Ja esat nonācis negadījumā vai guvis traumu, izvērtējiet situāciju un atbilstoši rīkojieties. Slimības, nelielas traumas vai medicīniskas konsultācijas nepieciešamības gadījumā, var vērsties pēc palīdzības pie:

1. ģimenes ārsta,
2. dežūrārsta vai
3. tiešās pieejamības speciālista.

Ārpus ģimenes ārstu darba laika medicīnisku padomu var saņemt arī zvanot uz valsts organizēto Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Tālrunis nav paaugstinātas maksas - zvanot no fiksētā tālruņa vai mobilā tālruņa, zvanītājs maksās atbilstoši sava operatora noteiktajiem tarifiem.

Ja ir gūta ļoti smaga trauma vai ir pēkšņa saslimšana un neatliekamā medicīniskā palīdzība nepieciešama nekavējoties, jāzvana uz NMP dienesta ārkārtas tālruni 113.

Vienotais ārkārtas palīdzības tālrunis

112 ir Eiropas vienotais ārkārtas palīdzības tālrunis. Uz šo tālruni var zvanīt bez maksas gan no fiksēta telefona, gan mobilā telefona jebkur Eiropas Savienībā (ES). Var zvanīt jebkurā diennakts laikā, arī bez SIM kartes, arī no mobilajiem telefoniem, kam beidzies telefona kredīts. Tas Jūs savienos ar operatīvajiem dienestiem (policiju, neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, ugunsdzēsējiem).

Uz tālruņa numuru 112 jāzvana gadījumos, kad pastāv briesmas dzīvībai, veselībai, drošībai, apkārtējai videi vai īpašumam.

Zvaniet, ja:

1. izcēlies ugunsgrēks;
2. nepieciešama medicīniskā palīdzība;
3. nepieciešama policija;
4. jūtama gāzes smaka;
5. ceļu satiksmes negadījums;
6. negadījums uz ūdens;
7. negadījums uz dzelzceļa;
8. negadījums darba vietā;
9. noticis ēkas sagruvums;
10. noticis zemes nogruvums;
11. atrasta ķīmiska viela;
12. atrasts aizdomīgs priekšmets;
13. saņemts aizdomīgs pasta sūtījums.

Iegaumējiet! Ja esiet nokļuvis citā draudīgā situācijā, kura nav minēta, zvaniet uz tālruņa numuru 112 un ziņojiet par to!

Zvanot uz 112:

• nosauc precīzu adresi vai apraksti notikuma vietu, kur noticis negadījums vai ugunsgrēks;
• pastāsti dispečeram, kas ir noticis;
• atbildi uz dispečera jautājumiem;
• nosauc savu uzvārdu un tālruņa numuru;
• nenoliec klausuli pirmais un esi sazvanām, jo iespējams dispečeram nepieciešams ar tevi sazināties atkārtoti;
• sagaidi ugunsdzēsēju glābēju vai citu operatīvo dienestu ierašanos.

Papildus tālrunim 112, katram dienestam Latvijā ir arī savs tiešais tālruņa numurs. Valsts policijai – 110. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam – 112. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam – 113. Gāzes avārijas dienests – 114. Visi iepriekšminētie numuri ir bezmaksas.

Policija

Valsts policijas pienākums ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem. Savu darbu mēs organizējam, ievērojot likumību, humānismu, cilvēka tiesības, sociālo taisnīgumu, atklātumu, vienvadību un balstoties uz iedzīvotāju palīdzību. Personu tiesības un likumīgās intereses aizsargājam neatkarīgi no to pilsonības, sociālā, mantiskā un cita stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma un vecuma, izglītības un valodas, attieksmes pret reliģiju, politiskās un citas pārliecības.  Valsts policijai ir piecas reģionālās pārvaldes, kuras ir atbildīgas par policijas darba prioritāšu īstenošanu un policijas pieejamības iedzīvotājiem nodrošināšanu.

