Valsts atbalsts medicīniskās apaugļošanas procedūrām

No valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksāta neauglības noteikšana un ar to saistītie veselības aprūpes pakalpojumi - speciālistu konsultācijas, izmeklējumu veikšana, kompensējamie medikamenti u.c.

Medicīniskās apaugļošanas procedūras veikšana tiek apmaksāta sievietēm līdz 37 gadu (ieskaitot) vecumam. Tas nozīmē, ka pacientei, piemēram, 37 gadu un divu mēnešu vecumā ir tiesības uzsākt valsts apmaksāto olšūnu stimulāciju ar medikamentiem un turpināt to līdz embrija transfēram bez tā sasaldēšanas.

Vairāk informācijas par valsts atbalstu medicīniskās apaugļošanas procedūrām – medicīniskā apaugļošana.

Valsts apmaksāti ginekologa pakalpojumi

Vietnē www.rindapiearsta.lv pieejama informācija par ārstniecības iestādēm, kurās var saņemt valsts apmaksātas ginekologa konsultācijas (meklētājā "Pakalpojums" jānorāda "Ginekologa konsultācija"). Vietnē www.rindapiearsta.lv var uzzināt, kuras ārstniecības iestādes sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus un, kur tos var saņemt ātrāk. Gaidīšanas laiks dažādās ārstniecības iestādēs ir atšķirīgs. Ja valsts apmaksāta veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai vienā ārstniecības iestādē jāgaida rindā, pacientam ir tiesības vērsties citā ārstniecības iestādē, kurā gaidīšanas rindas nav vai tā ir mazāka. Informāciju par gaidīšanas rindu garumu ārstniecības iestādes apkopo reizi mēnesī, līdz ar to gaidīšanas rindu pārskatiem ir informatīvs raksturs un tie var neatspoguļot informāciju uz aktuālo datumu. Aktuālāko informāciju par rindu garumiem var noskaidrot, sazinoties ar konkrētas ārstniecības iestādes reģistratūru.

Dzemdību norises vietas

Valsts apmaksāta dzemdību palīdzība tiek sniegta ārstniecības iestādēs, kas ir līgumattiecībās ar valsti (noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu). No valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksātas arī ģimenes dzemdības – proti, grūtnieces vīrs vai kāds cits tuvinieks dzemdībās var piedalīties bez maksas.

Valsts apmaksātu dzemdību palīdzību sniedz:

• Rīgas Dzemdību nams (Miera iela 45, Rīga) - tālr. 67011222
• Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (Pilsoņu iela 13, Rīga) - tālr. 67069600
• Siguldas slimnīca (Lakstīgalas iela 13, Sigulda) - tālr. 67973973
• Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība (Bērzpils iela 1a, Balvi) - tālr. 64473145
• Daugavpils reģionālā slimnīca (Vasarnīcu iela 20, Daugavpils) - tālr. 65405282
• Dobeles un apkārtnes slimnīca (Ādama iela 2, Dobele) - tālr. 63781145
• Jēkabpils reģionālā slimnīca (Andreja Pormaļa iela 125, Jēkabpils) - tālr. 65237810
• Jelgavas pilsētas slimnīca (Brīvības bulvāris 6, Jelgava) - tālr. 63027606
• Jūrmalas slimnīca (Vienības prospekts 21/19, Jūrmala) - tālr. 67754076
• Kuldīgas slimnīca (Aizputes iela 22, Kuldīga) - tālr. 63374001
• Liepājas reģionālā slimnīca (Slimnīcas iela 25, Liepāja) - tālr. 63403222
• Madonas slimnīca (Rūpniecības iela 38, Madona) - tālr. 64807046
• Ogres rajona slimnīca (Slimnīcas iela 2, Ogre) - tālr. 65046161
• Preiļu slimnīca (Raiņa bulv.13, Preiļi) - tālr. 65321716
• Rēzeknes slimnīca (18. novembra iela - 41, Rēzekne) - tālr. 64603371
• Vidzemes slimnīca (Jumaras iela 195, Valmiera) - tālr. 64202600
• Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca (Inženieru iela 60, Ventspils) - tālr. 63622658

