Lai saņemtu informāciju par savu Zemesgrāmatā ierakstīto nekustamo īpašumu, apmeklējiet nekustamā īpašuma datorizēto zemesgrāmatu vietnē www.zemesgramata.lv un tās e-pakalpojumu “Mani dati”.

 

Izmantojot e-pakalpojumu “Mani dati”, varat:

• apskatīt sev piederošos nekustamos īpašumus,
• saņemt informāciju par ieskatīšanos jums piederošā nekustamā īpašuma nodalījumos,
• sekot līdzi un pieprasīt izziņu par saviem īpašumiem,
• apskatīt veiktos pirkumus,
• sekot līdzi iesniegtajiem nostiprinājuma lūgumiem, to statusam,
• pieteikt īpašumu uzraudzību – saņemt paziņojumu par iesniegtiem nostiprinājuma lūgumiem un tiesnešu lēmumiem.

 

Lai uzzinātu informāciju par sava nekustamā īpašuma atļauto izmantošanu vai plānoto izmantošanu sava nekustamā īpašuma tuvumā, izmantojiet Valsts vienotā ģeotelpiskās informācijas portāla geolatvija.lv sadaļu Teritorijas attīstības plānošana, meklējot informāciju pēc zemes vienības kadastra apzīmējuma vai konkrētas adreses.

 

Lai saņemtu informāciju ar aktuālajiem kadastra datiem par savu nekustamo īpašumu un arī būvi, kura neietilpst neviena nekustamā īpašuma sastāvā, kā arī telpiskos datus par zemes vienībām, zemes vienību daļām un būvēm, kuri ir iekļauti Jūsu nekustamā īpašuma sastāvā, ir dzīvokļa īpašumam piesaistītais kopīpašuma objekts, vai ir būve, kura neietilpst neviena nekustamā īpašuma sastāvā,

1. varat izmantot bezmaksas e-pakalpojumu Mani dati Kadastrā;

1. uzrakstot iesniegumu, parakstot ar drošu  elektronisko parakstu un sūtot uz VZD  e-adresi vai uz pasts@vzd.gov.lv;
2. klātienē VZD;
3. vai Valsts zemes dienesta (VZD) datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā (Kadastrs.lv).

 

 

Iikviens interesents var pārlūkot Valsts zemes dienesta (VZD) veidotās tematiskās kartes.

1. izmantojot bezmaksas e-pakalpojumu Valsts zemes dienesta tematisko karšu pārlūkošana;

1. uzrakstot iesniegumu, parakstot ar drošu  elektronisko parakstu un sūtot uz VZD  e-adresi vai uz pasts@vzd.gov.lv;
2. klātienē VZD.

 

Tematiskās kartes slānis ir atsevišķs papildus kartes slānis portālā Kadastrs.lv publiski pieejamiem ģeotelpiskiem datiem.

Izpildot e-pakalpojumu, ir iespējams apskatīt:

• Kadastra informācijas sistēmas telpiskos datus;
• Valsts adrešu reģistra telpiskos datus;
• Nekustamo īpašumu vērtību zonējumu kartes;
• Ortofoto un citas VZD rīcībā esošās kartes;
• Augstas detalizācijas topogrāfisko informāciju un citus VZD rīcībā esošos telpiskos datus;
• Dažādu mērogu topogrāfiskās kartes;
• Vietvārdu informāciju.

 

Savukārt ikviens interesents var atlasīt kadastra objektus (zemes vienības, zemes vienību daļas, būves vai telpu grupas) pēc iepriekš noteiktiem parametriem, iezīmējot interesējošo apgabalu kartē vai izvēloties un iezīmējot kartē konkrētu administratīvo vienību: novadu, pagastu, pilsētu vai ciemu:

1. izmantojot maksas e-pakalpojumu Datu atlase un izvade par konkrētiem objektiem vai apgabaliem pēc definētiem parametriem;

1. uzrakstot iesniegumu, parakstot ar drošu  elektronisko parakstu un sūtot uz VZD  e-adresi vai uz pasts@vzd.gov.lv;
2. klātienē VZD.

 

Nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) ir obligāts maksājums, kas īpašniekam jāmaksā pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas nekustamais īpašums. Ar NĪN apliek zemi, ēkas un telpu grupas, un to aprēķina pašvaldība no Valsts zemes dienesta (VZD) noteiktās nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.

