Saderināšanās ir savstarpējs solījums savienoties laulībā, tomēr tā nedod tiesības prasīt tiesas ceļā laulības noslēgšanu.

Civillikumā ir noteikts, ka, ja saderināšanos atceļ vai ja kāds saderinātais no tās atkāpjas, katram saderinātajam jāatdod visa manta, ko viņam dāvinājis otrs, viņa vecāki vai cita persona sakarā ar nodomāto laulību. Ja dāvinātājs ir miris, tiesības atprasīt dāvanas nepāriet uz viņa mantiniekiem, bet mantinieki var turpināt mirušā celto prasību, ja tāda pastāv. Pie kādreizējā izredzētā var palikt viņai (-am) dāvinātā manta, ja bijušajam saderinātajam pret to nav iebildumu.

Vairāk par saderināšanās regulējumu lasiet Civillikuma pirmajā daļā.

Laulību līgums ir vienošanās starp laulātajiem par mantisko attiecību režīmu. Katram laulātam pārim būtu ieteicams noslēgt laulības līgumu, jo laulības līgumam ir šādas priekšrocības:

 

• iespēja laulātajiem pašiem pieņemt lēmumu par savu mantu;
• iespēja izvairīties no strīda par mantu laulāto starpā;
• iespēja padarīt vieglāku mantas dalīšanu laulības šķiršanas gadījumā;
• skaidrība par laulātā mantas statusu mantošanas procesā, novēršot strīdus starp pārdzīvojušo laulāto un citiem mantiniekiem;
• īpaši svarīgs dokuments laikā, kad vairums īpašumu tiek iegādāti kredītā.

 

Laulāto mantiskās attiecības, kas noteiktas laulības līgumā, salīdzinājumā ar likumā paredzētajām laulāto mantiskajām attiecībām ievieš lielāku tiesisko noteiktību un novērš strīdus par mantu. Tā var būt vienīgā iespēja, kā nodrošināties, lai viena laulātā mantisku problēmu dēļ neciestu visa ģimene. Laulības līgumā var ietvert arī vienošanos laulības šķiršanas gadījumā vai laulātā nāves gadījumā.

 

Laulības līgumam ir jābūt rakstveidā, slēgtam vienīgi pie zvērināta notāra, klātesot abiem laulātajiem, saturā skaidram, bez iespējām to interpretēt dažādi.

 

Laulības līgumu veidi:

• laulības līgums par visas mantas šķirtību. Visa manta, kas iegūta pirms laulības, kā arī tā manta, kas iegūta laulības laikā, ir tā laulātā īpašums, uz kura vārda tā reģistrēta. Katrs no laulātajiem var brīvi rīkoties ar sev piederošo atsevišķo mantu, un tam nav nepieciešama otra laulātā piekrišana jebkādu darījumu veikšanai.
• laulības līgums par visas mantas kopību. Abu laulāto kopīgs īpašums ir gan manta, kas iegūta pirms laulības noslēgšanas, gan tā manta kas iegūta laulības laikā. Šajā gadījumā laulātie vienojas par kārtību, kādā tiks pārvaldīta abu kopīgā manta.

 

Laulības līgums tiek reģistrēts Laulāto mantisko attiecību reģistrā, bet par nekustamo īpašumu – arī zemesgrāmatā, un tas ir saistošs visām trešajām pusēm, piemēram, kreditoriem, tiesām, tiesu izpildītājiem u.tml. Laulības līgumu var noslēgt jebkurā brīdī – gan pirms laulības noslēgšanas (kā saderinātajiem), gan jebkurā brīdī pēc laulības noslēgšanas, arī vēl daudzus gadus pēc tam. Laulības līgums daļā par laulāto mantiskajām attiecībām ir spēkā laulāto dzīves un laulības laikā. Laulātie jebkurā laikā ir tiesīgi grozīt vai izbeigt starp viņiem noslēgto laulības līgumu, kā arī vienoties par citu laulāto mantisko attiecību režīmu. Tas darāms pie zvērināta notāra.