Dzemdību pakalpojumi

Dzemdību palīdzība tiek apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem. Ja papildus grūtniece izvēlas saņemt ārstniecības iestādes piedāvātos maksas pakalpojumus (piemēram, paaugstināta komforta palātu vai konkrētu ārstu, kas sniegs dzemdību palīdzību), par tiem jāmaksā atbilstoši ārstniecības iestādes maksas pakalpojumu cenrādim. Tarifā, atbilstoši kuram valsts maksā ārstniecības iestādei par dzemdību palīdzības sniegšanu, ir paredzēti izdevumi par ārstniecības līdzekļiem, lai iestāde varētu nodrošināt pacienti ar dzemdību laikā nepieciešamajiem medikamentiem un materiāliem, tajā skaitā dzemdību komplektu. Papildus ārstniecības iestāde var piedāvāt saņemt maksas pakalpojumus, bet to neizmantošana nevar kļūt par iemeslu atteikumam sniegt valsts apmaksātas dzemdības. Maksas pakalpojumu saņemšana ir pacienta brīva izvēle.

Tiesību akti darba devējam uzliek pienākumu ar īpašu rūpību attiekties pret topošajām māmiņām. Viņas nedrīkst strādāt kaitīgos apstākļos, darba laikā drīkst doties pie ārsta, darba devējs viņas atlaist no darba drīkst tikai pie īpašiem nosacījumiem. 

No 30. vai 32. grūtniecības nedēļas ārsts E-veselības sistēmā atver darbnespējas lapu B. Ja darba devējs vēlas par to pārliecināties, pēc pacientes pieprasījuma ārsts vai pacients pats var nosūtīt šo informāciju uz darba devēja e-pastu, identificējoties E-veselības portālā. Pēc tam, kad ārsts noslēdz e-darbnespējas lapu, šo informāciju automātiski saņem Valsts ieņēmumu dienests (VID). Darba devējs saņem informāciju par noslēgto e-darbnespējas lapu VID EDS, tāpēc darbiniekam darbnespējas lapa nekur nav jānes. Lai aplūkotu ārsta atvērtās un noslēgtās e-darbnespējas lapas, izmantojiet portālā Latvija.lv Nacionālā veselības dienesta e-pakalpojumu Saņemtās Darbnespējas lapas. Šo informāciju var apskatīt arī E-veselības portālā www.eveseliba.gov.lv.

Kam ir tiesības saņemt maternitātes pabalstu?

Maternitātes pabalstu var saņemt sieviete, kura ir darba ņēmēja vai pašnodarbinātā, kura grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma dēļ zaudē ienākumus un kurai ārsts izsniedzis dabnespējas lapu B. Atsevišķos gadījumos arī sieviete, kura nav nodarbināta pabalsta piešķiršanas dienā, var saņemt maternitātes pabalstu, ja:

• zaudējusi darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu ne agrāk kā 60 dienas pirms grūtniecības atvaļinājuma sākuma datuma;
• zaudējusi darba ņēmēja statusu sakarā ar uzņēmuma likvidāciju 210 dienas pirms grūtniecības atvaļinājuma sākuma datuma.

Bērna tēvs vai cita persona, kas jaundzimušo faktiski kopj mājās, var saņemt maternitātes pabalstu:

• līdz pēcdzemdību perioda 42. dienai, ja māte pēcdzemdību sākuma posmā nevar bērnu kopt slimības, traumas vai citu ar veselības stāvokli saistītu iemeslu dēļ;
• līdz bērna 70. dzīves dienai, ja bērna māte ir atteikusies no bērna kopšanas, mirusi dzemdībās vai laika posmā līdz 42. pēcdzemdību dienai, kā arī, ja bērns ir atradenis.

Tiesības saņemt maternitātes pabalstu ir tad, ja  sociālās iemaksas maternitātes apdrošināšanai veiktas:

• ne mazāk kā 3 mēnešus pēdējo 6 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums (grūtniecības atvaļinājuma pirmā dienai, no kuras tiek izsniegta darbnespējas lapa B) vai
• ne mazāk kā 6 mēnešus pēdējo 24 mēnešu laikā.