Jums piederoša īpašuma kadastrālo vērtību iespējams bez maksas noskaidrot Valsts zemes dienesta (VZD) datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā (Kadastrs.lv).

 

Lai ērti un ātri veiktu nekustamā īpašuma nodokļa apmaksu par savu vai citai personai piederošu nekustamo īpašumu, kas ierakstīts Zemesgrāmatā:

1. izmantojot e-pakalpojumu Nekustamā īpašuma nodokļa apmaksa tiešsaistē.

Nekustamā īpašuma apgrūtinājumi ir viens no kadastrālo vērtību samazinošiem faktoriem. Taču, ne visus objektam noteiktos apgrūtinājumus ņem vērā vērtības aprēķinā - aprēķinot kadastrālo vērtību, ņem vērā tikai tādus apgrūtinājumus, kuri reģistrēti Kadastrā.

Ja ir zemāka kadastrālā vērtība, mazāks arī nekustamā īpašuma nodoklis. Pārliecināties par Kadastrā reģistrētajiem apgrūtinājumiem un to aizņemtajām platībām nekustamā īpašuma īpašnieks var:

1. izmantot bezmaksas e-pakalpojumu Mani dati Kadastrā;

1. uzrakstot iesniegumu, parakstot ar drošu  elektronisko parakstu un sūtot uz VZD  e-adresi vai uz pasts@vzd.gov.lv;
2. klātienē VZD;
3. vai Valsts zemes dienesta (VZD) datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā (Kadastrs.lv).

 

Ceļa servitūti

Ja nekustamā īpašuma īpašniekam nav citu piekļūšanas iespēju savam īpašumam, var reģistrēt apgrūtinājumu - ceļa servitūtu. Vairāk par ceļa servitūtu reģistrēšanu lasiet Valsts zemes dienesta (VZD) portāla sadaļā “Pakalpojumi zemes īpašniekiem”, tālāk “Datu reģistrācija”, kur sarakstā izvēlieties “Ceļa servitūta reģistrācija”.

Ir iespējams pieprasīt, lai VZD sagatavo un izsniedz apliecinājumu par kadastra objekta datu aktualizāciju Kadastrā. Šim nolūkam izmantojiet maksas pakalpojumu “Datu reģistrācija / aktualizācija Kadastra informācijas sistēmā uz iesniegtā dokumenta pamata, kas nav kadastrālās uzmērīšanas dokuments”.

 

Sarkano līniju apgrūtinājums

Sarkanās līnijas norobežo ielas un gar tām esošo stādījumu, piemēram, koku, joslu, ietves, kā arī inženierkomunikāciju koridorus. Tā kā atbildība par sarkanajām līnijām uzticēta vietējām pašvaldībām, tas, kā ierobežotas nekustamā īpašuma lietošanas tiesības dažādās teritorijās, var atšķirties. Aizsargjoslu likumā sarkanās līnijas definētas kā aizsargjoslas pilsētās un ciemos, kuras nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā vai detālplānojumā. Atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 30.aprīļa noteikumos Nr.240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” noteiktajam, ielu sarkanās līnijas platumu nosaka atbilstoši ielas kategorijai teritorijas plānojuma, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos. Informāciju par vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, lokālplānojumiem un detālplānojumiem var meklēt portāla Geolatvija.lv sadaļā “Teritorijas attīstības plānošana”.

 

Deklarējiet savu, savu nepilngadīgo bērnu, aizbildnībā vai aizgādnībā esošas personas dzīvesvietu bez maksas elektroniski:

• atver e-pakalpojumu Dzīvesvietas deklarēšana vai norādīšana, aizpildi to un iesniedz;

• klātienē tajā pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē, kuras administratīvajā teritorijā atrodas deklarējamā dzīvesvietas adrese.

 

 

Vai iegūstiet informāciju par saviem Zemesgrāmatā ierakstītajiem nekustamajiem īpašumiem un personām, kurām tajā ir aktuāla deklarētā vai reģistrētā dzīvesvieta:

• izmantojot bezmaksas e-pakalpojumu Manā īpašumā deklarētās un papildu adresi norādījušās personas.