Valsts policijas uzdevumi ir:

• garantēt personu un sabiedrības drošību;
• novērst noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus;
• atklāt noziedzīgus nodarījumus, meklēt personas, kas izdarījušas noziedzīgus nodarījumus;
• likumā paredzētajā kārtībā sniegt palīdzību iestādēm, privātpersonām un personu apvienībām to tiesību aizsardzībā un ar likumu noteikto pienākumu realizācijā;
• savas kompetences ietvaros izpildīt administratīvos sodus un kriminālsodus.

Gadījumos kad esi nonācis ārkārtas situācijā, cietis likumpārkāpuma rezultātā vai kļuvis par liecinieku negadījumam vai likumpārkāpumam, sazinies ar Valsts policiju!
Tūlītējas nepieciešamās policijas rīcības gadījumā

• zvani policijai 110;
• Eiropas vienoto ārkārtējo notikumu tālruņa numuru 112;
• dodies uz tuvāko Valsts policijas iecirkni;
• paziņo policijai rakstiski uz iestādes  e-adresi vai uz pasts@vp.gov.lv;
• pa pastu uz kādu no policijas struktūrvienībām, atbilstoši negadījuma vietai;
• Valsts policijas tīmekļvietnē sadaļā Kā ziņot policijai.

Detalizētāku informāciju par to, kas ir jāiekļauj iesniegumā, var atrast Valsts policijas tīmekļa vietnē.

Ar Valsts policiju ir iespējams sazināties, izmantojot mobilo lietotni "MANA DROŠĪBA".

Kādas ir mobilas lietotnes "Mana drošība" iespējas?

• iespēja automātiski nosūt personas atrašanās vietas koordinātas;
• vienlaikus ir iespēja uzsākt saraksti ar glābšanas dienesta dispečeru, ja persona nav spējīga mutiski ziņot par ārkārtas situācijas detaļām, kā arī nav spējīga nosaukt vai nezina savu atrašanās vietu;
• iespēja precīzi noteikt personas atrašanās vietu, izmantojot GPS sniegtos informāciju. Lai noteiktu precīzu atrašanās vietu viedtālrunī jābūt aktivizētai GPS funkcijai, ja persona pati to nebūs aktivizējusi, aplikācija par to atgādinās. Saņemot īsziņu, glābšanas dienests nekavējoties sniegs atbildi.

Pašvaldības policijas galvenais uzdevums ir sabiedriskās kārtības nodrošināšana. Katrai pašvaldībai ir savi sabiedriskās kārtības noteikumi, kurus var meklēt pašvaldības tiesību aktos. Pašvaldības policijas kontakttālruni meklējiet atbilstošās pašvaldības informatīvajos resursos.

Iesniegumus, sūdzības un jautājumus Valsts policijai un pašvaldības policijai var iesniegt, izmantojot  e-adresi. 

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests         

Uz NMP dienesta bezmaksas ārkārtas tālruni 113 jāzvana situācijās, kad cilvēka dzīvība ir apdraudēta un neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanā izšķirošas ir minūtes – ir gūta ļoti smaga trauma vai ir pēkšņa saslimšana un neatliekamā medicīniskā palīdzība nepieciešama nekavējoties.

NMP dienesta mediķi izsauc, ja:

1. ir bezsamaņa, 
2. apstājas elpošana vai rodas pēkšņi elpošanas traucējumi,
3. ir smagas traumas vai spēcīga asiņošana, kas apdraud dzīvību, 
4. rodas pēkšņas sāpes aiz krūšu kaula, kas var liecināt par sirds infarktu, 
5. ir vienas puses pēkšņs vājums, kas var liecināt par insultu,
6. citas dzīvību apdraudošas situācijas.

Detalizētāk ar visiem neatliekamajiem gadījumiem, kad izsaucama NMP brigāde, var iepazīties MK noteikumu Nr.555 „Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” 118.punktā. Par NMP brigādes izsaukumu pie ārvalstniekiem lasiet NMP tīmekļa vietnē.

Citos gadījumos, kuros nav nepieciešama neatliekama medicīniska palīdzība, vērsieties pie sava ģimenes ārsta. Vairāk par ģimenes ārstiem, to, kā izvēlēties un pieteikties pie ģimenes ārsta, lasiet sadaļā "Informācija par ģimenes ārstu".