 

Laulības līguma reģistrācija

Laulības noslēgšana

 

Ārvalstīs pastāvīgi dzīvojošie Latvijas valstspiederīgie personu apliecinošu dokumentu var nomainīt Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā iestādē ārvalstī pēc iepriekšēja pieraksta. Personu apliecinošais dokuments tiks izgatavots Latvijā un nosūtīts izsniegšanai Latvijas pārstāvniecībai ārvalstī.

Personām, kuras agrāk bijušas citā laulībā un ziņas par laulības šķiršanu nav iekļautas Fizisko personu reģistrā, dzimtsarakstu nodaļā jāuzrāda VIENU no šādiem dokumentiem:

• bijušā laulātā miršanas apliecību. Elektroniski iespējams pieprasīt portālā Latvija.lv, e-pakalpojumā Atkārtotas miršanas apliecības vai izziņas no miršanas reģistra pieprasīšana;

• dzimtsarakstu nodaļas vai zvērināta notāra izsniegtu laulības šķiršanas apliecību;
• likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu, ar kuru laulība šķirta vai atzīta par spēkā neesošu;
• izrakstu vai izziņu no laulības reģistra ar ziņām par laulības šķiršanu. Izziņu iespējams pieteikt portālā Latvija.lv, e-pakalpojumā Atkārtotas laulības apliecības vai izziņas no laulības reģistra pieprasīšana.

 

Ja personai, kas vēlas noslēgt laulību, nav iespējams iegūt kādu no augstāk minētajiem dokumentiem, to aizstāj ar tiesas spriedumu par attiecīgā fakta konstatēšanu.

Lai pārbaudītu informāciju par ģimenes stāvokli, kas par Jums iekļauta Fizisko personu reģistrā:

• izmantojiet bezmaksas e-pakalpojumu Mani dati Fizisko personu reģistrā.

 

 

Ja ziņas par laulības šķiršanu, ja tāda ir notikusi, nav iekļautas Fizisko personu reģistrā, tad Jūsu pienākums ir vērsties jebkurā PMLP teritoriālajā nodaļā, līdzi ņemot laulības šķiršanas fakta apliecinoša dokumenta oriģinālu, lai ziņas tiktu iekļautas Fizisko personu reģistrā.

 

Ja persona, kura vēlas doties laulībā, ir nepilngadīga, iesniegumam jāpievieno nepilngadīgās personas vecāku vai aizbildņu, vai attiecīgās bāriņtiesas rakstveida atļauja.

 

Vienlaicīgi ar iesnieguma par laulības reģistrāciju iesniegšanu dzimtsarakstu nodaļā ir jāsamaksā valsts nodeva  par laulības reģistrāciju. Tas ir arī priekšnosacījums, lai iesniegums tiktu pieņemts. Informācija par apmaksas kārtību pieejama dzimtsarakstu nodaļā. Ministru kabineta noteikumi Nr.906  nosaka, kādos gadījumos personas tiek atbrīvotas no valsts nodevas.

 

Ja vēlaties noslēgt laulību nevis tajā dzimtsarakstu nodaļā, kurā iesniedzāt iesniegumu par laulības noslēgšanu, bet gan citā dzimtsarakstu nodaļā vai pie garīdznieka, Jums nepieciešama izziņa (Ministru kabineta noteikumu Nr. 761 6. pielikums) no dzimtsarakstu nodaļas, kurā iesniedzāt iesniegumu par laulības noslēgšanu. Izziņa ir bezmaksas.

 

Laulību noslēdz ne agrāk kā viena mēneša un ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc iesnieguma un citu laulības noslēgšanai nepieciešamo dokumentu  iesniegšanas dzimtsarakstu nodaļā vai Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā iestādē ārvalstīs, ja laulības noslēgšanai nav Civillikumā norādīto šķēršļu. Citu dokumentu iesniegšana uz topošajiem laulātajiem attiecas tad, ja kādam no viņiem jāpierāda, ka iepriekšējā laulība vairs nav spēkā. Steidzamos gadījumos dzimtsarakstu nodaļas amatpersonai ir tiesības saīsināt minimālo (viena mēneša) termiņu.

 

Pēc laulības noslēgšanas laulātajiem tiks izsniegta laulības apliecība.