Maternitātes pabalsta izmaksa
 
Pabalstu izmaksā divās daļās - pirms un pēc dzemdībām. Pirmā daļa tiek maksāta par grūtniecības atvaļinājuma 56 vai 70 kalendāra dienām. Pabalstu par 70 kalendārajām dienām maksā topošajai mātei, kurai sakarā ar grūtniecību medicīniskā aprūpe ārstnieciski profilaktiskajā iestādē uzsākta līdz 12. grūtniecības nedēļai un turpināta visu grūtniecības laiku.

Otro daļu, par 56 vai 70 kalendārajām dienām, maksā pēc bērna piedzimšanas. Par 70 dienām pabalstu var saņemt, ja:

• grūtniecības, dzemdību vai pēcdzemdību laikā mātei ir bijuši veselības sarežģījumi;
• piedzimuši divi vai vairāki mazuļi.

Kā pieteikties maternitātes pabalsta saņemšanai?

Pabalsts jāpieprasa 6 mēnešu laikā, skaitot no grūtniecības atvaļinājuma pirmās dienas. Lai pieprasītu pabalstu, jāaizpilda noteiktas formas iesniegums, kas adresēts VSAA. To var izdarīt:

• portālā Latvija.lv, izmantojot e-pakalpojumu "E-iesniegums VSAA pakalpojumiem", un izvēloties atbilstošu iesnieguma formu (šajā gadījumā "E-iesniegums maternitātes pabalsta piešķiršanai vai pārrēķināšanai") un aizpildot to;
• ar drošu elektronisko parakstu parakstītu iesniegumu sūtot, izmantojot e-adresi;
• pa pastu nosūtot aizpildītu iesnieguma veidlapu VSAA nodaļai;
• klātienē VSAA vai Valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros;
• ar drošu elektronisko parakstu parakstītu iesniegumu sūtot uz pasts@vsaa.gov.lv;
• ar ārvalstu kompetentās iestādes starpniecību.

E-iesniegumu portālā www.latvija.lv var iesniegt tikai tad, ja darbnespējas lapa B ir reģistrēta elektroniski vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā. Tā kā pabalstu piešķir un izmaksā divās daļās, pirms un pēc dzemdībām, iesniegums ir jāiesniedz, pieprasot katru pabalsta daļu. 

Atceries! Kad piedzimis bērns, vienlaikus, kopā ar iesniegumu maternitātes pabalsta piešķiršanai, var iesniegt arī visus pārējos iesniegumus, kas saistīti ar bērna kopšanu un audzināšanu, lai rūpēs par bērnu neaizmirstu to vēlāk izdarīt. Skatīt Pārējie ar bērna piedzimšanu saistītie pabalsti.

Lai bērnam pēc piedzimšanas tiktu nodrošinātas paredzētās valsts apmaksātās profilaktiskās medicīniskās apskates un nepieciešamie veselības aprūpes pakalpojumi, ir jāizvēlas viņam ģimenes ārsts vai pediatrs. Informāciju par dzīvesvietas tuvumā pieejamajiem ģimenes ārstiem var saņemt, vēršoties Nacionālajā veselības dienestā (NVD):

1. nosūtot ziņojumu NVD, izmantojot e-adresi;
2. zvanot pa tālruni 80001234;
3. sūtot elektroniskā pasta vēstuli uz info@vmnvd.gov.lv (darba dienās plkst. 8.30 – 17.00).

Informācija par bērnu vakcinācijām, tai skaitā vakcinācijas kalendāru un valsts apmaksātajām vakcinācijām bērniem, atrodama Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļa vietnē.

Tiesību akti nosaka, ka bērnam var dot ne vairāk kā divus vārdus un vārdam jāatbilst personvārdu rakstībai latviešu valodā noteiktajām prasībām. Oficiāla bērna vārda reģistrācija notiek reizē ar bērna dzimšanas reģistrāciju, kas jāveic viena mēneša laikā pēc bērna piedzimšanas.

Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes (PMLP) Personvārdu datu bāzē, izmantojot meklētāja logu, varat iepazīties ar Latvijas Fizisko personu reģistrā reģistrētiem personvārdiem. Tā iespējams noskaidrot, cik daudz cilvēku ir reģistrēti ar konkrēto vārdu, apskatīties, kādi vārdu salikumi ir reģistrēti, kā arī iepazīties ar konkrētā vārda skaidrojumu. Vienlaikus jāņem vērā, ka Personvārdu datu bāzei ir vienīgi informatīva nozīme, tā kā tajā atrodami ne tikai Latvijas dzimtsarakstu nodaļās reģistrēti personvārdi, kas ir atbilstoši personvārdu pareizrakstības nosacījumiem, bet arī ārvalstu personvārdi, kas primāri Fizisko personu reģistrā tiek norādīti latīņalfabētiskajā transliterācijā.

Bērna uzvārdu nosaka pēc vecāku uzvārda. Tādējādi arī bērnam tiek piešķirts vecāku uzvārds. Ja vecākiem ir dažādi uzvārdi, tad bērnam saskaņā ar vecāku vienošanos piešķir tēva vai mātes uzvārdu. Ja vecākiem par bērna vārdu vai uzvārdu ir dažādi viedokļi un viņi nevar vienoties, tad vecāki var vērsties savas dzīvesvietas bāriņtiesā un lūgt, lai bērna vārdu vai uzvārdu nosaka bāriņtiesa. Ja vecākiem ir dažādi uzvārdi, bērnam nav iespējams piešķirt uzvārdu (dubultuzvārdu), kas veidots no abu vecāku uzvārdiem, ja vien šāds dubults uzvārds nav jau kādam no vecākiem.

Reģistrējot bērna dzimšanas faktu, bērna tautību var ierakstīt atbilstoši bērna radinieku tautībai tiešā augšupejā līnijā divu paaudžu robežās, t.i. bērnam var ierakstīt tēva, mātes vai vecvecāku tautību. Bērna tautību var nenorādīt, ja vecākiem ir dažādas tautības un viņi nevar vienoties par bērna tautību. Šajā gadījumā, bērna tautības ieraksts būs “neizvēlēta”. Domstarpību gadījumā bērna vecāki var vērsties arī bāriņtiesā un lūgt, lai par bērna tautību lemj bāriņtiesa.

Par bērna piedzimšanu ir jāpaziņo dzimtsarakstu nodaļai viena mēneša laikā pēc bērna piedzimšanas. Ja paziņojuma sniegšana par bērna piedzimšanu nokavēta ilgāk par mēnesi, bērna mātei vai tēvam jāiesniedz paskaidrojums par nokavējuma apstākļiem. Bērna dzimšanas fakta reģistrāciju var veikt arī dzemdību iestādē, ja dzemdību iestādei ir izveidota sadarbība ar dzimtsarakstu nodaļu. Pēc dzimšanas fakta reģistrācijas tiek izsniegta dzimšanas apliecība.

Personas, kurām ir pienākums paziņot par bērna piedzimšanu:

1. bērna tēvs vai māte;
2. ja bērna vecāki ir miruši vai citu iemeslu dēļ nevar paziņot par bērna piedzimšanu, pienākums paziņot par bērna piedzimšanu ir ārstniecības personai vai citai personai, kas bijusi klāt dzemdībās;
3. ja bērns piedzimis patversmē vai ieslodzījuma vietā, attiecīgās iestādes vadītājam ir pienākums par to rakstveidā paziņot;
4. ja par bērna piedzimšanu nav paziņojusi neviena no augstāk minētajām personām un pašvaldībai kļuvis zināms par bērna piedzimšanu, tai ir pienākums rakstveidā paziņot par to dzimtsarakstu nodaļai.

