Pastāv vairākas iespējas iegūt īpašumā mājdzīvnieku – paņemt to no kāda pazīstama cilvēka, iegādāties no dzīvnieku kluba, ar sludinājumu palīdzību vai pieņemt no patversmes.

Iegādājoties mājas mīluli, neaizmirstiet noformēt pirkšanas-pārdošanas līgumu, lai būtu pārliecināts, ka dzīvnieka iegāde ir likumīga un Jūsu patērētāja tiesības ir aizsargātas.

Vairums šķirnes dzīvnieku audzētāju organizāciju saviem biedriem izsniedz standarta līgumus, kas gan ir papildināmi pēc līguma slēdzēju pušu vienošanās. Ja gatava līguma nav, tad vienošanos varat uzrakstīt arī pats.

Iegādājoties dzīvnieku, neaizmirstiet paņemt no dzīvnieka iepriekšējā īpašnieka ar dzīvnieku saistītos dokumentus – vakcinācijas apliecību vai pasi, kas ir obligāta prasība, tirgojot dzīvniekus.  Šajā dokumentā noteikti jābūt ierakstītam dzīvnieka dzimšanas datumam, sugai, dzimumam, krāsai un vakcinēšanas datumam, kā arī mikročipa numuram. Mājas (istabas) dzīvniekam nav nepieciešami abi šie dokumenti – abos dokumentos ir paredzēts fiksēt dzīvniekam veiktās vakcinācijas.

Atšķirība ir tajā, vai ar dzīvnieku paredzēts ceļot ārpus valsts robežām: ja jā, tad nepieciešama pase, ja nē, tad pietiek ar vakcinācijas apliecību. Ja iepriekš minēto dokumentu nav, esiet ļoti piesardzīgs, jo pats uzņemsieties risku par to, ka dzīvnieks var būt nereģistrēts, var neizrādīties konkrētās šķirnes, var būt slims, ka pārdevējs var nebūt īpašnieks utt.

Lauksaimniecības datu centra tīmekļa vietnē pieejama informācija par reģistrētajām šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijām.

Vēl viena istabas dzīvnieka iegūšanas iespēja ir suņa vai kaķa izvēlēšanās no dzīvnieku patversmes. Par adopcijas noteikumiem, prasībām un izdevumiem vaicājiet sev interesējošajā patversmē.

Ja vēlaties nodarboties ar dzīvnieku audzēšanu un tirgošanu, jāveic saimnieciskās darbības reģistrācija. Saimniecisko darbību var reģistrēt VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Reģistrēt saimniecisko darbību ir iespējams arī klātienē jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā, uzrādot pasi vai personas apliecību (eID karte) un aizpildot nodokļu maksātāja reģistrācijas lapu. Par iespējam reģistrēt uzņēmumu vairāk lasiet sadaļā Uzņēmuma reģistrēšana.

Neatkarīgi no tā, vai dzīvniekus pavairo sev vai tirdzniecībai, ir jāievēro noteikti nosacījumi – dzīvnieka īpašniekam jābūt apmācītam dzīvnieku labturības jomā un saņēmušam apmācību apliecinošu dokumentu (vai ar esošu atbilstošu izglītību veterinārmedicīnas, bioloģijas vai kinoloģijas jomā), jāievēro atsavināšanas nosacījumi, jānodrošina, ka gada laikā nav vairāk kā viens mazuļu metiens u.c. prasības, kā arī jāievēro mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka un turētāja tiesības un pienākumi, kā arī nedrīkst pieļaut dzīvnieku nekontrolētu vairošanos.

Lai piereģistrētu mājdzīvnieku, tam ir jābūt implantētai mikroshēmai jeb mikročipam. Dzīvnieku mikročipēšanu un pirmreizējo reģistrāciju veic sertificēts veterinārārsts.

Katram sunim ir jābūt vakcinētam pret trakumsērgu. Praktizējošs veterinārārsts reģistrē datubāzē informāciju par reģistrētā mājas (istabas) dzīvnieka vakcināciju pret trakumsērgu. 

Dzīvnieki jāvakcinē pret vīrusu izraisītām infekcijas slimībām, t.sk. trakumsērgu. Detalizētāku informāciju lasiet Ministru kabineta noteikumos “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” vai vaicājiet veterinārārstam.

Obligātā reģistrācija jāveic visiem suņiem, kas sasnieguši 4 mēnešu vecumu. Kaķu un mājas sesku reģistrācija ir brīvprātīga. Lai piereģistrētu mājdzīvnieku, tam ir jābūt mikročipētam ( implantētai mikroshēmai). Lai mikročipētu mājdzīvnieku, jādodas pie privātpraktizējoša veterinārārsta vai uz veterināro klīniku.

Ar 04.01.2022. mājas (istabas) dzīvnieku pirmreizējo reģistrāciju veic tikai praktizējošs veterinārārsts. Pamatojums: grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (21. panta ceturtā daļa). Reģistrācijas kārtību nosaka 2011. gada 21. jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr. 491 "Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība".

Ja dzīvnieks ir nopirkts vai uzdāvināts, pirms reģistrācijas ir jāpārbauda, vai dzīvnieks jau nav reģistrēts valsts vienotā datu bāzē, ievadot mājdzīvnieka mikročipa numuru Lauksaimniecības datu centra dzīvnieku reģistrā.

Reģistrāciju veic pēc mikročipēšanas, lai sasaistītu dzīvnieka unikālo mikročipa numuru ar īpašnieka kontaktinformāciju. Čipa ievadīšana nenozīmē, ka mājdzīvnieks tiks automātiski reģistrēts. Vairāk par mikročipēšanu lasiet sadaļā Vakcinācija un mikročips. 

Dzīvnieka reģistrācija ir būtiska, jo gadījumā, ja nereģistrēts dzīvnieks ir pazudis, tad tā atrašanas gadījumā īpašnieku noteikt nav iespējams – mikročipa numurs nesatur saimnieka kontaktinformāciju. 

Maksa par reģistrāciju tiek piemērota saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra cenrādi.

Sunim ir jābūt reģistrētam:

• pirms atsavināšanas (pārdošanas, dāvināšanas, atdošanas),
• ja suni uz laiku izved no valsts,
• ja tas piedalās izstādēs,
• sasniedzot 4 mēnešu vecumu,
• 10 dienu laikā pēc ievešanas.

Lai reģistrētu mājas (istabas) dzīvnieku, ir nepieciešami šādi dokumenti:

• mājas (istabas) dzīvnieka pase vai vakcinācijas apliecība;
• īpašnieka personu apliecinošs dokuments

Līdz dzīvnieka 4 mēnešu vecumam vai agrāk, ja tas tiek pārdots, jāgriežas pie veterinārārsta pēc “vienotā komplekta”, kas iekļauj: mājas (istabas) dzīvnieka apzīmēšanu ar mikroshēmu, pases izsniegšanu un pirmreizējo reģistrāciju datubāzē.

Notikumus - īpašnieka maiņa, turēšanas vietas maiņu,  pazušanu, atrašanu, nāvi – par mājas (istabas) dzīvnieku  reģistrē:   

elektroniski:

Īpašnieks, izvēloties un izpildot e-pakalpojumu portālā www.latvija.lv:

• Reģistrēta mājas (istabas) dzīvnieka īpašumtiesību maiņas reģistrācija
• Reģistrēta mājas (istabas) dzīvnieka nāves vai eitanāzijas reģistrēšana
• Reģistrēta mājas (istabas) dzīvnieka pazušanas vai atrašanas reģistrācija
• Reģistrēta mājas (istabas) dzīvnieka turēšanas adreses maiņas reģistrācija

Iesniedzot dokumentus elektroniski ar drošu elektronisko parakstusūtot Ziņojuma lapu par reģistrētu dzīvnieku uz Lauksaimniecības datu centra e-adresi vai e-pastu pasts@ldc.gov.lv.

klātienē:

• Lauksaimniecības datu centrā,
• Zemkopības ministrijas klientu apkalpošanas centros,
• pie veterinārārsta (ja tiek sniegts šāds pakalpojums),
• Valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centros.

Nepieciešamie dokumenti notikumu reģistrēšanai klātienē:

1. mājas ( istabas) dzīvnieka pase vai vakcinācijas apliecība,
2. ziņojuma veidlapa par notikumiem ar mājdzīvnieku,
3. īpašnieka personu apliecinošs dokuments.

