Saeimas vēlēšanās var vēlēt Latvijas pilsoņi no 18 gadu vecuma.

Saeimas vēlēšanas notiek reizi četros gados oktobra pirmajā sestdienā.

Iepriekšējās Saeimas vēlēšanas notika 2022. gada 1. oktobrī.

Saeimas vēlēšanās iespējams balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī Latvijā un ārvalstīs. Ir pieci vēlēšanu apgabali:

• Rīga;
• Vidzeme;
• Latgale;
• Zemgale;
• Kurzeme.

Katrā apgabalā ir atšķirīgi partiju kandidātu saraksti. Ārzemju vēlētāji balso par Rīgas apgabala kandidātu sarakstu. Katrā vēlēšanu apgabalā ievēlamo deputātu skaitu nosaka proporcionāli vēlētāju skaitam, kāds tas četrus mēnešus pirms vēlēšanu dienas reģistrēts Fizisko personu reģistrā. Lai noskaidrotu savu vēlēšanu apgabalu, vari izmantot PMLP e-pakalpojumu Vēlēšanu apgabala noskaidrošana vai maiņa.

Vēlēšanās iespējams balsot:

• klātienē vēlēšanu dienā;
• nododot balsi glabāšanā noteiktos vēlēšanu iecirkņos pirms vēlēšanu dienas Latvijā;
• balsojot pa pastu no ārvalstīm;
• kā arī iespējams balsot atrašanās vietā, ja veselības vai citu apstākļu dēļ nav iespējams ierasties vēlēšanu iecirknī. Lai balsotu atrašanās vietā, ir nepieciešams rakstīt iesniegumu pašvaldību vēlēšanu komisijai.

Šobrīd likumdevējs nav atļāvis elektronisku balsošanas iespēju. Lai balsotu pa pastu no ārvalstīm, ir nepieciešama reģistrācija. To var izdarīt, izmantojot PMLP e-pakalpojumu Reģistrācija balsošanai pa pastu vēlētājiem, kuri uzturas ārvalstīs.

Tiesības kandidēt Saeimas vēlēšanās ir jebkuram Latvijas pilsonim, kurš vēlēšanu dienā ir vecāks par 21 gadu, ja uz viņu neattiecas kāds no Saeimas vēlēšanu likuma ierobežojumiem. Tiesības izvirzīt Saeimas deputātu kandidātus ir partijām vai partiju apvienībām. Partijai jābūt dibinātai ne vēlāk kā gadu pirms Saeimas vēlēšanām un partijā jābūt ne mazāk kā 500 biedriem. Ja kandidātu sarakstu iesniedz partiju apvienība, katrai no partiju apvienībā ietilpstošajām partijām jābūt dibinātai ne vēlāk kā gadu pirms vēlēšanām un apvienībā kopā jābūt ne mazāk kā 500 biedriem.

Saeimas vēlēšanu rīkošanā Latvijā iesaistītas trīs līmeņu vēlēšanu komisijas:

• Centrālā vēlēšanu komisija;
• pašvaldību vēlēšanu komisijas;
• vēlēšanu iecirkņu komisijas.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde izveido un uztur vēlētāju reģistru Latvijā. Priekšvēlēšanu aģitāciju uzrauga Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Nacionālā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Saeimas vēlēšanas finansē no valsts budžeta līdzekļiem.  Ar Ārlietu ministriju notiek sadarbība balsošanai ārvalstīs un Aizsardzības ministriju - balsošanai starptautisko militāro operāciju vietās.

Tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās ir Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma. Visiem vēlētājiem jābūt reģistrētiem Vēlētāju reģistrā. Eiropas Savienības pilsoņiem, lai piedalītos pašvaldību vēlēšanās Latvijā, 90 dienas pirms vēlēšanām jābūt reģistrētiem Latvijas Fizisko personu reģistrā. Vēlētājiem ir tiesības balsot tajā vēlēšanu apgabalā, kur:

• ir viņu reģistrētā dzīvesvieta 90 dienas pirms vēlēšanu dienas;
• vai pašvaldībā, kur viņiem pieder nekustamais īpašums.