Lai veiktu jaundzimušā reģistrāciju:

1. jāuzrāda derīgs vecāka personu apliecinošs dokuments;
2. jāiesniedz ārstniecības iestādes izziņa par bērna piedzimšanu;
3. ja bērna vecāki nav noslēguši savstarpēju laulību, jāiesniedz paternitātes atzīšanas iesniegums (abi vecāki dzimtsarakstu nodaļā to var iesniegt gan reģistrējot bērna dzimšanas faktu, gan pēc bērna dzimšanas fakta reģistrācijas, gan vēl pirms bērna piedzimšanas);
4. ja bērna vecāki ir savstarpējā laulībā, jaundzimušā reģistrāciju var veikt viens no vecākiem;
5. ja vecāki laulību ir noslēguši ārvalstīs un ziņas par noslēgto laulību nav iekļautas Iedzīvotāju reģistrā, bērna vecākiem ir jāvēršas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, lai aktualizētu ziņas par noslēgto laulību Iedzīvotāju reģistrā. Ārzemēs izsniegtam dokumentam ir jābūt legalizētam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un tulkotam valsts valodā. Legalizācija nav nepieciešama dokumentam, kas izsniegts ES valstīs, EEK valstīs un Šveicē.
6. ja bērns ir dzimis laulībā vai pēc laulības šķiršanas nav pagājušas 306 dienas, par bērna tēvu tiek ierakstīts mātes laulātais vai bijušais laulātais - paternitātes pieņēmums;
7. ja bērna mātes laulātais vai bijušais laulātais nav bērna tēvs, dzimtsarakstu nodaļā var iesniegt trīspusēju paternitātes atzīšanas iesniegumu. Tas ir, bērna māte, bērna mātes laulātais vai bijušais laulātais un vīrietis, kurš sevi uzskata par bērna tēvu, iesniedz kopīgu paternitātes atzīšanas iesniegumu, apliecinot, ka bērna tēvs nav mātes laulātais vai bijušais laulātais un lūdzot dzimšanas reģistrā kā bērna tēvu ierakstīt vīrieti, kurš sevi uzskata par bērna tēvu. Jāņem vērā, ka šo iesniegumu var iesniegt tikai pirms vai vienlaikus ar bērna dzimšanas fakta reģistrāciju. Ja bērna dzimšanas fakts jau ir reģistrēts un par bērna tēvu ir ierakstīts mātes laulātais vai bijušais laulātais, tad paternitātes pieņēmumu var apstrīdēt tikai tiesā.

Lai pārbaudītu, vai dati par ārvalstīs reģistrēto laulību ir iekļauti Iedzīvotāju reģistrā un vai dati par jaundzimušo ir pareizi reģistrēti, varat izmantot e-pakalpojumu "Mani dati Iedzīvotāju reģistrā", kurā var pieprasīt un apskatīt datus par sevi vai saviem nepilngadīgajiem bērniem.

Bērnam piešķir Latvijas pilsonību, ja bērna dzimšanas brīdī viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis. Kad bērna dzimšana ir reģistrēta un viņš ir saņēmis personas kodu, viņam var noformēt Latvijas pasi.

Ja Latvijā dzimušam bērnam viens no vecākiem ir citas valsts pilsonis, pēc vecāku vēlēšanās bērns var iegūt arī otra vecāka valsts pilsonību. Latvijas dzimtsarakstu nodaļas, reģistrējot dzimšanas faktu, var piešķirt tikai Latvijas pilsonību, ja tā pienākas. Pēc tam bērna vecāki var bērnam nokārtot otra vecāka pilsonību. Par otras valsts pilsonības noformēšanu vecākiem jāinformē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, lai Iedzīvotāju reģistrā varētu aktualizēt ziņas par bērna otru valstisko piederību. Minētā procedūra neietekmē bērna piederību Latvijas pilsoņu kopumam un tiesībattiecībās ar Latvijas Republiku viņš ir uzskatāms vienīgi par Latvijas pilsoni.

Latvijas pilsoņa bērnam (līdz 18 gadiem) dubultā pilsonība ir iespējama ar jebkuru valsti.

Adrese, kura norādīta dzimšanas reģistra ierakstā, reģistrējot bērna dzimšanu, uzskatāma par deklarēto dzīvesvietu, ja vienlaikus ar dzimšanas reģistrācijas faktu ir noteikts bērna tiesiskais statuss.

Ja dzīvesvieta dzimšanas reģistra ieraksta izdarīšanas brīdī nav zināma un netiek deklarēta, tad pēc bērna dzimšanas reģistrēšanas, vienam no bērna vecākiem vai likumiskajam pārstāvim jāveic bērna dzīvesvietas deklarēšana.

Dzīvesvietas deklarēšana jāveic mēneša laikā, kopš bērns pastāvīgi dzīvo jaunajā dzīvesvietā. Tas ir obligāts pienākums, kuru visērtāk izpildīt, izmantojot e-pakalpojumu "Dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana". To var izdarīt arī klātienē, tajā pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē, kuras administratīvajā teritorijā atrodas deklarējamā dzīvesvietas adrese. Par dzīvesvietas deklarācijas reģistrāciju klātienē ir jāveic samaksa, bet elektroniskā reģistrācija ir bezmaksas.

Vakcinācijas kalendārā iekļautās vakcinācijas par valsts budžeta līdzekļiem pienākas ikvienam bērnam, arī tad, ja viņš nav bijis vakcinēts savlaicīgi (medicīnisku vai citu iemeslu dēļ). Nokavējot noteikto vakcīnas ievadīšanas vecumu, ievadīt papildus devu nav nepieciešams. Ar ģimenes ārstu jāvienojas par turpmāko vakcinācijas grafiku.

Ļoti svarīgi sekot līdzi vakcinācijas kalendāra ievērošanai un laikus izdarīt paredzētās vakcinācijas, lai aizsargātu bērnu pirms tas sasniedz vecumu, kad inficēšanās risks ir visaugstākais. Jānorāda, ka atbilstošajā vecumā paredzētās vakcinācijas ir iespējams veikt vienlaicīgi un tas nemazina to iedarbību. Ja tev rodas jautājumi par bērna vakcināciju, iesakām vērsties pie ģimenes ārsta.

Atceries! Vakcinācija ir labākais un efektīvākais veids, kā bērnu pasargāt no bīstamām un nāvējošām infekcijas slimībām!

Ar bērnu vakcinācijas kalendāru vari iepazīties šeit.

Bērna piedzimšanas pabalsts

Vienreiz izmaksājams pabalsts, kuru piešķir: 

• vienam no vecākiem vai 
• aizbildnim, ja bērns ņemts aizbildnībā līdz viena gada vecumam.

Pabalsts jāpieprasa ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no bērna piedzimšanas dienas vai aizbildnības nodibināšanas dienas. Ja šis termiņš nokavēts, pabalstu nepiešķir. Vairāk informācijas par to – VSAA vietnē.

Paternitātes pabalsts

Pabalstu piešķir jaundzimušā bērna tēvam, ja viņš strādā vai arī, ja viņš ir pašnodarbināts. Paternitātes pabalstu sakarā ar bērna piedzimšanu piešķir un izmaksā par darba vietā piešķirtā atvaļinājuma 10 kalendārajām dienām. 

Atvaļinājums jāizmanto līdz bērna divu mēnešu vecumam. Pabalsts jāpieprasa sešu mēnešu laikā no pirmās atvaļinājuma dienas, kas piešķirts sakarā ar bērna piedzimšanu. Vairāk informācijas par to – VSAA vietnē.

Bērna kopšanas pabalsts

Pabalstu par bērnu vecumā līdz diviem gadiem piešķir vienam no vecākiem vai citai personai, kura kopj bērnu (aizbildnim, audžuģimenei vai adoptētājam).

Pabalstu piešķir no bērna piedzimšanas dienas, ja vien sakarā ar šī bērna piedzimšanu un kopšanu nav piešķirts maternitātes pabalsts par to pašu laika posmu. Tādā gadījumā pabalstu piešķir ar nākamo dienu pēc maternitātes pabalsta izmaksas beigu datuma.

Pabalsta piešķiršana nav atkarīga no veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, proti, to piešķir gan strādājošām, gan nestrādājošām personām.

Pabalsts jāpieprasa  sešu mēnešu laikā no tiesību rašanās dienas. Pieprasot pabalstu vēlāk, to piešķir tikai par iepriekšējiem sešiem mēnešiem pirms pabalsta pieprasīšanas dienas. Vairāk informācijas par to – VSAA vietnē.

Vecāku pabalsts

Vecāku pabalstu, ko dēvē arī par māmiņalgu, izmaksā vienam no vecākiem vai citai personai, kura kopj bērnu (aizbildnim, audžuģimenei vai adoptētājam), kas ir darba ņēmējs vai pašnodarbināts. Šo pabalstu var saņemt līdz bērna viena vai pusotra gadu vecumam. Sieviete, kura nav nodarbināta pabalsta piešķiršanas dienā, var saņemt vecāku pabalstu, ja viņai par šo bērnu ir bijis piešķirts maternitātes pabalsts.

Pabalsta apmērs ir atkarīgs no pabalsta pieprasītāja algas, no kuras rēķinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas un no izvēlētā pabalsta saņemšanas ilguma.

Pabalsts jāpieprasa 6 mēnešu laikā no datuma, no kura pieprasa piešķirt vecāku pabalstu. Vairāk informācijas par to – VSAA vietnē.

! Kad piedzimis bērns, ir iespēja iegūt informāciju par prognozējamo vecāku pabalsta apmēru. Vairāk informācijas par to – VSAA vietnē. 
 
Ģimenes valsts pabalsts

Pabalstu piešķir vienam no vecākiem vai citai personai (aizbildnim, audžuģimenei vai adoptētājam), kura kopj un audzina bērnu no viena līdz 15 gadu vecumam. Ja bērns turpina mācīties vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē un nav stājies laulībā, pabalsts tiek izmaksāts līdz bērns sasniedz 20 gadu vecumu. 

Papildu ģimenes valsts pabalstam, piešķir piemaksu, ja audzina 2 vai vairāk bērnus no viena gada līdz 20 gadiem un par šiem bērniem saņem ģimenes valsts pabalstu.

Par bērnu ar invaliditāti, kas jaunāks par 18 gadiem, tiek piešķirta piemaksa, neatkarīgi no ģimenes valsts pabalsta izmaksas. 

Iesniegumu ģimenes valsts pabalsta piešķiršanai var iesniegt uzreiz pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no bērna gada vecuma sasniegšanas. Pieprasot pabalstu vēlāk, to piešķir tikai par iepriekšējiem 6 mēnešiem pirms pabalsta pieprasīšanas dienas. Vairāk informācijas par to – VSAA vietnē.
 
Pabalstu pieprasīšana 

Atceries! Visus ar bērna piedzimšanu saistītos pabalstus var pieprasīt vienlaicīgi, iesniedzot iesniegumus VSAA. To var izdarīt:

• izmantojot Latvija.lv e-pakalpojumu “E-iesniegums VSAA pakalpojumiem”;
• ar drošu elektronisko parakstu parakstītu iesniegumu sūtot, izmantojot e-adresi;
• pa pastu nosūtot aizpildītu iesnieguma veidlapu VSAA nodaļai;
• klātienē VSAA vai Valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros;
• ar drošu elektronisko parakstu parakstītu iesniegumu sūtot uz pasts@vsaa.gov.lv.

Pastāv gadījumi, kad arī pašvaldība piešķir ar bērna piedzimšanu saistītus pabalstus. Piemēram, Rīgas pašvaldībā vienreizēju pabalstu ģimenei sakarā ar bērna piedzimšanu ir tiesības saņemt Latvijas Republikas pilsoņiem, nepilsoņiem un ārzemniekiem, kuriem piešķirts personas kods un deklarētā pamata dzīvesvieta ne mazāk kā pēdējos 12 mēnešus pirms bērna piedzimšanas ir Rīgas pilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā. Šo pabalstu noformē Rīgas dzimtsarakstu nodaļas, reģistrējot bērna dzimšanu. Vairāk par šāda veida pabalstiem jautājiet savā pašvaldībā.

Par nepilngadīgu bērnu uzturēšanu pienākas nodokļu atvieglojumi, tāpēc piesakiet Valsts ieņēmumu dienestam (VID) savu jaundzimušo bērniņu kā Jūsu apgādībā esošu personu.

Visātrāk un ērtāk to izdarīt, izmantojot elektronisko algas nodokļu grāmatiņu VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS).

Izvēloties sadaļu “Algas nodokļu grāmatiņa” tajā redzams, kādu darba vietu esat atzīmējis kā galveno ienākumu gūšanas vietu, kā arī zemāk – informācija par Jūsu apgādājamajiem. Lai pieteiktu apgādājamo, spiediet uz ikonas “pievienot apgādājamo” un izpildiet tālāk prasītos soļus. Plašāka informācija skatāma šeit: Kur paziņot par apgādībā esošajām personām nodokļu atlaides saņemšanai.

Līdz 15 gadu vecumam dokumentus bērna ceļošanas dokumenta izsniegšanai, uzrādot savu pasi, PMLP nodaļā iesniedz viens no bērna vecākiem vai bērna likumiskais pārstāvis, bērnam klātesot.

Lai bērns saņemtu pasi vai personas apliecību (eID karti), vienam no vecākiem jāiesniedz:

• bērna iepriekšējā pase vai eID karte, ja pase vai eID karte ir bijusi;
• bērna dzimšanas apliecība, ja pase vai eID karte nav bijusi.

Lai izvairītos no gaidīšanas rindā PMLP nodaļās, pieteiktu konkrētu apmeklējuma laiku un veiktu maksājumu par personu apliecinoša dokumenta izsniegšanu, var izmantot portālā Latvija.lv pieejamo e-pakalpojumu "Pieteikšanās personu apliecinoša dokumenta izsniegšanai".

Ja ir plānots ar bērnu īslaicīgi uzturēties citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Lihtenšteinā, Norvēģijā, Islandē vai Šveicē, piesakiet Eiropas veselības apdrošināšanas kartes (EVAK) saņemšanu. EVAK apliecina tiesības saņemt nepieciešamo vai neatliekamo medicīnisko veselības aprūpi tādā pašā apjomā, kāda tā tiek nodrošināta attiecīgās valsts iedzīvotājiem.

Lai pieteiktos EVAK, ērti izmantot Latvija.lv e-pakalpojumu "Pieteikt Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK)".

Tāpat EVAK var pieteikt, identificējoties E-veselības portālā www.eveseliba.gov.lv (sadaļa “Iedzīvotājs” – “Ģimenes ārsts un EVAK” – “Mans EVAK”) un aizpildot pieteikuma veidlapu. Pieteiktā EVAK tiks nosūtīta pa pastu uz pieteikumā norādīto adresi. EVAK var saņemt bez maksas, un tā ir derīga trīs gadus.

Ceļojot uz ārzemēm, vēlams reģistrēties Ārlietu ministrijas Konsulārajā reģistrā, lai ārkārtas situāciju gadījumā saņemtu palīdzību.

Jaundzimušo pieteikšanu bērnudārzā nosaka katras pašvaldības kārtība. Lai bērnam būtu garantēta vieta bērnudārzā, reģistrāciju vēlams veikt pēc iespējas ātrāk. To var izdarīt:

• elektroniski, ja pašvaldība piedāvā tādu iespēju, izmantojot e-pakalpojumus, piemēram, "Bērnu rindas reģistrs uz vietām Liepājas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādēs" vai "Reģistrācija pirmsskolā Rīgas pilsētas pašvaldībā";
• iesniedzot elektronisku iesniegumu uz pašvaldības/iestādes e-adresi;
• klātienē, iesniedzot nepieciešamos dokumentus (jāuzrāda dzimšanas apliecība, vecāka personas apliecinošs dokuments, jāiesniedz iesniegums).

Kā atgūt daļu naudas par attaisnotajiem izdevumiem

Mani dati valsts reģistros

Ārlietu ministrija (ĀM)

Nacionālais veselības dienests (NVD)

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP)

Tieslietu ministrija (TM)

Valsts ieņēmumu dienests (VID)

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA)