Izmantojot e-pakalpojumus un elektroniski pieejamos informācijas resursus, iedzīvotāji var iepazīties ar noderīgu informāciju Kadastrā, Zemesgrāmatā un īpašās tematiskās kartēs jebkurā sev izdevīgā laikā un vietā.

Lai saņemtu aktuālos kadastra teksta datus par saviem nekustamajiem īpašumiem:

1. izmantojot bezmaksas e-pakalpojumu Mani dati Kadastrā;

1. uzrakstot iesniegumu, parakstot ar drošu  elektronisko parakstu un sūtot uz VZD  e-adresi vai uz pasts@vzd.gov.lv;
2. klātienē VZD;
3. vai Valsts zemes dienesta (VZD) datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā (Kadastrs.lv).

Izmantojot VZD datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālu (Kadastrs.lv) varat apskatīt informāciju ne tikai par sev piederošiem īpašumiem, bet visā Latvijas teritorijā. VZD sagatavo informāciju no pieejamajiem aktuālajiem datiem, kas satur:

• datus par personai piederošiem objektiem,
• telpiskos datus par zemi un būvēm, kuras ir iekļautas nekustamā īpašuma sastāvā, vai ir dzīvokļa īpašumam piesaistītais kopīpašuma objekts, par būvēm, kuras neietilpst neviena nekustamā īpašuma sastāvā, kā arī apgrūtinājumiem, atbilstoši Aizsargjoslu likumam, Likumam par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, noteikumiem par mikroliegumu izveidi un apsaimniekošanu, Likumam par kultūras pieminekļu aizsardzību u.c.

Vēl Kadastrs.lv bez maksas ir pieejami šādi pakalpojumi:

• Vēsturiskā kadastrālā vērtība;
• Datu atlašu veidošana;
• Ģeotelpisko datu lejupielāde;
• Tematiskās kartes. 

Lai bez maksas saņemtu informāciju par saviem Zemesgrāmatā ierakstītajiem nekustamajiem īpašumiem, īpašuma nostiprinājumiem un apskatītu nekustamā īpašuma datorizēto zemesgrāmatu, apmeklējiet valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas vietnes www.zemesgramata.lv sadaļu “Mani dati”.

Ja vēlaties uzzināt informāciju par jums piederošā nekustamā īpašuma atļauto izmantošanu atbilstoši teritorijas plānojumam vai būt lietas kursā par plānošanas aktualitātēm Jūs interesējošā teritorijā, izmantojiet Valsts vienotā ģeotelpiskās informācijas portāla Geolatvija.lv, sadaļu “Teritorijas attīstības plānošana”, kurā vienkopus pieejama teksta un ģeotelpiskā informācija par visiem teritorijas plānošanas dokumentiem, kā arī pieejama informācija par publiskajā apspriešanā esošajiem plānošanas dokumentiem.  

Vairāk par portāla Geolatvija.lv iespējām lasiet dzīves situācijā Līdzdalība valsts pārvaldes un sabiedrības procesos. Lai saņemtu sev interesējošo informāciju, izmantojiet portāla piedāvātās meklēšanas iespējas:

• norādot kartē punktu;
• meklējot pēc adreses;
• meklējot pēc zemes vienības kadastra apzīmējuma.

Izciršana un uzturēšana

Ja Jūsu īpašumā ir zeme, kas reģistrēta kā lauksaimniecības zeme, un vēlaties no tās novākt koku vai krūmāju apaugumu, tad koki jācērt saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumu Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” 3. punktu.  Atļauja ciršanai no Valsts meža dienesta par šādām aizaugušām platībām nav nepieciešama. Nav nepieciešama arī atļauja vai saskaņojums, lai aizaugošās lauksaimniecības zemēs cirstu kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 centimetriem, kā arī lai cirstu augļu kokus un kokus, kas tieši apdraud cilvēku veselību un dzīvību, ja pirms tam veikta fotofiksācija.

Pašvaldības atļauja nepieciešama, ja kokus paredzēts izcirst ārpus meža zemēm, kas atrodas:

• pilsētas un ciema teritorijā;
• īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, izņemot aizsargājamo ainavu apvidus un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju neitrālo zonu;
• teritorijā, kurā atrodas kultūras pieminekļi un tās aizsargjoslā;
• parkā;
• kapsētā;
• alejā;
• gar valsts un pašvaldību ceļiem;
• ūdensobjektu aizsargjoslā;
• Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā;
• un citos gadījumos, kas noteikti minēto noteikumu 4. punktā.