Balsot iespējams tikai vienā pašvaldībā.

Pašvaldību vēlēšanas notiek reizi četros gados jūnija pirmajā sestdienā.

Vēlētājs var balsot:

• vēlēšanu iecirknī savā pašvaldībā vēlēšanu dienā;
• trīs dienas pirms vēlēšanām likumā noteiktos laikos, nobalsojot iepriekš;
• piesakot balsošanu savā atrašanās vietā, ja veselības stāvokļa dēļ nevar nokļūt iecirknī. Lai balsotu atrašanās vietā, ir nepieciešams rakstīt iesniegumu pašvaldību vēlēšanu komisijai;
• pa pastu, ja uzturas ārvalstīs. Pieteikties balsošanai pa pastu var sākot no 70 dienas pirms vēlēšanu dienas, bet ne vēlāk kā 42 dienas pirms vēlēšanām, izmantojot e-pakalpojumu Reģistrācija balsošanai pa pastu vēlētājiem, kuri uzturas ārvalstīs.

  

Tiesības kandidēt pašvaldību vēlēšanās ir tiem Latvijas pilsoņiem un Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri:

• ir reģistrēti Fizisko personu reģistrā;
• vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu;
• ir reģistrēti vēlētāju reģistrā;
• uz kuriem neattiecas pašvaldību vēlēšanu likumā noteiktie ierobežojumi;
• un kuri kandidātu saraksta iesniegšanas dienā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
  • ir bez pārtraukuma reģistrēta dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vismaz pēdējos 10 mēnešus;
  • ir attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā nostrādājusi (kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu") vismaz pēdējos četrus mēnešus;
  • tai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums.

Kandidātu sarakstus var iesniegt reģistrētas politiskās partijas, partiju apvienības vai divas vai vairākas reģistrētas politiskās partijas, kuras nav apvienojušās reģistrētu politisko partiju reģistrētā apvienībā.

Tiesības piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu. Lai izmantotu balsstiesības Latvijā, citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem jābūt iekļautiem Latvijas Fizisko personu reģistrā un ne vēlāk kā 30 dienas pirms vēlēšanām jāreģistrējas balsošanai Centrālajā vēlēšanu komisijā.

Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiek reizi piecos gados pavasarī. Vēlēšanu periodu nosaka ES Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu. Nākamās Eiropas Parlamenta vēlēšanas gaidāmas 2024. gadā.

Eiropas Parlamenta vēlēšanu rīkošanā Latvijā iesaistītas trīs līmeņu vēlēšanu komisijas:

• Centrālā vēlēšanu komisija;
• pašvaldību vēlēšanu komisijas;
• vēlēšanu iecirkņu komisijas.

Vēlētāju reģistru Latvijā izveido un uztur Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, kas ir galvenā atbildīgā iestāde arī par vēlētāju sarakstu sagatavošanu vēlēšanu iecirkņiem un iecirkņa maiņas e-pakalpojumu. Priekšvēlēšanu aģitāciju uzrauga Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Nacionālā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kā arī vēlēšanu laikā – Valsts policija un pašvaldības policija. EP vēlēšanas finansē no valsts budžeta līdzekļiem.

EP vēlēšanu likumā ir paredzētas vairākas iespējas, kā vēlētāji var piedalīties EP vēlēšanās:

• balsot savā vēlēšanu iecirknī vēlēšanu dienā no pulksten 7.00 līdz 20.00;
• balsot iepriekš, kad iecirkņi strādā dažas stundas dienā;
• balsot savā atrašanās vietā, ja veselības stāvokļa dēļ nav iespējams nobalsot iecirknī, vēlētājs ir slimnieku aprūpētājs vai atrodas apcietinājumā ieslodzījuma vietā vai īslaicīgās aizturēšanas vietā. Lai balsotu atrašanās vietā, ir nepieciešams rakstīt iesniegumu pašvaldību vēlēšanu komisijai;
• vēlēšanu iecirknī ārvalstīs;
• balsot ārvalstīs pa pastu. Lai balsotu pa pastu no ārvalstīm, ir nepieciešama reģistrācija. To var izdarīt, izmantojot PMLP e-pakalpojumu Reģistrācija balsošanai pa pastu vēlētājiem, kuri uzturas ārvalstīs.