Ārpus sava ģimenes ārsta darba laika saslimšanas vai traumas gadījumā varat doties pēc palīdzības:

1. Pie dežūrārsta;
2. Uz tuvāko steidzamās medicīniskās palīdzības punktu;
3. Zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001;
4. Uz tuvāko slimnīcas uzņemšanas nodaļu.

Vairāk informācijas lasiet dzīves situācijā Slimības lapas un rīcība saslimšanas gadījumā, bet plašāku informāciju par palīdzības saņemšanas iespējām ārpus ģimenes ārsta darba laika atradīsiet Nacionālā veselības dienesta tīmekļa vietnes sadaļā “Kur saņemt medicīnisko palīdzību”.

Gāzes avārijas dienests          

Gāzes avārijas dienests ir jāizsauc pa bezmaksas tālruņa numuru – 114 gadījumos, ja ir notikusi dabasgāzes noplūde vai sajūtot gāzes smaku. Gāzes avārijas dienests ieradīsies notikuma vietā neatkarīgi no tā, kurš komersants apkalpo konkrēto dabasgāzes vai sašķidrinātās gāzes iekārtu.

Jūras meklēšanas un glābšanas dienests

Ja notikusi nelaime atrodoties uz ūdens, kuģojot, vai no atpūtas uz ūdens nav atgriezies Jūsu tuvinieks, nekavējoties zvaniet Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centram pa tālruni 115. Tālrunis ir bezmaksas. Izsauciet glābējus arī, ja atrodat mīnu, torpēdu, lādiņu un citu bīstamu priekšmetu, tai skaitā arī ķīmisku vielu saturošu priekšmetu, kas var apdraudēt cilvēka dzīvību. Aizdomīgu priekšmetu atrašana piekrastē vai jūrā ir bieža un bīstama parādība, tādēļ ir jāievēro drošības pasākumi savas un apkārtējo dzīvības drošībai, bet par atrasto priekšmetu operatīvi jāinformē Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs. Vairāk lasiet Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienesta tīmekļa vietnē.

Palīdzības dienests pazudušu bērnu meklēšanai       

Ja Latvijā vai kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm pazudis bērns, par to jāziņo pa bezmaksas tālruni 116000. Katrā no valstīm zvanītājs tiks savienots ar atbildīgo iestādi vai organizāciju, kura sniegs informāciju par tālāko rīcību. Latvijā šī tālruņa ieviešanas un apkalpošanas tiesības ir Valsts policijai. Dienests pieņem zvanus par pazudušiem bērniem un sniedz padomus un atbalstu personām, kas ir atbildīgas par pazudušo bērnu.

Ja bērnu prettiesiski aizvedis vai aizturējis viens no vecākiem (liedzot otram vecākam iespēju īstenot aizgādības un saskarsmes tiesības), tiek pārkāptas gan nacionālās valsts, gan arī starptautiskās tiesību normas. Vairāk informācijas par bērnu prettiesisku aizvešanu un aizturēšanu var meklēt Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē.

Palīdzības dienests noziegumu upuriem        

Zvanot uz bezmaksas tālruņa numuru 116006, Jums ir iespēja saņemt atbalstu un informāciju, ja esat cietis noziegumā, esat cietušā tuvinieks, nozieguma aculiecinieks vai bijis iesaistīts noziegumā.

Ja esat saskāries ar:

1. zādzību,
2. ceļu satiksmes negadījumu,
3. uzbrukumu uz ielas,
4. pazemošanu,
5. vardarbību internetā,
6. atkārtotiem vardarbības draudiem,
7. vardarbību ģimenē,
8. seksuālu vardarbību,
9. slepkavību un citiem noziegumiem,

palīdzības dienests Jums sniegs emocionālu atbalstu, informēs par Jūsu tiesībām, sniegs informāciju par citām atbalsta organizācijām vai iestādēm. Vairāk lasiet tīmekļa vietnē cietusajiem.lv.