Lauksaimniecības zemes īpašnieks ir tiesīgs izcirst krūmājus, taču, ja krūmāju veido koki, un tas atbilst meža definīcijai, tad tas ir Meža likuma objekts, kuru uzrauga Valsts meža dienests, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 935 “Noteikumi par koku ciršanu mežā”.

Ja neesat pārliecināts un, lai izvairītos no iespējamiem riskiem, par plānoto rīcību būtu ieteicams konsultēties vietējā pašvaldībā vai tuvākajā mežniecībā.

Ja koks ir sasniedzis dižkoka izmērus, tad šāda koka nociršana pieļaujama, ja tas kļuvis bīstams un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja. Sīkāka informācija par dižkokiem un to apsaimniekošanu pieejama Dabas aizsardzības pārvaldē.

Invazīvo augu sugu ierobežošana

Ja Jūsu īpašumā vai valdījumā atrodas zemes gabals, Jūsu atbildība ir ierobežot invazīvo augu sugu, kas ir Latvijas dabai neraksturīgas augu un dzīvnieku sugas, kas apdraud vietējās sugas un to dzīvotnes, rada ekonomiskus zaudējumus vai kaitējumu cilvēka veselībai un videi, izplatību – proti, iznīcināt un neļaut izplatīties invazīvo sugu augiem, ja tie sākuši augt Jūsu īpašumā. Ministru kabineta 2008. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 559 "Invazīvo augu sugas – Sosnovska latvāņa – izplatības ierobežošanas noteikumi" atsevišķi nosaka invazīvo augu sugas – Sosnovska latvāņa – izplatības ierobežošanu.

Augu aizsardzības likumā ir noteikta invazīvo augu sugu izplatības ierobežošana un izplatības apzināšana - 18.¹ panta trešā daļa paredz, ka Latvijā ir aizliegts audzēt invazīvās augu sugas, un zemes īpašnieka vai valdītāja pienākums ir šo invazīvo sugu augus iznīcināt, ja tie izplatījušies zemē, kas atrodas viņa īpašumā vai valdījumā.

Informāciju par invazīvajām sugām, kuru izplatību būtu nepieciešams ierobežot, var iegūt DAP informatīvajā materiālā.

Neapstrādāta lauksaimniecības zeme

Zemes īpašniekiem ir pienākums nodrošināt zemes izmantošanu atbilstoši zemes robežu plānā iezīmētajiem un portālā Kadastrs.lv reģistrētajiem zemes lietošanas veidiem. Tas, ka zeme ir aizaugusi ar kokiem un krūmiem, nozīmē, ka tā nav pienācīgi apsaimniekota un ir notikusi zemes transformēšanās citā zemes lietošanas veidā.

Zemes īpašniekiem ir vairākas iespējas turpmākai rīcībai (atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma nosacījumiem):

1. attīrīt aizaugušo zemi no apauguma un apsaimniekot to kā lauksaimniecības zemi;
2. veikt ieaugušā meža inventarizāciju, turpmāk to apsaimniekojot kā mežu vai plantāciju mežu;
3. veikt mērķtiecīgu meža vai plantāciju meža ieaudzēšanu, iesniedzot VMD pārskatu par meža ieaudzēšanu. Pārskatu ir iespējams iesniegt elektroniski, parakstot to ar drošu  elektronisko parakstu un nosūtot, izmantojot  e-adresi vai uz pasts@vmd.gov.lv.

var būt aizliegts mainīt zemes lietošanas kategoriju, līdz ar to, situācijās, ja īpašnieks vēlas mainīt zemes apsaimniekošanu aizsargājamās dabas teritorijās, pirms tam ieteicams sazināties ar Dabas aizsardzības pārvaldi un noskaidrot, vai nepastāv kādi ierobežojumi.

Zemes apsekošanu veic platībām, kas saskaņā ar Valsts zemes dienesta informāciju pēc zemes izmantošanas veida ir vismaz 1 ha.

Lauksaimniecības zemes īpašniekiem, kuri pēc 2014.gada 1.novembra nopirkuši zemi, bet trīs gadu laikā nebūs sākuši produkcijas ražošanu, ir administratīvā atbildība atkarībā no tā, vai zeme pirms tās iegādes bija pieteikta vienotajam platības maksājumam un vai atbildīgais ir fiziska vai juridiska persona.

Par lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsekošanu vairāk lasiet LAD vietnē.

Meža īpašnieka pienākums ir sev piederošam mežam veikt pirmreizēju meža inventarizāciju un tās datus iesniegt Valsts meža dienesta (VMD) mežniecībā. Meža inventarizāciju veic meža inventarizācijas jomā sertificētas personas, par kurām datus var iegūt VMD vietnē.