  

Elektroniska balsošana nav paredzēta.

Savukārt tiem balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo kādā no ES dalībvalstīm, ir iespēja izvēlēties:

• balsot par Latvijas EP deputātu kandidātu sarakstiem;
• vai arī reģistrēties balsošanai mītnes valstī un balsot par šīs valsts deputātu kandidātiem.

Izvēloties balsot mītnes zemē, vēlētājs zaudē tiesības attiecīgajās vēlēšanās balsot par Latvijas EP  kandidātu sarakstiem un kandidātiem.

Tiesības kandidēt EP vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem, kā arī citu ES dalībvalstu pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā. Visiem kandidātiem vēlēšanu dienā jābūt sasniegušiem vismaz 21 gada vecumu un uz viņiem nedrīkst attiekties EP vēlēšanu likumā noteiktie kandidēšanas ierobežojumi. Iesniegt kandidātu sarakstu EP vēlēšanām drīkst Latvijā reģistrētas partijas un partiju apvienības, kurās ir ne mazāk kā 500 biedru.

Saeimas sēžu videotranslācijas

Ikviens var sekot līdzi Latvijas likumdevēja – Saeimas, lēmumu pieņemšanai. Kārtējās Saeimas sēdes parasti notiek reizi nedēļā – ceturtdienās plkst. 9.00 un tās tiešraidē var vērot Saeimas tīmekļa vietnē www.saeima.lv un klausīties Latvijas Radio. Saeimas tīmekļa vietnē ir pieejams arī Saeimas sēžu videoarhīvs.

Ministru kabineta sēžu videotranslācijas

Tāpat ikviens var skatīties Ministru kabineta (valdības) sēdes tiešraidē, kas ļauj uzzināt, kādus lēmumus valdība pieņēmusi un kāpēc lēmums ir tieši šāds. Valdības sēdes notiek katru otrdienu.

Iepriekšējās Ministru kabineta sēdes varat noskatīties tiešraižu arhīvā. Lai labāk izprastu, par kādiem jautājumiem konkrētajā sēdē lemj valdība, varat iepazīties ar sēdes darba kārtību. 

Lai paplašinātu iedzīvotāju līdzdalību likumdošanā, Saeima ir paredzējusi, ka ne mazāk kā 10 000 pilsoņu var vērsties parlamentā ar Kolektīvo iesniegumu.

No 16 gadu vecuma portālā  ManaBalss.lv tev ir tiesības parakstīt sabiedrības iniciatīvas, kuras tiek virzītas izskatīšanai Saeimā. Aplūkot iniciatīvas, par kurām tiek vākti iedzīvotāju paraksti, kā arī parakstīties par sev tīkamāko ideju var portālā ManaBalss.lv.

• Lai skatītu un parakstītu iniciatīvu, pieslēdzies ar internetbanku (portāla uzturētāji saņem informāciju par personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, publiski būs pieejams tikai tavs vārds un uzvārds).
• Ja iniciatīvas rezultātā tiks savākti nepieciešamie 10 000 paraksti un iniciatīva tiks virzīta izskatīšanai Saeimā, pēc Saeimas pieprasījuma, visu iniciatīvas parakstītāju datu bāze tiks salīdzināta ar Fizisko personu reģistru, lai pārbaudītu visu parakstītāju autentiskumu.
• Portālā ManaBalss.lv iesniegtās iniciatīvas nav likumdošanas priekšlikums. Detalizētu priekšlikumu, balstoties uz iniciatīvu, vēlāk izstrādā pati Saeima, ja tā iniciatīvas ideju atbalsta. Par katru iniciatīvu varat balsot tikai vienu reizi!

