Ja vēlaties nodarboties ar pārtikas mājražošanu vai amatniecību, varat rīkoties divējādi:

• kļūt par komersantu, reģistrējot uzņēmumu, vai
• reģistrēties kā fiziska persona – saimnieciskās darbības veicējs.

Uzņēmuma reģistrāciju iespējams veikt elektroniski portālā Latvija.lv, izmantojot e-pakalpojumu “Reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros”. Par uzņēmuma reģistrāciju ir jāveic valsts nodevas apmaksa. Pakalpojuma apmaksu var veikt tikai ārpus portāla www.latvija.lv (t.sk. jebkurā internetbankā).

Vairāk par uzņēmuma dibināšanu un uzņēmējdarbības formām un to atšķirībām lasiet dzīves situācijā Uzņēmējdarbības uzsākšana.

Saimniecisko darbību bez maksas var reģistrēt:

• VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (VID EDS) sadaļā “Dokumenti/No veidlapas/Nodokļu maksātāja pamatdarbības veida un reģistrācijas datu izmaiņu veidlapa/Nodokļu maksātāja (Fiziskas personas) reģistrācijas dati”;
• klātienē jebkurā klientu apkalpošanas centrā uzrādot pasi vai personas apliecību (eID karti) un aizpildot nodokļu maksātāja reģistrācijas lapu.

Vairāk informācijas par saimnieciskās darbības veikšanu lasiet Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļa vietnē.

Ja vēlaties reģistrēt atsevišķu saimniecisku vienību, kurā noritēs saimnieciskā darbība (ražotni, tirdzniecības vietu, interneta veikalu), papildus jāiesniedz ziņas par struktūrvienībām (vairāk lasiet sadaļā Struktūrvienību reģistrēšana).

Ja iesniedzat gada ienākumu deklarāciju, attaisnotos izdevumus apliecinošos dokumentus var ērti saglabāt un pievienot deklarācijai, izmantojot mobilo lietotni Attaisnotie izdevumi. Vairāk lasiet situācijā Kā iesniegt gada ienākumu deklarāciju?

Preču zīme ir apzīmējums, kuru lieto, lai kādas personas preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu personu precēm vai pakalpojumiem. Preču zīme var kalpot kā spēcīgs mārketinga instruments, ar ko uzņēmums var veicināt savu preču vai pakalpojumu atpazīstamību.

Preču zīmes reģistrē saskaņā ar “Preču zīmju likumu”.

Lai reģistrētu preču zīmi Latvijā, personai (fiziskai vai juridiskai) nepieciešams iesniegt preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Patentu valdē. Vairāk par preču zīmēm un to reģistrēšanas procesu lasiet Patentu valdes tīmekļa vietnē.

Izmantojot Patentu valdes e-pakalpojumus, var:

• pieteikt preču zīmi;
• atjaunot preču zīmes reģistrāciju;
• izslēgt preču zīmi no reģistra;
• mainīt preču zīmes īpašnieka datus;
• iesniegt iebildumu pret preču zīmes reģistrāciju.

Pirms preču zīmes reģistrācijas vēlams pārliecināties, vai attiecīgā preču zīme jau nav Latvijā aizsargāta, to iespējams izdarīt, veicot meklējumu preču zīmju datubāzēs.

Preču zīmes īpašnieks, kurš jau reģistrējis savu zīmi, ir tiesīgs apstrīdēt cita īpašnieka reģistrētu preču zīmi, ja tā ir identiska vai pārāk līdzīga viņa preču zīmei, kā arī attiecas uz tām pašām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem. Ieguvējs vienmēr būs tas, kurš savu preču zīmi ir pieteicis reģistrācijai agrāk.

Preču zīmes reģistrācija ir spēkā 10 gadus, taču to var atkārtoti atjaunot, vēršoties Patentu valdē.

Atcerieties! Preču zīme ir aizsargāta tikai tajā valstī, kur tā reģistrēta.

Lai reģistrētu preču zīmi ārpus Latvijas, ir jāiesniedz pieteikums attiecīgās valsts vai reģiona preču zīmju reģistrācijas iestādē.

Lai nodrošinātu preču zīmes aizsardzību visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, nepieciešams iesniegt pieteikumu ES Intelektuālā īpašuma birojā.