Meža īpašniekam katru gadu līdz 1. februārim jāinformē Valsts meža dienests par iepriekšējā kalendāra gadā veikto mežsaimniecisko darbību, ja meža īpašumā ir veikta koku ciršana, jaunaudžu kopšana, meža atjaunošana vai meža ieaudzēšana. Informāciju var iesniegt:

• elektroniska dokumenta formā, parakstot iesniegumu ar drošu  elektronisko parakstu un nosūtot, izmantojot  e-adresi vai uz pasts@vmd.gov.lv
• ar pasta starpniecību;
• klātienē jebkurā VMD mežniecībā.

Veidlapu paraugus varat atrast VMD vietnē.

Meža izciršana

Koku ciršanai mežā ir nepieciešams apliecinājums, kuru meža īpašnieks var saņemt:

• tiešsaistē Meža valsts reģistrā, ja meža īpašniekam ir noslēgta vienošanās ar Dienestu par informācijas sistēmas - Meža valsts reģistra - lietošanu tiešsaistē;
• iesniedzot iesniegumu ar drošu elektronisko parakstu parakstīta dokumenta formā, nosūtot to uz  e-adresi;
• iesniedzot iesniegumu izmantojot pasta starpniecību un nosūtot to uz izvēlētās mežniecības pasta adresi;
• iesniedzot iesniegumu klātienē izvēlētajā mežniecībā;
• iesniedzot iesniegumu ar drošu elektronisko parakstu parakstīta dokumenta formā, nosūtot to uz izvēlētās mežniecības e-pasta adresi.

Apliecinājumu izsniedz, ja ir saņemts meža īpašnieka iesniegums un pieteiktā darbība atbilst normatīvo aktu prasībām.

Koku ciršanu mežā var veikt izmantojot vairākus atļautos ciršu veidus:

• Galvenā cirte - koksnes galvenās ražas ievākšanai mežaudzē pēc galvenās cirtes vecuma vai galvenās cirtes caurmēra sasniegšanas.
• Kopšanas cirte - mežaudzes sastāva, paliekošās mežaudzes koku augšanas apstākļu un mežaudzes veselības stāvokļa uzlabošanai.
• Sanitārā cirte - meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātos, sausos, vēja gāztos un lauztos koku izciršanai.
• Rekonstruktīvā cirte - cērt neproduktīvas mežaudzes normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
• Cita cirte - cirtes veids, ko izmanto, ja cirte nepieciešama meža infrastruktūras un robežstigu izveidošanai un uzturēšanai, bīstamu koku novākšanai, dabas vērtību saglabāšanai, ainavu veidošanai, sugu un biotopu apsaimniekošanas pasākumu veikšanai.

Meža īpašniekam katru gadu līdz 1. februārim jāinformē VMD par savā mežā veikto mežsaimniecības darbību, iesniedzot pārskatu:

• ar drošu   elektronisko parakstu parakstītu uz  e-adresi vai uz mvmd@vmd.gov.lv;
• klātienē kādā no mežniecībām vai arī, elektroniski parakstītu ar drošu elektronisko parakstu,
• nosūtīt pa pastu.

Pārskats ir jāiesniedz par šādām darbībām:

• par meža atjaunošanu;
• par meža ieaudzēšanu;
• par jaunaudžu kopšanu;
• par koku ciršanu.

Meža atjaunošana un ieaudzēšana

Meža īpašnieka pienākums pēc cirtes vai citu faktoru ietekmes, ir atjaunot mežaudzi, kā arī nodrošināt atjaunotās vai ieaudzētās mežaudzes kopšanu. VMD tīmekļa vietnē pieejamo meža atjaunošanas noteikumu prasības nosaka gan meža atjaunošanas termiņu, gan kārtību, kādā mežs ir jāatjauno, savukārt, šim nolūkam ieteicamo koku sugas minētas Meža atjaunošanai un meža ieaudzēšanai izmantojamo koku sugu sarakstā, kas nosaka meža atjaunošanu ar piecām galvenajām, saimnieciski izmantojamām koku sugām – bērzu, priedi, egli, apsi un baltalksni. Meža īpašnieks veic meža atjaunošanas darbus un par paveikto paziņo Valsts meža dienestam. Par meža atjaunošanu vairāk lasiet VMD vietnē.

Kompensācijas meža īpašniekiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem

Zemes īpašniekiem, kuru īpašumi atrodas kādā īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā, un, līdz ar to, ir noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi, ir tiesības saņemt kompensāciju par neiegūto mantisko labumu, kuru tie nevar iegūt saimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ.

Kompensācija ir noteikta likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”, kas paredz divu veidu kompensācijas:

• atlīdzību par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem vai
• zemes atpirkšanu.

Vairāk par kompensācijām un darbībām īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos lasiet Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnē.

Nekustamā īpašuma nodokļa apmaksa

Jūs varat apmaksāt nekustamā īpašuma nodokli par saviem vai citai personai piederošajiem īpašumiem, kas ierakstīti Zemesgrāmatā, tostarp, lauksaimniecības zemi:

1. izmantojot e-pakalpojumu Nekustamā īpašuma nodokļa apmaksa tiešsaistē.

Ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek:

• zemi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kurās ar likumu aizliegta saimnieciskā darbība;
• īpaši aizsargājamās dabas teritorijās esošās dabas aizsardzībai izmantojamās ēkas, inženierbūves un zemi, kuru aizņem atjaunotās vai ieaudzētās mežaudzes (jaunaudzes);

kā arī pastāv vēl citi izņēmumi.

Platību maksājumi

Platību maksājumi ir ikgadējs finansiāls atbalsts lauksaimniekiem vai meža īpašniekiem. Ikviena fiziska vai juridiska persona ir tiesīga pretendēt uz valsts un Eiropas Savienības finansiālu atbalstu, kuru var saņemt par lauksaimniecībā izmantojamās zemes vai meža zemes katru apsaimniekoto hektāru. Maksājumus var saņemt tad, ja lauksaimnieks izpilda visus atbalsta saņemšanas nosacījumus, galvenais no tiem – zeme tiek apsaimniekota un kopta. Vairāk par platību maksājumiem lasiet LAD vietnē.

Elektrolīniju aizsargjoslas, servitūta ceļš un daudzi citi apgrūtinājumi samazina nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību. Ja ir zemāka kadastrālā vērtība, attiecīgi mazāks arī nekustamā īpašuma nodoklis. Pārliecināties par Kadastrā reģistrētajiem apgrūtinājumiem un to aizņemtajām platībām nekustamā īpašuma īpašnieks var:

1. izmantojot bezmaksas e-pakalpojumu Mani dati Kadastrā;

1. uzrakstot iesniegumu, parakstot ar drošu  elektronisko paraksto un sūtot uz VZD  e-adresi vai uz pasts@vzd.gov.lv;
2. klātienē VZD;
3. vai Valsts zemes dienesta (VZD) datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā (Kadastrs.lv).

Vēl datus par apgrūtinājumiem var meklēt meliorācijas kadastrā un dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”, kur pieejamas interaktīvas kartes, kā arī Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā (ATIS).

Ikviena zemes īpašnieka pienākums ir zināt un arī uzturēt savā īpašumā esošo zemes vienību robežas. Zemes īpašums sākas un beidzas tur, kur apvidū tas apzīmēts ar robežzīmēm. Lai saimniekojot īpašumā - pļaujot zāli vai cērtot kokus, nerastos strīdi vai pat tiesu darbi ar blakus esošās zemes īpašnieku, ir precīzi jāzina, kur ir īpašuma robežas, tātad – kur beidzas darbības tiesības. Robežu neievērošana var izraisīt arī tādas sekas kā zaudējumu piedzīšana, piemēram, par svešā īpašumā izcirstiem kokiem.

Ja robežzīmes ir iznīcinātas vai laika gaitā izzudušas, īpašniekam jāvēršas pie zemes kadastrālajā uzmērīšanā pie sertificēta mērnieka ar lūgumu veikt robežu apsekošanu vai robežu atjaunošanu.

Mērnieks var:

• izvērtēt zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus;
• noskaidrot apvidū esošās robežas atbilstību plānam, zemes robežu apsekošanas/noteikšanas aktam;
• veikt zemes vienības robežu apsekošanā un uzmērīšanā iegūto rezultātu izvērtēšanu, lai tie atbilstu normatīvo aktu prasībām;
• sagatavot atzinumu par konstatēto;
• pieņemt lēmumu par zemes kadastrālās uzmērīšanas darba virzību un nepieciešamības gadījumā – par risinājumiem konkrētās situācijās.

Valsts zemes dienests (VZD)

Tiesu administrācija (TA)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM)

Valsts meža dienests (VMD)

Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA)

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP)

Zemkopības ministrija (ZM)

Privātmājas būvniecība

Dzīvojamo ēku un telpu uzturēšana

Nekustamā īpašuma pirkšana un pārdošana