Katra iniciatīva, ko paraksta vismaz 10 000 pilsoņu, un kas atbilst Saeimas juridiskajiem kritērijiem, nonāk Saeimā. Iedzīvotāji arī var vākt parakstus par iniciatīvu iesniegšanu kādā no pašvaldībām. Šajā gadījumā nav noteikts konkrēts nepieciešamo parakstu skaits un to izlemj paši iniciatīvas autori.

Ja esi sasniedzis 16 gadu vecumu un Tev rodas ideja:

• kura līdzcilvēku un valsts dzīvi varētu padarīt labāku;
• un kuru vēlaties virzīt izskatīšanai Saeimā;

izmanto tiesības iesniegt iniciatīvu platformā ManaBalss.lv.

Lai izveidotu jaunu iniciatīvu portālā ManaBalss.lv, izvēlies sadaļu “Izveidot jaunu iniciatīvu” un autorizējies  ar internetbanku. Pēc autorizēšanās varēsi iepazīties ar visiem soļiem, kas jāveic iniciatīvas iesniegšanai.

Lai Tava iniciatīva tiktu publicēta portālā ManaBalss.lv, tai ir jāatbilst kvalitātes kritērijiem.

Tava iesniegtā iniciatīva tiks izvērtēta 3 darba dienu laikā. Tu saņemsi ziņu par to, vai iniciatīvā nepieciešami labojumi vai papildinājumi. Ja Tava iniciatīva atbildīs visām prasībām, tā tiks apstiprināta publicēšanai un parakstu vākšanai. ManaBalss.lv komanda dos ieteikumus un padomus, kā labāk īstenot parakstu vākšanas kampaņu.

Kad savākti 10 000 paraksti, Tu vari turpināt iesākto un iniciatīvu iesniegt izskatīšanai Saeimā. Termiņš, kurā šie paraksti ir jāsavāc, nav noteikts. Pirms iniciatīvas iesniegšanas Saeimā vari sazināties ar portālu  ManaBalss.lv, kas palīdzēs gan sagatavot iesniegumu, gan paskaidros, kā notiek savākto parakstu nodošana Saeimai.

Ja esi Latvijas pilsonis, no 18 gadu vecuma Tev ir tiesības piedalīties parakstu vākšanā arī par Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) reģistrētu likumprojektu, Satversmes grozījumu projektu vai parakstīt Saeimas atsaukšanas ierosinājumu. Parakstīties par CVK reģistrētām iniciatīvām iespējams gan pašvaldībās klātienē (meklē detalizētu informāciju Centrālās vēlēšanu komisijas tīmekļvietnē), gan elektroniski portālā Latvija.lv, izmantojot e-pakalpojumu Parakstīšanās par vēlētāju iniciatīvām.

Lai parakstītos par izvēlēto iniciatīvu, Jums parakstu vākšanas veidlapā jāidentificējas ar kādu no portālā Latvija.lv piedāvātajiem rīkiem – internetbankas piekļuvi, eID vai e-paraksta viedkarti. Šis e-pakalpojums ir bez maksas.

2021. gada rudenī darbu uzsāka TAP portāls, kurš ir platforma, ko izmanto valsts pārvaldes iestādes nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu izstrādei un saskaņošanai, kā arī valdības lēmumu pieņemšanai. Sabiedrības pārstāvjiem tiek nodrošināta iespēja iepazīties ar izstrādes procesā esošiem attīstības plānošanas un tiesību aktu projektiem.

Sabiedrības līdzdalības iespējas tiek nodrošinātas līdz brīdim, kad projektam tiek uzsākts saskaņošanas process (tā dalībnieki ir citas publiskās pārvaldes iestādes, nevalstiskās organizācijas un citi juridiski reģistrēti subjekti).