Bērnu tiesību aizsardzība

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Krīzes intervences komanda jeb Krīzes komanda ir speciāli apmācīta profesionāļu grupa psiholoģiskās palīdzības sniegšanai krīzes situācijās. Tā var sniegt operatīvu psiholoģisko palīdzību īpaši smagu negadījumu vai traģēdiju reizē. Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas tīmekļa vietnē pieejami arī pakalpojumi:

1. E-konsultācijas bērniem un pusaudžiem;
2. E-konsultācijas vājdzirdīgiem un nedzirdīgiem bērniem un pusaudžiem;
3. Informācija bērniem;
4. Informācija pieaugušajiem.

Ja Jums ir nepieciešama informācija vai palīdzība jautājumos, kas saistīti ar informācijas tehnoloģiju drošību, Jūs varat vērsties Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā CERT.LV. Padomus datora drošībai un savai drošībai internetā Jūs varat atrast arī CERT.LV uzturētajā tīmekļa vietnē esidross.lv.

Ja IT drošības incidenta gadījumā Jums radušies finansiāli zaudējumi, vērsieties sev tuvākajā Valsts policijas nodaļā. Iesniegumu Policijai varat iesniegt arī elektroniski, sūtot iesniegumu uz iestādes  e-adresi.

Atrast noderīgu informāciju par jauniešu un bērnu drošību internetā, kā arī ziņot par pārkāpumiem var vietnē drossinternets.lv, kā arī drossinternets.lv lietotnē Android lietotājiem vai iOS lietotājiem.

Informāciju un palīdzību jautājumos par personas datu aizsardzību varat saņemt Datu valsts inspekcijā. Datu drošība tiek piemērota saskaņā ar Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) prasībām.

Bērnu drošība uz ceļa

Lai pārliecinātos par to, ka bērns ir zinošs un prasmīgs ceļu satiksmes loceklis, vērts pievērst uzmanību speciāli bērnu drošībai uz ceļa izstrādātiem informatīvajiem resursiem.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) izstrādātajā tīmekļa vietnē berniem.csdd.lv pieejami konkursi, informācija par satiksmes drošību, spēles, mācību materiāli, video un velosipēda vadītāja eksāmenam noderīga informācija.

Ja bērns pārvietojoties izmanto velosipēdu, nepieciešamas velosipēda vadītāja tiesības (bez tiesībām ar velosipēdu drīkst braukt tikai pa pagalmiem, parkiem un citām vietām, kurās nav mehāniskā transporta kustības). Velosipēda vadītāja tiesības var iegūt jau no 10 gadu vecuma, nokārtojot ceļu satiksmes noteikumu un satiksmes drošības eksāmenu (testu). Vairāk lasiet sadaļā Velosipēda vadītāja tiesības.

Satiksmes negadījumi

Ja esat nokļuvis ceļu satiksmes negadījumā un kāds ir cietis, bojāta trešās personas manta, vai arī avārijā iesaistīti vairāk nekā divi transportlīdzekļi, nepieciešams izsaukt Ceļu policiju, zvanot uz 110. Nekādā gadījumā nepametiet notikuma vietu.

Ja ceļu satiksmes negadījumā:

1. ir iesaistīti tikai divi transportlīdzekļi,
2. nav cietušu personu,
3. nav nodarīti bojājumi trešās personas mantai,
4. iesaistītajiem transportlīdzekļiem nav radušies tādi bojājumi, kuru dēļ tie nedrīkst vai nevar turpināt ceļu,
5. iesaistītie autovadītāji spēj vienoties par visiem būtiskajiem negadījuma apstākļiem,

drīkst aizpildīt saskaņoto paziņojumu. Vairāk par saskaņoto paziņojumu un rīcību satiksmes negadījumā lasiet Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja tīmekļa vietnē.

Ja negadījumā kāds ir cietis un nepieciešams izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvaniet uz 113.

Izmantojiet Latvijas Valsts ceļi tīmekļa vietnē pieejamās kartes, tai skaitā melno punktu karti, braukšanas apstākļu karti un smagu ceļu satiksmes negadījumu karti, lai pārbaudītu plānoto maršrutu un pievērstu lielāku uzmanību bīstamām ceļa vietām.

