Uzsākot sadarbību ar jaunu biznesa partneri, ļoti ieteicams pārliecināties par uzņēmuma datiem valsts reģistros, piemēram, Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros un saimniecisko darbību reģistrā.

Lai pārbaudītu uzņēmuma eksistenci, nepieciešams pārliecināties, vai uzņēmums ir reģistrēts kādā no Uzņēmumu reģistra (UR) vestajiem publiskajiem reģistriem. To var ērti un bez maksas izdarīt, izmantojot UR tīmekļa vietnes meklētāju, ievadot konkrētā uzņēmuma pamatdatus (nosaukumu vai reģistrācijas numuru). Vienlaikus, UR tīmekļa vietnes meklētājs ļauj pārbaudīt, vai attiecīgā persona ir amatpersona konkrētajā uzņēmumā. Tāpat var noskaidrot informāciju par uzņēmuma saimniecisko darbību: pārbaudīt tā nodokļu samaksas parādu Valsts ieņēmumu dienestā (VID), kā arī noskaidrot, vai uzņēmums ir nodokļu maksātājs VID. 

Jebkura persona bez maksas var iegūt informāciju, kas reģistrēta UR vestajos publiskajos reģistros un pieejama UR tīmekļa vietnē. Aktuālo informāciju par reģistrētajiem uzņēmumiem iespējams saņemt bez identificēšanās tīmekļa vietnē. Taču, ja vēlaties apskatīt uzņēmuma vēsturiskos jeb iepriekš reģistrētos datus, piemēram, par iepriekšējām amatpersonām vai agrākajiem patiesā labuma guvējiem, ir jāidentificējas (jāpieslēdzas) UR tīmekļa vietnē.

UR publiskajos reģistros, sameklējot konkrētu uzņēmumu, iespējams redzēt, vai uzņēmumam ir reģistrēti darbības ierobežojumi, vai nav piemērots kāds nodrošinājuma līdzeklis un, vai nav uzsākts likvidācijas process.

Savukārt informāciju par to, vai uzņēmumam nav uzsākts maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības process, var skatīt Maksātnespējas reģistrā vai UR tīmekļa vietnē.

Dažreiz nepieciešams pārliecināties, vai sadarbības partneris ir saimnieciskās darbības veicējs, ko var izdarīt Valsts ieņēmumu dienesta saimniecisko darbību reģistrā.

Uzņēmumam, paplašinot savu darbību vai piedāvājot pakalpojumus interneta vidē, nepieciešams reģistrēt struktūrvienību. Struktūrvienība ir saimnieciska vienība, kas ir teritoriāli nošķirta. To veido juridiskās personas vai uz līguma vai norunas pamata izveidota fizisko un juridisko personu grupa vai to pārstāvji (citas personas) un tās atrašanās vietā tiek veikta saimnieciskā darbība Latvijas Republikā vai ārpus tās. Jāatceras, ka “tīmekļa vietne” arī var tikt reģistrēta kā struktūrvienība, piemēram, internetveikaliem.

Reģistrējot struktūrvienību – tīmekļa vietni, kā struktūrvienības nosaukumu nepieciešams norādīt tīmekļa vietnes adresi, kā struktūrvienības veids jāizvēlas “tīmekļa vietne”. Papildu informācija par struktūrvienības reģistrāciju pieejama VID tīmekļa vietnē. Struktūrvienību iespējams reģistrēt Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (VID EDS) sadaļā “Reģistri”.

Shēma pieejama šeit.

Pēc veiksmīgas pieteikuma iesniegšanas lietotājs nonāk atpakaļ struktūrvienību sarakstā, un lietotājam tiek attēlota informācija par iesniegto reģistrācijas pieteikumu. Pieteikums tiek izskatīts VID ne ilgāk kā trīs darba dienu laikā un struktūrvienība tiek pievienota jau esošo struktūrvienību sarakstam.

Normatīvajos aktos un citos saistošajos dokumentos noteikta virkne prasību, kas uzņēmējam, veicot saimniecisko darbību, jāievēro un jānodrošina to izpilde. Latvijā ir vairāku veidu nodokļi – par veidiem iespējams izlasīt šeit.

Nodokļu deklarācijas jāiesniedz un maksājumi jāveic, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (VID EDS).

Izmantojot e-pakalpojumu “Nekustamā īpašuma nodokļa apmaksa tiešsaistē” portālā Latvija.lv, ir iespējams ērti un vienkārši apmaksāt nekustamā īpašuma nodokli.

Nodokļu atvieglojumi

Finanšu ministrijas tīmekļa vietnē ir pieejams apkopojums par nodokļu un nodevu sistēmu Latvijā, kā arī pārskats par nodokļu atvieglojumiem līdz 2020.gadam.

Pieejami šādi nodokļu atvieglojumi:

1. Gada neapliekamais minimums. Sākot ar 2018.gadu, fiziskai personai ienākuma gūšanas vietā, kurā ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, piemēros Valsts ieņēmumu dienesta prognozēto mēneša neapliekamo minimumu.
2. Papildu nodokļa atvieglojumu var piemērot fiziskām personām, kuras ir atzītas par personām ar invaliditāti vai politiski represētām personām, vai nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. VID tīmekļa vietnē atrodami metodiskie materiāli, kas palīdz uzzināt sīkāk par Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu piemērošanu sākot ar 2018.gada 1.janvāri.
3. Par apgādībā esošām personām nodokļa atvieglojums tiek piemērots fiziskai personai – arī Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidentam, ja Latvijā ir gūti vairāk nekā 75 % no kopējiem ienākumiem. Papildu informāciju var skatīt VID tīmekļa vietnē.

Par dažādu sabiedrības grupas nodokļu piemērošanu un nodarbināšanu, lasiet dzīves situācijā “Darbs un nodokļi” un dzīves situācijā “Nodarbinātība dažādām sabiedrības grupām”.

Finanšu atbalsts uzņēmējiem ir pieejams dažādu Eiropas Savienības (ES) fondu programmu un citu finanšu instrumentu veidā. Atbalsta nosacījumus administrē vairākas ministrijas:

1. Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests ir atbildīgi par atbalstu lauksaimniekiem un gala finansējuma sadali.
2. Atbalsts saistībā ar pārrobežu sadarbību ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārziņā.
3. Lielāko ES fondu atbalsta daļu uzņēmējdarbībai pārvalda Ekonomikas ministrija.

Plašāka informācija par ES fondu programmām un atbalsta veidiem ir pieejama arī tīmekļa vietnē http://www.esfondi.lv. Uzsvars ir uz inovācijām, mazo un vidējo komersantu konkurētspējas veicināšanu un energoefektivitātes veicināšanu.

ES fondu programmās projektu atlases izsludina, projektus vērtē un apstiprina, kā arī līgumus slēdz un projektu ieviešanu uzrauga Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA). Ar izsludinātajām projektu atlasēm var iepazīties CFLA tīmekļa vietnē. ES fondu atbalsts ir pieejams arī starpniekinstitūcijās – par atbalsta sniegšanu uzņēmējiem. CFLA ir noslēgusi ES fondu līgumus ar: LIAA, ALTUM, NVA, VIAA, klasteriem, kompetences centriem, nozaru asociācijām u.c., kas uzņēmējiem piedāvā ES fondu atbalsta iespējas dažādu aktivitāšu īstenošanai. Par ES fondu atbalsta iespējām konsultācijas un atbildes uz jautājumiem sniedz CFLA Klientu apkalpošanas centrs.

Publisko iepirkumu regulējums attiecas uz personām (t.sk. publiskām personām un komersantiem), kas saņem publisko finansējumu, kā arī piegādātājiem, kas vēlas piedalīties izsludinātajos publiskajos iepirkumos kā preču piegādātāji, pakalpojumu sniedzēji vai būvdarbu veicēji.

Tiesību akti, kas regulē publiskos iepirkumus pieejami šeit.

Piegādātāji, kas vēlas piedalīties publiskajos iepirkumos, informāciju par plānotajiem iepirkumiem un izsludinātajām iepirkuma procedūrām un iepirkumiem var atrast Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) sadaļā “e-konkursi”. EIS piegādātājiem tiek nodrošināta iespēja elektroniski iesniegt piedāvājumus EIS izsludinātajās iepirkuma procedūrās vai iepirkumos. Publisko iepirkumu likumā ir noteikti datumi, no kuriem pasūtītājam obligāti jāparedz elektronisku pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanu iepirkumiem.

EIS arī dod iespēju piegādātājam pārbaudīt savu atbilstību dalībai iepirkumu procedūrās vai iepirkumos, izmantojot EIS sadaļu “e-izziņas”, kur apkopota dažādos reģistros pieejamā informācija par piegādātāja atbilstību izslēgšanas noteikumu prasībām. Lai piedalītos iepirkuma procedūrā vai iepirkumā, piegādātājam atbilstoši publisko iepirkumu regulējumam nedrīkst būt nodokļu parādi, maksātnespēja, kā arī citi izslēgšanas nosacījumi atbilstoši normatīvo aktu regulējumam.

Lai piedalītos iepirkumu procedūrās un iepirkumos, kā arī, lai pārbaudītu savu atbilstību dalībai iepirkumu procedūrās un iepirkumos, piegādātājam jāveic pirmreizēja reģistrācija EIS.

Informācija par reģistrācijas procesu un veidlapas, kas aizpildāmas reģistrācijai, atrodamas šeit.