Svarīgi! Par pazušanas faktu svarīgi ziņot tāpēc, lai izvairītos no situācijas, ka Jūsu mīluli bez Jūsu ziņas kāds mēģina pārdot vai izvest no valsts.Atrastu mājdzīvnieku nogādāt pie tā saimnieka varēs tikai gadījumā, ja dzīvnieks ir čipēts un reģistrēts. Nereģistrētu dzīvnieku atdot saimniekam būs krietni grūtāk, jo dzīvnieka īpašnieks nav zināms.

Lauksaimniecības datu centra datu bāze ir iekļauta "Europetnet" vienotajā sistēmā, kas nozīmē, ka arī ārzemēs pazaudētu suni var ātri atrast un atdot viņa likumīgajam īpašniekam.

Eiropas Savienībā

Ja vēlaties vest suni, kaķi vai mājas (istabas) sesku ārpus valsts – ceļot Eiropas Savienības robežās, tam jābūt:

• apzīmētam ar mikroshēmu;
• reģistrētam LDC reģistrā;
• mājas (istabas) dzīvnieka pasei;
• derīgai vakcinācijai pret trakumsērgu;
• suņiem, kas tiek vesti uz Īriju, Lielbritāniju, Somiju, Maltu – attārpošanai  pret Echinococcus multilocularis lenteņiem;

Ja neceļojat ar savu privāto auto, aicinām iepazīties ar izvēlētā pārvadātāja noteikumiem. Piemēram, aviokompānijas bieži vien ir izvirzījušas striktus noteikumus.

Informācija par mājdzīvnieku vešanu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm – Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļa vietnē: “Ceļojot ES” – “Suņu, kaķu vai citu lolojumdzīvnieku pārvietošana, ceļojot uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti”, kā arī Pārtikas un veterinārā dienesta tīmekļa vietnē – “Ceļošana ar dzīvnieku”.

Ārpus Eiropas Savienības

Ceļojot ar dzīvnieku (suni, kaķi, mājas sesku) ārpus Eiropas Savienības, jāievēro konkrētās trešās valsts noteiktās prasības. Personai, kas pavada savu mājdzīvnieku, ir laikus jānoskaidro ievešanas prasības galamērķa valsts kompetentajā iestādē vai šīs valsts vēstniecībā.

Informācija par trešo valstu prasībām pieejama arī Zemkopības ministrijas tīmekļa vietnē, Pārtikas un veterinārā dienesta tīmekļa vietnē – “Ceļošana ar dzīvnieku”.

Lai izvestu suni, kaķi vai sesku uz kādu trešo valsti jeb valsti, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, un atgrieztos atpakaļ Eiropas Savienības teritorijā, ir nepieciešama:

• identifikācija (mikroshēma vai skaidri salasāms tetovējums, kas uzlikts pirms 2011. gada 3. jūlija);
• reģistrācija LDC reģistrā;
• Eiropas Savienības lolojumdzīvnieka pase;
• derīga vakcinācija pret trakumsērgu;
• Atsevišķos gadījumos – trakumsērgas antivielu titrēšanas tests;
• papildus ir jāizpilda konkrētās trešās valsts prasības, uz kuru Jūs izceļojat ar savu dzīvnieku, piemēram, papildus varētu būt nepieciešami izmeklējumi uz infekcijas slimībām, parazītiem, veterinārās apstrādes.

Suņa, kaķa vai mājas seska ievešana no trešajām valstīm

Ja mājdzīvnieku ieved no Andoras, Fēru salām, Gibraltāra, Grenlandes, Islandes, Lihtenšteinas, Monako, Norvēģijas, Sanmarīno, Šveices un Vatikāna Pilsētvalsts, jāievēro tādas pašas prasības, kā ceļojot pa Eiropas Savienību. Pārvietojoties no šīm valstīm, līdzi jābūt atbilstoši aizpildītai lolojumdzīvnieka pasei.

Vairāk informācijas VID tīmekļa vietnē, sadaļā Lolojumdzīvnieku pārvietošana.

