Slimību profilakses pasākumi ir ieteicami neatkarīgi no tā, vai slimojat ar kādu slimību, vai esat vesels. Slimību profilakses mērķis ir novērst slimības, kas potenciāli var Jūs apdraudēt, un apturēt slimības, kuras Jūs tomēr ir ietekmējušas, kā arī mazināt to radītās sekas.

Profilaktiskās apskates

Laicīgi atklātas veselības problēmas var būtiski atvieglot to ārstēšanu, tāpēc vēlams veikt regulāras profilaktiskās veselības pārbaudes.

Reizi gadā Jūs varat vērsties pie sava ģimenes ārsta un veikt bezmaksas profilaktisko apskati.

Profilaktiskās apskates laikā ģimenes ārsts uzklausa sūdzības, izvērtē veselības stāvokli un veic nepieciešamos izmeklējumus. Plašāka informācija par valsts apmaksātajām profilaktiskajām apskatēm bērniem un pieaugušajiem pieejama Nacionālā veselības dienesta (NVD) tīmekļvietnē.

Ja Jums ir nepieciešams pārbaudīt, pie kāda ģimenes ārsta esat reģistrējies, to varat izdarīt, pieslēdzoties portālam E-veselība.

Lai veiktu profilaktisko apskati, sazinieties ar savu ģimenes ārstu un vienojieties par vizītes laiku. Ja Jums nepieciešams pārreģistrēties pie cita ģimenes ārsta, iepazīstieties ar informāciju, kas pieejama dzīves situācijas aprakstā “Informācija par manu vai bērnu veselību”. Informācija par ģimenes ārstiem atbilstoši teritorijām pieejama Nacionālā veselības dienesta (NVD) tīmekļa vietnē.

Pēc profilaktiskās apskates vajadzības gadījumā ģimenes ārsts Jūs var nosūtīt pie citiem ārstiem, piemēram, uz ārsta speciālista konsultāciju, laboratoriskiem vai diagnostiskiem izmeklējumiem, ķirurģiskām manipulācijām vai rehabilitāciju. Lai pārbaudītu, kuras iestādes nodrošina valsts apmaksātus veselības pakalpojumus un kur rindas pie ārsta ir mazākas, izmantojiet vietni Rindapiearsta.lv.

Profilaktiskos izmeklējumus varat veikt arī kādā no Latvijas Sarkanā Krusta Veselības istabām. Tajās bez maksas pieejamas konsultācijas par veselīgu dzīvesveidu un slimību profilaksi, iespējama ķermeņa garuma un svara noteikšana, asinsspiediena izmērīšana. Savukārt par maksu iespējams arī noteikt cukura (glikozes) un holesterīna līmeni asinīs.

Vakcinācija

Vakcinācija ir viens no slimību profilakses līdzekļiem. Ministru kabineta Vakcinācijas noteikumi nosaka infekcijas slimības, pret kurām obligāti jāvakcinējas.

Obligāti vakcinējamās personas, kā arī vakcinācijas kalendāru nosaka Vakcinācijas noteikumu 1. un 2. pielikums.

Bērni obligāti jāvakcinē pret ērču encefalītu teritorijās, kurās ir visaugstākā saslimstība ar ērču encefalītu, ja bērna deklarētā dzīvesvieta ir šajā teritorijā. Minētajās teritorijās deklarētajiem bērniem pienākas valsts apmaksātas vakcīnas. Vakcināciju plāno un veic ģimenes ārsts. Iedzīvotājiem ir tiesības izvēlēties vakcinācijas iestādi vai ārstniecības personu, kura veiks vakcināciju, kā arī atteikties no savas, sava bērna vai aizbildnībā esošas personas vakcinācijas. Ja persona atsakās no vakcinācijas, ārstniecības personas pienākums ir izskaidrot personai vakcinācijas nozīmi individuālās un sabiedrības veselības aizsardzībā. Ja persona nemaina savu lēmumu, ārstniecības personai rakstiski jānoformē atteikums un vakcinējamai personai/vakcinējamā bērna vecākam vai aizbildnim to jāparaksta. Ja iespējams, ar ārstniecības personu var vienoties par attālinātu rakstiska atteikuma vakcinācijai noformēšanu un parakstīšanu ar drošu  elektronisko parakstu.