Papildu informācija par EIS, reģistrēšanās procesu, piedāvājuma sagatavošanu, iesniegšanu un citām ar iepirkumu procesu saistītajām darbībām atrodama tīmekļvietnē http://paligs.eis.gov.lv/piegadatajiem/N_0_1.html

Aktuāla informācija par e-konkursu apakšsistēmas lietošanu pasūtītājiem un piegādātājiem ir pieejama EIS e-konkursu apakšsistēmas sadaļā “Skaidrojumi un instrukcijas”.

Biežāk uzdotie piegādātāju jautājumi pieejami šeit.

Publisko iepirkumu apstrīdēšana

Ja iepirkumā ieinteresētajai personai vai personai, kas pretendē uz līguma noslēgšanu, radušās aizdomas par pārkāpumiem publiskajā iepirkumā (tikai attiecībā uz iepirkuma procedūrām, metu konkursiem un Publisko iepirkumu likuma 2.pielikumā minēto pakalpojumu iepirkumiem), tā var vērsties Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) ar iesniegumu. Iesniegumu var iesniegt klātienē vai elektroniski, nosūtot IUB, izmantojot 
E-adresi, e-pastu pasts@iub.gov.lv, ja iesniegums parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.

Vairāk par kārtību, kādā notiek publisko iepirkumu apstrīdēšana, var uzzināt šeit.

Administratīvie pārkāpumi publisko iepirkumu jomā

Ja radušās aizdomas par administratīvajiem pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā, jebkura persona var vērsties ar iesniegumu IUB, iesniedzot iesniegumu klātienē vai elektroniski, nosūtot IUB, izmantojot E-adresi, vai uz e-pastu parkapumi@iub.gov.lv, ja iesniegums parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.

Vairāk par administratīvajiem pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā lasīt šeit.

Latvijai galvenais eksporta tirgus ir Eiropas Savienības (ES) valstis. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) regulāri rīko dažādus atbalsta pasākumus un piedāvā pakalpojumus eksporta veicināšanai. Piesaistot ES fondu līdzekļus, pakalpojumu klāsts Latvijas eksportētāju atbalstīšanai, ir paplašinājies. LIAA pakalpojumi eksporta veicināšanai klientiem tiek sniegti, slēdzot ilgtermiņa sadarbības līgumus. De minimis atbalsts tiek piešķirts, pamatojoties uz iesniegumu par atbalsta saņemšanu, kārtību tā piešķiršanai un noslēgto atbalsta līgumu starp LIAA un atbalsta saņēmēju.

Sadarbības veicināšanai ar ārzemju sadarbības partneriem LIAA regulāri rīko tirdzniecības misijas, Latvijas nacionālos stendus starptautiskajās izstādēs, kontaktbiržas, valsts vizītes kopā ar Latvijas amatpersonām un bezmaksas eksporta seminārus. LIAA piedāvā arī tirgus izpētes pakalpojumu, kas var ietvert informāciju par tirgus izmēru, struktūru, dalībniekiem, cenām, preču izplatīšanas kanāliem, loģistikas jautājumiem, konkurentiem, biznesa kultūru. Ieteicams ir sekot LIAA eksporta veicināšanas pasākumu kalendāram un tādejādi ieplānot sev interesējošā pasākuma norises laiku.

LIAA ietvaros, eksporta veicināšanai uzņēmējiem ir iespējams saņemt atbalstu individuālām aktivitātēm.

Ieteicams arī izmantot EEN – Eiropas biznesa atbalsta tīkla platformu, kas palīdz uzņēmējiem veiksmīgāk darboties citās valstīs. Eiropas Biznesa atbalsta tīkls piedāvā konkrētus un efektīvus risinājumus uzņēmējiem vairāk nekā 60 valstīs, iekļaujot 28 Eiropas Savienības valstis, kā arī kandidātvalstis (Turcija, Maķedonijas Republika, Albānija, Melnkalne, Serbija), Eiropas ekonomiskās zonas valstis un citas trešās valstis. Pieejamie pakalpojumi ietver: Sadarbības partneru meklēšanu, Tirgus informāciju, informāciju par pieeju finansējumam.

Ir veikti dažādi pētījumi par potenciālajiem eksporta tirgiem dažādās valstīs.

Plašāka informācija par uzņēmējdarbību ārzemēs pieejama šeit.

Eksporta atbalsta bezmaksas pakalpojumus sniedz arī Zemkopības ministrija, Satiksmes ministrija, Veselības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, kas izstrādā un īsteno eksporta veicināšanas politiku savā atbildībā esošo nozaru eksportspējas celšanai, izmantojot gan valsts, gan Eiropas Savienības fondu ietvaros pieejamos finanšu resursus. Eksporta pasākumus atbalsta arī Ārlietu ministrija, kas izmanto diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības sadarbības veicināšanai un dažādas uzņēmējus pārstāvošās sabiedriskās organizācijas.

Praktiskai sadarbības partneru un sadarbības piedāvājumu meklēšanai ārzemju un arī Latvijas uzņēmēji var izmantot LIAA izveidoto Latvijas eksporta un importa platformu EXIM.

Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas (izņemot atsevišķas teritorijas daļas) kopā veido Savienības muitas teritoriju, līdz ar to Eiropas Savienībā ir brīva preču aprite – pārvietojot preces starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, tās nav jādeklarē muitā.

Savukārt precēm, ko paredzēts izvest no Savienības muitas teritorijas, piemēro eksporta procedūru, Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (EMDAS) iesniedzot muitas deklarāciju un kravas pavaddokumentus. Muitas formalitāšu kārtošanai uzņēmējam vispirms ir jāsaņem uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas numurs (EORI numurs). EMDAS pieslēdzas, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (VID EDS). Lai uzņēmums kļūtu par EMDAS lietotāju, ir jāsniedz “Iesniegums par Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmas lietotāju sarakstu noteikšanu”.

Plašāka informācija par muitas procedūru – eksports pieejama šeit.

Informāciju par konkrētai precei piemērojamiem Eiropas Savienības un nacionālajā līmenī noteiktajiem ārējās tirdzniecības pasākumiem attiecībā uz eksportu var atrast Valsts ieņēmumu dienesta Integrētā tarifa vadības sistēmā, sadaļā TARIC.

Valsts attīstības finanšu institūcija “ALTUM” ārvalstu pircēju risku segšanai izsniedz īstermiņa eksporta kredīta garantijas.

Informācija par to pieejama šeit.

Plašāka informācija par Eksporta kredītu garantijām aprakstīta arī šīs dzīves situācijas 18.sadaļā – Kredītapdrošināšana.

Latvijas nozīmīgākie importa partneri arī ir Eiropas Savienības valstis. Ievedot Latvijā preces no citas Eiropas Savienības dalībvalsts, tās nav jādeklarē muitā.

Ja preces tiek ievestas Latvijā no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, tām jāpiemēro noteikta muitas procedūra. Muitas formalitāšu kārtošanai uzņēmējam vispirms ir jāsaņem uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas numurs (EORI numurs). Lai varētu piemērot konkrētu muitas procedūru, deklarētājs vai tā pārstāvis muitā elektroniski iesniedz muitas deklarāciju kopā ar pavaddokumentiem, izmantojot Elektronisko muitas datu apstrādes sistēmu (EMDAS). EMDAS pieslēdzas, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (VID EDS). Lai uzņēmums kļūtu par EMDAS lietotāju, ir jāsniedz “Iesniegums par Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmas lietotāju sarakstu noteikšanu”. VID tīmekļa vietnē pieejama EMDAS lietotāja rokasgrāmata.

Informāciju par konkrētai precei piemērojamiem Eiropas Savienības un nacionālajā līmenī noteiktajiem ārējās tirdzniecības pasākumiem, tai skaitā nodokļu likmēm un nepieciešamajiem dokumentiem, var atrast Valsts ieņēmumu dienesta Integrētā tarifa vadības sistēmā, sadaļā TARIC par attiecīgo valsti.

Preces, ko aizliegts ievest Eiropas Savienībā

Saskaņā ar Eiropas Savienības un nacionālajiem normatīvajiem aktiem preču kustība pāri Eiropas Savienības ārējai robežai var tikt ierobežota, piemēram, izmantojot licencēšanas sistēmas vai tirgus uzraudzības pasākumus, vai aizliegta.

Preču veidu uzskaitījums un plašāka informācija pieejama VID tīmekļa vietnē.

Ļoti izdevīgi ir Latvijas uzņēmējiem ir sadarboties ar ārzemju sadarbības partneriem pakalpojumu un preču tirdzniecības jomās. LIAA regulāri rīko atbalsta pasākumus eksporta un starptautiskās uzņēmējdarbības veicināšanai, kam nepieciešams sekot līdzi LIAA tīmekļa vietnē. Sadarbībā ar ārvalstu uzņēmējiem ir ērti lietot Latvijā izveidoto drošu elektronisko parakstu.

Uzņēmumu starptautiskā sadarbība

Eiropas Savienības strukturālo un investīciju fondu mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” ietvaros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu no 2014.-2020.gadam tiek īstenotas šādas pārrobežu sadarbības programmas:

1. Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programma;
2. Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programma;
3. Centrālā Baltijas jūras reģiona INTERREG VA pārrobežu sadarbības programma;
4. INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programma;
5. INTERREG EUROPE programma visai Eiropas Savienības teritorijai;
6. Pilsētvides attīstības programma URBACT III;
7. ESPON 2020 programma (Eiropas telpiskās plānošanas un teritoriālās kohēzijas novērojumu tīkls).