 

Vairāk lasiet dzīves situācijā Dzīvesvietas deklarēšana.

Ja plānots mājoklī veikt remontu, saskaņošana ar būvvaldi nav nepieciešama tikai gadījumā, ja tiek veikts kosmētiskais remonts, taču ir būtiski ņemt vērā vairākus nosacījumus.

 

Kosmētiskais remonts

Gadījumā, ja dzīvoklī veicat kosmētisko remontu, nemainot telpu lietošanas veidu, telpu plānojumu, neskarot nesošās un nenesošās konstrukcijas, neizmainot logu un durvju ailas, nemainot skaņas izolāciju, ēkas fasādi un koplietošanas inženierkomunikācijas, ar būvvaldi saskaņojums nav nepieciešams.

 

Telpu funkciju maiņa, pārbūve

Gadījumos, kad plānotā atjaunošana ir pamatīgāka par tikai kosmētiskām izmaiņām, un ir plānoti apjomīgāki dzīvokļa remontdarbi, piemēram, dzīvokļa pārbūve, dzīvokļa īpašniekam jāpieaicina sertificēts arhitekts, kurš izstrādās atbilstošo būvniecības dokumentāciju iesniegšanai būvvaldē. Pēc būvniecības dokumentācijas saskaņošanas un būvdarbu veikšanas nepieciešams izstrādāt jaunu telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietu.  Jāatceras, ka pēc jaunas kadastrālās uzmērīšanas lietas izstrādāšanas būvdarbi jānodod arī ekspluatācijā, vēršoties ar iesniegumu būvvaldē.

Lai izstrādātu kadastrālās uzmērīšanas lietas dokumentāciju, jāvēršas pie sertificēta mērnieka, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.1011 “Personu sertificēšanas un sertificēto personu uzraudzības kārtība ģeodēzijā, zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā”. Vairāk par uzmērīšanas lietu un tās sagatavošanu varat izlasīt VZD vietnē un portālā Latvija.lv, kā arī mana.latvija.lv dzīves situācijā “Mājokļa pārbūve”.

 

Kultūrvēsturiska pieminekļa renovācija

Ja Jums piederošs dzīvoklis atrodas vēsturiskā ēkā un ir kultūrvēsturisks piemineklis, nepieciešams saskaņojums par renovāciju ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi (NKMP). Iesnieguma formas un iesniegšanas veidi apskatāmi NKMP vietnē.

Vērtējot katru šādas ēkas pārbūves gadījumu individuāli – cik būtiski iecerētie pārbūves darbi skars vēsturisko ēku –, inspekcija var arhitektam prasīt atsevišķā sējumā noformēt māksliniecisko inventarizāciju, t.i., safotografēt visus objektus, kuriem ir vēsturiska vērtība – krāsnis, griestu dekorus, rozetes, durvis, logu un durvju elementus, griestu gleznojumu utt., un tos pievienot pārbūves projektam.

Ja NKMP projekta saskaņošanas gaitā secinās, ka vēsturiskā ēkā renovācijas laikā ir pazuduši vēsturiskie rotājumi, vai izmantoti nepiemēroti elementi (piemēram, plastikāta logi), inspekcija pārbūvi var nesaskaņot un prasīt atsevišķu elementu nomaiņu vai atjaunošanu. Dokumentu izskatīšana NKMP ir bez maksas.

Vairāk par kultūrvēsturiska pieminekļa saskaņošanu lasiet Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vietnē.

 

Žoga vai sētas uzstādīšana

Lai uzstādītu žogu vai sētu, kas nav redzama no ielas puses un kas atdalītu Jūsu īpašumu no kaimiņa īpašuma, jāsaņem kaimiņu, ar kuriem ir kopēja zemes robeža, piekrišana. Pašvaldības saskaņojums šajā gadījumā nav nepieciešams. Žoga vai sētas izbūvi saskaņot ar pašvaldību nepieciešams tikai tad, ja būve redzama no ielas puses (publiskās ārtelpas).

Vēršam uzmanību, ka vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos var būt noteikti apbūves parametri, kādam tieši ir jābūt žogam un cik augsts tas drīkst būt. Informāciju par vietējās pašvaldības teritorijas plānojumiem var meklēt portāla Geolatvija.lv sadaļā Teritorijas attīstības plānošana.

