Tiesību akti darba devējam uzliek pienākumu ar īpašu rūpību attiekties pret topošajām māmiņām. Viņas nedrīkst strādāt kaitīgos apstākļos, darba laikā drīkst doties pie ārsta, darba devējs viņas atlaist no darba drīkst tikai pie īpašiem nosacījumiem. 

Topošai māmiņai ir jāstājas medicīniskā uzskaitē pie ārsta. Vēlams to darīt jau līdz 12. grūtniecības nedēļai jeb pirmajos 3 grūtniecības mēnešos. Atbilstoši Dzemdību palīdzības noteikumiem grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā,  pirmreizējais apmeklējums noteikts no 8. līdz 12. grūtniecības nedēļai.

No 30. vai 32. grūtniecības nedēļas ārsts E-veselības sistēmā atver darbnespējas lapu B. Ja darba devējs vēlas par to pārliecināties, pēc pacientes pieprasījuma ārsts vai pacients pats var nosūtīt šo informāciju uz darba devēja e-pastu, identificējoties E-veselības portālā. 

Pēc tam, kad ārsts noslēdz e-darbnespējas lapu, šo informāciju automātiski saņem Valsts ieņēmumu dienests (VID). Darba devējs saņem informāciju par noslēgto e-darbnespējas lapu VID EDS, tāpēc darbiniekam darbnespējas lapa nekur nav jānes. 

Lai aplūkotu ārsta atvērtās un noslēgtās e-darbnespējas lapas, izmantojiet portālā Latvija.lv Nacionālā veselības dienesta e-pakalpojumu Saņemtās Darbnespējas lapas.

Šo informāciju var apskatīt arī E-veselības portālā www.eveseliba.gov.lv. 

Lai kompensētu darbā negūtos ienākumus, kad sieviete aiziet grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, valsts ikvienai sievietei, par kuru tiek veiktas sociālās iemaksas, piešķir maternitātes pabalstu. Pabalstu izmaksā divās daļās – par grūtniecības atvaļinājuma 56 vai 70 dienām un dzemdību atvaļinājuma 56 vai 70 dienām. Proti, pabalstu izmaksā pirms un pēc dzemdībām. Tas, par cik dienām pabalsts tiek izmaksāts, atkarīgs gan no dienas, kad grūtniece devusies atvaļinājumā, gan no citiem apstākļiem.

Pabalstu par 70 dienām var saņemt, ja:

1. grūtniecības, dzemdību vai pēcdzemdību laikā mātei ir bijuši veselības sarežģījumi;
2. piedzimuši divi vai vairāki mazuļi.

Pabalsts jāpieprasa 6 mēnešu laikā, skaitot no pirmās pirmsdzemdību atvaļinājuma dienas.

Maternitātes pabalstu, pirms un pēc dzemdībām, var saņemt:

1. topošā māte, kas strādā algotu darbu;
2. ir pašnodarbinātā;
3. ir pašnodarbinātā laulātā, kura brīvprātīgi pievienojusies sociālajai apdrošināšanai;
4. par pēcdzemdību periodu maternitātes pabalstu var saņemt arī bērna tēvs vai cita persona, kas kopj jaundzimušo mājās, taču ne ilgāk kā līdz bērna 70. dzīves dienai. Tas ir gadījumos, ja:
5. bērna māte slimības dēļ nevar kopt mazuli līdz 42. pēcdzemdību dienai;
6. bērna māte ir atteikusies no bērna kopšanas;
7. bērna māte ir mirusi dzemdībās vai laika posmā līdz 42. pēcdzemdību dienai;
8. bērns ir vecāku pamests.

Lai pieteiktos maternitātes pabalsta saņemšanai pēc darbnespējas lapas B izsniegšanas:

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) jāiesniedz iesniegums pabalsta saņemšanai. Visērtāk to izdarīt, iesniedzot iesniegumu portālā Latvija.lv, izmantojot e-pakalpojumu E-iesniegums VSAA pakalpojumiem, un izvēloties situācijai atbilstošo iesnieguma formu (šajā gadījumā e-iesniegums maternitātes pabalsta piešķiršanai vai pārrēķināšanai) un aizpildiet to.