Gadījumā, ja Jums vai Jūsu uzņēmumam radušās problēmas kādā no ES valstīm, jo iestādes rīkojas neievērojot ES tiesību aktu noteikumus, nepieciešams vērsties SOLVIT dienestā, aizpildot formu jautājuma iesniegšanai “Tavs Eiropas padomdevējs” vai sūdzības iesniegšanai SOLVIT. 

Starptautiskie autopārvadājumi

Pasažieru un kravu starptautisko autopārvadājumu jomā VSIA “Autotransporta direkcija” īsteno vienotu valsts politiku un izsniedz attiecīgo pārvadājumu veikšanai nepieciešamos dokumentus, nodrošinot vienlīdzīgus komercdarbības apstākļus un atbalstu starptautisko autopārvadājumu tirgus dalībniekiem.

Lai varētu veikt kravu un pasažieru komercpārvadājumus ārpus Latvijas teritorijas, komersantam vispirms ir jāsaņem šādi dokumenti:

1. licence – tā tiek izsniegta uz 10 gadiem, ja pārvadātājs atbilstoši ievēro sertificēta pārvadājumu vadītāja, uzņēmējdarbības veikšanas vietas, labas reputācijas un finansiālā stāvokļa prasības noteikumus;
2. licences kartīte, kas apliecina, ka pārvadātājs kā autotransporta līdzekļa īpašnieks vai turētājs ir saņēmis licenci komercpārvadājumu veikšanai;
3. Eiropas Kopienas atļauja, kas tiek izsniegta komercpārvadājumu veikšanai Eiropas Savienības teritorijā, vai Eiropas Kopienas atļaujas kopija, ko komersants saņem komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu Eiropas Savienības teritorijā ar konkrētu transportlīdzekli;
4. Ja pārvadātājs likumīgi nodarbina transportlīdzekļa vadītāju, kurš nav ES dalībvalsts valstspiederīgais vai pastāvīgais iedzīvotājs, šādam autovadītājam ir nepieciešams atestāts komerciālo autopārvadājumu veikšanai ES teritorijā;
5. Savukārt, lai komersants varētu nodarboties ar bīstamo kravu pārvadājumiem, tam ir jānorīko speciāli sertificēts drošības konsultants, kurš rūpējas par bīstamo kravu pārvadājumiem raksturīgo risku samazināšanu;
6. Tāpat sertifikāti ir nepieciešami iekšzemes un starptautisko pašpārvadājumu veicējiem, proti, lai varētu pārvadāt pasažierus vai kravas savām, ar ienākumu gūšanu nesaistītām vajadzībām.

Papildus minētajiem dokumentiem Latvijas autopārvadātājiem starptautisko kravu pārvadājumu veikšanai ir jāsaņem starptautiskajiem autopārvadājumiem paredzētās atļaujas, ja to paredz divpusējais starpvalstu nolīgums. Atļaujas var būt vienreizējas (pārvadājumiem starp Latviju un attiecīgo valstī, tranzītā cauri attiecīgajai valstij vai starp attiecīgo valsti un kādu trešo valsti), vai daudzpusējas jeb ETMK (Eiropas Transporta Ministru Konferences) atļaujas, kuras tiek izsniegtas saskaņā ar kvotu sistēmu kādā ETMK dalībvalstī reģistrētiem transporta uzņēmumiem pārvadājumu veikšanai starp ETMK dalībvalstīm un tranzītā caur vienu vai vairākām ETMK dalībvalstīm ar transportlīdzekļiem, kas reģistrēti kādā no ETMK dalībvalstīm. ETMK atļaujas var būt gan gada, gan īstermiņa (derīgas 30 dienas).

Savukārt komersantiem, kuri plāno pārvadāt pasažierus ārpus Latvijas teritorijas, jāsaņem maršrutu atļaujas pasažieru regulāriem starptautiskiem pārvadājumiem, vai arī braucienu formulāri pasažieru neregulāriem starptautiskiem pārvadājumiem.

Jāņem vērā, ka gan kravu, gan pasažieru autopārvadājumos izmantotiem transportlīdzekļiem (pirmo reizi reģistrētiem pēc 01.05.2006.) jābūt aprīkotiem ar digitālajiem tahogrāfiem. Komersantam, kurš ir iegādājies šādi aprīkotu transportlīdzekli, pirms tā ekspluatācijas uzsākšanas digitālajā tahogrāfā ir jāievieto uzņēmuma karte, tādējādi identificējot konkrēto transportlīdzekli atbilstoši uzņēmumam. Arī transportlīdzekļa vadītājam ir jāsaņem digitālā tahogrāfa vadītāja karte, kas identificē gan konkrēto autovadītāju, gan arī viņa darba un atpūtas laikus. Savukārt transportlīdzekļu vadītāju darba un atpūtas laika kontroli veicošajām institūcijām tiek izsniegtas kontroles kartes, bet darbnīcu kartes izmanto atbilstoši akreditētas darbnīcas, lai veiktu digitālo tahogrāfu pārbaudi, uzstādīšanu, remontu, nomaiņu, kalibrēšanu un datu lejupielādi.

Sīkāka informācija par starptautiskajiem autopārvadājumiem nepieciešamajiem dokumentiem, prasībām to saņemšanai un cenām pieejama Autotransporta direkcijastīmekļvietnē.

Latvijā ir vairākas organizācijas, kas pārstāv uzņēmumu intereses sarunās ar valsts institūcijām, un tās var iedalīt vairākos līmeņos: valsts līmeņa spēlētāji, reģionu apvienības (atbilstoši jūsu teritoriālajai piederībai reģionā) un konkrētas nozares asociācijas.

Valsts līmeņa organizācijas

Šīs organizācijas darbojas kā lietussarga tipa asociācijas, apvienojot mazākas reģionu asociācijas un dažādus uzņēmumus. Tās aktīvi ved sarunas ar valsti un seko līdzi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai Latvijā, veicina uzņēmumu konkurētspēju un uzlabo eksportu.

• Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi un kura strādā uzņēmējdarbības vides, uzņēmumu konkurētspējas un eksporta uzlabošanas virzienā;
• Latvijas Darba devēju konfederācija, kas ir lielākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā;
• Ārvalstu investoru padome Latvijā, kas apvieno dažādas valstis un nozares pārstāvošos uzņēmumus, kuri Latvijā ieguldījuši nopietnas investīcijas, kā arī dažādu valstu tirdzniecības palātas Latvijā.

Nozaru asociācijas

Nozaru asociācijas darbojas kādā specifiskā nozarē, apvienojot līdzīgi darbojošos uzņēmumus, tādejādi aizstāvot to intereses. Bieži nozaru asociācijas ir kādā no Latvijas valsts līmeņa asociācijām, tādējādi nododot tālāk savai nozarei svarīgo informāciju. Nozaru asociācijās iespējams uzzināt arī jaunāko likumdošanā un pieteikties Eiropas fondu līdzfinansējumam nozares attīstībai. Katrai tautsaimniecības nozarei ir atbilstošā pārstāvošā asociācija, kas pārstāv šīs nozares intereses.

Attiecības starp komersantu un patērētāju primāri regulē Patērētāju tiesību aizsardzības likums (PTAL) un citi patērētāju tiesību aizsardzību regulējošie normatīvie akti, tāpēc pušu tiesībām un pienākumiem, kas izriet no savstarpēji noslēgta tiesiskā darījuma, piemēram, pirkuma līguma, ir jāatbilst arī patērētāju tiesību aizsardzības prasībām, nevis tikai formālām prasībām par tiesiskiem darījumiem vispār.

Papildus Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC), patērētāju tiesību aizsardzības uzdevumu pildīšanā ir iesaistītas arī Veselības inspekcija (VI), Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

Tiesiskās attiecības starp komersantiem regulē starp pusēm noslēgtie tiesiskie darījumi, Komerclikums, Civillikums un citi speciālie normatīvie akti. Informācija un dažādas vadlīnijas komersantiem patērētāju tiesību ievērošanai pieejamas PTAC tīmekļa vietnē.

Komersanta pienākumi, slēdzot distances līgumu un līgumu ārpus pastāvīgās saimnieciskās vai profesionālās darbības vietas

Ja vēlaties veikt tirdzniecību internetā, jums nepieciešams slēgt distances līgumu – vienošanās par preces iegādi vai pakalpojuma sniegšanu, kas noslēgta neklātienes apstākļos, izmantojot distances saziņas līdzekļus. Plašāka informācija par distances tirdzniecību pieejama PTAC tīmekļa vietnē. Vairāk informācijas par tirdzniecību internetā lasiet dzīves situācijas aprakstā “Tirdzniecība internetā”.

Slēdzot distances līgumu par preču un pakalpojumu iegādi, pušu tiesiskās attiecības regulē Patērētāju tiesību aizsardzības likums (PTAL), 2014.gada 20.maija Ministru kabineta noteikumi Nr.255 un 2014.gada 20.maija Ministru kabineta noteikumi Nr. 254.

Ja vēlaties piedāvāt preces vai pakalpojumus savā pastāvīgajā tirdzniecības vietā, Jums jāievēro PTAL prasības, kā arī speciālo normatīvo aktu prasības atbilstoši konkrētām precēm un pakalpojumiem.

Jums kā komersantam ir jānodrošina patērētajiem tiesības vērsties ar pretenziju par preces vai pakalpojuma neatbilstību līguma noteikumiem 2 gadu laikā no preces iegādes vai pakalpojuma saņemšanas dienas, sniedzot atbildes uz patērētāju prasījumiem 15 darba dienu laikā. Jums ir pienākums piedalīties patērētāju ārpustiesas strīdu risināšanas procedūrās.