Interaktīva karte ar datiem par satiksmes negadījumu statistiku un iespēju atlasīt datus pēc dažādiem parametriem pieejama “Ceļu satiksmes negadījumu un pārkāpumu notikuma vietu analīzes informācijas sistēma (CAIS)”.

Lai saņemtu informāciju par savu transportlīdzekli, pārkāpumu uzskaites punktiem, samaksātu sodus un veiktu citas ar Jūsu transportlīdzekli saistītas darbības, izmantojiet Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) e-pakalpojumus platformā e-CSDD.

Lai operatīvi iegūtu vai nodotu informāciju par notiekošo uz valsts autoceļiem, piemēram, par šķēršļiem, apledojumu vai bedrēm, aicinām zvanīt uz VSIA "Latvijas Valsts ceļi" diennakts informatīvo bezmaksas tālruni 80005555.

Lai pārliecinātos par savas dzīvesvietas rajona drošību – kādi likumpārkāpumi tikuši fiksēti noteiktā vietā – varat izmantot Iekšlietu ministrijas Informācijas centra digitālo karti "Reģistrēto noziedzīgo nodarījumu attēlošana uz digitālās kartes". Interaktīvajā kartē datus iespējams atlasīt pēc reģiona, noteikta laika posma un notikuma veida. Ar notikumiem saprotams jebkurš notikums, kurš apdraud personu vai sabiedrības drošību (piemēram, masu nekārtības, laupīšana, zādzības, ar narkotikām saistīti pārkāpumi, akcīzes preču nelikumīga aprite, ceļu satiksmes negadījumi, negadījumi uz ūdens, kūlas un meža ugunsgrēki, bezvēsts pazudušās personas u.c.) un uz kuru Valsts policijai, Drošības policijai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ir jāreaģē saskaņā ar normatīvo aktu prasībām un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Vienotajā notikumu reģistrā informācijas ievadē iesaistīto iestāžu (Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un nākotnē Valsts robežsardzes) dienesta interesēs atsevišķu notikumu informācija var tikt atspoguļota aptuveni vai neatspoguļota vispār.

Iegūto informāciju iespējams izmantot:

• izvēloties piemērotāko un drošāko vietu mājas būvēšanai, dzīvokļa iegādei vai īrei, ņemot vērā arī infrastruktūras pieejamību un kopumā drošāku vidi bērniem;
• lēmuma pieņemšanā par papildus drošību Tavam auto, dzīvoklim, dzīvojamai mājai: auto un / vai dzīvokļa signalizācijas nepieciešamība; auto novietošanas iespēja garāžā vai apsargājamā stāvvietā, lai novērstu zādzību iespējamību no auto; kodētās sistēmas uzstādīšana ārdurvīm pie ieejas mājas kāpņu telpā;
• izvēloties drošāku ceļu savam braucienam;
• izšķiroties par iespēju apdrošināt savu kustamo un nekustamo mantu;
• apdrošināšanas kompānijām un apsardzes firmām sagatavot specializētus un uz mērķa grupām orientētus savu pakalpojumu piedāvājumus;
• sadarbībai ar iedzīvotājiem pretlikumīgi atsavinātu mantu, bezvēsts pazudušu, meklēšanā esošu personu meklēšanā, notikumu aculiecinieku apzināšanā;
• medijiem, sagatavojot preses relīzes un informatīvos materiālus par notikumiem Latvijas teritorijā;
• valsts un pašvaldības iestādēm, piemēram, lemjot par infrastruktūras uzlabošanas iespējām – ceļu remonts, papildus apgaismojuma uzstādīšana.

Ja, pārskatot e-pakalpojumā iekļauto informāciju, konstatē, ka esi kāda notikuma aculiecinieks, esi aicināts informēt par to Valsts policiju, zvanot uz telefona numuru 110 un papildus nosaucot notikuma ID vai, ja konkrētā notikuma datos ir norādīta arī notikumu izskatošā iestāde vai struktūrvienība, tad sazinoties tieši ar to.