Lai nodrošinātu preču zīmes starptautisko reģistrāciju ar mērķi iegūt aizsardzību noteiktās valstīs, nepieciešams iesniegt preču zīmes starptautiskās reģistrācijas pieteikumu Patentu valdē. Preču zīmju starptautiskā reģistrācija notiek saskaņā ar vadlīnijām preču zīmju starptautiskajai reģistrācijai Madrides sistēmas ietvaros un  Madrides nolīguma par zīmju starptautisko reģistrāciju un Madrides protokola kopīgo reglamentu.

Papildu informācija par preču zīmes reģistrāciju ES teritorijā pieejama ES Intelektuālā īpašuma biroja tīmekļa vietnē, par preču zīmes starptautisko reģistrāciju - Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas tīmekļa vietnē un Patentu valdes tīmekļa vietnē.

Ar dizainparaugu var aizsargāt tiesības uz jebkura rūpnieciska vai amatniecības izstrādājuma formu, arī izstrādājuma krāsu salikumu un zīmējumu uz izstrādājuma virsmas, iepakojumu, grafiskus simbolus, zīmējumus un burtveidolus (šriftus), ja tiem ir jauns un individuāls raksturs.

Ja vēlaties, lai Jūsu izstrādāto dizainparaugu neizmanto neviens cits bez atļaujas, un vēlaties iegūt dizainparauga tiesisko aizsardzību Latvijā, ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā no brīža, kad dizains ir publiskots, reģistrējiet to Patentu valdē.

Ar reģistrāciju dizainparauga īpašniekam tiek piešķirtas izņēmuma tiesības.

Dizainparaugus reģistrē saskaņā ar “Dizainparaugu likumu”. Vairāk par dizainparaugu un tā reģistrāciju lasiet Patentu valdes tīmekļa vietnē.

Reģistrēta dizainparauga īpašnieks var aizliegt citiem izgatavot, tirgot, importēt vai eksportēt izstrādājumus, kuru kopiespaids būtiski neatšķiras no reģistrētā dizainparauga.

Lai pārliecinātos, vai attiecīgais dizainparaugs jau nav Latvijā aizsargāts, ieteicams veikt dizainparaugu meklējumu Patentu valdes tīmekļa vietnē pieejamās dizainparaugu datubāzēs.

Izmantojot Patentu valdes e-pakalpojumus, var:

• pieteikt dizainparaugu;
• atjaunot dizainparauga reģistrāciju;
• izslēgt dizainparaugu no reģistra;
• mainīt dizainparauga īpašnieka datus.

Dizainparaugs ir aizsargāts tikai tajā valstī, kur tas ir reģistrēts. Latvijā, Eiropas Savienībā (ES) vai ārpus tās reģistrēts dizainparaugs nodrošina izņēmuma tiesības attiecīgajā teritorijā, tādēļ pirms reģistrācijas ir ieteicams rūpīgi izsvērt, cik plaša aizsardzība dizainparaugam ir nepieciešama.

Informāciju par dizainparauga reģistrāciju ES teritorijā var aplūkot ES Intelektuālā īpašuma biroja tīmekļa vietnē, savukārt par dizainparauga starptautisko reģistrāciju var uzzināt Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas tīmekļa vietnē, kā arī Patentu valdes tīmekļa vietnē.

Dizainparauga reģistrācija ir spēkā 5 gadus no pieteikuma datuma. Šim termiņam beidzoties, reģistrāciju var atjaunot ikreiz uz jaunu 5 gadu periodu līdz pat maksimālajam aizsardzības termiņam – 25 gadiem.

Samazinātā patentmaksa ir valsts noteikts vienots fiksēts maksājums, kas ietver iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus par fiziskās personas saimniecisko darbību.

Samazināto patentmaksu maksā par sešiem kalendāra mēnešiem vai vienu kalendāra gadu. Samazināto patentmaksu var maksāt, ja:

• personai ir piešķirta vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi) un ir tiesības piemērot pensionāra neapliekamo minimumu vai ir noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte;
• saimniecisko darbību veic jomā, par kuru atļauts maksāt samazināto patentmaksu;
• saimnieciskās darbības ieņēmumi iepriekšējā gadā nepārsniedz 3000 euro un atbilstoši pašas personas prognozei saimnieciskās darbības ieņēmumi (pārrēķinot uz pilnu gadu) nepārsniegs 3000 euro;
• nenodarbina citas personas un nestrādā algotu darbu (nav algas nodokļa maksātājs).

Vairāk par samazināto patentmaksu un maksāšanas nosacījumiem lasiet Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tīmekļa vietnē.