E-iesniegumu aizpildīt iespējams tikai tad, ja darbnespējas lapa B ir noslēgta E-veselības sistēmā.

Pēc bērna piedzimšanas VSAA izmaksā otro pabalsta daļu. Tad E-veselības sistēmā ārstam jāreģistrē otrā darbnespējas lapa B par dzemdību atvaļinājuma periodu. Lai saņemtu otro pabalsta daļu, VSAA vēlreiz jāiesniedz iesniegums pabalsta pieprasīšanai pēc bērna piedzimšanas.

Lai bērnam pēc piedzimšanas tiktu nodrošinātas paredzētās valsts apmaksātās profilaktiskās medicīniskās apskates un nepieciešamie veselības aprūpes pakalpojumi, ir jāizvēlas viņam ģimenes ārsts vai pediatrs. Informāciju par dzīvesvietas tuvumā pieejamajiem ģimenes ārstiem var saņemt, vēršoties Nacionālajā veselības dienestā (NVD):

1. nosūtot ziņojumu NVD, izmantojot e-adresi;
2. zvanot pa tālruni 80001234;
3. sūtot elektroniskā pasta vēstuli uz info@vmnvd.gov.lv (darba dienās plkst. 8.30 – 17.00).

Informācija par bērnu vakcinācijām, tai skaitā vakcinācijas kalendāru un valsts apmaksātajām vakcinācijām bērniem, atrodama Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļa vietnē.

Tiesību akti nosaka, ka bērnam var dot ne vairāk kā divus vārdus un vārdam jāatbilst personvārdu rakstībai latviešu valodā noteiktajām prasībām. Oficiāla bērna vārda reģistrācija notiek reizē ar bērna dzimšanas reģistrāciju, kas jāveic viena mēneša laikā pēc bērna piedzimšanas.

Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes (PMLP) Personvārdu datu bāzē, izmantojot meklētāja logu, varat iepazīties ar Latvijas Iedzīvotāju reģistrā reģistrētiem personvārdiem. Tā iespējams noskaidrot, cik daudz cilvēku ir reģistrēti ar konkrēto vārdu, apskatīties, kādi vārdu salikumi ir reģistrēti, kā arī iepazīties ar konkrētā vārda skaidrojumu.

Bērna uzvārdu nosaka pēc vecāku uzvārda. Tādējādi arī bērnam tiek piešķirts vecāku uzvārds. Ja vecākiem ir dažādi uzvārdi, tad bērnam saskaņā ar vecāku vienošanos piešķir tēva vai mātes uzvārdu. Ja vecākiem par bērna uzvārdu ir dažādi viedokļi un viņi nevar vienoties, tad vecāki var vērsties savas dzīvesvietas bāriņtiesā un lūgt, lai bērna uzvārdu nosaka bāriņtiesa.

Ja vecākiem ir dažādi uzvārdi, bērnam nav iespējams piešķirt uzvārdu (dubultuzvārdu), kas veidots no abu vecāku uzvārdiem, ja vien šāds dubults uzvārds nav jau kādam no vecākiem.

 

Reģistrējot bērna dzimšanas faktu, bērna tautību var ierakstīt atbilstoši bērna radinieku tautībai tiešā augšupejā līnijā divu paaudžu robežās, t.i. bērnam var ierakstīt tēva, mātes vai vecvecāku tautību.

Bērna tautību var nenorādīt, ja vecākiem ir dažādas tautības un viņi nevar vienoties par bērna tautību. Šajā gadījumā, bērna tautības ieraksts būs “neizvēlēta”.