Ja mainās dzīvnieka īpašnieks (ja dzīvnieks pārdots/atsavināts) vai turētājs (rūpes par to pārņēmusi cita persona), vai dzīvnieka turēšanas adrese, informāciju ir svarīgi nomainīt. Ņemiet vērā, ka reģistrētie dati tiks izmantoti, lai kontaktētos ar īpašnieku dzīvnieka pazušanas vai atrašanas gadījumā, ja noticis nelaimes gadījums utt. Ja noklīdušais mīlulis būs radījis bojājumus mantai vai izraisījis miesas bojājumus, sods tiks uzlikts reģistrētajam dzīvnieka īpašniekam. Tāpat arī izceļojot no valsts un līdzi ņemot dzīvnieku, ja neesat reģistrētais īpašnieks, dzīvnieka izvešana var tikt liegta.

Izmantojot bezmaksas e-pakalpojumu Reģistrēta mājas (istabas) dzīvnieka īpašumtiesību maiņas reģistrācija, varat veikt mājas dzīvnieka īpašumtiesību nodošanu citai fiziskai personai. Īpašumtiesību pārņemšanu apstiprina jaunais īpašnieks, kurš norāda arī dzīvnieka jauno turēšanas adresi.

Labturība ir dzīvnieka vajadzību nodrošināšana. Dzīvnieka īpašniekam ir jānodrošina, lai mājas (istabas) dzīvnieka smaka, riešana vai gaudošana netraucē mājas vai apkārtnes iedzīvotājus. Dzīvnieku labturību nosaka Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai. Šo normu ievērošanas uzraudzība ir pašvaldības policijas, kas nodrošina sabiedrisko kārtību, kompetencē.

Visbiežāk pašvaldības saistošajos noteikumos ir norādīts, kurās pašvaldības teritorijās aiz dzīvnieka obligāti jāsavāc ekskrementi. Tāpat var atšķirties regulējums un prasības attiecībā uz dzīvnieka vešanu pavadā vai bez tās, uzpurņiem utt.

Rīgas teritorijā par pārkāpumiem var ziņot, izmantojot Rīgas pašvaldības policijas lietotni, kas pieejama Android un iOS lietotājiem.

Suņa labturība

Ja turat suni telpās, tam jānodrošina pilnvērtīga ēdināšana ne retāk kā reizi dienā un vienmēr jābūt brīvi pieejamam svaigam ūdenim. Suņiem, kuri ir vecāki par trim mēnešiem, jānodrošina vismaz 30 minūšu ilga pastaiga ne retāk kā divas reizes diennaktī.

Turot suni ārpus telpām piemājas teritorijā pilsētā vai ciemā, šī teritorija pilnīgi jānorobežo no publiskai lietošanai paredzētās teritorijas, novēršot iespēju sunim izkļūt no tās. Sunim jābūt pieejamai būdai vai mītnei, kurā dzīvnieks var patverties nelabvēlīgos laika apstākļos. Ja suns ir pieslēgts pie ķēdes vai pavadas, tās garums nedrīkst būt mazāks par trīs metriem.

Ja, atrodoties sabiedriskā vietā, Jums nepieciešams atstāt suni vienu, piemēram, ja jāapmeklē veikals, kurā ieeja ar dzīvniekiem ir liegta, drīkst īslaicīgi atstāt suni vienu, ja tas ir piesiets pavadā, kas nav garāka par metru, un ja dzīvnieks netraucē gājēju un transportlīdzekļu kustību, kā arī neapdraud cilvēku vai dzīvnieku drošību.

Kaķa labturība

Kaķu saimniekam savam mīlulim jānodrošina vienmēr brīvi pieejams svaigs ūdens un pilnvērtīga barība. Ja dzīvnieks tiek turēts slēgtā telpā, kaķim jānodrošina kaķa tualete. Tāpat jānodrošina kontaktēšanās ar cilvēku vismaz reizi divās dienās.

Kaķis, kas ir vecāks par 6 mēnešiem, var brīvi uzturēties ārpus tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, ja tas ir sterilizēts. Turklāt par klaiņojošu dzīvnieku nav uzskatāms sterilizēts kaķis, kas uzturas pilsētā vai lauku apdzīvotā vietā dzīvojamo māju tuvumā.

Mājas seska labturība

Mājas (istabas) seskam ir nodrošināma pastāvīga pieeja pilnvērtīgai barībai, svaigam ūdenim un tualetei.