2021.gada 14.janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 36 “Kārtība, kādā piemērojama samazinātā patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā” nosaka to profesiju sarakstu, kas var izmantot samazināto patentmaksu, kā arī kārtību, kādā piemērojama samazinātā patentmaksa.

Amatnieki un citi noteikumos uzskaitīto profesiju pārstāvji, var izvēlēties iegādāties VID patentu uz sešiem kalendāra mēnešiem vai vienu kalendāra gadu. Tās apmērs ir 9 euro pusgadā vai 17 euro gadā. 

Persona reģistrācijas iesniegumu iesniedz un samazināto patentmaksu samaksā ne vēlāk kā septiņas darbdienas pirms konkrētā perioda (kalendāra pusgada vai kalendāra gada), kad paredzēts sākt samazinātās patentmaksas piemērošanu. Iesniegumu var iesniegt, izmantojot VID EDS sadaļu “Dokumenti”, izvēlas no veidlapas iedzīvotāju ienākuma nodokļa dokumentu un iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestam par reģistrāciju samazinātās patentmaksas veikšanai.

Pievienotās vērtības nodokļa likumā ir noteikts, ka reģistrācija Valsts ieņēmumu dienestā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā nav nepieciešama, ja ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi noteiktu apmēru.

Vairāk informācijas par PVN maksāšanu lasiet VID tīmekļa vietnē.

Amatniekam vai mājražotājam ir divas iespējas noformēt savu darbību:

1. kļūt par komersantu, reģistrējot uzņēmumu, vai
2. reģistrēties kā fiziskai personai – saimnieciskās darbības veicējam.

Ja esat nodibinājis uzņēmumu, samaksu par savu darbu varat saņemt:

1. kā darba algu, noformējot sevi kā darbinieku savā uzņēmumā ar darba līgumu, kurā atrunāts samaksas apjoms;
2. kā uzņēmuma īpašnieks saņemot dividendes no uzņēmuma peļņas.

Ja esat saimnieciskās darbības veicējs, tad jūsu darba alga ir personīgām vajadzībām izņemtie naudas līdzekļi.

Ja savā uzņēmuma nodarbināt vēl kādu personu, noderīgu informāciju lasiet sadaļā Darbinieku pieņemšana darbā.

Pat, ja ražojat pārtiku pārdošanai nelielos apjomos, jāpārliecinās, ka tas ir atbilstoši noteiktajām drošības un kvalitātes prasībām.

Apskatiet Rokasgrāmatu labas prakses vadlīnijas pārtikas amatniecībā un Zemkopības ministrijas izstrādāto ceļvedi mājražošanā, lai uzzinātu vairāk par iespējām un prasībām mājražošanā.

Pēc uzņēmuma vai saimnieciskās darbības reģistrēšanas, lai uzsāktu produktu ražošanu mājas apstākļos, ražotājam jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā, līdz ar to uzņēmums nonāk PVD uzraudzībā.

Lai reģistrētu uzņēmumu PVD, komersantam jāsagatavo pieteikums atbilstošās jomas uzņēmuma reģistrācijai. Pieteikuma veidlapa pieejama PVD tīmekļa vietnes sadaļā Veidlapas.

Pieteikumu vai iesniegumu PVD iesniedz:

• Elektroniski, parakstot ar drošu elektronisku parakstuun nosūtot uz e-adresi,
• pa pastu, atbilstošajai PVD teritoriālajai struktūrvienībai,
• Klātienē PVD teritoriālajā struktūrvienībā, kuras pārraudzības teritorijā atrodas reģistrējamais objekts,
• Elektroniski, parakstot ar drošu elektronisku parakstuun nosūtot uz e-pastu pasts@pvd.gov.lv vai uard@pvd.gov.lv,
• Reģistrācijas kārtība atrodama pamācībā: Uzņēmuma reģistrācija Pārtikas un veterinārajā dienestā.

Lai garantētu patērētājiem drošu un nekaitīgu pārtiku, pārtikas uzņēmumiem ir jāievieš paškontroles sistēma, kas ietver katra pārtikas aprites posma uzraudzību un analīzi, nosaka posmus pārtikas apritē, kas ir kritiski jeb bīstami pārtikas drošībai un nekaitīgumam un ievieš efektīvas kontroles un uzraudzības procedūras šajos posmos.