Plašāka informācija par patērētāja tiesībām pieejama dzīves situācijas aprakstā “Patērētāja tiesības”.

Patērētāja tiesības, ja iegādāts digitāls saturs

Attiecībā uz digitālā satura neatbilstību speciāls regulējums šobrīd nav noteikts. Atbilstoši PTAL 4.¹panta septītajai daļai noteikumi par pakalpojumu sniegšanu ir attiecināmi arī uz līgumiem par digitālā satura piegādi, kas netiek veikta materiālā datu nesējā.

PTAL 27.pants un 29.pants nosaka, ka neatbilstoša digitālā satura, kas nav piegādāts materiālā datu nesējā gadījumā, patērētājs pretenziju ir tiesīgs iesniegt 2 gadu laikā no pakalpojuma saņemšanas (digitālā satura piegādes) dienas. Patērētājam ir tiesības pieprasīt, lai pakalpojuma sniedzējs bez atlīdzības novērš digitālā satura neatbilstību. Ja tas nav iespējams, tad pakalpojuma sniedzējam jāsamazina pakalpojuma cena vai jāatmaksā patērētājam veiktā samaksa par līgumu.

Ja digitālais saturs tiek piegādāts materiālā datu nesējā, tad atbilstoši PTAL 1.panta 6.punktam, tas kopā ar datu nesēju uzskatāms par preci. Patērētāja tiesības preces neatbilstības gadījumā nosaka PTAL 27. pants un 28. pants.

Ja iegādātais digitālais saturs neatbilst līguma noteikumiem, kā arī gadījumā, ja konstatēti digitālā satura defekti, atbilstoši PTAL27., 28., 29.pantam atbildīgs ir pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs.

Plašāka informācija par patērētāja tiesībām pieejama dzīves situācijas aprakstā “Patērētāja tiesības”.

Ja patērētājs nav izpildījis savas saistības, kreditora (t.i. – jebkurš komersants, kurš sniedz pakalpojumus vai pārdod preces patērētājam) vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja pienākums ir rakstveidā paziņot parādniekam par parāda esamību un aicināt labprātīgi izpildīt kavētās maksājumu saistības. Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 7.pants nosaka, kādai informācijai šajā paziņojumā jābūt iekļautai. Lai paziņotu parādniekam (fiziskai personai) par parāda esamību, kreditoram ir iespēja izmantot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes e-pakalpojumu “Pārbaude, vai persona ir deklarēta norādītajā adresē” vai izmantot maksas pakalpojumu rakstveida paziņojuma pārsūtīšanai.

Parādus no patērētājiem var atgūt ārpustiesas ceļā vai tiesvedības ceļā.

Parādus no patērētājiem tiesvedības ceļā drīkst atgūt Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar Civilprocesa likumu parādu atgūšana tiesvedības ceļā no patērētāja pieļaujama prasības tiesvedības kārtībā, saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā vai saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas kārtībā.

Parādus no patērētājiem ārpustiesas ceļā drīkst atgūt gan pats kreditors, gan licencēts parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējs. Parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs kreditora vārdā atgūt parādu no patērētājiem, ja tas ir reģistrējies kā komersants vai profesionālās darbības veicējs un saņēmis speciālo atļauju (licenci) parāda atgūšanai. Licences izsniedz Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), un licencēto parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju saraksts pieejams PTAC tīmekļa vietnē. Maksimālais parādu atgūšanas izdevumu apmērs, kuru parādu atguvējs var prasīt no patērētāja, ir 17,00 euro.

Kreditora un parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēja, kā arī parādnieka tiesības un pienākumus parādu atgūšanas procesā nosaka Parādu ārpustiesas atgūšanas likums.

Plašāks apraksts par ārpustiesas parādu atgūšanu pieejams PTAC tīmekļa vietnē un Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā. 

Papildus minētajam, normatīvie akti nosaka vairākus ierobežojumus attiecībā uz līgumsodiem un nokavējuma procentu apmēru, kas piemērojami līgumos ar patērētāju un ņemami vērā parādu atgūšanas procesā. Proti, saskaņā ar Civillikumu līgumsods nedrīkst pārsniegt 10% no neatmaksātās pamatsummas, un līgumos, kur piedalās patērētājs, likumisko procentu apmērs nedrīkst pasniegt 6% gadā, turklāt par prettiesiskiem uzskatāmi līgumiskie procenti, kas ir nesamērīgi un neatbilstoši godīgai darījumu praksei. Arī patērētāju kreditēšanas jomā ierobežoti nokavējuma procenti – saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu (PTAL) tie nevar pārsniegt 36 procentpunktus virs aizņēmuma likmes gadā.

Veicot uzņēmējdarbību, svarīgi ievērot likumdošanā noteiktās prasības un ievērot tās. Godīga un veiksmīga uzņēmējdarbība ir lepnums pašam uzņēmējam un tā klientiem.

Varbūt kādam rodas jautājums – kā tas ir – būt godprātīgiem uzņēmējiem? Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir izstrādājis vairākus informatīvos materiālus, ar mērķi sekmēt godprātīgu komerciālo darbību, lai iekarotu tirgu un gūtu peļņu. Korupcija rada nopietnas morālas dabas un politiskas bažas, apdraud valsts pārvaldību un tautsaimniecības attīstību, kā arī izkropļo konkurences nosacījumus.

Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir izstrādājis vadlīnijas godprātīgas uzņēmējdarbības īstenošanai kreditēšanas, elektronisko sakaru, e-komercijas un drošības jomās.

Kādi var būt uzņēmējdarbības pārkāpumi?

Nelegāli nodarbināti darbinieki. Stājoties darba attiecības ar darba devēju, pamatdokuments, kas regulē savstarpējās attiecības starp darbinieku un darba devēju, ir rakstveidā noslēgts darba līgums. Šim dokumentam darba attiecībās ir svarīga nozīme, jo tas nosaka pušu tiesības un pienākumus, no kuriem vienpusēji atkāpties nedrīkst (vienpusēji atkāpties drīkst tikai īpaši paredzētos gadījumos, piemēram, Darba likuma 100.panta (1) un (5) daļa 101.panta pirmā daļa).

Darba likums paredz, ka darba līgums slēdzams rakstveidā, tādēļ ikvienam darbiniekam, stājoties darba attiecībās, ir tiesības pieprasīt no darba devēja rakstveida darba līgumu un saņemt otru līguma eksemplāru.

Darba līgumu nosaka Darba likuma 40.pants “Darba līguma forma“.

Darba līgumu var iedalīt šādi:

• pēc darba samaksas sistēmas – akorda algas vai laika algas darba līgumi;
• pēc veicamā darba rakstura – darba līgumi par fiziska darba vai par garīga darba veikšanu;
• pēc nozares – izglītības jomā darba līgumi ar skolotājiem, augstskolu pasniedzējiem, medicīnas jomā – ar ārstiem, medmāsām, jūrniecībā darba līgumi ar jūrniekiem, darba līgumi ar profesionāliem speciālistiem;
• pēc līguma termiņa – darba līgumi uz nenoteiktu laiku vai uz noteiktu laiku;
• pēc darba laika ilguma – darba līgumā noteikts normālais darba laiks vai darba līgumā puses vienojušās par nepilnu darba laiku;
• amatu savienošanas kārtībā – darba līgums par blakus darbu, proti, par darbu ārpus pamatdarba laika pie cita darba devēja, vai par papildu darbu, proti, par darbu pie tā paša darba devēja līdztekus nolīgtajam pamatdarbam, saņemot par to piemaksu.

Darbs kā līguma priekšmets ir sastopams arī vairākos citos civiltiesiskos līgumos, kas šaurākā nozīmē nav uzskatāmi par darba līgumiem, proti, graudniecības, pārvadājuma un uzņēmuma līgumā vai autoratlīdzības līgumā. Ar uzņēmuma līgumu saistītos jautājumus regulē Latvijas Republikas Civillikums, darba līguma jautājumus – Darba likums.

Aizliegtas vienošanās. Aizliegtas vienošanās Konkurences likuma izpratnē ir divu vai vairāku tirgus dalībnieku saskaņotas darbības, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana. Tirgus dalībniekiem (arī asociāciju, savienību u.c. apvienību ietvaros) ir aizliegts apmainīties ar komercinformāciju, tajā skaitā individuālo cenu un tarifu politiku, plāniem attiecībā uz dalību iepirkumos un citos konkursos, vienoties par tirgus sadali, ražošanas vai realizācijas ierobežošanu u.c. Aizliegtas vienošanās ar konkurentiem jeb karteļi par dalību iepirkumos ir viens no smagākajiem un biežāk atklātajiem konkurences tiesību pārkāpumiem Latvijā. Papildu informācija par aizliegtām vienošanām un sankcijām, par to īstenošanu pieejama Konkurences padomes tīmekļa vietnē.

Dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana. Dominējošā stāvokļa esamība pats par sevi nav pārkāpums – aizliegta ir tā ļaunprātīga izmantošana. Dominējošā stāvoklī esošiem uzņēmumiem ir īpaša atbildība pret tā sadarbības partneriem, citiem tirgus dalībniekiem un klientiem. Šādiem uzņēmumiem ir aizliegts izvirzīt netaisnīgus nosacījumus, piemērot nevienādus noteikumus līdzvērtīgos darījumos ar dažādiem tirgus dalībniekiem, atteikties slēgt darījumus bez objektīva pamatojuma u.c.

Papildu informācija par dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu pieejama Konkurences padomes tīmekļa vietnē.