Ja tev rūp apkārtējā vide – dabas aizsardzība un piesārņojuma mazināšana, vari savā viedtālrunī lejupielādēt Valsts Vides dienesta (VVD) bezmaksas mobilo lietoti “Vides SOS” (iOS lietotājiem un Android lietotājiem). Lietotne tev ļaus ātri un ērti ziņot par pamanītajiem pārkāpumiem pret vidi. Pirms lietotnes izmantošanas reģistrējies tajā, izmantojot savu Apple ID, Google Account,  Facebook.com vai Draugiem.lv kontu. Vēlams norādīt savu tālruņa numuru, lai vajadzības gadījumā vides inspektori var ar tevi sazināties un precizēt novērojumus. Ja tomēr nevēlies reģistrācijai izmantot savus sociālo tīklu kontus, tu vari izmantot iespēju pieslēgties lietotnei arī bez reģistrācijas.

Kā ziņot par pārkāpumu? Piemēram, ja redzi riepu izgāztuvi mežā – nofotografē to, apraksti, kas noticis un nosūti VVD. Ja vēlies pievērst arī citu cilvēku uzmanību vides aizsardzībai, ar savu ziņojumu vari dalīties Facebook.com vai Twitter.com.

VVD dežurants izvērtēs tavu ziņojumu un nosūtīs VVD Reģionālo vides pārvalžu inspektoriem, kuru pārraudzītajā teritorijā pārkāpums novērots. E-pastā tu saņemsi informāciju, ka tavs ziņojums apstiprināts un uz kuru iestādi tika pārsūtīts.

Ziņojumi nonāk VVD un ir pieejami tīmekļa vietnes videssos.lv interaktīvajā kartē.

Ja tev nav pieejams viedtālrunis lietotnes “Vides SOS” izmantošanai, bet esi novērojis iespējamu pārkāpumu pret vidi, zvani VVD dežurantam pa diennakts tālruni 26338800.

Dalies par novēroto dabā!

Dabas novērojumu portālā dabasdati.lv tu vari dalīties savos novērojumos dabā – ziņot par savvaļas augiem, dzīvniekiem un citiem organismiem. Tas ir Latvijā lielākais sabiedriskās zinātnes projekts, kurā jebkurš interesents, sniedzot informāciju var kļūt par palīgu zinātniekiem un sniegt nozīmīgus datus pētniecībai.

Ziņojot par novēroto dabā, Tu:

• sniedz ieguldījumu Latvijas dabas vērtību apzināšanā un saglabāšanā;
• uzzini, kā sauc novēroto un nofotografēto putnu, kukaini vai augu;
• veido savu dabas novērojumu dienasgrāmatu un fotogaleriju;
• iepazīsti citus cilvēkus ar līdzīgu aizraušanos un vari sazināties ar dabas pētniekiem.

Informē atbildīgos par notriektiem un kritušiem dzīvniekiem lietotnē “Mednis”.

Valsts meža dienests izveidojis lietotni “Mednis”, kurā var ziņot par notriektiem un kritušiem dzīvniekiem. Vienlaikus lietotnē var ziņot arī par tieši novērotiem dzīvniekiem un to klātbūtnes pazīmēm, dzīvnieku nodarītajiem postījumiem lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, mežā un infrastruktūrai. Saņemtā informācija ir būtiska ne tikai dzīvnieku populācijas noteikšanai, bet arī satiksmes organizācijas plānošanai valsts ceļu tīklā, pieņemot lēmumus par ceļa zīmju uzstādīšanu un citām infrastruktūras izmaiņām.

Lietotne “Mednis” (iOS lietotājiem un Android lietotājiem) ir savienota ar Valsts meža dienesta (VMD) informācijas sistēmu Meža valsts reģistrs. Dienests ar lietotnes starpniecību saņemto informāciju izvērtē, apstrādā un reģistrē faktu par bojā gājušo dzīvnieku, kā arī pieņem lēmumu par tālāko rīcību ar bojā gājušo dzīvnieku.

Lietotne “Mednis” bez maksas pieejama gan Android, gan iOS ierīcēm. Lai paziņotu par notriektu vai kritušu dzīvnieku, lietotnē jāatver sadaļa “Novērojumi”, tālāk jāizvēlas veids “Bojā gājis”, jāatzīmē dzīvnieka suga un cita norādītā informācija. Tāpat nepieciešams augšupielādēt bojā gājušā dzīvnieka fotoattēlu. Jāņem vērā – par bojā gājušo dzīvnieku jāziņo, atrodoties tieši notikuma vietā, jo lietotne automātiski nolasa tālruņa atrašanās vietas koordinātes. Līdz ar to mobilajā telefonā jābūt iespējotai atrašanās vietas noteikšanas funkcijai.

