijā vienkopus pieejami Latvijā izstrādātie akadēmiskie darbi. Publikācijas iespējams atlasīt pēc to tipa, nozares, institūcijas un valodas vai arī sameklēt, ierakstot atslēgas vārdus portāla meklētājā.

 

Arhīvi ir piemērots resurss, ja meklējat kādas konkrētas ziņas par sevi vai saviem priekštečiem, piemēram, par darba gaitām, mācībām, nekustamā īpašuma piederību, pilsonību, dienestu armijā u.c. Šo informāciju var pieprasīt kā arhīva izziņu vai meklēt patstāvīgi arhīva dokumentos klātienē arhīva lasītavās. Ja konkrēti zināt, kādu dokumentu meklējat un vēlaties pārliecināties par tā atrašanos arhīvā, meklēšanu varat uzsākt izmantojot Latvijas Valsts arhīva datu bāzi, kurā pieejami arhīva fondu un lietu apraksti, vai vienoto Latvijas Nacionālā arhīva meklētāju “MeklēLNA”. Ja datu bāzē esat atradis meklēto dokumentu, pirms došanās uz konkrēto lasītavu sazinieties ar arhīvu un noskaidrojiet reālo dokumenta pieejamību un tā atrašanās vietu.

Daudzi arhīvu dokumenti, pateicoties to digitalizācijai, ir pieejami attālināti un jebkurā laikā. Tāpēc pirms došanās uz arhīvu ir lietderīgi vispirms pārbaudīt elektroniski pieejamos dokumentus, jo tas var paātrināt informācijas ieguves procesu.

 

Latvijas Nacionālā arhīva veidotās elektroniskās datu bāzes ir pieejamas vienkopus arhīva portālā www.eresursi.arhivi.gov.lv.

Ja vēlaties izpētīt savas dzimtas vēsturi, izmantojiet portāla raduraksti.arhivi.lv piedāvātās iespējas. Portālā bez maksas pieejami digitalizēti dokumenti, baznīcu grāmatas, 18.-19. gadsimta dvēseļu revīziju saraksti, tautas skaitīšanu materiāli un citi dokumenti, kas izmantojami dzimtas koka veidošanai. Tāpat pieejama Latvijas iedzīvotāju datu bāze (20. gs. 20.–30. gadi), kā arī citi arhīva dokumenti – kartes, Rīgas Melngalvju sabiedrības arhīvs u.c. Lai saņemtu piekļuvi datiem, Jums ir jāreģistrējas kā sistēmas lietotājam, aizpildot reģistrācijas formu.

Latvijas Valsts arhīva izveidotais Deportēto Latvijas iedzīvotāju saraksts nodrošina iespēju pārbaudīt, vai Jūsu radinieki vai kādi citi Jums zināmi cilvēki ir bijuši deportēto Latvijas iedzīvotāju vidū. Pārbaude ir bezmaksas un veicama ierakstot portāla meklētājā personu vārdus un uzvārdus.

 

Lai skatītu arhīvu dokumentus, kas aptver plašāku teritoriju par tagadējo Latviju, apmeklējiet “Pārrobežu e-arhīva” portālu estlatrus.eu. Tiešsaistē bez maksas iespējams iepazīties ar 19. gadsimta dokumentiem no Igaunijas, Latvijas un Krievijas arhīviem. Portālā iekļautas Tartu, Rīgas un Sanktpēterburgas augstāko izglītības iestāžu studentu un pasniedzēju lietas, kartes, baznīcu grāmatas un dažādi citi dokumenti. Interesējošos dokumentus varat meklēt, izmantojot atlasīšanas filtru vai ierakstot atslēgas vārdus portāla meklētājā.

 

 

Pētot konkrētu pagātnes personību dzīves gaitas, var būt noderīgi ielūkoties Latvijas Universitātes studentu datu bāzē, kurā bez maksas pieejama informācija par personām, kas 1919.–1944. gadā uzsākušas studijas Latvijas Universitātē, un kuru dokumenti atrodami Latvijas Valsts vēstures arhīvā.

 

Latvijas Nacionālā arhīva uzturētajā LPSR VDK dokumentu arhīvā iespējams bez maksas iepazīties ar dokumentiem, kuri liecina par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Valsts Drošības komitejas (VDK) darbību Latvijas okupācijas laikā. Arhīvā pieejamie dokumenti satur to personu vārdus un uzvārdus, kuras kaut kādā veidā bija iesaistītas VDK darbībā. Liela daļa dokumentu ir krievu valodā un rokrakstā. Atsevišķi dokumenti arhīvā pieejami tikai reģistrētiem lietotājiem. Piemēram, VDK operatīvo darbinieku kartotēka. Pirms dokumentu izpētes ieteicams iepazīties ar portālā pieejamajiem palīgmateriāliem.