Tirgus dalībnieku apvienošanās kontrole. Lai nepieļautu būtisku konkurences samazināšanos uzņēmumu apvienošanās rezultātā, lielākie apvienošanās darījumi ir paziņojami Konkurences padomei. Iestāde var pieņemt trīs veida lēmumus – darījumu atļaut, atļaut ar saistošajiem nosacījumiem vai aizliegt. Ja uzņēmumi īsteno apvienošanos bez nepieciešamās paziņošanas iestādei vai pārkāpj KP lēmumā noteikto kārtību, Konkurences padome var piemērot naudas sodu līdz 3 % no apvienošanās dalībnieka pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma. Tirgus dalībnieku apvienošanās noteikumi un paziņošanas kritēriji ir definēti Konkurences likuma 15.pantā.

Negodīga mazumtirdzniecības prakse iespējama pārtikas un nepārtikas nozarēs, un to regulē Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums. Likuma mērķis ir ierobežot mazumtirgotāju iepirkuma varas izmantošanu pret piegādātājiem, lai līdzsvarotu abu pušu intereses. Konkurences padome kā atbildīgā institūcija par likuma normu ievērošanu ir izstrādājusi Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma piemērošanas vadlīnijas, kurās dots skaidrojums negodīgām komercpraksēm. 2021. gada 1. novembrī spēkā stāsties Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums, kura mērķis ir aizliegt negodīgas tirdzniecības praksi visā lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes ķēdē, kā arī aizliegt nepārtikas preču mazumtirgotāju iepirkuma varas izmantošanu pret piegādātājiem. Tādējādi esošais Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums zaudēs savu spēku.

Reklāmas likuma pārkāpumi. Konkurences padome uzrauga reklāmas atbilstību normatīvo aktu prasībām, ja maldinoša vai negodīga salīdzinoša reklāma adresēta un aizskar tirgus dalībniekus un pārkāpums reklāmas jomā rada vai var radīt būtisku kaitējumu konkurencei. Papildu informācija pieejama Konkurences padomes tīmekļa vietnē.

Laicīgi nenomaksāti nodokļi. VID aicina visus nodokļu maksātājus (gan fiziskas, gan juridiskas personas) apzināties tiesiskās sekas, kas iestājas, neveicot savlaicīgu un pilnīgu nodokļu nomaksu. VID tīmekļa vietnē var atrast informāciju, kā atvieglot nodokļa parāda atmaksu. Ja VID ir aizdomas par “aplokšņu algas” maksāšanu, uzņēmējs VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) saņem brīdinājuma paziņojumu. Kā rīkoties šajā gadījumā, aprakstīts VID tīmekļa vietnē. VID ir izstrādājis vadlīnijas un citus informatīvos materiālus par sodu un sankciju piemērošanu pārkāpuma gadījumos.

Uzņēmējdarbībā bieži nepieciešama dažāda veida statistika savas darbības plānošanai un strukturēšanai, ko var atrast Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datu bāzē. Atsevišķiem uzņēmumiem arī nepieciešams sniegt statistikas datus CSP, Latvijas Bankai u.c. Labklājības Ministrijai statistikas pārskatus iespējams iesniegt, izmantojot e-pakalpojumu “Atskaišu un valsts statistikas pārskatu iesniegšana”. Vairāk par statistikas pārskatu iesniegšanu elektroniski var skatīt dzīves situācijā “Kur komersantam elektroniski iesniegt statistikas pārskatus”.

Uzņēmējdarbības veikšanai noderīga statistikas informācija

1. Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz nodokļu maksātāju iesniegto pārskatu un maksājumu uzskaites datiem, ir izveidojis nozaru statistikas tabulas. Tajās iekļauti šādi nozari raksturojoši rādītāji: nodokļu maksātāju statistika; nodrošinātie Valsts ieņēmumu dienesta administrētie kopbudžeta ieņēmumi; maksājumu parādi; nodokļu maksātāju pamatnodokļu slogs; saimnieciskās darbības rezultāti; vidējais darba devēju un nodarbināto skaits; nodarbinātajiem aprēķinātie darba ienākumi. Pieejama arī statistika par darbinieku atalgojumu no 2015.-2021.gadam atbilstoši profesiju kalkulatoram.
2. Iedzīvotāju statistika pieejama CSP datos un tā regulāri tiek papildināta ar aktuālajiem datiem par Latvijas iedzīvotāju skaitu un sadalījumu, tostarp reģionos, lielajās pilsētās un novados pēc vecuma, dzimuma, nacionālā sastāva, kā arī iedzīvotāju skaitu mazās teritorijās – ciemos un Rīgas apkaimēs.
3. Statistika par bezdarba līmeni Latvijā pieejama NVA tīmekļa vietnē, papildus te redzama arī informācija par tekošo reģistrēto bezdarba līmeni valstī un aprakstošu apkopojumu par nodarbinātības tendencēm, brīvo darba vietu skaitu, pieejami NVA veiktie pētījumi par darba tirgus tendencēm. Tāpat iespējams aplūkot darba tirgus pieprasījumu pēc profesijām dažādos laika periodos.
4. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) tīmekļa vietnē ir pieejama statistiskā informācija no Iedzīvotāju reģistra par Latvijas iedzīvotāju skaitu pašvaldībās un tā tiek nepārtraukti papildināta ar aktuālajiem datiem par Latvijas iedzīvotāju skaitu un sadalījumu pēc dažādiem kritērijiem. Aktuālie dati tiek apkopoti un publicēti divas reizes gadā.
5. Atvērto datu portāls, kur jebkura persona var skatīt informāciju, kuru publicē valsts iestādes vai organizācijas, kas pilda valsts funkcijas. Portālā ir pieejams datu katalogs, kurā tēmas ir sadalītas kategorijās, piemēram, ekonomika un uzņēmējdarbība, valsts pārvalde, zemkopība, pārtika un mežsaimniecība, u.c.
6. Reģionālās attīstības indikatoru modulis (RAIM), kurā ir pieejami sociālekonomiskie rādītāji, atsevišķu valsts teritoriju sociālās un ekonomiskās attīstības tendenču mērīšanai, un nozaru politiku īstenošanas instrumentu rādītāji, lai izvērtētu, kādu iespaidu uz valsts teritoriju attīstību atstāj nozaru politiku īstenošana un cik koordinēta tā ir. Papildu informāciju var skatīt šeit.

Iesniegumus un izziņas dažādām valsts iestādēm arvien vairāk iespējams rakstīt un saņemt e-pakalpojumu t.i. elektroniskā veidā, izmantojot saziņas kanālu E-adrese.

Ja darba devējs pārkāpj darbinieka darba tiesības, tad, izmantojot e-pakalpojumu “Iesniegums Darba inspekcijai un Darba inspekcijas atbildes saņemšana”, Jūs varat paziņot par to elektroniski Valsts darba inspekcijai (VDI), kā arī saņemt nepieciešamo konsultāciju. E-pakalpojuma lietošanas instrukcija.

Zemāk apkopoti e-pakalpojumi, kurus darbinieks un darba devējs var izmantot, ja darba vietā ir noticis darbinieka veselību vai dzīvību apdraudošs negadījums.

Darba ņēmējam:

1. Ja ir noticis nelaimes negadījums darba vietā un vēlaties paziņot par to VDI, to var izdarīt elektroniski, izmantojot e-pakalpojumu “Paziņojums par notikušu nelaimes gadījumu darbā”. Instrukcija pieejama šeit.

Darba devējiem:

1. Ja ir noticis nelaimes negadījums darba vietā, tad par šo faktu ir jāpaziņo VDI. Ērti to var izdarīt elektroniski, izmantojot e-pakalpojumu “Paziņojums par notikušu nelaimes gadījumu darbā”. Instrukcija pieejama šeit.
2. E-pakalpojums “Paziņojums par darba devēja zaudējumiem, saistībā ar nelaimes gadījumu darbā”. Instrukcija pieejama šeit.

Veicot uzņēmējdarbību, jārēķinās, ka laiku pa laikam uzraugošās iestādes atkarībā no uzņēmējdarbības nozares un prasībām var vēlēties veikt pārbaudi Jūsu uzņēmumā. Vislabākais veids, kā tam sagatavoties, ir laicīgi sakārtot visu dokumentāciju, kādai tai jābūt atbilstoši likumdošanai.

Kas nepieciešams Valsts darba inspekcijas (VDI) vizītei?

VDI ir izstrādājusi ceļvedi, kā soli pa solim uzņēmumam sagatavoties Valsts darba inspekcijas vizītei. Pirms VDI vizītes, ieteicams iepazīties ar izgatavoto materiālu.

Būvniecībai VDI ir izstrādājusi paškontroles veidlapu ar tabulu, kur iekļautas saites uz saistītajiem normatīvajiem aktiem un skaidrojošajiem materiāliem, kas ļauj labāk izprast veicamos pasākumus darba aizsardzības jomā.

Kokapstrādei  VDI ir izstrādājusi šīs nozares uzņēmumiem paredzētu paškontroles veidlapu ar svarīgākajām darba aizsardzības prasībām.

Ko pārbauda Veselības inspekcija?

