Labturība ir dzīvnieka vajadzību nodrošināšana. Dzīvnieka īpašniekam ir jānodrošina, lai mājas (istabas) dzīvnieka smaka, riešana vai gaudošana netraucē mājas vai apkārtnes iedzīvotājus. Dzīvnieku labturību nosaka Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai. Šo normu ievērošanas uzraudzība ir pašvaldības policijas, kas nodrošina sabiedrisko kārtību, kompetencē.

Visbiežāk pašvaldības saistošajos noteikumos ir norādīts, kurās pašvaldības teritorijās aiz dzīvnieka obligāti jāsavāc ekskrementi. Tāpat var atšķirties regulējums un prasības attiecībā uz dzīvnieka vešanu pavadā vai bez tās, uzpurņiem utt.

Rīgas teritorijā par pārkāpumiem var ziņot, izmantojot Rīgas pašvaldības policijas lietotni, kas pieejama Android un iOS lietotājiem.

Suņa labturība

Ja turat suni telpās, tam jānodrošina pilnvērtīga ēdināšana ne retāk kā reizi dienā un vienmēr jābūt brīvi pieejamam svaigam ūdenim. Suņiem, kuri ir vecāki par trim mēnešiem, jānodrošina vismaz 30 minūšu ilga pastaiga ne retāk kā divas reizes diennaktī.

Turot suni ārpus telpām piemājas teritorijā pilsētā vai ciemā, šī teritorija pilnīgi jānorobežo no publiskai lietošanai paredzētās teritorijas, novēršot iespēju sunim izkļūt no tās. Sunim jābūt pieejamai būdai vai mītnei (kas garumā, augstumā un platumā pārsniedz suņa izmērus ne mazāk kā par 30 centimetriem), kurā dzīvnieks var patverties nelabvēlīgos laika apstākļos un kur ir pakaiši, vai cits silts grīdas segums. Jānodrošina tīrība  būdā vai mītnē un laukumā, kur suns uzturas. Ja suns ir pieslēgts pie ķēdes vai pavadas, tās garums nedrīkst būt mazāks par trīs metriem. Jābūt vismaz divus centimetrus platai ādas kaklasiksnai vai citam suņa ķermenim piegulošam aksesuāram, kurš sunim nerada ievainojumus, kā arī nepieļauj iespēju sunim patvarīgi atbrīvoties no tā. Ķēdes vai pavadas savienojumam ar kaklasiksnu jābūt, izmantojot rotējošu elementu. Ja ķēde slīd pa stiepli, rotējošie elementi ir pie kaklasiksnas un pie stieples. 

Ja, atrodoties sabiedriskā vietā, Jums nepieciešams atstāt suni vienu, piemēram, ja jāapmeklē veikals, kurā ieeja ar dzīvniekiem ir liegta, drīkst īslaicīgi atstāt suni vienu, ja tas ir piesiets pavadā, kas nav garāka par metru, un ja dzīvnieks netraucē gājēju un transportlīdzekļu kustību, kā arī neapdraud cilvēku vai dzīvnieku drošību.

Kaķa labturība

Kaķu saimniekam savam mīlulim jānodrošina vienmēr brīvi pieejams svaigs ūdens un pilnvērtīga barība. Ja dzīvnieks tiek turēts slēgtā telpā, kaķim jānodrošina kaķa tualete. Tāpat jānodrošina kontaktēšanās ar cilvēku vismaz reizi divās dienās un uzturēšanās platība, kas nav mazāka par pieciem kvadrātmetriem, ja kaķis ir vecāks par sešiem mēnešiem.

Kaķis, kas ir vecāks par sešiem mēnešiem, var brīvi uzturēties ārpus tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, ja tas ir sterilizēts. Turklāt par klaiņojošu dzīvnieku nav uzskatāms sterilizēts kaķis, kas uzturas pilsētā vai lauku apdzīvotā vietā dzīvojamo māju tuvumā.

Mājas seska labturība

Mājas (istabas) seskam ir nodrošināma pastāvīga pieeja pilnvērtīgai barībai, svaigam ūdenim un tualetei.

Ja mājas (istabas) sesku tur būrī, svarīgi, lai tas neierobežo dzīvnieka fizioloģiskās vajadzības, nerada tam savainojumus un neļauj izkļūt ārpus sprosta. Stiepļu sprosta izmērs ir vismaz 60 x 80 x 45 centimetri. Tajā ir miga, kur dzīvnieks var paslēpties un atpūsties. Sprosta grīda ir no vienlaidu materiāla. Dzīvniekam katru dienu jānodrošina vismaz trīs stundas ilgu fizisku aktivitāti ārpus būra.