 

Latvija var lepoties ar Nacionālo muzeju krājumu kopkatalogu, kurā ikvienam interesentam ir iespēja brīvi apskatīt Latvijas akreditēto muzeju (valsts, pašvaldību un privāto/autonomo muzeju) krājumu priekšmetus. Kopkatalogā apskatāma liela daļa arī tādu priekšmetu, kas nav pieejami pastāvīgajās ekspozīcijās un izstādēs. Priekšmetus iespējams sameklēt pēc to tipa, muzeja, kolekcijām vai ierakstot atslēgas vārdus kopkataloga meklētājā.

 

 

Tāpat atsevišķiem muzejiem (Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam un Žaņa Lipkes memoriālajam muzejam) ir radītas bezmaksas mobilās lietotnes, kurās pieejama gan informācija par muzejiem, gan apskatāmi to eksponāti.  Latvijas Nacionālā mākslas muzeja mobilā lietotne ir kā interaktīvs gids, kurš palīdz iepazīt muzeja ēku un apskatīt ekspozīcijas. Mobilo lietotni iespējams lejupielādēt vietnē GooglePlay un AppStore.

  

Kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskas ainavas, atsevišķas teritorijas, ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība.

 

Portālā kulturasdati.lv iespējams bez maksas noskaidrot:

• Latvijas kultūras objektu (kultūras pieminekļu, pasākumu vietu, izstāžu zāļu, teātru, māksliniecisko kolektīvu u.c.) atrašanās vietu kartē, t. sk.GPS koordinātes;
• dažādu kultūras iestāžu kontaktinformāciju (adresi, telefonu, e-pastu, vadītāja vārdu) un īsu informatīvu aprakstu par šīs iestādes darbību un funkcijām.

Portālā kulturasdati.lv iespējams bez maksas izmantot sagatavotus kultūras maršrutus, izvēloties sadaļu "Maršruti". Maršrutus iespējams meklēt gan pēc teritorijas (reģions, novads, pilsēta, pagasts), gan ilguma (stundas, dienas), gan pārvietošanās veida (auto, velosipēds, kājām), kā arī pēc tematiskā aptvēruma (maršruti, kas saistīti ar mākslu, ar vēsturi, ar amatniecību u.c.).

 

Būt informētiem par tuvējā apkārtnē esošajiem kultūras pieminekļiem var būt gan interesanti, gan praktiski noderīgi. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu reģistrā iespējams bez maksas uzzināt, kādām Latvijas ēkām, to daļām un ainavām ir piemērots kultūras pieminekļu statuss. Ja vēlaties pārbaudīt kāda konkrēta objekta statusu Rīgā, varat bez maksas izmantot arī Rīgas pilsētas būvvaldes Kultūras pieminekļu meklētāju, kurā, ievadot adresi un/vai kadastra numuru, iespējams uzzināt, vai objektam nav piešķirts kultūras pieminekļa statuss.

 

Infografika “Digitālais kultūras mantojums”.

Bezmaksas tulkošanas platforma, kura īpaši pielāgota latviešu valodai - hugo.lv.

No Latvijas nacionālās bibliotēkas krājuma izvēlētu izdevumu vai to daļu digitalizācijai pieejams maksas pakalpojums - Digitalizācija pēc pieprasījuma.

Latvijas Nacionālā arhīva maksas pakalpojums – Arhīva dokumentu kopiju izgatavošana.

Palīgs dzimtas vēstures pētīšanā un ciltskoka veidošanā - ciltskoki.lv.

Informācija par tradicionālo amatu meistariem Latvijā un iespēju apgūt viņu arodu prasmes - satiecsavumeistaru.lv.

Vērtīgas ziņas par latviešu tautas tērpa izcelšanos, komplektēšanas un valkāšanas tradīcijām - katramsavutautasterpu.lv.

Kultūras ministrija (KM)

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB)

Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC)

Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA)

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP)

Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC)

Nacionālais kino centrs  (NKC)

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments

Pieaugušo izglītība un mūžizglītība

Līdzdalība valsts pārvaldes un sabiedrības procesos