Stādīšana pie robežas ar citiem īpašumiem

Koku stādīšanai savā īpašumā nav nepieciešama pašvaldības atļauja. Saskaņošana ar būvvaldi, būtu nepieciešama tikai tādā gadījumā, ja Jūs vēlētos iestādīt atsevišķu koku un krūmu publiskās ārtelpās (ielas, laukumi, mežs un mežaparki, parki, skvēri, krastmalas, kas pieejami sabiedrībai).

Nav likumu, kas noteiktu konkrētus attālumus koku stādīšanai no zemes gabala robežām vai ierobežotu koka augstumu, tādēļ, veicot stādījumus privātā zemes gabalā, jāņem vērā, cik liels koks izaugs, lai tas nenodarītu kaitējumu ēkām, vai negatīvi neietekmētu kaimiņu īpašumu.

Gadījumā, ja uz robežas augošs koks liecas pār kaimiņa ēku, viņam ir tiesība prasīt, lai koka īpašnieks nozāģē zarus, vai to nocērt, lai koks neapdraudētu savu un kaimiņa īpašumu. Ja koks noliecies virs kaimiņa zemes, tad kaimiņam ir tiesība nolasīt tajos augošos augļus un paturēt sev.

Vairākas pašvaldības ir izstrādājušas saistošos noteikumus, kas jāievēro visiem konkrētās pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotājiem un zemes īpašniekiem.

 

Koku ciršana

Saskaņā ar 02.05.2012. Ministru kabineta noteikumu Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” 5.1. un 5.2. apakšpunktu, bez pašvaldības atļaujas koku ciršanai ārpus meža atļauts cirst tikai augļu kokus (ar dažiem izņēmumiem), kas minēti noteikumos. Tas nozīmē, ka, piemēram, ābeles nociršanu zemes īpašnieks var veikt pēc saviem ieskatiem.

Savukārt, lai saņemtu ciršanas atļauju kokam, kas nav augļu koks un, kam celma caurmērs ir vienāds vai lielāks par 20 centimetriem, zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir jāiesniedz iesniegums pašvaldībai ar lūgumu atļaut kokus cirst (par iesniegšanas prasībām interesējieties savā pašvaldībā):

• ja jūsu nekustamais īpašums atrodas Rīgas teritorijā, varat izmantot e-pakalpojumus Koku ciršanas atļauja”;

• “Atļaujas izsniegšana ārpus meža augošu koku ciršanai”, lai veiktu pieprasījumu citās pašvaldībās par koku ciršanas atļauju saņemšanu.

 

Ja Jums pieder nekustamais īpašums, kas robežojas ar publiskas lietošanas teritoriju, jārūpējas, lai tā apkārtne būtu tīra un droša.

Likuma “Par pašvaldībām” 43. panta 6. daļa nosaka, ka pašvaldība ir tiesīga izdot saistošus noteikumus par īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas (gājēju ietves, grāvju vai zālājiu līdz brauktuves malai) kopšanu. Daudzās pašvaldībās saistošie noteikumi paredz, ka nekustamā īpašuma un tam piegulošās teritorijas uzturēšana un kopšana deleģēta:

• nekustamā īpašuma īpašniekam vai faktiskajam valdītājam;
• būves īpašniekam;
• zemes īpašniekam;
• daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldniekam.

 

Īpašniekus un apsaimniekotājus civiltiesiskā ceļā vai caur tiesu var saukt pie atbildības, ja kāds ir cietis un paslīdējis uz nenotīrīta trotuāra. Par negadījumiem netīrītu ietvju dēļ jebkuram ir tiesības nekavējoties ziņot attiecīgajai pašvaldībai.

Atkritumu apsaimniekošanu Latvijā nosaka Atkritumu apsaimniekošanas likums. Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu savā administratīvajā teritorijā ir atbildīgas pašvaldības.

Ja Jūs esat novērojis vides piesārņojumu sava īpašuma apkaimē, tostarp dūmus, kodīgas smakas, bīstamus atkritumus vai citus vides pārkāpumus, Jums par to jāziņo atbildīgajai iestādei. Par atbildīgajām iestādēm, kam jāziņo, un iespējamiem pārkāpumiem, varat izlasīt vietnē Vides SOS. Lai ziņošana būtu ērtāka, varat izmantot aplikāciju VidesSOS savā mobilajā ierīcē.