Veselības inspekcija (VI) plānveida kontrolēs pārbauda:

1. Veselības aprūpes iestādes;
2. Sociālās aprūpes iestādes;
3. Farmaceitiskās darbības uzņēmumus (t.sk. aptiekas);
4. Bērnu izglītības iestādes un uzraudzības pakalpojumu sniedzējus;
5. Dienesta viesnīcas;
6. Peldvietas (upes, ezeri, jūras piekrastes);
7. Publiskās lietošanas pirtis un peldbaseinus;
8. Publiskās dzeramā ūdens sistēmas;
9. Skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējus (frizieri, nagu kopšanas un sejas un ķermeņa pakalpojumi, tetovēšana, mikropigmentācija un pīrsings, solārijs), t.sk., ja tie izvietoti sporta klubos, viesnīcās u.c. klientu ērtībām;
10. Uzņēmumus, kas nodarbojas ar ķīmisko vielu un ķīmisko maisījumu, biocīdu, kosmētikas līdzekļu, tabakas izstrādājumu un elektronisko cigarešu tirdzniecību;
11. Medicīnisko ierīču ražotājus, izplatītājus, importētājus.

VI veic pārbaudes augstāk minētajās jomās pamatojoties arī uz iesniegumiem, tai skaitā sūdzībām epidemioloģiskās drošības jomā (piemēram, par insektiem un grauzējiem), kā arī saistībā ar saimnieciskās darbības iekārtu un satiksmes radīto troksni.

Konsultācijas par augstāk norādītajām jomām varat saņemt sazinoties ar VI – šeit.

Pilns VI darbības jomu normatīvo aktu saraksts ir pieejams šeit.

VI pārbaužu veikšanas procedūru skatīt šeit, bet kontroles dokumentācijas aizpildīšanas paraugu – šeit.

Ar e-pakalpojuma palīdzību uzņēmēji vienuviet var iegūt informāciju par normatīvajos aktos noteikto prasību izpildes iespējamajiem veidiem konkrētā nozarē, kā arī citu noderīgu informāciju.

Ja VI pārbaudes laikā konstatētas neatbilstības vai/un uzdoti veicamie pasākumi, izmantojot e-pakalpojumu “Paziņojums par Veselības inspekcijas kontroles laikā uzlikto pienākumu izpildi”, iespējams paziņot VI par to izpildi.

Izmantojot e-pakalpojumu “Pieprasījums par aktuālo stāvokli Veselības inspekcijas uzraudzības objektā”, iespējams uzzināt informāciju par veiktajām Veselības inspekcijas kontrolēm.

Valsts ieņēmumu dienesta pārbaudes uzņēmumos

Nodokļu kontroles mērķis ir nodrošināt pilnīgu, savlaicīgu un taisnīgu nodokļu un nodevu aprēķināšanu un iekasēšanu. Nodokļu maksātājs nodokļu kontroles laikā ir tiesīgs pieaicināt profesionālu ekspertu vai konsultantu, sniegt paskaidrojumus un citu informāciju, izņemot gadījumus, kad nodokļu normatīvie akti to neparedz. VID tīmekļa vietnē ir aprakstīts nodokļu kontroles process, nodokļu kontroles veidi.

VID tematiskās pārbaudes veic visbiežāk par šādām tēmām:

1. Darba devēju pārbaudes (nodokļu no darba ņēmēju darba algas aprēķināšana, ziņu par darba ņēmējiem iesniegšana, darba laika uzskaite, darba līgumu noslēgšana, mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieku darba ienākumu aprēķināšana, u.c.);
2. Grāmatvedības uzskaiti reglamentējošo normatīvo aktu ievērošana (grāmatvedības organizācijas dokumenti, saimniecisko darījumu izsekojamība, ieraksti grāmatvedības reģistros, nauda uzņēmuma kasē, u.c.);
3. Tirdzniecību un pakalpojumus reglamentējošo normatīvo aktu ievērošana (dokumentu reģistrācija, kases aparāta lietošana, iejaukšanās kases aparāta programmatūrā, u.c.);
4. Skaidrās naudas darījumus reglamentējošo normatīvo aktu ievērošana (skaidrās naudas lietošanas ierobežojumi);
5. Citu nodokļus reglamentējošo normatīvo aktu ievērošana (darbības ar akcīzes precēm, automašīnu tirdzniecība, elektroniskā darba laika uzskaites sistēma būvniecībā, u.c.).

Uzņēmumu apvienošana

Uzņēmumu apvienošanu regulē Komerclikuma noteikumi. Apvienošana var notikt divos veidos: kā pievienošana (komercsabiedrība nodod visu savu mantu citai komercsabiedrībai) vai kā saplūšana (divas vai vairākas komercsabiedrības nodod visu savu mantu jaundibināmai komercsabiedrībai).

Ja apvienošanās procesā piedalās divas vai vairākas jau pastāvošas komercsabiedrības, tās slēdz reorganizācijas līgumu. Līgums slēdzams rakstveidā. Ne mazāk kā mēnesi pirms līguma noslēgšanas, katra reorganizācijas procesā iesaistītā komercsabiedrība iesniedz Uzņēmumu reģistram paziņojumu par reorganizāciju, pievienojot līguma projektu. Oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” izsludina līguma projekta un tā grozījumu reģistrācijas datumu un tās komercreģistra lietas numuru, kurā līguma projekts atrodas.

Nākamais apvienošanās procesa posms ir dalībnieku (akcionāru) sapulces sasaukšana. Mēnesi pirms dalībnieku (akcionāru) sapulces dalībniekiem (akcionāriem) sabiedrībā ir nodrošināmi šādi dokumenti: līguma projekts, reorganizācijas prospekts, revidenta atzinums, visu reorganizācijā iesaistīto komercsabiedrību gada pārskati par pēdējiem trim pārskata gadiem un saimnieciskās darbības pārskats (ja iepriekšējais gada pārskats sastādīts vairāk nekā sešus mēnešus pirms paziņojuma iesniegšanas Uzņēmumu reģistram).

Līguma projektu izskata un lēmumu par reorganizāciju pieņem katras reorganizācijas procesā iesaistītās komercsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce, kuru notur ne agrāk kā mēnesi pēc tam, kad oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” izsludinātas ziņas par līguma projektu. Pamatojoties uz lēmumu par reorganizāciju, attiecīgā sabiedrība noslēdz līgumu.

Piecpadsmit dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par reorganizāciju, katra reorganizācijas procesā iesaistītā komercsabiedrība par reorganizāciju rakstveidā informē visus zināmos kreditorus, kuriem līdz lēmuma par reorganizāciju pieņemšanai bija prasījuma tiesības pret komercsabiedrību. Katrai reorganizācijas procesā iesaistītajai komercsabiedrībai ir pienākums arī publicēt oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu, ka pieņemts lēmums par reorganizāciju.

Katra reorganizācijas procesā iesaistītā komercsabiedrība ne agrāk kā trīs mēnešus pēc paziņojuma publicēšanas dienas iesniedz Uzņēmumu reģistram pieteikumu, lai komercreģistrā tiktu izdarīts ieraksts par reorganizāciju.

Apvienošana uzskatāma par spēkā stājušos ar brīdi, kad komercreģistrā izdarīti ieraksti par visām reorganizācijas procesā iesaistītajām sabiedrībām, ieskaitot jaundibinātās sabiedrības.

Dažādu jomu vai konkrētu nozaru uzņēmumiem nav atšķirīgi apvienošanās noteikumi.

Informācija par apvienošanās posmiem pieejama arī UR tīmekļa vietnē:

• SIA pievienošanās 1.posms;
• SIA pievienošanās 2.posms;
• SIA saplūšana 1.posms;
• SIA saplūšana 2.posms.

Papildu tam lielāko tirgus dalībnieku apvienošanās gadījumos šie darījumi tiek valstiski regulēti, Konkurences padomei pieņemot atļaujošu vai aizliedzošu lēmumu par īstenotu vai plānotu uzņēmumu apvienošanos.

Konkurences likums nosaka, ka uzņēmumu apvienošanās nav tikai uzņēmumu saplūšana vai uzņēmumu pievienošana otram, bet arī atsevišķos apstākļos tādi darījumi, kuru rezultātā tiek iegūta ietekme citā uzņēmumā vai pat iegūti tikai uzņēmuma aktīvi vai to izmantošanas tiesības.

Lai nepieļautu būtisku konkurences samazināšanos uzņēmumu apvienošanās rezultātā, apvienošanās dalībniekiem noteiktos gadījumos var būt nepieciešama Konkurences padomes (KP) atļauja. Plašāka informācija par šiem gadījumiem, kā arī apstākļiem, kuros KP ir tiesības pieprasīt apvienošanās dalībniekiem iesniegt ziņojumu par plānoto vai jau notikušo apvienošanos pirms nav pagājuši 12 mēneši no apvienošanās īstenošanas dienas, pieejama KP tīmekļa vietnē.

Par apvienošanās ziņojuma izvērtēšanu valsts budžetā jāiemaksā nodeva, kuras apmērs ir atkarīgs no apvienošanās apstākļiem. Tas veicams pirms apvienošanās ziņojuma iesniegšanas vai desmit dienu laikā pēc tam, kad saņemts KP lēmums par apvienošanos, ja apvienošanās izvērtēta bez iesniegta apvienošanās ziņojuma.

KP uzņēmumu apvienošanās gadījumā var pieņemt trīs veida lēmumus:

1. apvienošanos atļaut;
2. apvienošanos atļaut ar saistošajiem noteikumiem;
3. apvienošanos aizliegt.

Lēmuma pieņemšanas laiks ir:

1. saīsinātajiem apvienošanās ziņojumiem – līdz 3 mēnešiem;
2. pilniem (paplašinātiem) apvienošanās ziņojumiem – līdz 4 mēnešiem.

Vairāk informācijas par apvienošanās ziņojuma veidiem var iegūt KP Ziņojumu par tirgus dalībnieku apvienošanos sastādīšanas vadlīnijās. 