Ja mājas (istabas) sesks atrodas ārpus tā īpašnieka vai turētāja īpašumā vai lietošanā esošās teritorijas, tam ir uzlikta krūšu siksna, un to ved pavadā, lai garantētu tā drošību.

Cietsirdīga izturēšanās pret dzīvnieku

Cietsirdīga izturēšanās pret dzīvnieku ir ne tikai fiziska vardarbība, kas var izraisīt dzīvnieka nāvi vai sakropļošanu, mocīšana un spīdzināšana, bet arī jebkura tāda dzīvnieka īpašnieka rīcība, kas dzīvniekam sagādā ciešanas, piemēram, dzīvnieka ilgstoša atstāšana vienatnē bez aprūpes, atstāšana bezpalīdzīgā stāvoklī, nepietiekams uzturs, veterinārmedicīniskās palīdzības nenodrošināšana, dzīvnieka pakļaušana izskatu pārveidojošām operācijām - ausu un astu kupēšana (apgriešana) u.c.

To, ka saimnieks cietsirdīgi izturas pret dzīvnieku, var pamanīt pēc dzīvnieka ārējā izskata un uzvedības. Gadījumos, kad dzīvnieks nesaņem pilnvērtīgu uzturu, tas var būt vājas miesasbūves, apātisks. Dzīvniekam, kas cieš no fiziskas vardarbības, novēro bailes no svešiem cilvēkiem, nereti tie baidās no saimnieka, baidās no asām kustībām un trokšņiem. Uz ķermeņa redzamas brūces.

Gadījumā, ja Jums radušās aizdomas par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, jāziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD):

• rakstot uz PVD  e-adresi.
• Zvanot uz PVD uzticības tālruni 67027402. Piezvanot uz šo tālruni, neviens ar sūdzības pieteicēju nesarunāsies. Tas ir automātiskais atbildētājs, kurā pēc signāla atskanēšanas, ir jāierunā sūdzība. Tā tiks reģistrēta, nosūtīta PVD reģionālajai pārvaldei, kuras uzraudzības teritorijā atrodas sūdzībā minētais objekts, un pārbaudīta.
• Zvanot vai rakstot uz PVD reģionālo pārvaldi.
• Sūtot e-pastu uz adresi pasts@pvd.gov.lv.

Jāziņo arī pašvaldības policijai vai Valsts policijai, jo par šādiem pārkāpumiem ir paredzēta ne tikai administratīvā, bet arī kriminālatbildība.

Vienmēr jāsniedz maksimāli precīza un detalizēta informācija, par novēroto vai konstatēto:

• Noteikti jāmin konkrēta dzīvnieka turēšanas vieta (adrese). Lai veiktu pārbaudi, diemžēl nepietiks ar informāciju, ka Rīgā, Dzelzavas ielā saimnieks nerūpējas par suni. Dzelzavas ielā ir simtiem adrešu, kurās varētu atrasties suņi, tādēļ, piesakot sūdzību, jānosauc precīza adrese.
• Būtu nepieciešams rakstisks faktu izklāsts par novēroto, norādot nepieciešamos datus un aptuvenus laikus. Ja ir iespējams, nofotografējiet situāciju un datējiet fotogrāfiju. Jūs variet dot arī īsu, rakstisku ziņojumu par iespējamiem citiem lieciniekiem vai pierādījumiem.

Sūdzība tiks reģistrēta, speciālisti izvērtēs, vai pārbaudi nepieciešams veikt nekavējoties, vai arī to var ieplānot vēlākā laikā, bet parasti to veic tuvākās nedēļas laikā.

Klaiņojoši dzīvnieki

Lielākajā daļā Latvijas pilsētu ir dienesti (organizācijas), kas nodarbojas ar klaiņojošo dzīvnieku izķeršanu konkrētās pašvaldību teritorijās, bet, ja esat atradis klaiņojošu dzīvnieku, to varat pieteikt:

• izmantojot bezmaksas e-pakalpojumu Reģistrēta mājas (istabas) dzīvnieka pazušanas vai atrašanas reģistrācija;

• uzrakstot iesniegumu, parakstot ar drošu  elektronisko parakstu un sūtot uz LDC  e-adresi vai uz pasts@ldc.gov.lv;
• ziņojot tuvākajai dzīvnieku patversmei vai dzīvnieku aizsardzības organizācijai;
• ziņojot savas pašvaldības policijai;
• klātienē Lauksaimniecības datu centrā vai VPVKAC.

Svarīgi! Par pazušanas faktu svarīgi ziņot tāpēc, lai izvairītos no situācijas, ka Jūsu mīluli bez Jūsu ziņas kāds mēģina pārdot vai izvest no valsts.Atrastu mājdzīvnieku nogādāt pie tā saimnieka varēs tikai gadījumā, ja dzīvnieks ir čipēts un reģistrēts. Nereģistrētu dzīvnieku atdot saimniekam būs krietni grūtāk, jo dzīvnieka īpašnieks nav zināms.