 

Dzīvojamās ēkas un telpu apsaimniekošana

Dzīvokļa īpašumos sadalītajās daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās katrs dzīvokļa īpašnieks nav pilnībā patstāvīgs, bet savas tiesības var īstenot tikai kopā ar citiem dzīvokļu īpašniekiem. Par personām, kuras ierakstītas Zemesgrāmatā, varat iegūt informāciju elektroniski Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmatā, atlasot Meklēt īpašumu.

Meklēt īpašumu varat pēc:

• kadastra numura;
• nodalījuma numura;
• adreses.

 

Pildot e-pakalpojumu, varat norādīt ko vēlaties uzzināt no piedāvātajiem variantiem, tad jāveic pakalpojuma apmaksa.

Iegādājoties īpašumā dzīvokli, īpašumā tiek iegūts ne tikai atsevišķs dzīvoklis, bet arī mājas kopīpašuma domājamā daļa. Tas nozīmē, ka īpašnieks ir ne tikai dzīvoklim, bet arī dzīvojamās mājas kāpņu telpai, pagrabam, jumtam utt.

Dzīvojamās mājas un arī dzīvokļa īpašniekam jāizpilda likumā noteiktais pienākums pārvaldīt dzīvojamo māju, izvēloties tādu pārvaldnieku, kas atbilstu Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā izvirzītajām profesionālās kvalifikācijas prasībām.

Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki lemj par dzīvojamās mājas apsaimniekotāju, kas, visbiežāk, ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, dzīvokļu īpašnieku biedrība, vai dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība. Ar dzīvokļu īpašniekiem tiek noslēgts Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums, kurā ir atrunāti kārtības noteikumi, nekustamā īpašuma apsaimniekotājs, kopīpašnieku tiesības, pienākumi un atbildība, pakalpojumu sniedzēji, piemēram, ūdens, siltumapgādes un arī cita saistoša informācija. Kā viens no reģistriem, kur iepazīties ar dzīvojamo māju pārvaldnieku sarakstu ir Būvniecības informācijas sistēmas Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrs.

 

Trokšņa līmenis apdzīvotās vietās

Ja Jūsu nekustamā īpašuma apkārtne ir trokšņaina, varat vērsties pēc palīdzības dažādās iestādēs. Ja troksni izraisa, piemēram, dažādas saimnieciskās darbības vai iekārtas, vai transportlīdzekļi, iedzīvotājiem ir tiesības vērsties Veselības inspekcijā un lūgt veikt trokšņa mērījumus:

• izmantojot e-pakalpojumu Iesniegums Veselības inspekcijai;

• uzrakstot iesniegumu, parakstot ar drošu   elektronisko parakstu un sūtot uz VI  e-adresi vai vi@vi.gov.lv;
• klātienē kādā no VI nodaļām.

 

 

Cīņā pret troksni var iesaistīties arī Valsts vides dienests (VVD), tomēr mērījumi tiktu veikti tikai tiem uzņēmumiem, kuriem VVD izsniedzis darbības atļauju, un tas tāpat norisinātos paralēli Veselības inspekcijas mērījumiem.

Ja runa ir par troksni, ko izraisa satiksme, ieteicams sazināties ar vietējo pašvaldību, kas regulē normu atbilstību savā teritorijā, izstrādājot teritorijas plānojumu un tajā nosakot zonas ar atbilstošu pieļaujamā vides trokšņa robežlielumu.

Ja trokšņa izraisītājs ir kaimiņš un trokšņa novēršanai nav izdevies vienoties pārrunu ceļā, varat vērsties policijā. Šādos gadījumos trokšņu līmeņa mērījumus nav nepieciešams veikt, jo šāda veida troksnis parasti nav pastāvīgs, izņemot gadījumu, ja kaimiņš dzīvoklī uzstādījis kādu rūpniecisku iekārtu.

 

Tiesu administrācija (TA)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM)

Valsts zemes dienests (VZD)

Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA)

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP)

Rīgas valstspilsētas pašvaldība

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC)

Veselības inspekcija (VI)