Ja apvienošanās ziņojums nav iesniegts, KP var pieņemt lēmumu par naudas soda uzlikšanu jaunajam uzņēmumam vai izšķirošās ietekmes ieguvējam līdz 3% no tā pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma.

Plašāka informācija par uzņēmumu apvienošanos kontroli Latvijā pieejama KP tīmekļa vietnē.

Pārdošana

Sabiedrības dalībniekiem (akcionāriem) ir tiesības brīvi atsavināt sev piederošās pamatkapitāla daļas (akcijas), ja vien likumā vai statūtos nav noteikts citādi. Nav noteikti ierobežojumi, vai sabiedrības dalībnieks (akcionārs) ir vai nav Latvijas valstspiederīgais.

Mainoties sabiedrības dalībniekiem (akcionāriem), daļu ieguvējs iesniedz sabiedrības valdei paziņojumu ieraksta izdarīšanai dalībnieku (akcionāru) reģistrā. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību valde sastāda jaunu dalībnieku reģistra nodalījumu, kura vienu eksemplāru 3 darba dienu laikā pēc nodalījuma parakstīšanas, iesniedz Uzņēmumu reģistrā.

Dalībnieku reģistrā norādāms jaunais sabiedrības kapitāla daļu ieguvējs, un to jāparaksta ne tikai sabiedrības valdei, bet arī daļu atsavinātājam un ieguvējam, vai arī tam jāpievieno notariāli apliecināts vai daļu atsavinātāja un ieguvēja elektroniski parakstīts dokuments, kas apliecina pušu vienošanos par daļu pāreju. Akciju sabiedrības sastādīto akcionāru reģistru Uzņēmumu reģistrā nav jāiesniedz.

Eiropas komercsabiedrība

Eiropas komercsabiedrība (SE), kas dibināta saskaņā ar Eiropas komercsabiedrību likumu, neveicot likvidāciju un nedibinot jaunu sabiedrību citā Eiropas savienības dalībvalstī, savu juridisko adresi var mainīt uz citu adresi citas Eiropas Savienības valsts, vai Norvēģijas, Islandes un Lihtenšteinas teritorijā.

SE darbību regulē tās valsts likumi, kur atrodas sabiedrības juridiskā adrese. Pirms juridiskās adreses maiņas ir vajadzīga valsts kompetentās iestādes apliecība, tās izsniegšana nozīmē to, ka ir pabeigtas nepieciešamās darbības un formalitātes un var veikt izmaiņas.

Latvijā reģistrēta Eiropas komercsabiedrība, pārceļot juridisko adresi uz citu dalībvalsti, iesniedz Uzņēmumu reģistram adreses pārcelšanas priekšlikumu. Saraksts, kādi dokumenti šajā gadījumā iesniedzami un kādi maksājumi veicami, atrodams Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē. Dokumentus adreses pārcelšanai var iesniegt arī elektroniski.

Uzņēmumu reģistrs izdara ierakstu komercreģistrā par priekšlikuma faktu mainīt juridisko adresi uz citu dalībvalsti un jauno juridisko adresi. Oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” izsludina adreses pārcelšanas priekšlikuma reģistrācijas datumu, Eiropas komercsabiedrības komercreģistra lietas numuru, kurā adreses maiņas priekšlikums atrodas, un jauno juridisko adresi.

Kapitālsabiedrības adreses pārcelšana

Kapitālsabiedrību (sabiedrība), kas dibināta atbilstoši Komerclikuma noteikumiem, juridiskās adreses pārcelšana no vienas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts uz citu pēc būtības ir saprotama kā pārrobežu reorganizācija.

Sabiedrības juridisko adresi var pārcelt no vienas ES dalībvalsts uz citu, ja to atļauj izcelsmes dalībvalsts normatīvie akti. Ja attiecīgās dalībvalsts normatīvie akti paredz šādu procesu nacionālajā līmenī, tad tā nevar atteikties reģistrēt pārrobežu reorganizāciju starp ES dalībvalstīm.

Svarīgākais kritērijs juridiskās adreses pārcelšanas procesam ir tiesību un saistību nezūdamība un legāla pāreja, jo izcelsmes valstī ir jāpanāk, ka tiks ievērotas kreditoru un citu tiesīgo personu intereses.

Tā kā ES nepastāv vienots regulējums minētajā jautājumā, tad juridiskās adreses pārcelšanas gadījumā no vienas ES dalībvalsts uz citu, tiek piemērotas abu valstu tiesību normas.

Sākotnēji Sabiedrībai izpildāmas tās izcelsmes valsts normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz Sabiedrības juridiskās adreses pārcelšanu uz citu ES dalībvalsti. Savukārt, lai Sabiedrība atbilstu tās valsts tiesiskajam regulējumam, uz kuru tiek pārcelta tās juridiskā adrese, piemērojami uzņemošās dalībvalsts normatīvie akti. Norādāms, ka tikai pēc izcelsmes valstī noteikto saistību izpildes Sabiedrību iespējams pārveidot atbilstoši uzņemošās valsts tiesiskajam regulējumam.

Pārcelšana uz citu ES dalībvalsti

Ja sabiedrības juridiskā adrese tiek pārcelta no Latvijas uz citu ES dalībvalsti (Latvija ir izcelsmes valsts), tiek piemēroti visi pārveidošanās noteikumi, izņemot netiek pārbaudīts, vai jaunizveidotās komercsabiedrības dokumenti (statūti, valdes sastāvs u.tml.) atbilst uzņemošās valsts normatīvajiem aktiem.

Lai sabiedrības juridisko adresi pārceltu no Latvijas uz citu ES dalībvalsti, Uzņēmumu reģistrā pirmajā posmā iesniedzami dokumenti:

• Lēmums par juridiskās adreses pārcelšanu;
• Sabiedrības paziņojums par juridiskās adreses pārcelšanu;
• Informācija par valsts nodevas (18 EUR) apmaksu.

Dokumentus Uzņēmumu reģistrā var iesniegt arī elektroniski.

Oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” izsludina paziņojumu par reorganizācijas uzsākšanu, tā reģistrācijas datumu un tās komercreģistra lietas numuru, kurā paziņojums atrodas.

Adreses pārcelšanas (pārveidošanas) otrajā posmā, t.i. ne agrāk kā trīs mēnešus pēc paziņojuma publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” dienas, Uzņēmumu reģistrā iesniedzami dokumenti:

• Pieteikums;
• Protokola izraksts un lēmums par reorganizāciju;
• To dalībnieku saraksts, kuri balsojuši pret reorganizāciju;
• Likumā noteiktajos gadījumos — reorganizācijas atļauja;
• Prospekts (ja likumā noteikta prospekta sagatavošana);
• Revidenta atzinums (ja likumā noteikta revidenta pārbaude);
• Pārveidojamās sabiedrības slēguma finansu pārskatu;
• Informācija par valsts nodevas (70 EUR) apmaksu.

Pārcelšanas gadījumā tiek pārbaudīts, vai ir ievēroti visi Latvijas kreditoru un mazākuma dalībnieku aizsardzības noteikumi, t. sk. Uzņēmumu reģistrs saņem nodokļu administrācijas un citu kompetento institūciju (piemēram, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja tas ir finanšu tirgus dalībnieks u. tml.) atzinumu, ka ir izpildītas saistības pret Latviju.

Kad iesniegti visi nepieciešamie dokumenti, un tie atbilst normatīvo aktu prasībām, tiesiski šķēršļi reģistrācijai nepastāv un ir samaksātas atbilstošas valsts nodevas, tad Uzņēmumu reģistrs izsniedz attiecīgu apliecinājumu (pirmspārveidošanās apliecību) par sabiedrību, kas veikusi visus pārveidošanās pasākumus un tās juridiskā adrese ir pārceļama uz citu ES dalībvalsti.

To, kādi dokumenti sabiedrībai pārveidošanas procesā ir jāsagatavo un jāiesniedz citas ES dalībvalsts kompetentajā reģistrējošajā institūcijā, jānoskaidro attiecīgajā uzņemošajā dalībvalstī. Turpmāka rīcība ir atkarīga no uzņemošās valsts, jo (pēc līdzības ar Komerclikuma 386. pantu) tiek gaidīts paziņojums no uzņemošās valsts attiecīgās kompetentās iestādes, ka process ir noslēdzies un Latvijā reģistrētā sabiedrība no komercreģistra ir izslēdzama. Latvijā piešķirtais sabiedrības reģistrācijas numurs tai netiek saglabāts, jo uzņemošās valsts komercreģistra iestāde piešķir sabiedrībai reģistrācijas numuru atbilstoši uzņemošās valsts likumdošanai.

Pārcelšana uz Latviju

Ja sabiedrības juridiskā adrese tiek pārcelta no citas ES dalībvalsts uz Latviju, tiek piemēroti visi Komerclikuma noteikumi par komercsabiedrību pārveidošanu.

Sākotnēji sabiedrībai tās izcelsmes valstī jāveic darbības, ko paredz attiecīgās valsts normatīvais regulējums.

Papildus Latvijā juridiskās reģistrācijas adreses (domicila) pārcelšanai un šādas pārveidošanas reģistrācijai būs jāsaņem arī eksperta atzinums par mantas pietiekamību sabiedrības pamatkapitālam.

Izcelsmes valsts iestāde, kas atbildīga par komersantu reģistrāciju, pēc juridiskās adreses pārcelšanas pieteikuma saņemšanas un nepieciešamo noteikumu izpildes izsniedz apliecinājumu par obligāto nosacījumu izpildi – pirmspārveidošanas apliecību, kas tiks iesniegta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrācijai komercreģistrā.