Ja mājas (istabas) sesku tur būrī, svarīgi, lai tas neierobežo dzīvnieka fizioloģiskās vajadzības, nerada tam savainojumus un neļauj izkļūt ārpus sprosta, un dzīvniekam katru dienu nodrošina vismaz trīs stundas ilgu fizisku aktivitāti ārpus būra.

Ja mājas (istabas) sesks atrodas ārpus tā īpašnieka vai turētāja īpašumā vai lietošanā esošās teritorijas, tam ir uzlikta krūšu siksna, un to ved pavadā, lai garantētu tā drošību.

Cietsirdīga izturēšanās pret dzīvnieku

Gadījumā, ja Jums radušās aizdomas par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, jāziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD), kā arī pašvaldības policijai vai Valsts policijai, jo par šādiem pārkāpumiem ir paredzēta ne tikai administratīvā, bet arī kriminālatbildība. 

Klaiņojoši dzīvnieki

Lielākajā daļā Latvijas pilsētu ir dienesti (organizācijas), kas nodarbojas ar klaiņojošo dzīvnieku izķeršanu konkrētās pašvaldību teritorijās, bet, iespējams, jāziņo tuvākajai dzīvnieku patversmei vai dzīvnieku aizsardzības organizācijām.

Atbildīgie dienesti atšķiras dažādu pašvaldību teritorijās – noskaidrojiet atbildīgo dienestu savā apkārtnē vai ziņojiet savas pašvaldības policijai.

Ja mājdzīvnieks reģistrēts Lauksaimniecības datu centra Dzīvnieku reģistrā, tad ir jāreģistrē arī tā nāves gadījums.

To dzīvnieka īpašnieks var izdarīt elektroniski, izpildot portālā Latvija.lv e-pakalpojumu Reģistrēta mājas (istabas) dzīvnieka nāves vai eitanāzijas reģistrēšana un norādot nāves datumu.

To var izdarīt arī klātienē:

• Lauksaimniecības datu centrā,
• Zemkopības ministrijas klientu apkalpošanas centros,
• pie veterinārārsta,
• Valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros(VPVKAC).

Nepieciešamie dokumenti dzīvnieka nāves reģistrēšanai klātienē:

• mājas (istabas) dzīvnieka pase vai vakcinācijas apliecība,
• ziņojuma veidlapa par mājdzīvnieka nāvi,
• īpašnieka personu apliecinošs dokuments.

Dzīvniekus ir atļauts apglabāt teritorijā, kurā tie atradušies (dzīvojuši), ja:

• dzīvnieka īpašnieks ir apglabāšanas vietas zemes īpašnieks;
• apglabāšanas vieta ir norobežota un nav publiski pieejama, tā nedrīkst būt lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kā arī daudzdzīvokļu ēkām piegulošā teritorija;
• apglabāšanas vieta neatrodas pie upes, strauta, ezera un citiem virszemes ūdensobjektiem, applūstošā vietā vai teritorijā, kā arī tā nedrīkst atrasties virszemes ūdensobjektu un pazemes ūdeņu ieguves vietu aizsargjoslās;
• apglabātās mirstīgās atliekas nerada smaku, kā arī nerada ūdens, gaisa vai augsnes piesārņojuma apdraudējumu.

Ja nav pieejama teritorija, kas atbilst iepriekšminētajam uzskaitījumam, dzīvnieka mirstīgās atliekas drīkst aprakt tikai PVD reģistrētās dzīvnieku kapsētās vai arī kremēt.

Dzīvnieks apglabājams tādā veidā, lai tam nevarētu piekļūt dzīvnieki. To apglabā  bedrē, uzberot vismaz vienu metru biezu zemes kārtu,  aprakšanas vietā aizliegts uzlikt pieminekli.

Informācija par  reģistrēto mājas (istabas) dzīvnieku Lauksaimniecības datu centra mājas lapā www.ldc.gov.lv  un portāla www.latvija.lv e-pakalpojumā "Mani reģistrētie (mājas) istabas dzīvnieki".

Bērna gaidīšana un piedzimšana

Pilngadības iestāšanās

Laulības noslēgšana un šķiršana

• Pārtikas un veterinārais dienests (PVD)
• Valsts ieņēmumu dienests (VID)
• Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC)
• Zemkopības ministrija (ZM)
• Lauksaimniecības datu centrs (LDC)
• Rīgas domes Mājokļu un vides departaments