Laulības noslēgšana baznīcā

Plānojot laulāties baznīcā, jums dzimtsarakstu nodaļā vai, pastāvīgi uzturoties ārzemēs, Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā iestādē ārvalstīs jāiesniedz iesniegums par laulības noslēgšanu. Tas ir jāizdara ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms plānotā laulību datuma. Pēc dokumentu noformēšanas, dzimtsarakstu nodaļa izdos izziņu (Ministru kabineta noteikumu Nr. 761 6. pielikumu), kura būs jāiesniedz draudzes kancelejā. Kristīgai laulībai ir savi nosacījumi, taču tos tāpat regulē Civillikums. Tātad arī šajā gadījumā topošajiem laulātajiem ir saistoša dokumentu iesniegšanas procedūra, kas aprakstīta sadaļā “Laulības noslēgšana dzimtsarakstu nodaļā”.

 

Lai noslēgtu laulību baznīcā, topošajiem laulātajiem ir jābūt kristītiem un iesvētītiem draudzē. Ja līgava un līgavainis pieder atšķirīgām kristīgajām konfesijām, salaulāšanās vienas konfesijas baznīcā ir iespējama, tomēr par šo nodomu jāvienojas ar garīdznieku.

 

Garīdznieki par katru noslēgtu laulību 14 dienu laikā laulības reģistram vajadzīgās ziņas nosūtīs tai dzimtsarakstu nodaļai, kuras teritorijā laulāšana notikusi. Baznīcā tiek izsniegta garīdznieka parakstīta laulības apliecība, kuras forma ir tāda pati, kā dzimtsarakstu nodaļā izsniegtajām laulību apliecībām.

 

Atkārtotu laulības apliecību pie garīdznieka saņemt nevar – to izsniedz dzimtsarakstu nodaļa vai Latvijas diplomātiskā vai konsulārā iestāde ārvalstīs.

Ja Jums ir nepieciešami kādi atkārtoti civilstāvokļa dokumenti (dzimšanas, laulības un miršanas apliecības vai izziņas), šos dokumentus varat izprasīt, vēršoties Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentā. Ja dokumentu nepieciešams apliecināt ar Apostille, lai tam būtu juridisks spēks iesniegšanai citās valsts iestādēs, jāvēršas pie zvērināta notāra. Latvijas zvērinātu notāru kontaktinformācija atrodama portālā https://www.latvijasnotars.lv/, sadaļā “Meklēt notāru“.

 

Ja pastāvīgi dzīvojat ārvalstīs un esat deklarējis savu dzīvesvietu Fizisko personu reģistrā, Jums ir iespēja izprasīt šos dokumentus ar Latvijas pārstāvniecību starpniecību, kā arī pieprasīt dokumentu legalizāciju.

Ja nepieciešams saņemt atkārtotu dzimšanas apliecību vai izziņu:

• izmantojiet e-pakalpojumu “Atkārtotas dzimšanas apliecības vai izziņas no dzimšanas reģistra pieprasīšana“.

 

Ja nepieciešams saņemt atkārtotu miršanas apliecību un izziņu:

• izmantojiet e-pakalpojumu “Atkārtotas miršanas apliecības vai izziņas no miršanas reģistra pieprasīšana“.

Pieteikties jauna personu apliecinoša dokumenta izsniegšanai varat elektroniski, veicot pierakstu šeit.

 

 

Izglītības un arhīvu dokumentus Jums jāizprasa personīgi attiecīgajā izglītības iestādē vai Latvijas Valsts arhīvā.

Portālā Latvija.lv ir pieejams maksas pakalpojuma apraksts Dokumentu izprasīšana no Latvijas Republikas iestādēm ar Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību starpniecību, kura ietvaros persona, kura uzturas ārzemēs, var iesniegt pieteikumu dokumentu izprasīšanai ar Latvijas pārstāvniecības ārzemēs starpniecību un pēc nepieciešamības pasūtīt izprasāmā dokumenta legalizāciju. Pakalpojumu varat izmantot, ja par savu dzīvesvietu ārzemēs esat informējis Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, veicot dzīvesvietas reģistrēšanu ārzemēs.