Pārtikas aprites valsts uzraudzība ir viena no galvenajām PVD funkcijām, tāpēc, PVD inspektori nodrošina regulāru normatīvo aktu prasību uzraudzību visos pārtikas aprites posmos – produktu ieguvē, ražošanā, tirdzniecībā un sabiedriskajā ēdināšanā.

Higiēnas prasības mājražotājiem

Vispārīgās higiēnas prasības visiem pārtikas apritē iesaistītajiem pārtikas ražošanas uzņēmumiem, tajā skaitā arī mājražotājiem, ir noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.852/2004 par pārtikas produktu higiēnu. Vairāk informācijas Zemkopības ministrijas tīmekļa vietnē.

Mājas apstākļos ražotu pārtikas produktu ražošanai atvieglotas prasības noteiktas Regulas II. pielikuma III. nodaļā, bet pārējās Regulas V.-XII nodaļās noteiktās higiēnas prasības, kas ir jāievēro tādas pašas kā visiem ražošanas uzņēmumiem. Galvenā uzmanība jāvelta telpu tīrībai, kā arī saražotā produkta nekaitīgumam un izsekojamībai.

Specifiskas prasības ir noteiktas sterilizētu konservu ražošanai. Regulas X nodaļā noteiktas prasības konservu ražošanā izmantotā iepakojuma tīrīšanai, savukārt XI nodaļā noteiktas prasības aizvākošanai, termiskajai apstrādei un laboratoriskajiem izmeklējumiem.

Tas nozīmē, ka gatavojot sterilizētus konservus (metāla kārbās, stikla burciņās vai cita veida hermētiskos traukos), jāievēro Starptautisko standartu prasības, katram produktu veidam ir jābūt pieejamiem un pamatotiem aizvākošanas parametriem (metāla kārbām dubultšuves parametri, stikla burkām vāciņu pievilkšanas spēks, vakuums) un pārbaudītām sterilizācijas formulām (sterilizācijas laiks, temperatūra, spiediens). Uzņēmumam ir jānodrošina iepriekš minēto parametru kontrole ražošanas procesa laikā un iegūtie dati ir jāuzglabā visu produkta derīguma termiņa laiku. Papildus iepriekš minētajam, uzņēmumam ir jāveic laboratoriskie izmeklējumi, lai pārliecinātos ka katra saražotā produktu partija ir rūpnieciski sterila.

Mājražotāji var izmantot Vadlīnijas “Augļu un dārzeņu konservu ražošana. Konservēšanas alternatīvās metodes” un citus informatīvus materiālus Zemkopības ministrijas tīmekļa vietnē.

Ūdens kvalitāte

Kā noteikts Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumos Nr. 671 “Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība“, pārtikas apritē iesaistītiem uzņēmumiem jārūpējas par ūdens kvalitāti un jāveic pārbaudes (monitorings). 

Kārtējais un auditmonitorings nav jāveic:

• mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas neražo pārtiku un nenodarbojas ar tās sagatavošanu vai apstrādi tai nonākot tiešā saskarē ar dzeramo ūdeni,
• augu izcelsmes produktu primārās ražošanas uzņēmumiem, kas produktu apstrādē neizmanto dzeramo ūdeni,
• mazumtirdzniecības ražotājiem, kas dzeramo ūdeni izmanto tikai karsto dzērienu, piemēram, kafijas, tējas, pagatavošanai, un to ņem no centralizētās ūdensapgādes sistēmas.

Pa ūdensvadiem piegādātā, iedzīvotāju ikdienas lietošanai paredzētā, dzeramā ūdens kārtējo monitoringu veic ūdensapgādes uzņēmums, bet auditmonitoringu – Veselības inspekcija. Pārtikas uzņēmumos gan kārtējo monitoringu, gan auditmonitoringu organizē uzņēmuma īpašnieks vai vadītājs.

Katru gadu līdz 1. janvārim pārtikas ražotājiem ir jāizstrādā monitoringa programma, atbilstoši kurai tiks īstenota dzeramā ūdens pārbaude, un jāsaskaņo ar Veselības inspekciju.

Lai saskaņotu dzeramā ūdens monitoringa programmu ar Veselības inspekciju, izmantojiet e-pakalpojumu „Pieteikums Veselības inspekcijas atļaujas, atzinuma vai novērtējuma saņemšanai”. Šī prasība neattiecas uz ražotājiem, kam dzeramais ūdens tiek piegādāts pa centralizēto ūdensapgādes sistēmu.