Vēža profilakse un diagnosticēšana

Savlaicīgai vēža diagnosticēšanai pieejamas valsts apmaksātas krūts vēža, dzemdes kakla vēža un zarnu vēža profilaktiskās pārbaudes.

Katru gadu izlases kārtībā pēc Iedzīvotāju reģistra datiem NVD nosūta uzaicinājuma vēstules valsts apmaksātai dzemdes kakla pārbaudei sievietēm, kurām attiecīgajā gadā paliek 25, 28, 31, 34, 37, 40, 43, 46, 49, 52, 55, 58, 61, 64, 67 gadi un valsts apmaksāta mammogrāfijas izmeklējuma veikšanai sievietēm, kurām paliek 50, 52, 54, 56, 58, 60, 62, 64, 66, 68 gadi. Uzaicinājuma vēstules tiek nosūtītas uz personas deklarēto dzīvesvietas adresi aptuveni trīs mēnešu laikā, skaitot no dienas, kad iestājas iepriekš minētais vecums. Uzaicinājums ir derīgs trīs gadus, taču ieteicams veikt izmeklējumu dažu mēnešu laikā no uzaicinājuma saņemšanas.

Ja Jums nepieciešams pārliecināties, kāda ir Jūsu deklarētā dzīvesvietas adrese:

• izmantojiet bezmaksas e-pakalpojumu Mani dati Fizisko personu reģistrā;

• uzrakstiet iesniegumu, parakstiet ar drošu  elektronisko parakstu un sūtiet uz PMLP  e-adresi vai uz pasts@pmlp.gov.lv;
• klātienē PMLP.

Zarnu vēža profilaktiskās pārbaudes organizē ģimenes ārstu prakses. Valsts apmaksātu pārbaudi reizi gadā var veikt sievietes un vīrieši vecumā no 50 līdz 74 gadiem. Šīs pārbaudes veikšanai uzaicinājuma vēstule netiek nosūtīta. Lai veiktu pārbaudi, vērsieties savā ģimenes ārsta praksē, lai saņemtu testa komplektu un informāciju par izmeklējuma veikšanu mājas apstākļos.

Plašāka informācija par valsts apmaksātajām vēža profilaktiskajām pārbaudēm pieejama Nacionālā veselības dienesta (NVD) tīmekļvietnē .

Vīriešu veselība

Vīriešiem ir raksturīgāka atsevišķu veselības riska faktoru lielāka izplatība, piemēram, smēķēšana un traumatisms. Ar faktiem par vīrieša veselību Latvijā varat iepazīties Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sagatavotajā infografikā. Statistika liecina, ka vīriešu vidū izplatītākās ir asinsrites sistēmas slimības un ļaundabīgie audzēji (prostatas, bronhu un plaušu, zarnu). Lai laikus atklātu veselības apdraudējumus, būtiski veikt profilaktiskās pārbaudes. Pie jebkurām aizdomām par veselības traucējumiem meklējiet ģimenes ārsta vai ārsta speciālista palīdzību.

HIV profilakse

Cilvēka imūndeficīta vīruss (HIV) izraisa saslimšanu ar AIDS. Plašāka informācija par šo infekciju pieejama SPKC tīmekļa vietnē.

Lai noskaidrotu, vai cilvēkam ir HIV infekcija, jāveic HIV tests jeb asins pārbaude. Latvijā asinis izmeklēšanai uz HIV var nodot jebkurā laboratorijā ar vai bez ārsta nosūtījuma. HIV eksprestestu bez maksas un anonīmi var veikt arī kādā no HIV profilakses punktiem. Ja tests uzrādījis pozitīvu HIV rezultātu, tad  jāvēršas SIA „Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas” stacionārā „Latvijas Infektoloģijas centrs” (Rīgā, Linezera ielā 3), kur tiks veikta galīgā HIV infekcijas diagnozes apstiprināšana.