 

Dokumentu īstuma apliecināšana (legalizācija) nozīmē amatpersonas paraksta un zīmoga īstuma apliecināšanu, lai vienā valstī sastādīti publiski dokumenti iegūtu juridisku spēku citā valstī. Tradicionāli šo funkciju veic ārlietu dienesti un diplomātisko pārstāvniecību konsulārās amatpersonas. Latvijā dokumentu īstuma apliecināšanu ar Apostille no 2019. gada 1. jūlija veic zvērināti notāri. Apostille nepieciešama dokumentiem, kuri paredzēti izmantošanai valstī, kas pievienojusies 1961. gada 5.oktobra Hāgas konvencijai par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasību atcelšanu (valstu saraksts pieejams šeit).

Dokumentu legalizāciju veic Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments. Dokumentu legalizāciju veic arī Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības. Legalizācija nepieciešama dokumentiem, kuri paredzēti izmantošanai valstī, kas nav pievienojusies 1961. gada 5.oktobra Hāgas konvencijai par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasību atcelšanu, t.i., valsts nav atrodama sarakstā šajā tīmekļa vietnē.

Ar e-pakalpojuma palīdzību varat izprasīt tikai e-pakalpojuma aprakstā uzskaitītos dokumentus – dzimšanas, laulību un miršanas apliecības un izziņas.

 

 

 

Iesniedzot pieteikumu, jānorāda datus par personu (sevi, mirušu radinieku vai par savu nepilngadīgo bērnu, izprasāmo dokumentu un dokumenta legalizācijas nepieciešamību, kā arī jāveic apmaksa.  Pilngadīgas personas dokumentu izprasīšanu par sevi veic personīgi.

Pēc apmaksas veikšanas dokumentu varat saņemt klātienē Latvijas pārstāvniecībā ārzemēs vai pa pastu, ja attiecīgā Latvijas pārstāvniecība ārzemēs šādu pakalpojumu nodrošina.

Ja vēlaties saņemt izziņu no Latvijas pārstāvniecības ārzemēs par datiem Fizisko personu reģistrā vai Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) reģistrā, portālā Latvija.lv izmantojiet e-pakalpojumu Izziņu izsniegšana. Izpildot e-pakalpojumu, jāveic apmaksa.

Starp laulību un nereģistrētu kopdzīvi pastāv tiesiskās aizsardzības atšķirības. Nereģistrētai kopdzīvei nav paredzēta īpaša aizsardzība, turpretī laulībai ir.

Piemēri:

1. Ja vecāki ir laulībā, reģistrēt bērna dzimšanas faktu klātienē var ierasties viens no vecākiem. Ja bērna vecāki nav laulībā, reģistrēt bērna dzimšanas faktu jāierodas abiem vecākiem, jo iesniedzams kopīgs paternitātes atzīšanas iesniegums;
2. Dāvanas no laulātā netiek apliktas ar nodokli, savukārt dāvanas no nereģistrēta partnera tiek apliktas, ja to vērtība pārsniedz 1425 eiro gadā;
3. Laulātajiem tiek piemērotas mazākas valsts nodevas, nostiprinot īpašuma tiesības Zemesgrāmatā, kā arī zemāki maksājumi par notariālajiem pakalpojumiem mantojuma lietu vešanā;
4. Laulātajiem ir tiesības saņemt pabalstus pēc laulātā partnera nāves, nereģistrētas kopdzīves partneriem šādi pabalsti nav paredzēti;
5. Laulātajiem ir tiesības pieņemt lēmumus par dzīvesbiedra ārstniecību gadījumā, ja otrs cilvēks to nespēj veselības dēļ. Nereģistrētiem partneriem tas iespējams tikai uz pilnvaras pamata;
6. Manta, kas iegūta laulības laikā kopīgi, vai kuru ieguvis viens no laulātajiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīgā manta (ja vien laulības līgums nenosaka citādāk). Šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās. Nereģistrētās attiecībās mantas kopība neveidojas, tomēr partneriem manta var piederēt kā kopīpašniekiem, ja šāds statuss tiek ierakstīts Zemesgrāmatā;
7. Laulātajam ir tiesības prasīt izdot viņa neatņemamo daļu no kopdzīves partnera atstātā mantojuma arī tad, ja visa manta testamentā novēlēta citam cilvēkam. Nereģistrētajam partnerim šādas tiesības nav, kā arī nav tiesības mantot no partnera, ja nav testamenta vai līguma;
8. Laulātie var kopīgi adoptēt bērnu (izņemot, ja tiek adoptēts otra laulātā bērns), taču personas, kas neatrodas laulībā, nevar adoptēt vienu un to pašu bērnu.