Lai nodrošinātu, ka valsts un pašvaldību institūciju pieņemtie lēmumi ir sabiedrības interesēs, iedzīvotājiem tiek garantētas līdzdalības tiesības lēmumu pieņemšanas procesā. Gan valsts institūcijas, gan arī plānošanas reģioni un pašvaldības izstrādā un pieņem dažāda veida plānošanas dokumentus, kuros tiek noteikta konkrētas teritorijas vai nozares attīstības stratēģija, teritorijas izmantošana, būvniecības nosacījumi, dabas aizsardzības pasākumi vai arī risināti cita veida ar plānošanu darbību saistīti jautājumi.

Tādai lēmumu pieņemšanai, kurā tiek iesaistīta sabiedrība, ir noteikti termiņi. Dokumenta autoriem ir jāsagatavo un jāpublisko attiecīga informācija, uzskates materiāli, jānodrošina sabiedrības līdzdalības iespējas, tai skaitā jāorganizē publiskās apspriešanas.

Teritorijas attīstības plānošanas dokumenta publiskās apspriešanas laikā iedzīvotāji izsaka savu viedokli, savukārt plānošanas speciālisti un valsts vai pašvaldības pārstāvji uzklausa minēto viedokli, bet tā iestrādāšana plānošanas dokumentā ir atkarīga no kopējās teritorijas attīstības koncepcijas un saskaņošanas ar citu interešu grupu viedokļiem.

Visbiežāk iedzīvotājus interesē tieši savas pašvaldības plānotā attīstība, tāpēc iepazīties ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem (ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, teritorijas plānojumu, lokālplānojumiem, detālplānojumiem, tematiskajiem plānojumiem u.c.) un redzēt, vai tevi interesējošā pašvaldībā ir uzsākta kāda plānošanas dokumenta publiskā apspriešana, tu vari valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā GeoLatvija.lv.

Ja vēlies iesniegt priekšlikumu, tu vari par publiskajā apspriešanā esošu plānošanas dokumentu iesniegt priekšlikumu elektroniski, turpat portālā GeoLatvija.lv.

Tavs priekšlikums tiks izskatīts un tu saņemsi atbildi.

Ja vēlies būt lietas kursā par plānošanas aktualitātēm tevis interesējošā teritorijā un saņemt paziņojumus e-pastā par plānošanas dokumenta izstrādes uzsākšanu, publisko apspriešanu vai dokumenta spēkā stāšanos, pēc identificēšanās portālā GeoLatvija.lv sadaļā “Pieteikšanās paziņojumu saņemšanai” iesniedz pieteikumu šo paziņojumu saņemšanai. Norādi e-pasta adresi, uz kuru vēlies saņemt paziņojumus. Kartē norādiet tevis interesējošo teritorijas mērogu un atzīmē, par kāda līmeņa teritorijas attīstības plānošanu vēlies saņemt informāciju un nospied pogu “Iesniegt”. Ja vēlies saņemt informāciju par citām teritorijām, tai skaitā citām pašvaldībām, to vari izdarīt, atkārtoti veicot pieteikšanos.

Katras pašvaldības interesēs ir noskaidrot savā teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju un strādājošo uzņēmēju vajadzības. Par konkrētām iespējām un aktivitātēm tu vari uzzināt  savas pilsētas vai novada domē, un tās izveidotajās struktūrvienībās klātienē, kā arī meklējot informāciju attiecīgās pašvaldības tīmekļa vietnē.

Katras pašvaldības interesēs ir pulcēt ap sevi aktīvus jauniešus, tāpēc tās parasti nodrošina dažādas jaunatnes līdzdalības iespējas savas pilsētas vai novada mērogā. Par konkrētām iespējām un aktivitātēm tu vari uzzināt  savas pilsētas vai novada domē, un tās izveidotajās struktūrvienībās klātienē, kā arī meklējot informāciju tīmekļa vietnēs.