No 2019. gada augusta Rīgā, Pierīgā, Ventspilī un Jelgavā pieejami atbalsta personu pakalpojumi cilvēkiem, kuri HIV profilakses punktā saņēmuši pozitīvu HIV un/vai B hepatīta eksprestesta rezultātu. Rīgā pašvaldības apmaksātus bezmaksas pakalpojumus HIV skartajām personām un viņu tuviniekiem, piemēram, sociālā darbinieka, psihologa konsultācijas, nodrošina arī biedrība “Dia+Logs”. Biedrības mobilo vienību mikroautobusos iespējams anonīmi veikt HIV testu un saņemt konsultācijas.

Uzturs jeb ikdienas maltītes ļoti lielā mērā ietekmē mūsu pašsajūtu un veselības stāvokli. Sabiedrībā izpratne par veselīgu uzturu var atšķirties, tāpēc, meklējot padomus uztura jautājumos, aicinām izmantot uzticamus informācijas avotus. Veselības ministrija (VM) ir izstrādājusi veselīga uztura ieteikumus atbilstoši dažādiem dzīvesveidiem, piemēram, bērniem, grūtniecēm, veģetāriešiem.

Parasti uzturs vistiešāk atsaucas uz mūsu ķermeni, palielinoties vai samazinoties ķermeņa masai. Vienkāršākās ķermeņa masas pārbaudes cilvēks var veikt pats mājās, tomēr tās nesniedz pilnībā objektīvu ainu. Populārākās – ķermeņa masas indeksa aprēķins (ĶMI), vidukļa un gurnu attiecība, ķermeņa tauku masas noteikšana. Precīzai ķermeņa sastāva noteikšanai iespējams veikt diagnostiskos testus ārstnieciskajās iestādēs. ĶMI un ķermeņa svaru bez maksas iespējams noteikt arī Latvijas Sarkanā Krusta Veselības istabās.

Uztura bagātinātāji

Lai arī vizuāli uztura bagātinātāji var atgādināt zāles, tomēr tie tādi nav. Uztura bagātinātāji nespēj aizvietot veselīgu, sabalansētu uzturu un fiziskās aktivitātes. Uztura bagātinātāji pēc savas definīcijas ir pārtikas produkti ikdienas uztura papildināšanai. Arī daļa aptiekās, kā arī specializētos veikalos nopērkamo produktu, kuri satur dažādus vitamīnus, minerālvielas, no augiem iegūtas vielas un citas visiem labi pazīstamas vielas, tādas kā zivju eļļa, glikozamīns, pienskābās baktērijas, ietilpst uztura bagātinātāju kategorijā.

Pirms uztura bagātinātāju lietošanas ieteicams pārbaudīt veselības stāvokli pie ģimenes ārsta, kurš palīdzēs noteikt, vai un kādas papildus vielas, vitamīni Jums ir nepieciešami. Plašāka informācija par uztura bagātinātājiem, kā arī par uzturvielām, kuru trūkums visbiežāk ir raksturīgs Latvijas iedzīvotājiem, pieejama Zemkopības ministrijas (ZM) tīmekļa vietnē.

Ja tomēr vēlaties savu uzturu papildināt ar šāda veida līdzekļiem, iegādājieties tikai reģistrētus uztura bagātinātājus. Lai pārbaudītu konkrēta līdzekļa izcelsmi un statusu, izmantojiet Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Uztura bagātinātāju reģistru. Latvijā drīkst izplatīt tikai PVD reģistrētus uztura bagātinātājus.

Arvien vairāk apzinoties cilvēka emocionālās un garīgās dimensijas nozīmību, kā arī cenšoties mazināt dažādos aizspriedumus psihiskās veselības jomā, valsts, pašvaldības, kā arī nevalstiskās organizācijas organizē dažāda veida psihiskās veselības atbalsta pasākumus.