Laulības noslēgšana ārzemēs

Ja Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis noslēdz laulību ārpus Latvijas Republikas, ievērojot tās ārvalsts likumus, kuras teritorijā laulība noslēgta, šī laulība ir spēkā Latvijas Republikā, ja:

• vismaz viens no laulātajiem ir pilngadīgs (ja otrs ir sasniedzis vismaz 16 gadu vecumu – jābūt vecāku vai aizbildņu atļaujai precēties);
• netiek slēgta laulība starp radiniekiem, adoptētāju un adoptējamo;
• nav noslēgta laulība starp viena dzimuma partneriem;
• kāds no laulātajiem jau neatrodas laulībā.

Lai noslēgtu laulību ārzemēs, Latvijas valstspiederīgajiem nepieciešams attiecīgajā ārvalsts iestādē, kura atbild par laulības reģistrāciju, iesniegt izziņu no Latvijas Fizisko personu reģistra par savu ģimenes stāvokli. Atrodoties ārpus Latvijas, konkrēto izziņu iespējams pieprasīt Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā iestādē ārvalstī  vai, nosūtīt pieprasījumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP). Izziņu saņemt iespējams Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā iestādē ārvalstī. Ja attiecīgā valsts iestāde pieprasa iesniegt izziņu ar apliecinājumu Apostille*, tad izziņa jāsaņem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP). PMLP izsniegto izziņu būs nepieciešams tulkot un nodot apliecināšanai ar Apostille* Latvijas zvērinātam notāram.  Ja izziņas pieprasījums PMLP saņemts pa pastu no ārvalsts, tad izziņa tiek izsniegta tikai klātienē Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā iestādē ārvalstī, jo izziņas pieteicējs vienu reizi jāidentificē (uzrāda personu apliecinošu dokumentu), lai nepieļautu, ka izziņa tiek nosūtīta uz ārvalsts adresi personai, kura nav tiesīga to saņemt.

 

Lai pieprasītu izziņu elektroniski, varat izmantot Ārlietu ministrijas e-pakalpojumu “Izziņu izsniegšana“, kura ietvaros varat iesniegt pieteikumu izziņas saņemšanai no Latvijas pārstāvniecības ārvalstīs par Jūsu ģimenes stāvokļa datiem Iedzīvotāju reģistrā. Par izziņas saņemšanu jāmaksā valsts nodeva un konsulārā atlīdzība.

Lai, atrodoties ārzemēs, elektroniski pieprasītu izziņu par ģimenes stāvokli Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), portālā Latvija.lv varat izmantot  e-adresi, iesniedzot izziņas pieprasījumu PMLP. Izziņa, pēc Jūsu norādījuma, tiks nosūtīta uz Jūsu norādīto dzīvesvietas adresi ārvalstī vai izvēlēto Latvijas pārstāvniecību ārvalstī. Par izziņas saņemšanu jāmaksā valsts nodeva, kā arī pakalpojuma maksa par izziņas saņemšanu pa pastu.

Paziņošana par ārzemēs noslēgtu laulību

Iedzīvotāju reģistra likuma 15. pants nosaka personas pienākumu par ārzemēs noslēgto laulību paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP), neskatoties uz to, vai laulība noslēgta ar Latvijas vai kādas citas valsts valstspiederīgo. Tas nepieciešams, lai būtu sakārtotas Jūsu ģimenes un mantojuma tiesības.