Lauksaimniecības datu centra datu bāze ir iekļauta "Europetnet" vienotajā sistēmā, kas nozīmē, ka arī ārzemēs pazaudētu suni var ātri atrast un atdot viņa likumīgajam īpašniekam.

Ja mājdzīvnieks reģistrēts Lauksaimniecības datu centra Dzīvnieku reģistrā, tad ir jāreģistrē arī tā nāves gadījums.

Norādot nāves datumu, dzīvnieka īpašnieks to var izdarīt:

• izmantojot bezmaksas e-pakalpojumu Reģistrēta mājas (istabas) dzīvnieka nāves vai eitanāzijas reģistrēšana;

• uzrakstot iesniegumu, parakstot ar drošu  elektronisko parakstu un sūtot uz LDC  e-adresi vai uz pasts@ldc.gov.lv;
• klātienē Lauksaimniecības datu centrā, Zemkopības ministrijas klientu apkalpošanas centros, VPVKAC vai pie veterinārārsta.

Nepieciešamie dokumenti dzīvnieka nāves reģistrēšanai klātienē:

• mājas (istabas) dzīvnieka pase vai vakcinācijas apliecība,
• ziņojuma veidlapa par mājdzīvnieka nāvi,
• īpašnieka personu apliecinošs dokuments.

Dzīvniekus ir atļauts apglabāt teritorijā, kurā tie atradušies (dzīvojuši), ja:

• dzīvnieka īpašnieks ir apglabāšanas vietas zemes īpašnieks;
• apglabāšanas vieta ir norobežota un nav publiski pieejama, tā nedrīkst būt lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kā arī daudzdzīvokļu ēkām piegulošā teritorija;
• apglabāšanas vieta neatrodas pie upes, strauta, ezera un citiem virszemes ūdensobjektiem, applūstošā vietā vai teritorijā, kā arī tā nedrīkst atrasties virszemes ūdensobjektu un pazemes ūdeņu ieguves vietu aizsargjoslās;
• apglabātās mirstīgās atliekas nerada smaku, kā arī nerada ūdens, gaisa vai augsnes piesārņojuma apdraudējumu.

Ja nav pieejama teritorija, kas atbilst iepriekšminētajam uzskaitījumam, dzīvnieka mirstīgās atliekas drīkst aprakt tikai PVD reģistrētās dzīvnieku kapsētās vai arī kremēt.

Dzīvnieks apglabājams tādā veidā, lai tam nevarētu piekļūt dzīvnieki. To apglabā  bedrē, uzberot vismaz vienu metru biezu zemes kārtu,  aprakšanas vietā aizliegts uzlikt pieminekli.

Lolojumdzīvnieku kapsētas un krematorijas

Latvijā šobrīd ir 3 lolojumdzīvnieku kapsētas:

• SIA “SIA 1960” kapsēta “Citi medību lauki” (Babītes novads, Rīgas –Liepājas šoseja 2. km)
• SIA “Kurzemes gaļsaimnieks” (Priekules novads, Virgas pagasts “Kalna graviņas”)
• PU “Cēsu novada pašvaldība” (Cēsis, Rīgas iela 105)

Krematorijas:

• SIA “Cremo” (Nr. A062400, Jelgava, Uzvaras iela 59)
• SIA "Flammax" (Nr. A070173, Rīga, Mazlēpju iela 15)

Ar lolojumdzīvnieku savākšanu, transportēšanu, uzglabāšanu un likvidēšanu nodarbojas gan iepriekš minētās krematorijas, gan sekojoši uzņēmumi:

• SIA “Sanarius” (Rīga, Zaļenieku iela 14)
• SIA “A” (Ventspils, Saules iela 137A)

• SIA ”Dr. Beinerts” (Rīga, Ģertrūdes iela 101) 

Vēl viena iespēja ir mirušo dzīvnieku atstāt, vai nogādāt veterinārajā klīnikā, kas, saskaņā ar savu cenrādi, veiks dzīvnieka apbedīšanu, visbiežāk – organizējot tā kremēšanu.

Informācija par  reģistrēto mājas (istabas) dzīvnieku Lauksaimniecības datu centra tīmekļa vietnē www.ldc.gov.lv un portāla www.latvija.lv e-pakalpojumā "Mani reģistrētie (mājas) istabas dzīvnieki".

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD)

Valsts ieņēmumu dienests (VID)

Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC)

Zemkopības ministrija (ZM)

Lauksaimniecības datu centrs (LDC)

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments

Bērna gaidīšana un piedzimšana

Pilngadības iestāšanās

Laulības reģistrācija un šķiršana