Kā vienu no primārajiem atbalsta pasākumiem jāmin valsts un nevalstiskās organizācijas, kuras nodrošina krīzes, uzticības un informatīvos tālruņus. Piemēram, biedrības “Skalbes” krīzes tālrunis sniedz psiholoģisko un informatīvo palīdzību krīzes situācijā nonākušām personām un ir vienīgais diennakts tālrunis, kas pieejams visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tāpat biedrība “Skalbes” nodrošina atsevišķu atbalsta tālruni noziegumos cietušajiem. Savukārt ikvienam bērnam un pusaudzim Latvijā pieejams bezmaksas bērnu un pusaudžu diennakts Uzticības tālrunis. Bērniem un pusaudžiem, kas nonākuši krīzes situācijā, ir pieejamas tiešsaistes konsultācijas jeb čats ar Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa psihologiem. Biedrība “Skalbes”, centrs “Marta”, “Centrs Dardedze” sniedz palīdzību arī no vardarbības cietušajām sievietēm un bērniem.

Regulāras rūpes par emocionālo pašsajūtu, stresa un izdegšanas pārvaldīšanu un palīdzība psiholoģiskas krīzes situācijās var novērst nopietnas un tālejošas sekas – ieslīgšanu psihiskās saslimšanās. Situācijās, kad nepieciešams kompetenta speciālista atbalsts, ieteicams vērsties pie psihologa vai psihoterapeita. Dažreiz psiholoģisko resursu atjaunošanai var noderēt pašvaldību nodrošinātas garīgās un psihoemocionālās veselības programmas, piemēram, bezmaksas lekcijas un nodarbības. Plašāk par pašvaldībās pieejamajām iespējām lasiet apraksta sadaļā Veselības veicināšanas programmas pašvaldībās”.

Ja Jums ir aizdomas par psihisku saslimšanu sev vai tuviniekam, piemēram, depresiju, uzmācīgām, nereālistiskām domām, tieksmi uz pašnāvību vai līdzīga veida traucējumiem, vērsieties pēc palīdzības pie speciālistiem. Iespējams izmantot valsts apmaksāta psihiatra pakalpojumus, kurš spēs noteikt psihiskās saslimšanas veidu un labāko ārstēšanas metodi. Lai saņemtu valsts apmaksātu psihiatra konsultāciju, nepieciešams ģimenes ārsta vai cita ārsta-speciālista nosūtījums. Pēc tam, ja diagnoze ir apstiprināta, pacients var vērsties pie valsts apmaksāta psihiatra bez nosūtījuma, veicot tikai pacienta līdzmaksājumu. Ārstēšanās procesā tiek ievērota konfidencialitāte.

Lai cilvēkiem sniegtu psiholoģisko palīdzību pēc iespējas atbilstošāk viņu vajadzībām jeb atkarībā no viņu dzīves konteksta, darbojas vairākas savā jomā specializējušās nevalstiskās organizācijas, kas atbalsta personas ar psihiskiem traucējumiem.

Fiziski aktīvu dzīvesveidu var uzskatīt par vienu no veselīga dzīvesveida stūrakmeņiem – fiziskās aktivitātes ir svarīgas jebkurā vecumā. Turpretī mazkustīgs dzīvesveids var būt cēlonis daudzām saslimšanām.