Savukārt, lai paziņotu Veselības inspekcijai par dzeramā ūdens monitoringa rezultātiem, izmantojiet e-pakalpojumu “Dzeramā ūdens testēšanas pārskatu iesniegšana Veselības inspekcijai”.

Dzīvnieku izcelsmes pārtika

Mājražotāji, kuri ražo dzīvnieku izcelsmes produkciju (gaļas, piena un zvejas produktus), drīkst izmantot tikai regulas prasībām atbilstošas izejvielas. Var izmantot tikai gaļu, kas iegūta atzītās kautuvēs. Specifiskās prasības dzīvnieku izcelsmes pārtikai ir norādītas Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.853/2004.

Vairāk lasiet situācijā Lopkopība.

Savā saimniecībā audzētos dārzeņus, augļus un ogas fiziska persona drīkst piegādāt tieši galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, nereģistrējot saimniecisko darbību un, nereģistrējoties Pārtikas un veterinārajā dienestā, taču dienesta inspektori, veicot pārbaudes tirdzniecības vietās, ir tiesīgi pieprasīt un pārbaudīt dokumentāciju. Juridiskām personām gan dienestā ir jāreģistrējas.

Tieši galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam vienā kalendārā gadā drīkst piegādāt noteiktu apjomu augu izcelsmes produktu.

Ražotājam jāveic tieši piegādāto produktu apjoma uzskaite, dokumentējot informāciju par produktu nosaukumu, ieguves vietu, realizēto produktu daudzumu kilogramos (dienā un kopā kalendārā gadā), produkta realizācijas datumu un realizācijas vietu, kā arī produktu izplatīšanas vietā jānodrošina uzskaites žurnāls, kas jāuzrāda kontrolējošajai iestādei.

Kultivētie augu izcelsmes produkti

Kultivēto augu izcelsmes produktu ražotājs:

• iekārtas, konteinerus un kastes uztur tīras un, ja nepieciešams, tās tīra un dezinficē;
• nodrošina kultivēto augu izcelsmes produktu tīrību novākšanas, uzglabāšanas un transportēšanas laikā;
• nepieļauj dzīvnieku un kaitēkļu radīto piesārņojumu kultivēto augu izcelsmes produktos to novākšanas, uzglabāšanas un transportēšanas laikā;
• nodrošina augu aizsardzības līdzekļu un biocīdu pareizu lietošanu;
• atkritumus un bīstamās vielas uzglabā un ar tiem rīkojas tā, lai nepieļautu kultivēto augu izcelsmes produktu piesārņojumu.

Savvaļas ogas, augļi, rieksti, sēnes un augi

• Savvaļas ogas, augļus, riekstus, sēnes un augus vāc tīrā iepakojumā un novākšanas, uzglabāšanas un transportēšanas laikā pasargā tos no piesārņojuma.
• Savvaļas ogas, augļus, riekstus, sēnes, augus aizliegts iegūt teritorijās, kas atrodas tiešā piesārņojuma avota tuvumā (piemēram, aizsargjoslās gar ielām, autoceļiem, dzelzceļiem, visu veidu sanitārajās aizsargjoslās, mežos pilsētu administratīvajā teritorijā) un var radīt pārtikas piesārņojuma risku.

Bērzu un kļavu sulas

Bērzu un kļavu sula ir svaiga nepasterizēta sula, kurai var būt pievienotas rozīnes, augu daļas, dažādas garšvielas, cukurs un medus.

Nefasēta sula

• Bērzu un kļavu sulu realizē pircēja traukos vai – pēc pircēja lūguma – vienreizlietojamā iepakojumā, kurš atbilst normatīvajiem aktiem par obligātajām nekaitīguma prasībām materiāliem un priekšmetiem, kas nonāk saskarē ar pārtiku.
• Nefasētas bērzu un kļavu sulas realizācijas vietā ir jābūt šādām norādēm:
• Bērzu sula” vai “Kļavu sula”;
• Bērzu un kļavu sulas derīguma termiņš “Izlietot līdz…”;
• Produktu ražotāja vārds, uzvārds un adrese.

Fasēta sula

• Bērzu un kļavu sulu fasē vienreizlietojamā iepakojumā vai tīros stikla traukos, kuri atbilst normatīvajiem aktiem par obligātajām nekaitīguma prasībām materiāliem un priekšmetiem, kas nonāk saskarē ar pārtiku.
• Fasētai bērzu un kļavu sulai uz etiķetes norāda tirdzniecības nosaukumu “Bērzu sula” vai “Kļavu sula”, pievienotās sastāvdaļas (ja tādas ir), tilpumu, derīguma termiņu “Izlietot līdz…” (svaigai bērzu vai kļavu sulai) vai “Ieteicams līdz…” (raudzētai bērzu vai kļavu sulai), uzglabāšanas apstākļus, produkta ražotāja vārdu, uzvārdu un adresi. Raudzētas bērzu un kļavu sulas tirdzniecības nosaukumam pievieno papildu norādi “raudzēta”.