 

Par bērna piedzimšanu ir jāpaziņo dzimtsarakstu nodaļai viena mēneša laikā pēc bērna piedzimšanas. Bērna dzimšanas fakta reģistrāciju var veikt arī dzemdību iestādē, ja dzemdību iestādei ir izveidota sadarbība ar dzimtsarakstu nodaļu. Pēc dzimšanas fakta reģistrācijas tiek izsniegta dzimšanas apliecība.

Personas, kurām ir pienākums paziņot par bērna piedzimšanu:

1. bērna tēvam vai mātei;
2. ja bērna vecāki ir miruši vai citu iemeslu dēļ nevar paziņot par bērna piedzimšanu, pienākums paziņot par bērna piedzimšanu ir ārstniecības personai vai citai personai, kas bijusi klāt dzemdībās;
3. ja bērns piedzimis patversmē vai ieslodzījuma vietā, attiecīgās iestādes vadītājam ir pienākums par to rakstveidā paziņot;
4. ja par bērna piedzimšanu nav paziņojusi neviena no augstāk minētajām personām un pašvaldībai kļuvis zināms par bērna piedzimšanu, tai ir pienākums rakstveidā paziņot par to dzimtsarakstu nodaļai.

Lai veiktu jaundzimušā reģistrāciju:

1. jāuzrāda derīgs vecāka personu apliecinošs dokuments;
2. jāiesniedz ārstniecības iestādes izziņa par bērna piedzimšanu;
3. ja bērna vecāki ir savstarpējā laulībā, jaundzimušā reģistrāciju var veikt viens no vecākiem;
4. ja vecāki laulību ir noslēguši ārvalstīs un ziņas par noslēgto laulību nav iekļautas Iedzīvotāju reģistrā, jāuzrāda ārvalstīs izsniegta laulības apliecība (ārzemēs izsniegtam dokumentam ir jābūt legalizētam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un tulkotam valsts valodā. Legalizācija nav nepieciešama dokumentam, kas izsniegts ES valstīs, EEK valstīs, Šveicē, kā arī Baltkrievijā, Kirgizstānā, Krievijā, Moldovā, Ukrainā, Uzbekistānā);
5. ja bērna vecāki nav noslēguši savstarpēju laulību, jāiesniedz paternitātes atzīšanas iesniegums (abi vecāki dzimtsarakstu nodaļā to var iesniegt gan reģistrējot bērna dzimšanas faktu, gan pēc bērna dzimšanas fakta reģistrācijas, gan vēl pirms bērna piedzimšanas);

Lai pārbaudītu, vai dati par ārvalstīs reģistrēto laulību ir iekļauti Iedzīvotāju reģistrā vai dati par jaundzimušo ir pareizi reģistrēti, varat izmantot e-pakalpojumu Mani dati Iedzīvotāju reģistrā, kurā attiecīgi pieprasiet datus par sevi vai saviem nepilngadīgajiem bērniem.

 

Bērnam piešķir Latvijas pilsonību, ja bērna dzimšanas brīdī viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis. Kad bērna dzimšana ir reģistrēta un viņš ir saņēmis personas kodu, viņam var noformēt Latvijas pasi.

Ja Latvijā dzimušam bērnam viens no vecākiem ir citas valsts pilsonis, pēc  vecāku vēlēšanās bērns var iegūt arī otra vecāka valsts pilsonību.

Latvijas dzimtsarakstu nodaļas, reģistrējot dzimšanas faktu, var piešķirt tikai Latvijas pilsonību, ja tā pienākas. Pēc tam bērna vecāki var  bērnam nokārtot otra vecāka pilsonību.

Par otras valsts pilsonības noformēšanu vecākiem jāinformē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, lai Iedzīvotāju reģistrā varētu aktualizēt ziņas par bērna otru valstisko piederību. Minētā procedūra neietekmē bērna piederību Latvijas pilsoņu kopumam un tiesībattiecībās ar Latvijas Republiku viņš ir uzskatāms vienīgi par Latvijas pilsoni.