Katrs var izvēlēties sev piemērotākās fiziskās aktivitātes pēc to veida un norises vietas. Kādam var šķist piemērotāks sporta zāles apmeklējums, citam daudz labāk patīk aktivitātes brīvā dabā. Alternatīva sporta zāles apmeklējumam ir dažādi bezmaksas vingrošanas pasākumi, ko organizē pašvaldības, piemēram, kopīgas vingrošanas iniciatīvas brīvā dabā. Ja tomēr vēlaties vingrot sev ērtā laikā, vienatnē vai savā kompānijā, Jūs varat izmantot pašvaldībās speciāli ierīkotos brīvdabas trenažierus un sporta, aktīvās atpūtas laukumus. Informāciju par brīvdabas trenažieru atrašanās vietām Rīgā meklējiet Rīgas pašvaldības tīmekļa vietnē. Trenažieri Rīgā atrodas arī sporta laukumos pie skolām. Saraksts ar šiem laukumiem pieejams Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta tīmekļa vietnē. Par fizisko aktivitāšu iespējām citās teritorijās interesējieties attiecīgajā pašvaldībā. Informāciju par fizisko aktivitāšu pasākumiem Rīgas pašvaldībā meklējiet apraksta sadaļā Veselības veicināšanas programmas pašvaldībās”.

Pašvaldības daudzējādā ziņā atrodas vistuvāk iedzīvotājiem, tāpēc tām ir arī liela nozīme iedzīvotāju veselības veicināšanā.

Piemēram, Rīgas pilsētas pašvaldības Sabiedrības veselības stratēģija “Veselīgs rīdzinieks veselā Rīgā” iedzīvotājiem piedāvā dažādus bezmaksas veselības veicināšanas pasākumus un infomāciju ģimenes veselības, fiziskās veselības, uztura, infekcijas slimību profilakses, psihiskās veselības un atkarību profilakses un palīdzības jomās. Sekojiet līdzi aktuālākajai sabiedrības veselības informācijai un pašvaldības piedāvājumiem tīmekļa vietnē Veselsridzinieks.lv un Facebook tīmekļvietnē “Veselīgs rīdzinieks veselā Rīgā”.

Lai sekmētu pieredzes un ideju apmaiņu starp pašvaldībām un atbalstītu veselības, labklājības un vienlīdzīgu iespēju attīstību reģionālajā līmenī, vairums Latvijas pašvaldību iesaistās Nacionālajā veselīgo pašvaldību tīklā. Tas nozīmē, ka pašvaldībām, ievērojot likumu Par pašvaldībām, kā arī Slimību un profilakses kontroles centra (SPKC) vadlīnijas par iedzīvotāju veselības veicināšanu, ir jārada iedzīvotājiem iespējas īstenot veselīgu dzīvesveidu, izmantojot pašvaldības piedāvātos resursus. Par šādām iespējām interesējieties savā pašvaldībā.

Pirms veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanas pārliecinieties, vai konkrētā ārstniecības iestāde vai persona ir tiesīga veikt savu darbību. Veselības aprūpes pakalpojumus ir tiesīgas sniegt tikai Ārstniecības personu reģistrā iekļautās ārstniecības personas un ārstniecības iestādēs, kas reģistrētas Ārstniecības iestāžu reģistrā.

Plašāk par pakalpojumiem, kuri var negatīvi ietekmēt veselību, kā arī iespēju vērsties Veselības inspekcijā (VI), lasiet dzīves situācijas aprakstā “Patērētāju tiesību aizsardzība” sadaļā "Kur vērsties, ja radušās aizdomas par veselības pakalpojumu sniedzēju pārkāpumiem".

Ja Jums nepieciešamas kādas zāles, iegādājieties tās tikai licencētās aptiekās. Jums tuvāko aptieku varat sameklēt Zāļu valsts aģentūras (ZVA) Aptieku kartē. Izmantojiet Latvijas Zāļu reģistru, lai iegūtu plašu un visaptverošu informāciju par zālēm, tai skaitā zāļu lietošanas instrukcijas, informāciju par zāļu pieejamību, maksimāli pieļaujamo zāļu cenu aptiekā, ko nedrīkst pārsniegt, kā arī, piemēram, informāciju par to, vai zāles ir lietojamas bērniem, kā arī citu informāciju.