Lai sabiedrības juridisko adresi pārceltu no citas ES dalībvalsts uz Latviju, Uzņēmumu reģistrā iesniedzami dokumenti:

• Pieteikuma veidlapa (KR4);
• Izcelsmes dalībvalsts komercreģistra iestādes apliecinājums par izcelsmes valsts nosacījumu attiecībā uz juridiskās adreses pārcelšanu uz citu ES dalībvalsti izpildi (“pirmspārveidošanas apliecība”);
• Lēmums par Sabiedrības juridiskās adreses pārcelšanu;
• Mantiskā ieguldījuma eksperta atzinums par mantas pietiekamību;
• Sabiedrības statūti;
• Dalībnieku reģistra nodalījums;
• Valdes (arī padomes, ja tāda tiek izveidota) locekļu rakstveida piekrišanas amata ieņemšanai;
• Valdes paziņojums par juridisko adresi;
• Nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišana juridiskās adreses reģistrācijai (ja nekustamā īpašuma īpašnieks nav persona, kas paraksta pieteikumu);
• Informācija par valsts nodevas (150 EUR) apmaksu.

Dokumentus Uzņēmumu reģistrā var iesniegt arī elektroniski.

Pēc iesniegto dokumentu pārbaudes, Uzņēmumu reģistrs izdara ierakstu komercreģistrā par jaunu komercsabiedrību, vienlaikus izdarot atzīmi par “tiesību priekšteci”, t.i., ziņas par sabiedrības izcelsmes valstī reģistrēto tiesību subjektu.

Pēc sabiedrības reģistrēšanas komercreģistrā, sabiedrībai saistoši būs visi Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti.

ALTUM Eksporta kredītu garantijas

Kas tas ir?

Eksporta kredītu garantija ir finanšu instruments, kas paredzēts lai eksportētājs nodrošinātos pret riskiem, kas saistīti ar ārvalstu darījumiem ar atliktajiem maksājumiem – darījumu partnera maksātnespējas un nemaksāšanas riski, kā arī debitora valsts politiskie riski kā arī eksporta kredītu garantija kalpo kā nodrošinājums bankas finansējumam tirdzniecības finansēšanas produktiem – faktoringam, kredītlīnijai u.c.

Ko tas risina?

Eksportējot preces un pakalpojumus, uzņēmums saskaras ar dažādiem riskiem, gan tādiem, kas saistīti ar pircēja maksātspēju kā arī ar pircēja valsts politisko situāciju gan arī ar likviditātes problēmām, kas var rasties darījumu izpildes procesā. It īpaši aktuāli šie riski ir uzņēmējiem darījumos ar garākiem atlikto maksājumu termiņiem un ar trešajām valstīm.

Lai ierobežotu šos riskus tirdzniecības darījumos, uzņēmums var apdrošināt eksporta darījumus (pie privātajiem apdrošinātājiem) vai piesaistīt Altum eksporta kredītu garantiju, tādā veidā uzņēmējs samazina riskus, kas saistīti ar darījuma partneriem ārvalstīs kā arī ar debitora valsts politisko situāciju, kā arī saņem nodrošinājumu bankas finansējumam tirdzniecības finansēšanas produktiem – faktoringam, kredītlīnijai u.c.

Piesaistot eksporta kredītu garantiju tirdzniecības darījumiem ar atlikto maksājumu, eksportētājs samazina savus riskus, kas saistīti:

1. ar darījuma partneriem ārvalstīs – maksātnespējas un nemaksāšanas riski;
2. ar debitora valsts politisko situāciju

Kas var saņemt?

Latvijā reģistrēti saimnieciskās darbības veicēji eksporta darījumiem:

1. ar atlikto maksājumu līdz 2 gadiem (lauksaimniecības produktiem līdz 547 dienām);
2. līdz 2 milj. EUR vienam darījumam ar vienu debitoru.

Kas par to atbild?

Eksporta kredītu garantijas izsniedz Attīstības finanšu institūcija “Altum” valsts atbalsta programmas ietvaros.

Sīkāku informāciju un pieteikšanās iespējas skatīt: šeit

Uzņēmējdarbības uzsākšanai un veikšanai ir pieejami vairāki informatīvi un atbalstoši rīki, piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) ir vairākas atbalsta programmas uzņēmējiem, pieejams finanšu atbalsts un konsultācijas. Konsultāciju saņemšanai attālināti vai klātienē iespējams pieteikties, sazinoties ar LIAA. 

Konsultācijas par uzņēmējdarbības vai pašnodarbinātības veikšanu tiek sniegtas arī Nodarbinātības valsts aģentūras Pasākuma komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai ietvaros.

Ja ir neskaidri jautājumi par nodokļu nomaksu vai citiem ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS) saistītiem jautājumiem, vēlams vērsties VID. Lai saņemtu oficiālu atbildes vēstuli, ieteicams savu jautājumu iesnieguma veidā, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, nosūtīt VID:

• izmantojot EDS sadaļu “Sarakste ar VID”;
• izmantojot E-adresi;
• nosūtot uz e-pasta adresi vid@vid.gov.lv.

Valsts darba inspekcijā uzņēmums var pieteikties konsultācijām:

• darba tiesību jautājumos;
• darba aizsardzības jautājumos.

Valsts darba inspekcijas Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekts Nr. 7.3.1.0/16/I/001 “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” piedāvā bezmaksas atbalsta iespējas darba aizsardzības prasību ieviešanai uzņēmumā:

• konsultācijas darba devējiem;
• laboratorisko mērījumu pakalpojumu sniegšana;
• darba aizsardzības speciālistu un uzticības personu apmācības.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrā var pieteikties konsultācijām par:

• patērētāju tiesībām;
• prasībām precēm un pakalpojumiem;
• ·nebanku kreditēšanu;
• parādu atgūšanas pakalpojumu sniegšanu;
• tūrisma pakalpojumu sniegšanu u.c.

Saziņu ar PTAC var veikt visos klasiskos kanālos.

Informācija par personas datu aizsardzību – Datu valsts inspekcija (DVI) ir vadošā uzraudzības iestāde fiziskas personas datu apstrādes un aizsardzības jomā. Fizisko personu datu apstrādi reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), un Fizisko personu datu apstrādes likums, kā arī citi saistoši normatīvie akti.

Lai saņemtu konsultācijas par jautājumiem saistībā ar normatīvo aktu prasībām fizisko personu datu apstrādei, nepieciešams sazināties ar DVI.

DVI tīmekļa vietnē pieejami informatīvi materiāli par fizisko personu datu apstrādi, kā arī prezentācijas no DVI konferences maziem un vidējiem uzņēmumiem “Dati ir vērtība – sargā tos!”.

Informāciju par Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (Kadastrā) reģistrētajiem datiem iespējams pieprasīt elektroniski, izmantojot e-pakalpojumu “Mani dati Kadastrā” portālā Latvija.lv vai kādu no Valsts zemes dienesta datu publicēšanas un e-pakalpojumu portāla Kadastrs.lv sadaļā “Elektroniskie pakalpojumi” pieejamajiem e-pakalpojumiem.

Portālā Kadastrs.lv iespējams iepazīties ar Kadastra datiem par jebkuru nekustamo īpašumu, būvi, zemes vienību, telpu grupu Latvijā. Tāpat portālā iespējams aplūkot Valsts zemes dienesta (VZD) veidotās tematiskās kartes. Ja nepieciešama palīdzība, iespējams sazināties ar VZD.

Juridiskās personas pārstāvis, ja tam nav noslēgts portāla Kadastrs.lv abonēšanas līgums, var iesniegt pieprasījumu juridiskās personas konta izveidei portālā Kadastrs.lv:

• izmantojot portāla Kadastrs.lv sadaļā “Elektroniskie pakalpojumi” pieejamo e-pakalpojumu “Pieteikties juridiskās personas kadastrs.lv konta izveidei” un parakstot sistēmā izveidoto pieteikumu ar drošu elektronisko parakstu;
• iesniedzot portāla Latvija.lv pakalpojuma aprakstā “Pieteikties juridiskās personas kadastrs.lv konta izveidei” pieejamo veidlapu kādā no pakalpojuma aprakstā minētajiem veidiem.

Šajā kontā portālā Kadastrs.lv būs iespējams saņemt pasūtījumu izpildes rezultātā VZD sagatavotos dokumentus. 

Informācija par ES fondu atbalsta iespējām – Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) Klientu apkalpošanas centrs sniedz informāciju un piedāvā konsultācijas. CFLA tīmekļa vietnē ir pieejama informācija par visām aktuālajām ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda projektu atlasēm.

CFLA nodrošina arī Publiskās un privātās partnerības (PPP) kompetences centra funkciju izpildi un sniedz informāciju un konsultācijas potenciālajiem publiskajiem un privātajiem partneriem, kā arī jebkuram interesentam PPP jautājumos.

Informāciju par patentu, preču zīmi, dizainparaugu un to reģistrēšanas procesu, kā arī citu saistošu informāciju var lasīt dzīves situācijas aprakstā “Ražošana mājas apstākļos” un dzīves situācijas apraksta “Darbinieku tiesības un pienākumi” sadaļā “Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība”, kā arī saistošajos tiesību aktos patentiem, dizainparaugiem, kā arī preču zīmēm.

Savukārt informāciju par preču zīmes un dizainparaugu reģistrēšanu Eiropas Savienības teritorijā var lasīt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja tīmekļa vietnē un Latvijas Republikas Patentu valdes tīmekļa vietnē.