Piemēram, informāciju par jaunatnes līdzdalības iespējām Rīgā vari atrast Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta  tīmekļa vietnē, sadaļā “Svarīgi”, izvēloties aktuālo pasākumu un projektu programmu.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments organizē konkursus, kuros paredzētas dalības iespējas arī jauniešiem. Piemēram, ir iespēja sagatavot projektu pieteikumus sporta, jaunatnes darba, sabiedrības integrācijas un citās jomās. Iepazīties ar izsludinātajiem konkursiem un rast sev piemērotāko tu vari departamenta tīmekļa vietnē, sadaļā Finansēšanas konkursi.

Ja pamani iespējamu valsts valodas pārkāpumu un vēlies par to ziņot, vai tieši pretēji – vēlies uzslavēt latviešu valodai draudzīgu uzņēmumu, preses izdevumu vai tīmekļa vietni, vari izmantot Valsts valodas centra (VVC) radīto bezmaksas mobilo lietotni “Valodas draugs” (iOS lietotājiem un Android lietotājiem).

Pirms lietotnes izmantošanas tev tajā ir jāpieslēdzas ar kādu no trim piedāvātajiem pieslēgšanās veidiem – Google, Facebook.com vai Draugiem.lv kontu.

Lai iesniegtu ziņojumu, lietotnes sadaļā “Jauns ziņojums” izvēlies ziņojuma veidu: “Uzslava” vai “Pārkāpums”. Lietotnē ziņojumam pievienojiet fotoattēlu (līdz 10 MB) vai video (līdz 15 sekundēm) no mobilās ierīces galerijas vai ar mobilās ierīces kameru, nofotografējot/nofilmējot iespējamo pārkāpumu vai uzslavējamo objektu.

Lai VVC darbinieki saņemtu informāciju, kur atrodas ziņojumā minētais objekts, tiek aktivizētas tava viedtālrunī izvēlētās pozicionēšanas metodes (GPS satelīts, mobilais interneta tīkls, Wi-Fi vai kāda cita metode), iegūstot ierīces atrašanās vietas datus. GPS koordinātas var arī atslēgt, ja tās nav nepieciešamas vai objekta atrašanās vieta ir cita (atzīmējiet “Neizmantot GPS” ziņojuma loga apakšdaļā).

Ziņojuma tekstā tev ir iespēja papildus norādīt būtisku informāciju, lai palīdzētu VVC darbiniekiem izprast situāciju. Ja ziņojumu vēlies nosūtīt vēlāk, to iespējams saglabāt kā melnrakstu (meklēt sadaļā “Melnraksti”). Vispirms tiek izskatīti ziņojumi par iespējamiem pārkāpumiem, lai ziņotāji pēc iespējas īsākā laikā saņemtu atbildi par lietas virzību.

Pēc ziņojuma nosūtīšanas  aktuālos ziņojumus vari apskatīt sadaļā “Mani ziņojumi”. Tiklīdz VVC darbinieki veiks kādas darbības ziņojuma izskatīšanas gaitā, tu par tām tiksi informēts. Ja ziņojums ir izskatīts un lieta atrisināta, sarakste par konkrēto ziņojumu tiks slēgta, un ziņojuma statuss tiks mainīts uz “Atrisināts”.

VVC neizpauž tavu ievadīto personisko informāciju trešajām personām!

Sasniedzot 21 gada vecumu, tu vari kļūt par VVC sabiedrisko palīgu un savas dzīvesvietas reģionā konsultēt cilvēkus par valsts valodas lietojumu publiskajā vidē.

Lai atzinīgi novērtētu atbilstošu valsts valodas lietojumu, VVC ik gadu organizē akcijas: “Latviešu valodai draudzīga vide” un “Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē”. Vairāk lasiet par akcijām tīmekļa vietnē www.vvc.gov.lv.