Ja rodas jautājumi par zāļu izsniegšanas kārtību aptiekās, zāļu reklāmu vai zāļu cenu, varat vērsties Veselības inspekcijā:

• izmantojot e-pakalpojumu Iesniegums Veselības inspekcijai;

• uzrakstot iesniegumu, parakstot ar drošu elektronisko parakstu un sūtot uz VI  e-adresi vai vi@vi.gov.lv;
• klātienē kādā no VI nodaļām.

Pakalpojuma izpildes soļus skatiet video.

Pirms publisko peldbaseinu, pirts, skaistumkopšanas vai tetovēšanas salonu apmeklēšanas pārbaudiet, vai pakalpojumu sniedzēji ir oficiāli reģistrēti. Šādu pakalpojumu sniedzējiem, ja tie veic uzņēmējdarbību un sniedz pakalpojumus, ir jābūt reģistrētiem Veselības inspekcijā (VI). VI tīmekļa vietnē, sarakstā “Skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēji” varat iepazīties ar reģistrētajiem pakalpojumu sniedzējiem.

Skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem ir jānodrošina profesionāli, kvalitatīvi un higiēnas prasībām atbilstoši pakalpojumi, jo veselībai nedroši un nehigiēniski pakalpojumi, darba piederumi un telpas var novest pie infekciju slimību izplatīšanās. Klientam ir tiesības sagaidīt, ka pakalpojuma sniedzējs ievēros visus higiēnas standartus, t.sk. telpu, virsmu un piederumu tīrību un roku higiēnu. Plašāka informācija par higiēnas prasībām skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanā pieejama VI tīmekļa vietnē. Ja šajā jomā esat novērojis pārkāpumus, par tiem ziņojiet VI. Iesniegumu vai atsauksmi varat iesniegt:

• izmantojot e-pakalpojumu Iesniegums Veselības inspekcijai;

• uzrakstot iesniegumu, parakstot ar drošu elektronisko parakstu un sūtot uz VI  e-adresi vai vi@vi.gov.lv;
• klātienē kādā no VI nodaļām.

Pakalpojuma izpildes soļus skatiet video.

Noteiktas higiēnas prasības ir arī ēdināšanas un pārtikas aprites uzņēmumiem. Plašāka informācija par prasībām pieejama Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) tīmekļa vietnē. Šajā gadījumā par konstatētiem pārkāpumiem Jūs varat ziņot PVD:

• dokumenti, parakstīti ar drošu elektronisko parakstu, sūtāmi uz PVD  e-adresi vai pasts@pvd.gov.lv vai teritoriālajām struktūrvienībām;
• pašrocīgi parakstīti dokumenti sūtāmi pa pastu (adrese - Peldu iela 30, Rīga, LV-1050) vai teritoriālajām struktūrvienībām.

Plašāk par pakalpojumiem, kuri var negatīvi ietekmēt veselību, kā arī iespēju vērsties Veselības inspekcijā (VI), lasiet dzīves situācijas aprakstā “Patērētāju tiesību aizsardzība”.

Ja apmeklējat peldvietas, pievērsiet uzmanību peldūdens kvalitātei. Oficiālās peldvietas, kurās VI ir veikusi peldūdens monitoringu, varat sameklēt VI sagatavotajā oficiālo peldvietu kartē. Turpat ir pieejami arī jaunākie peldūdens rezultāti un informācija par noteiktajiem peldēšanās ierobežojumiem. VI tīmekļa vietnē atrodama informācija gan par oficiālo, gan par to pašvaldību neoficiālo peldvietu ūdens kvalitātes rezultātiem, kur pašvaldības ir pasūtījušas analīzes un iesniegušas rezultātus VI. Jūs varat iesaistīties peldūdens kvalitātes novērojumos – veikt vizuālus ūdens novērojumus un aizpildīt elektronisko anketu VI tīmekļa vietnē.

Valsts asinsdonoru centra (VADC) tīmekļa vietnē pārbaudiet, vai Jūs varat kļūt par asinsdonoru. Turpat varat aizpildīt asins donora anketu un donora pieteikumu, norādot Jums vēlamo donācijas laiku un vietu. Ja zināt savu asinsgrupu, Jūs VADC tīmekļa vietnē varat sekot līdzi asins krājumam un, ja atbilstat visiem donora kritērijiem, pieteikties uz asins nodošanu gadījumā, ja krājumā aptrūkstas tieši Jūsu asinsgrupas asinis.

Taču ņemiet vērā atļauto asins nodošanas biežumu – vīriešiem asinis atļauts nodot līdz 6 reizēm gadā, bet sievietēm iesaka ne vairāk kā 4 reizes 12 mēnešu periodā. Starp asins nodošanas reizēm jāievēro pilnu 9 nedēļu intervāls. Viena gada laikā ziedojot asinis sešas reizes, vīriešiem pēc tam jāievēro 3 mēnešu pārtraukums. Pirms katras asins ziedošanas reizes ieteicams iepazīties ar ieteikumiem pirms un pēc asins ziedošanas. Ja asinis nododat sava darba laikā, Darba likums paredz, ka, saskaņojot ar darba devēju, tā Jums ir attaisnota prombūtne, pēc kuras Jums pienākas apmaksāta atpūtas diena. Šādu atpūtas dienu parasti piešķir nākamajā darba dienā pēc asins nodošanas, taču to drīkst izmantot arī vēlāk, par to vienojoties ar darba devēju.

Ja esat iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājs, Jums ir tiesības saņemt kompensāciju (nodokļa pārmaksu) par attaisnotajiem izdevumiem – ārstnieciskajiem pakalpojumiem, ieskaitot zobārstniecību.

Ņemiet vērā – ja strādājat mikrouzņēmumos (sākot ar 2021. gada 1. jūliju ierobežojums attiecas tikai uz mikrouzņēmuma īpašnieku), esat sezonas laukstrādnieks vai samazinātās patentmaksas maksātājs, vai maksājat IIN tikai par ienākumu no kapitāla pieauguma, nodokļu pārmaksu nevarēsiet atgūt, jo šajos gadījumos netiek maksāta pilna Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme. Jūsu izdevumu dokumentus savai deklarācijai var pievienot un iesniegt Jūsu ģimenes locekļi, kuri ir maksājuši pilnu Iedzīvotāju ienākuma nodokļu likmi.

Lai atgūtu naudu par attaisnotajiem veselības aprūpes pakalpojumu izdevumiem, Jums Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. Deklarācijas iesniegšana notiek reizi gadā un tās aizpildīšanai Jums nepieciešami maksājumus apliecinoši dokumenti – čeki, kvītis vai to kopijas. Visērtāk gada ienākumu deklarāciju ir iesniegt elektroniski VID EDS. Plašāk par deklarācijas iesniegšanu lasiet dzīves situācijas aprakstā “Gada ienākumu deklarācija”.

Veselības statistikas datu bāze

Esparveselibu.lv – Veselības ministrijas platforma ar aktuālāko informāciju par veselības veicināšanu un slimību profilaksi

Biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” Veselības istabas

Uztura bagātinātāju reģistrs

Krīzes, uzticības un informatīvie tālruņi

Veseligsridzinieks.lv – bezmaksas veselības veicināšanas pasākumi Rīgas pilsētas pašvaldībā

Ārstniecības personu reģistrs

Ārstniecības iestāžu reģistrs

Aptieku karte

Oficiālo peldvietu karte

Veselības ministrija (VM)

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC)

Nacionālais veselības dienests (NVD)

Veselības inspekcija (VI)

Zāļu valsts aģentūra (ZVA)

Valsts asinsdonoru centrs (VADC)

Valsts ieņēmumu dienests (VID)

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD)

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP)

Rīgas domes Labklājības departaments

Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC)

Informācija par manu vai bērnu veselību

Slimības lapas un rīcība saslimšanas gadījumā

Veselība darbavietā

Patērētāju tiesību aizsardzība

Gada ienākumu deklarācija