Lai mājoklis būtu drošs, Policija iesaka kārtīgi aizvērt logus, uzstādīt izturīgas durvis ar kvalitatīvu slēdzeni, ierīkot signalizācijas sistēmu. Ikvienam ir jābūt vērīgam pret apkārt notiekošo, – noziedznieki var uzdodoties par piegādātājiem, pakalpojumu sniedzējiem vai tirgotājiem. Arī komunicējot interneta vidē, ir jābūt uzmanīgiem, jo dažkārt dzīvokļu aplaupītāji izmanto informāciju, kuru iegūst internetā, iepazīstoties ar mājokļa saimniekiem vai viņu paziņām.

Ja drošības apsvērumu dēļ vēlaties iegādāties ieroci, gāzes ieroča reģistrāciju un pārreģistrāciju var veikt:

• izmantojot e-pakalpojumā Ieroču reģistrācija, atļauju, licenču un sertifikātu pārbaude.

Tāpat pakalpojumā var pārbaudīt datus no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (IeMIC) pārziņā esošā Licenču un sertifikātu reģistra un Ieroču reģistra.

Pārtika

Par pārtikas produktu drošumu ir atbildīgs pārtikas apritē iesaistītais uzņēmums – vispirms ražotājs, pēc tam transportētājs un galarezultātā – izplatītājs (tirgotājs vai ēdinātājs). Droši vai nekaitīgi pārtikas produkti ir tādi:

1. kas nenodara tūlītēju kaitējumu cilvēka veselībai,
2. kuriem nav negatīva ietekme uz cilvēka veselību, vērtējot ilgtermiņā,
3. kuriem nav negatīva ietekme uz nākamajām paaudzēm,
4. kuriem nav kumulatīva toksiska iedarbība,
5. kas negatīvi neietekmē noteiktas kategorijas patērētājus (piemēram, bērnus, vecus cilvēkus)
6. ir derīga lietošanai uzturā (nav sabojājusies, nesatur svešķermeņus, nav sapuvusi u. tml.)
7. atbilst normatīvos aktos noteiktajām, īpašajām kvalitātes un nekaitīguma prasībām.

Vairāk par pārtikas produktu regulējumu lasiet situācijā Ražošana mājas apstākļos un Pārtikas produktu un dzīvnieku imports un eksports.

Ja ir radušās šaubas, ka pārtikas tirdzniecības vietā (veikalā, tirgū, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā) netiek ievērotas higiēnas prasības vai novēroti pārtikas produkti ar beigušos derīguma termiņu, kā arī nekvalitatīva pārtika, vai gadījumā, ja cilvēks ir saindējies ar pārtiku, nekavējoties jāziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD). To var darīt:

1. sūtot uz iestādes  e-adresi vai uz pvd@pvd.gov.lv;
2. rakstot un zvanot PVD reģionālajai pārvaldei,
3. zvanot uz PVD uzticības tālruni 67027402 un, pēc signāla atskanēšanas, ierunājot sūdzību.

Izmantojot PVD reģistrus varat pārliecināties par to, vai uzņēmums vai prece ir atbilstoši reģistrēta - piemēram, vai uztura bagātinātājs ir reģistrēts uztura bagātinātāju reģistrā, vai uzņēmums ir reģistrēts un kāds ir tā pēdējās PVD pārbaudes rezultāts u.tml.

PVD tīmekļa vietnē pieejami šādi reģistri:

1. PVD uzņēmumu reģistrs;
2. Veterināro zāļu reģistrs;
3. Uztura bagātinātāju reģistrs;
4. Noteiktās grupās ietilpstošu pārtikas produktu reģistrs;
5. Citi reģistri.

Nepārtikas preces

Ja esat iegādājies nekvalitatīvu preci vai pakalpojumu - ja iegādātai precei vai pakalpojumam parādās kāds defekts, tā nedarbojas, plīst, vai arī prece ir nepilnīgas komplektācijas, to var uzskatīt par pirkuma jeb līguma noteikumiem neatbilstošu.