Bērzu un kļavu sulu aizliegts iegūt teritorijās, kas atrodas tiešā piesārņojuma avota tuvumā (piemēram, aizsargjoslās gar ielām, autoceļiem, dzelzceļiem, visu veidu sanitārajās aizsargjoslās, mežos pilsētu administratīvajā teritorijā) un var radīt pārtikas piesārņojuma risku.

Ja vēlaties ražot un tirgot alkoholiskos dzērienus mazos apjomos, obligāti nepieciešams reģistrēt mazo alkoholisko dzērienu darītavu. Darītavu var reģistrēt pilngadīga fiziska persona — saimnieciskās darbības veicējs, vai komersants.

Reģistrējot darītavu, varat ražot vīnu, raudzētos dzērienus, starpproduktus vai pārējos alkoholiskos dzērienus no savā īpašumā vai valdījumā esošajos dārzos un dravās iegūtajiem produktiem vai savvaļā augošiem augiem, ja:

1. saražotā vīna vai raudzēto dzērienu kopējais apjoms nepārsniedz 15 000 litru kalendāra gadā;
2. absolūtā alkohola daudzums saražotajos pārējos alkoholiskajos dzērienos nepārsniedz 1000 litru kalendāra gadā;
3. saražotais starpproduktu kopējais apjoms nepārsniedz 1000 litru kalendāra gadā.

Lai saņemtu speciālo atļauju (licenci) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai, mazajai alkoholisko dzērienu darītavai ir jāsaņem vietējās pašvaldības atļauja – pašvaldības izstrādājušas prasības un ierobežojumu ražošanas telpām, to atrašanās vietai utt., tāpēc, vairāk informācijas meklējiet savā pašvaldībā.

Kad ir saņemta pašvaldības atļauja, jāsaņem arī Valsts ieņēmuma dienesta (VID) izsniegtu speciālo atļauju (licenci) apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai. Lai to izdarītu,  VID EDS jāievada iesnieguma noformēšanai nepieciešamā informācija un jāpievieno Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” 19.3 punktā norādītos dokumentus). Detalizētāku informāciju par licencēm un nodrošinājumiem lasiet Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļa vietnē.

Atvieglojumi mazajai alkoholisko dzērienu darītavai:

1. jāmaksā samazināta valsts nodeva par licences izsniegšanu apstiprināta noliktavas turētāja darbībai mazajai alkoholisko dzērienu darītavai;
2. par vienā kalendāra gadā mazo alkoholisko dzērienu darītavu saražotajiem pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem par 1000 litriem absolūtā spirta piemēro likmi 50 % apmērā no likuma “Par akcīzes nodokli” 12.panta pirmās daļas 5. punktā noteiktās likmes;
3. komersanti ir tiesīgi veikt licencē apstiprināta noliktavas turētāja darbībai noteiktās darbības, ja akcīzes preču apriti reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir saņemta akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma apliecība un akcīzes nodokļa nodrošinājums ir pietiekams. Mazajām alkoholisko dzērienu darītavām, kuras veic tikai vīna, raudzēto dzērienu vai starpproduktu ražošanu, nodrošinot, ka saražotā vīna, raudzēto dzērienu vai starpproduktu kopējais apjoms nepārsniedz 1000 litru kalendāra gadā, nodrošinājums nav jāiesniedz. Savukārt tām, kas pārsniedz šo limitu vai ražo arī pārējos alkoholiskos dzērienus, minimālā nodrošinājuma summa ir samazināta. Akcīzes nodokļa nodrošinājumiem iespējams pieteikties VID EDS;
4. mazā alkoholisko dzērienu darītava drīkst arī tad, ja nav saņemta atsevišķa licence alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai, realizēt pašas saražoto vīnu, raudzētos dzērienus, starpproduktus vai pārējos alkoholiskos dzērienus licencē apstiprināta noliktavas turētāja darbībai norādītajā vietā un veikt izbraukuma tirdzniecību sabiedrisko pasākumu norises vietās, ievērojot, ka alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības īpašu kārtību izbraukuma tirdzniecībā sabiedrisko pasākumu norises vietās, ievērojot Alkoholisko dzērienu aprites likuma un citu normatīvo aktu prasības, nosaka vietējās pašvaldības. Atļauju izbraukuma tirdzniecībai izsniedz tā pašvaldība, kuras teritorijā paredzēta izbraukuma tirdzniecība.
5. mazajām alkoholisko dzērienu darītavām atļauts veikt darbības ar alkoholiskajiem dzērieniem ārpus deklarētā darba laika;
6. preču reģistrācijas žurnālā vai uzskaites kartītēs informāciju atļauts reģistrēt reizi mēnesī (līdz 5. datumam par iepriekšējo mēnesi).

Lai pieteiktu licenci apstiprināta noliktavas turētāja darbībai, varat:

1. izmantot Valsts ieņēmumu dienesta e-pakalpojumu “Licence apstiprināta noliktavas turētāja darbībai mazajai alkoholisko dzērienu darītavai”;
2. iesniedzot to elektroniski EDS sistēmā, izvēloties dokumentu grupu “Akcīzes preču licenču un sertifikātu iesniegumi”, dokumenta veidu – “Iesniegums licences apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai saņemšanai, pārreģistrācijai vai anulēšanai”.

Alkoholisko dzērienu ražotāji tiek reģistrēti arī Pārtikas un veterinārajā dienestā. Par reģistrēšanās procesu vairāk lasiet sadaļā Pārtikas nozare.

Kosmētikas līdzekļu ražotājs ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas:

• ražo kādu kosmētikas līdzekli;
• pasūta citam komersantam kosmētikas līdzekli izveidot vai ražot un tirgo šo kosmētikas līdzekli ar savu vārdu vai preču zīmi.

Ražotājs ir atbildīgā persona par tirgū laisto kosmētikas līdzekli un Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.1223/2009 noteikto prasību ievērošanu. Kosmētikas līdzekļa ražošanā ir jāievēro laba ražošanas prakse, to nosaka Regulas 8. pants.

Normatīvajos aktos nav paredzētas atkāpes vai atšķirīgas prasības ražojot kosmētikas līdzekļus mazos apjomos. Pirms uzsākt ražošanu, jāiepazīstas ar kosmētikas līdzekļu, Labas ražošanas prakses vadlīnijām un jāizvērtē, vai paredzētajās telpās varēs nodrošināt to ievērošanu, - nodrošināt, lai telpās ir ūdens apgāde, nepārvietojas ar ražošanu nesaistītas personas, u.tml.

Labas ražošanas prakses vadlīnijas ir noteiktas standartā EN ISO 22716:2007 (var iegādāties SIA “Latvijas standarts” vai bez maksas lasīt Standartu lasītavā Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 157).

Ikvienam kosmētikas līdzeklim jānodrošina kosmētikas līdzekļa lietas dokumentācija atbilstoši regulā Nr.1223/2009 noteiktajam. Pirms kosmētikas līdzekļa pārdošanas, elektroniski jāsniedz informācija Kosmētikas līdzekļu paziņošanas portālā (CPNP).

Plašāka informācija kosmētikas ražotājiem pieejama Veselības inspekcijas tīmekļa vietnē.

Tiesības uz nosaukumu “amatnieks” vai “amata meistars” ir tikai personai, kas izturējusi amata meistara pārbaudi amatapmācības un pārbaudes programmā paredzētajā apjomā un saņēmusi amata meistara diplomu.

Amatizglītību un amatnieka kvalifikāciju var iegūt valsts vai privātās skolās, kā arī amatniecības uzņēmumos amata meistara vadībā.

Amatniecības organizatoriskos pamatus, amatizglītības pamatnoteikumus un amatnieka kvalifikācijas noteikšanas kārtību nosaka likums “Par amatniecību“. Amatnieku profesijas noteiktas Ministru kabineta 14.07.2009. noteikumos Nr. 762 “Noteikumi par amatiem, kuros personas profesionālā darbība ir uzskatāma par amatniecību“.

Vairāk par amatnieku kvalifikāciju, reģistru u.c. lasiet Latvijas Amatniecības kameras (LAK) tīmekļa vietnē. LAK ir amatniecības biedrību apvienība, kas izveidota, lai pārstāvētu amatnieku profesionālās un sociālās intereses un veicinātu amatniecības attīstību.

Latvijas Amatniecības kamera:

• organizē amatapmācību;
• nosaka un piešķir amatnieka kvalifikāciju;
• reģistrē amata meistarus, zeļļus un mācekļus, veic amatniecības uzņēmumu un meistardarbnīcu uzskaiti;
• ved amatniecības reģistru.

Nodarbošanās ar amatniecību tiek īstenota:

• veicot saimniecisko darbību kā fiziskajai personai;
• dibinot uzņēmumu;
• strādājot amatniecības uzņēmumā uz darba līguma pamata.

Lai iegūtu atļauju tirgot savu produkciju publiskās vietās, tas jāsaskaņo ar pašvaldību.

Tirdzniecības noteikumi var atšķirties dažādās pašvaldībās. Vairākas pašvaldības piedāvā elektroniski pieteikties ielu tirdzniecības atļaujai vai atļaujai ielu tirdzniecībai pasākumu laikā publiskās vietās.

Ja vēlaties veikt tirdzniecību internetveikalā, būs nepieciešams savā tīmekļa vietnē norādīt saimnieciskās darbības veicēju identificējošo informāciju, reģistrēt struktūrvienību, nodrošināt informācijas saglabāšanu vismaz 5 gadus. Jāatceras, ka atsevišķu preču (tabakas izstrādājumi, elektroniskās cigaretes un šķidrumi un citi) distances tirdzniecība ir aizliegta. Par to vairāk lasiet sadaļā Struktūrvienības reģistrācija. Informatīvais materiāls personām, kuras veic darījumus internetā.

Ja vēlaties veikt tirdzniecību internetveikalā, Jums būs nepieciešams reģistrēt struktūrvienību. Par to vairāk lasiet sadaļā Struktūrvienības reģistrācija.

Alkoholiskos dzērienus, izmantojot distances līgumu (tirdzniecība internetveikalā), mazā alkoholisko dzērienu darītava var realizēt divos veidos:

• nereģistrējot tīmekļvietni vai mobilo lietotni licencē apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai – ja tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē nav iespējams tiešsaistē veikt pirkuma apmaksu;
• reģistrējot tīmekļvietni vai mobilo lietotni licencē apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai norādītajā tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē – ja tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē ir iespējams tiešsaistē veikt pirkuma apmaksu.

Veicot savas produkcijas tirdzniecību un saņemot samaksu par darījumiem skaidrā naudā vai ar maksājumu kartēm, darījumu apliecina ar kases čeku vai ar VID reģistrētu kvīti, pēc darījumu partnera pieprasījuma šādos gadījumos:

• par ārpus pastāvīgās darbības vietas (struktūrvienības) sniegtajiem pakalpojumiem, ja samaksa tiek saņemta pakalpojumu sniegšanas vietā;
• par pašu iegūtu vai ražotu preču pārdošanu to ražošanas vietā (izņemot sabiedriskās ēdināšanas vietas) vai piegādi pircējiem uz vietas, vai šo preču remontu;
• par pastāvīgajā darbības vietā (struktūrvienībā) sniegtajiem pakalpojumiem, ja tajā vidējie skaidrās naudas ieņēmumi mēnesī nepārsniedz sešas minimālās mēneša darba algas.
• par ārpus pastāvīgās darbības vietas (struktūrvienības), tirgū un ielu tirdzniecības vietās pārdotajām pašu iegūtām vai ražotām precēm mazumtirdzniecībā;
• ja nodokļu maksātājs ir samazinātās patentmaksas maksātājs.
• Līdz ar to patentmaksātājiem un mājražotājiem ir priekšrocības, jo tirgošanās noteikumi ir atviegloti.

Lai izmantotu kvītis, tās jāreģistrē VID. Lietojot e-pakalpojumu Darījumu apliecinošo kvīšu un biļešu reģistrēšana, kvīšu numuru reģistrēšanu VID iespējams veikt elektroniski jebkurā sev ērtā laikā. Pēc kvīšu grāmatiņas vai veidlapu iegādes to numurus jāreģistrē  VID EDS.

Informāciju par publiskā finansējuma saņemšanas iespējām var iegūt pie lauku attīstības konsultantiem jebkurā no Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra  vai Valsts lauku tīkla filiālēm visā Latvijā, kā arī Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta tīmekļa vietņu sadaļās “ES atbalsts”.

Atbalstu iespējams saņemt, arī izmantojot LEADER pasākumus “Konkurētspējas veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” un “Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā”.