 

Ziņas par ārvalstīs noslēgto laulību jāsniedz 30 dienu laikā PMLP vai Latvijas diplomātiskajai un konsulārajai pārstāvniecībai ārvalstīs. Dodoties paziņot par laulības noslēgšanu, līdzi ņemiet personu apliecinošu dokumentu (arī laulātā partnera personu apliecinoša dokumenta oriģinālu vai kopiju), laulības reģistrācijas apliecību, kā arī tās tulkojumu.

 

Iesniegumam, kurā lūgts aktualizēt ziņas Iedzīvotāju reģistrā par laulības noslēgšanu, pievienojiet laulības apliecības kopiju (jāuzrāda oriģināls), kā arī dokumenta tulkojumu latviešu valodā (tulkojuma pareizību uz dokumenta apliecina tulks). Ja iesniegumu ar dokumentiem iesniegsiet Latvijas pārstāvniecībā ārvalstī un dokumenti būs angļu, vācu, franču vai krievu valodā, tad tulkojums nebūs nepieciešams. Atbilstoši dokumenta izdošanas valstij, var būt nepieciešama dokumenta īstuma apliecināšana ar Apostille* vai legalizāciju. Iesniegumā ziņu aktualizēšanai norādiet uzvārdu pēc laulībām, ja tas mainījies, taču iesniegumam pievienotajā laulības apliecībā tas nav norādīts.

 

* Dokumentu legalizācija jeb īstuma apliecināšana nozīmē amatpersonas paraksta un zīmoga īstuma apliecināšanu, lai vienā valstī sastādīti publiski dokumenti iegūtu juridisku spēku citā valstī. Informāciju par dokumentu legalizāciju varat iegūt Ārlietu ministrijas tīmekļa vietnē.

Ārzemnieka tiesības laulāties Latvijā

Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis vai citas valsts pilsonis, bezvalstnieks, bēglis vai persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss un kura laulības noslēgšanas brīdī ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, var noslēgt laulību ar Latvijas pilsoni, Latvijas nepilsoni, ES, EEZ valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoni vai citas valsts pilsoni, bezvalstnieku, bēgli vai personu, kurai piešķirts alternatīvais statuss un kura laulības noslēgšanas brīdī ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā.

 

Lai Latvijā reģistrētu laulību, ārzemniekam papildus iesniegumam par laulības reģistrāciju un citiem dokumentiem, ja tādi ir bijuši nepieciešami (skat. sadaļu “Laulības noslēgšana dzimtsarakstu nodaļā), jāiesniedz attiecīgās ārvalsts kompetentās institūcijas izsniegts dokuments par ģimenes stāvokli. Tas ir derīgs sešus mēnešus, ja dokumentā nav norādīts īsāks termiņš.

 

Dokumentam, kurš izdots ārvalstīs, jāpievieno tulka apliecināts tulkojums latviešu valodā. Tāpat ārvalstīs izdotos dokumentus var būt nepieciešams legalizēt vai apliecināt ar Apostille*.  Legalizācija nav vajadzīga, ja dokuments ir izsniegts ES, EEZ valstī vai Šveices Konfederācijā.

 

Ja personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss, bēgļa statuss vai alternatīvais statuss, nav nepieciešamo dokumentu un tos nav iespējams iegūt, attiecīgos dokumentus aizstāj ar minētās personas rakstveida deklarāciju. Deklarācijai ir noteikta forma (Ministru kabineta noteikumu Nr. 761 5. pielikums), kuru aizpildot, persona apliecina, ka neatrodas laulībā. Dzimtsarakstu nodaļas amatpersona ir tiesīga noteikt citu laulības noslēgšanas laiku, kas ir ne mazāks par mēnesi, bet ne ilgāks par sešiem mēnešiem no iesnieguma pieņemšanas dienas, lai veiktu uzrādīto un iesniegto dokumentu pārbaudi.

 

Ārzemnieka vārds un uzvārds laulības reģistrā un laulības apliecībā tiks atveidots atbilstoši valsts valodas prasībām, ar iespēju papildus šķērssvītrās norādīt vārdu un uzvārdu ar latīņu alfabēta burtiem. Lai uzzinātu vairāk par personvārdu atveidi, varat izmantot lietotni Citvalodu personvārdu atveide latviešu valodā, kā arī vērsties pēc konsultācijas Latviešu valodas aģentūrā.