Latvijas pilsoņa bērnam (līdz 18 gadiem) dubultā pilsonība ir iespējama ar jebkuru valsti.

 

Adrese, kura norādīta dzimšanas reģistra ierakstā, reģistrējot bērna dzimšanu, uzskatāma par deklarēto dzīvesvietu, ja vienlaikus ar dzimšanas reģistrācijas faktu ir noteikts bērna tiesiskais statuss.

Ja dzīvesvieta dzimšanas reģistra ieraksta izdarīšanas brīdī nav zināma un netiek deklarēta, tad pēc bērna dzimšanas reģistrēšanas vienam no bērna vecākiem vai likumiskajam pārstāvim jāveic bērna dzīvesvietas deklarēšana.

Dzīvesvietas deklarēšana jāveic mēneša laikā, kopš bērns pastāvīgi dzīvo jaunajā dzīvesvietā. Tas ir obligāts pienākums, kuru visērtāk izpildīt, izmantojot e-pakalpojumu Dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana.

To var izdarīt arī klātienē tajā pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē, kurā atrodas deklarējamā dzīvesvietas adrese. Klātienes reģistrācija ir maksas pakalpojums, bet elektroniskā reģistrācija – bezmaksas.

 

Lai pieteiktu ar bērna piedzimšanu saistītos pabalstus, ērti izmantot e-pakalpojumu E-iesniegums VSAA pakalpojumiem.

Kad bērns sasniedzis 8 dienu vecumu un saņēmis personas kodu, viens no bērna vecākiem var pieprasīt VSAA bērna piedzimšanas pabalstu. Tas ir vienreiz izmaksājams pabalsts, kuru var pieprasīt sešu mēnešu laikā no bērna astotās dzīvības dienas. To iespējams iesniegt elektroniska dokumenta formā. Ja pieprasījums tiek sagatavots elektroniska dokumenta formā, tas jāparaksta ar drošu elektronisku parakstu un jānosūta VSAA, izmantojot e-adresi vai uz e-pasta adresi edoc@vsaa.lv. Kā arī pieprasījumu var iesniegt klātienē VSAA nodaļās vai nosūtīt pa pastu.

Ja jaundzimušā bērna tēvs strādā algotu darbu un ir sociāli apdrošināts, viņš var saņemt paternitātes pabalstu sakarā ar bērna piedzimšanu. Paternitātes pabalstu piešķir un izmaksā par piešķirtā atvaļinājuma 10 kalendārajām dienām (atvaļinājums jāizmanto līdz bērna 2 mēnešu vecumam). Jaundzimušā bērna tēvs pabalstu var pieteikt aizpildot E-iesniegumu VSAA pakalpojumiem. Vai arī nepieciešamos dokumentus (iesniegumu par pabalsta piešķiršanu; darba devēja apstiprinājumu par atrašanos atvaļinājumā sakarā ar bērna piedzimšanu) var iesniegt personiski vai ar pilnvarotas personas starpniecību jebkurā VSAA nodaļā, nosūtīt pa pastu vai elektroniska dokumenta formā, kurš parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, nosūtīt VSAA, izmantojot e-adresi, vai uz e-pastu edoc@vsaa.lv.

Bērna kopšanas pabalstu piešķir vienam no bērna vecākiem, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu faktiski kopj un audzina bērnu līdz 2 gadu vecumam. Pabalstu piešķir no bērna piedzimšanas dienas, ja vien sakarā ar šī bērna piedzimšanu un kopšanu nav piešķirts maternitātes pabalsts par to pašu laikposmu. Tādā gadījumā pabalstu piešķir ar nākamo dienu pēc maternitātes pabalsta izmaksas beigu datuma.

Strādājošiem vecākiem, kuri pieprasa vecāku pabalstu, vienlaikus ar vecāku pabalstu piešķir arī bērna kopšanas pabalstu. Iesniegums bērna kopšanas pabalsta piešķiršanai ir jāiesniedz ne vēlāk kā 6 mēnešu laikā no tiesību rašanās brīža.

To var izdarīt aizpildot E-iesniegumu VSAA pakalpojumiem. Vai arī nepieciešamos dokumentus var iesniegt personiski vai ar pilnvarotas personas starpniecību jebkurā VSAA nodaļā, nosūtīt pa pastu vai elektroniska dokumenta formā, kurš parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, nosūtīt VSAA, izmantojot e-adresi, vai uz e-pastu edoc@vsaa.lv.

Tiesības saņemt vecāku pabalstu ir:

1. sociāli apdrošinātai personai, kura kopj bērnu, ja šī persona ir nodarbināta pabalsta piešķiršanas dienā (ir uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto);
2. personai, kura nav nodarbināta pabalsta piešķiršanas dienā (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto), bet tāda ir bijusi, iestājoties grūtniecības vai dzemdību atvaļinājumam. Tātad, sakarā ar bērna dzimšanu ir bijusi grūtniecības vai dzemdību atvaļinājumā.

Vecāku pabalstu nepiešķir par bērnu, sakarā ar kura piedzimšanu vai kopšanu ir piešķirts maternitātes pabalsts vai bērna kopšanas pabalsts par to pašu laikposmu.

Ģimenes valsts pabalstu var pieprasīt:

1. viens no bērna vecākiem;
2. bērna aizbildnis;
3. ar bāriņtiesas lēmumu noteiktais faktiskais bērna audzinātājs.

Pabalstu piešķir par katru ģimenē audzināmo bērnu no viņa 1 gada vecuma sasniegšanas dienas līdz 15 gadu vecumam.

Ja bērns pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas turpina mācīties vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē, pabalstu turpina izmaksāt līdz 20 gadu vecuma sasniegšanai, ja jaunietis nav stājies laulībā.

Papildu ģimenes valsts pabalstam, piešķir piemaksu pie šī pabalsta, ja audzina 2 vai vairāk bērnus no viena gada līdz 20 gadiem un par šiem bērniem saņem pabalstu.

Iesniegums ģimenes valsts pabalsta piešķiršanai ir jāiesniedz ne vēlāk kā 6 mēnešu laikā no bērna gada vecuma sasniegšanas. To var izdarīt aizpildot E-iesniegumu VSAA pakalpojumiem. Vai arī nepieciešamos dokumentus var iesniegt personiski vai ar pilnvarotas personas starpniecību jebkurā VSAA nodaļā, nosūtīt pa pastu vai elektroniska dokumenta formā, kurš parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, nosūtīt VSAA, izmantojot e-adresi, vai uz e-pastu edoc@vsaa.lv.

Pastāv gadījumi, kad arī pašvaldība piešķir ar bērna piedzimšanu saistītus pabalstus.

Piemēram, Rīgas pašvaldībā vienreizēju pabalstu ģimenei sakarā ar bērna piedzimšanu ir tiesības saņemt Latvijas Republikas pilsoņiem, nepilsoņiem un ārzemniekiem, kuriem piešķirts personas kods un deklarētā pamata dzīvesvieta ne mazāk kā pēdējos 12 mēnešus pirms bērna piedzimšanas ir Rīgas pilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā. Šo pabalstu noformē Rīgas dzimtsarakstu nodaļas, reģistrējot bērna dzimšanu.

Vairāk par šāda veida pabalstiem jautājiet savā pašvaldībā.

Par nepilngadīgu bērnu uzturēšanu pienākas nodokļu atvieglojumi, tāpēc piesakiet Valsts ieņēmumu dienestam (VID) savu jaundzimušo bērniņu kā Jūsu apgādībā esošu personu.

Visātrāk un ērtāk to izdarīt, izmantojot elektronisko algas nodokļu grāmatiņu VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS).

Izvēloties sadaļu “Algas nodokļu grāmatiņa” tajā redzams, kādu darba vietu esat atzīmējis kā galveno ienākumu gūšanas vietu, kā arī zemāk – informācija par Jūsu apgādāmajiem. Lai pieteiktu apgādājamo, spiediet uz ikonas “pievienot apgādājamo” un izpildiet tālāk prasītos soļus.

Līdz 15 gadu vecumam dokumentus bērna ceļošanas dokumenta izsniegšanai, uzrādot savu pasi, PMLP nodaļā iesniedz viens no bērna vecākiem vai bērna likumiskais pārstāvis, bērnam klātesot.

Lai bērns saņemtu pasi vai personas apliecību (eID karti), vienam no vecākiem jāiesniedz:

1. bērna iepriekšējā pase vai eID karte, ja pase vai eID karte ir bijusi;
2. bērna dzimšanas apliecība, ja pase vai eID karte nav bijusi.

Lai izvairītos no gaidīšanas rindā PMLP nodaļās, pieteiktu konkrētu apmeklējuma laiku un veiktu maksājumu par personu apliecinoša dokumenta izsniegšanu, var izmantot portālā Latvija.lv pieejamo e-pakalpojumu Pieteikšanās personu apliecinoša dokumenta izsniegšanai.

Ja ir plānots ar bērnu īslaicīgi uzturēties citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Lihtenšteinā, Norvēģijā, Islandē vai Šveicē, piesakiet Eiropas veselības apdrošināšanas kartes (EVAK) saņemšanu. EVAK apliecina tiesības saņemt nepieciešamo vai neatliekamo medicīnisko veselības aprūpi tādā pašā apjomā, kāda tā tiek nodrošināta attiecīgās valsts iedzīvotājiem.

Lai pieteiktos EVAK, ērti izmantot Latvija.lv  e-pakalpojumu Pieteikt Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK).

Tāpat EVAK var pieteikt, identificējoties E-veselības portālā www.eveseliba.gov.lv  (sadaļa “Iedzīvotājs” – “Ģimenes ārsts un EVAK” – “Mans EVAK”) un aizpildot pieteikuma veidlapu. Pieteiktā EVAK tiks nosūtīta pa pastu uz pieteikumā norādīto adresi. EVAK var saņemt bez maksas un tā ir derīga trīs gadus.

Ceļojot uz ārzemēm, vēlams reģistrēties Ārlietu ministrijas Konsulārajā reģistrā, lai ārkārtas situāciju gadījumā saņemtu palīdzību.

Bet, uzturoties ārvalstīs ilgāk par sešiem mēnešiem, personas pienākums ir informēt valsti par jaunās dzīvesvietas adresi, reģistrējot to PMLP. Šādā gadījumā portālā Latvija.lv var izmantot e-pakalpojumu Iesniegums par dzīvesvietas deklarēšanu ārvalstīs. 

Jaundzimušo pieteikšanu bērnudārzā nosaka katras pašvaldības kārtība. Lai bērnam būtu garantēta vieta bērnudārzā, reģistrāciju vēlams veikt pēc iespējas ātrāk. To var izdarīt  klātienē, iesniedzot nepieciešamos dokumentus (jāuzrāda dzimšanas apliecība, vecāka personas apliecinošs dokuments, jāiesniedz iesniegums)

VAI

ja pašvaldība piedāvā tādu iespēju, elektroniski, izmantojot e-pakalpojumus, piemēram, Bērnu rindas reģistrs uz vietām Liepājas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādēs vai Reģistrācija pirmsskolā Rīgas pilsētas pašvaldībā.

Mani dati valsts reģistros

 

Pilngadības iestāšanās

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA)

Nacionālais veselības dienests (NVD)

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP)

Tieslietu ministrija (TM)

Valsts ieņēmumu dienests (VID)

Rīgas pašvaldība

Liepājas pašvaldība

Ārlietu ministrija (ĀM)