Ja konstatējat preces vai pakalpojuma neatbilstību līguma noteikumiem, Jums ir tiesības pārdevējam izvirzīt pretenziju.

Vairāk par savām patērētāja tiesībām un iespējām rīkoties saņemot nekvalitatīvu pakalpojumu vai preci, lasiet dzīves situācijā Patērētāju tiesību aizsardzība, kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) tīmekļa vietnē. Vairāk par pirkumiem, kas veikti internetā lasiet dzīves situācijā Tirdzniecība internetā.

Dažādu katastrofu, pandēmijas vai kara gadījumā var pazust ikvienam ierastas un pašsaprotamas lietas – elektrība, mobilie sakari, var būt slēgti veikali, degvielas uzpildes stacijas, nedarboties bankomāti u.c. -, tāpēc ir svarīgi zināt, kā šādos gadījumos rīkoties, lai aizsargātu savu dzīvību un veselību, kā arī pasargātu apkārtējos.

Labākais veids, kā pasargāt sevi un savus tuviniekus, ir savlaicīgi sagatavoties jebkādai krīzes situācijai:

1. izrunāt un vienoties ar saviem tuviniekiem par rīcības plānu.
2. sagatavot pārtikas, ūdens un pirmās nepieciešamības preču krājumus vismaz 3-7 dienām.
3. salikt ārkārtas gadījumu somu.
4. pierakstīt blociņā vai iegaumēt savu tuvinieku, kaimiņu, draugu un citu svarīgu personu mobilo tālruņu numurus.

Krīzes gadījumā atbildīgie dienesti un bruņotie spēki īstenos apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus, tāpēc, izdzirdot trauksmes sirēnas vai apziņošanu ar skaļruņiem, ir svarīgi sekot līdzi informācijai televīzijā, radio, atbildīgo dienestu sociālajos tīklos un tīmekļa vietnēs.

1. Atbildīgo iestāžu tīmekļa vietnes: www.mod.gov.lv; www.mil.lv; www.sargs.lv; www.iem.gov.lv; www.vm.gov.lv.
2. Atbildīgo iestāžu sociālie konti:

Facebook: @aizsardzibasministrija; @latvijasarmija; @Valsts.policija; @Iekšlietas; @VeselibasMinistrija; @NMPdienests.

Twitter: @aizsardzībasmin; @latvijas_armija; @ugunsdzeseji; @Valsts_policija; @IeM_gov_lv; @veselibasmin;
3. Vienotais ārkārtas palīdzības izsaukumu numurs 112.

Gadījumā, ja nedarbojas sakaru līdzekļi, vērsieties pēc informācijas tuvākajā atbildīgajā valsts vai pašvaldības iestādē.

Krīzes gadījumā ir svarīgi palīdzēt ne tikai sev, bet arī citiem, tādēļ būtiski:

• saglabāt mieru;
• pildīt atbildīgo dienestu rīkojumus;
• palīdzēt tuviniekiem;
• noskaidrot, vai kaimiņiem un cilvēkiem blakus nav nepieciešama palīdzība;
• iesaistīties kā brīvprātīgais, sniegt atbalstu;
• sniegt atbalstu pirmajās dienās ar savām zināšanām un prasmēm, materiāli tehniskiem līdzekļiem un resursiem, psiholoģisko atbalstu cietušajiem, atbalstu ģimenēm, kuru locekļi iesaistīti apdraudējuma pārvarēšanā, vai citādi palīdzēt;
• ja iespējams, turpināt darbu, it īpaši tad, ja strādā iestādē vai uzņēmumā, kas nodrošina sabiedrību ar kritiskiem pakalpojumiem: elektrība, sakari, ārstniecība u.tml.

Apgādājiet sevi ar nepieciešamajiem ūdens, pārtikas un medicīnas preču krājumiem, kā arī sagatavojiet ārkārtas gadījumu somu, ieliekot tajā lietas, kas būtu nepieciešamas evakuācijas gadījumā. Tās ir:

• dokumentus un svarīgu informāciju (personu apliecinošu dokumentu, svarīgu telefona numuru sarakstu, portatīvo radioaparātu ar rezerves baterijām, nelielu skaidras naudas summu, ūdensdrošu blociņu un rakstāmpiederumus);
• pārtiku un ūdeni (pārtiku ar ilgu derīguma termiņu un augstu kaloriju saturu, daudzfunkcionālu nazi, karoti, neplīstošu bļodiņu un krūzi, dzeramo ūdeni plastmasas pudelēs vismaz 3 dienām, sausā spirta plītiņu, ūdens filtru un dezinfekcijas tabletes);
• lietas siltumam un gaismai (rezerves lādētājus, ārējās enerģijas krātuvi (power bank), sērkociņus, šķiltavas, sveces, lukturīti, bateriju, siltu apģērbu, ērtus apavus un rezerves apakšveļu, guļammaisu vai segu, tūristu paklājiņu, vēlams, telti);
• citas svarīgas lietas (līmlenti, diegu, adatu, šķēres, rakstāmpiederumus, dvieli, tualetes papīru, vienreizlietojamās salvetes, dezinfekcijas līdzekli, higiēnas piederumus, medikamentus, ko lietojat (recepšu kopijas); pirmās palīdzības aptieciņu, rezerves brilles vai kontaktlēcas).

Krīzes gadījumā atbildīgie dienesti (karavīri, policisti, neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes darbinieki, ugunsdzēsēji, robežsargi) veiks evakuāciju, sniegs medicīnisko palīdzību un atbildēs par sabiedrisko kārtību. Atbildīgo dienestu darbiniekiem vienmēr būs līdzi dienesta apliecība.

Svarīgi zināt savus pienākumus militārā apdraudējuma gadījumā:

• aizstāvēt valsts neatkarību, brīvību un demokrātisko valsts iekārtu (pilsoņi var tikt iesaukti militārajā dienestā);
• pildīt atbildīgo dienestu rīkojumus, piemēram, iesaistīties glābšanas darbos vai nodot turējumā (mobilizēt) materiāli tehnisko līdzekļus, kas nepieciešami valsts aizsardzībai;
• turpināt ievērot likumus.

Ievēro, ja karadarbības gadījumā atrodies okupētajā teritorijā:

• evakuējies uz to valsts daļu, ko kontrolē NBS;
• turpini ievērot Latvijas Republikas likumus;
• nesadarbojies ar okupācijas varu:
• nošķiries no viņu lēmumiem un darbībām;
• nepiedalies to organizētājos publiskajos pasākumos, nesniedzot tiem intervijas un neļaujot sevi filmēt;
• nepiedalies nelikumīgās vēlēšanās, referendumos vai tautas nobalsošanās.

Rīcība, ja atbildīgie dienesti izziņojuši evakuāciju:

• uzmanīgi ieklausies paziņojumā par evakuācijas norisi, iegaumē un piefiksē evakuācijas virzienu, galamērķi vai pulcēšanās vietu;
• visur līdzi ņem savu ID vai pasi;
• ja vari, pirms evakuācijas atslēdz savam mājoklim gāzes, elektrības un ūdens padevi, aiztaisi logus, aizslēdz durvis;
• izmanto maršrutus, kurus rekomendē dienesti, un nepārvietojies pa nepazīstamiem ceļiem;
• ja nav iespējams izmantot savu transportlīdzekli, dodies uz tuvāko norādīto evakuācijas pulcēšanās vietu;
• evakuācijas gadījumā paziņo par to tuviniekiem;
• ņem līdzi ārkārtas gadījumu somu.

Dažādi krīzes gadījumi bieži ir neparedzami. Lai zinātu un atbilstoši sagatavotos krīzes situācijai, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija kopā ar citām atbildīgajām valsts institūcijām ir izstrādājusi informatīvo materiālu - bukletu “Kā rīkoties krīzes gadījumā” latviešu, krievu un angļu valodās, kuru iespējams lejuplādēt šeit.

Satiksmes ministrija (SM)

Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA)

Valsts policija (VP)

Nacionālais veselības dienests (NVD)

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD)

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD)

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC)

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD)

Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs (IeM IC)

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD)

Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC)