Starptautiskas tirdzniecības uzsākšana ir svarīgs un komplicēts solis uzņēmējdarbības procesā. Lai uzsāktu tirdzniecību ārpus valsts robežām, Eiropas Savienībā vai trešajās valstīs, nepieciešams veikt tirgus izpēti un analīzi, novērtējot tirgus izmēru un potenciālo attīstību, konkurentu cenu līmeni, specifiku, nacionālās īpatnības, iedzīvotāju paradumus, produkta lietošanas ieradumus, kā arī likumdošanas prasības, un uzzināt, kādus soļus būs nepieciešams spert.

LIAA tīmekļa vietnē pieejami praktiski un informatīvi resursi, kas noderētu uzņēmējiem, kuri plāno savā darbībā iekļaut importu un eksportu. 

Lai pārtikas apritē iesaistīts uzņēmums savu produkciju varētu izplatīt Latvijas teritorijā un citviet Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgū, tam ir jābūt reģistrētam Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), pārtikas ražošanas un izplatīšanas procesā jāievēro Latvijas un Eiropas Savienības (ES) normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā arī saražotajai produkcijai ir jābūt kvalitatīvai un drošai patērētājiem. Par pārtikas uz augu izcelsmes produktu ražošanu lasiet dzīves situācijas aprakstā Ražošana mājas apstākļos. 

Pārtikas apriti Latvijā uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Uzņēmums, kurš ir reģistrēts un/vai atzīts Pārtikas un veterinārajā dienestā, drīkst brīvi izplatīt preces ES teritorijā. 

Informācija par to, kādas normatīvo aktu prasības jāievēro pārtikas produktu ražotājiem, lai to darbība un saražotā produkcija atbilstu Latvijas un ES prasībām, kā arī labas higiēnas prakses vadlīnijas atrodamas Zemkopības ministrijas tīmekļa vietnē.  

Dzīvnieki, to pārvietošanas prasības: 

Dzīvnieku aizsardzībai pārvadājuma laikā ir izstrādāti normatīvie akti, kas ietver prasības, kuras ir jāievēro visos dzīvnieku pārvadāšanas gadījumos. Detalizētās prasības satur informāciju:  

• prasības dzīvnieku piemērotībai pārvadājumam,
• prasības transportlīdzeklim,  
• informāciju par pārvadāšanas kārtību  

un citiem nosacījumiem, kas ir jāievēro pārvadātājiem, ņemot vērā pārvadājuma ilgumu un to, kādi dzīvnieki tiek pārvadāti. Ikvienam, kurš nodarbojas ar dzīvnieku pārvadāšanu saimnieciskos nolūkos, ņemot vērā pārvadājuma veidu, ir jābūt pārvadātāja atļaujai un pavaddokumentiem. 

Pārvietojot dzīvniekus starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, nepieciešamo informāciju nodrošina ES iekšējās elektroniskās sistēmas TRACES veterinārais sertifikāts un, tālo pārvadājumu gadījumā, pārvadājuma žurnāls. 

Par lauksaimniecības dzīvnieku pārvietošanas reģistrēšanu un citus ar lopkopību saistītus jautājumus lasiet dzīves situācijas aprakstā Lopkopība.

Augu izcelsmes produkti 

Lai eksportētu augu izcelsmes produktus ārpus Eiropas Savienības (ES), nav nepieciešams eksporta sertifikāts. Tirdzniecībā iesaistītie uzņēmēji savstarpēji vienojas par nepieciešamajiem produktu kvalitāti un nekaitīgumu apliecinošiem pavaddokumentiem. 

Rodoties neskaidrībām par nepieciešamajiem dokumentiem kravas eksportam, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) var sniegt konsultāciju, lai situāciju atrisinātu. Tad uzņēmējam jāvēršas ar iesniegumu PVD: 

• Iesniegumu var iesniegt elektroniski, izmantojot portālā Latvija.lv saziņas kanālu E-adrese;  
• Parakstot dokumentus ar drošu elektronisko parakstu un nosūtot uz pasts@pvd.gov.lv 

Dzīvnieki un dzīvnieku izcelsmes produkti 

Dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu izvešanai uz trešajām valstīm nepieciešams veterinārais (veselības) sertifikāts, kuru izsniedz Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Lai to saņemtu, jāraksta iesniegums PVD teritoriālajai pārvaldei, kuras veterinārajā uzraudzībā ir dzīvnieku savākšanas centrs vai produktu eksportētājuzņēmums.  

PVD apstiprinātie veterinārie (veselības) sertifikāti: 

• Dzīvnieku izvešanai uz trešajām valstīm;
• Nepārtikas produktu izvešanai uz trešajām valstīm;
• Dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu eksportam uz trešajām valstīm.

Iesniegumu var iesniegt elektroniski: 

• Izmantojot portāla Latvija.lv saziņas kanālu E-adrese;
• Parakstot dokumentus ar drošu elektronisko parakstu un nosūtot PVD teritoriālajai pārvaldei. 

Uzņēmumam, kas vēlas eksportēt dzīvniekus un dzīvnieku izcelsmes produktus, ir jāiepazīstas ar importētājvalsts prasībām, un jāizpilda tās, sagatavojot kravu eksportam. Par prasību izpildi pārliecināsies PVD inspektors, veicot kravas kontroli un pieprasot pievienot iesniegumam apliecinošus dokumentus. 

Detalizētāku informāciju par konkrētās valsts prasībām, kas jāievēro, lai dzīvnieki būtu atbilstoši sagatavoti, bet produkts atbilstoši saražots un varētu saņemt sertifikātu PVD, nepieciešams noskaidrot, konsultējoties ar PVD pārvaldes inspektoru. 

Par lauksaimniecības dzīvnieku pārvietošanas reģistrēšanu, dzīvnieku izcelsmes produktiem un citus ar lopkopību saistītus jautājumus lasiet dzīves situācijas aprakstā Lopkopība.

Trešo valstu eksportētājiem Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē pieejami informatīvi resursi, lai uzzinātu par nepieciešamo ienākšanai Eiropas Savienības (ES) tirgū. 

Augu, augu produktu imports no trešajām valstīm  

Lai nepieļautu Eiropas Savienībā (ES) un Latvijā nesastopamu vai ierobežoti esošu augu karantīnas organismu ievešanu, augi un augu produktu kravas ir pakļautas fitosanitārajai, kā arī kvalitātes robežkontrolei.  

Informācija par to, kādi produkti pakļauti kontrolei, kā arī par augu ievešanas prasībām un noteikumiem pieejama Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) tīmekļa vietnē: 

• Fitosanitārā kontrole
• Kvalitātes kontrole 

Par fitosanitāro kontroli un citiem ar augkopību saistītiem jautājumiem lasiet dzīves situācijas aprakstā Augkopība. 

Pārtikas produktu (ne dzīvnieku izcelsmes) imports no trešajām valstīm 

Lai nepieļautu patērētāju veselībai un dzīvībai kaitīgas un bīstamas produkcijas ievešanu no trešajām valstīm, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uz robežas veic pārtikas preču kravu robežkontroli - novērtē pārtikas produktu nekaitīgumu, klasifikācijas, kvalitātes un marķējuma (tai skaitā ģeogrāfiskās norādes un aizsargātos cilmes nosaukumus, bioloģiskās lauksaimniecības norādes) atbilstību normatīvo aktu prasībām. 

Informācija par to, kādi produkti ir pakļauti pārtikas nekaitīguma robežkontrolei, kā arī par prasībām, kādas jāievēro, ievedot preces no trešajām valstīm, pieejama PVD tīmekļa vietnē. 

Ievedot ne-dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus, jāņem vērā, ka noteiktiem pārtikas produktiem:

• piemēro importa kontroļu atvieglojumus
• nepieciešama importa licencēšana Lauku atbalsta dienestā
• piemērots ievešanas aizliegums
• pirms ievešanas nepieciešama reģistrācija/paziņošana
• piemēroti īpaši ievešanas nosacījumi

Tas nozīmē, ka pirms ievešanas no trešajām valstīm, pārtikai jābūt pārbaudītai un/ vai pievienotam sertifikātam, un/ vai analīžu pārskatam, un/ vai Atbilstības deklarācijai. 

Noteiktai pārtikai, pirms ievešanas no trešajām valstīm, jābūt novērtētai un reģistrētai: 

• jaunā pārtika; 
• uztura bagātinātāji; 
• ģenētiski modificēta pārtika; 
• minerālūdens; 
• diētiskā pārtika.

Dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu imports 

Informācija par Eiropas Savienības (ES) noteiktajām prasībām, lai importētu dzīvnieku izcelsmes produktus un dzīvniekus ES tirgū no trešajām valstīm, pieejama Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē: 

• Importing Live Animals & Animal Products into the European Union;
• Special EU import conditions for certain products of animal origin (papildus konkrētām trešajām valstīm ir noteikti piesardzības pasākumi ar pastiprinātu kontroles režīmu, kuru piemēro, šķērsojot ES robežu).

Uzņēmumiem, kas vēlas importēt ES atsevišķus lauksaimniecības izcelsmes produktus, nepieciešamas importa licences. Lai varētu veikt importu, jānoskaidro, vai importējamais produkts ir licencējams. 

Ja licence ir nepieciešama, importētājam ir: 

• Jāreģistrējas Zemkopības nozares klientu reģistrā;
• Jāiemaksā nodrošinājums; 
• Jāiesniedz licences pieteikums (pieejama aizpildīšanas instrukcija). 

Nosacījumi katram produkta sektoram var būt dažādi, tādēļ detalizēti nosacījumi apskatāmi Lauku atbalsta dienesta izstrādātajās rokasgrāmatās importa/eksporta licencēšanai pa produktu grupām. 

Dzīvi dzīvnieki un dzīvnieku izcelsmes produkti ir paaugstināta riska kravas, jo ar tiem ES var tikt ievestas nopietnas, cilvēku un dzīvnieku veselību apdraudošas slimības. Tāpēc dzīvi dzīvnieki un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumi ir jāuzrāda veterinārajai robežkontrolei. 

Informācija par to, kādas kravas ir pakļautas veterinārajai robežkontrolei, kā arī par prasībām, kādas jāievēro, ievedot kravas no trešajām valstīm, pieejama PVD tīmekļa vietnē. 

Dzīvus dzīvniekus un dzīvnieku izcelsmes produktus ES drīkst ievest tikai caur Eiropas Komisijas (EK) atzītiem kontroles punktiem, kuru saraksts un kontaktinformācija ir atrodami Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē.  

Dzīvu dzīvnieku vai dzīvnieku produktu sūtījumu var ievest ES tikai tad, ja tam ir veiktas īpašas pārbaudes un TRACES ir Vienotais sanitārais ievešanas dokuments dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem.

Ja preces tiek ievestas Latvijā no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, tām jāpiemēro pagaidu uzglabāšana vai attiecīga muitas procedūra.  

Muitas formalitāšu kārtošanai uzņēmējam vispirms ir jāsaņem uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas numurs (EORI numurs).  

Lai varētu piemērot pagaidu uzglabāšanu vai konkrētu muitas procedūru, deklarētājs, vai tā pārstāvis muitā elektroniski iesniedz pagaidu uzglabāšanas vai muitas deklarāciju (atsevišķos gadījumos kopā ar pavaddokumentiem), izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektronisko muitas datu apstrādes sistēmu (EMDAS).

EMDAS pieslēdzas, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (VID EDS).  Lai uzņēmums kļūtu par EMDAS lietotāju, ir jāiesniedz Iesniegums par Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmas lietotāju sarakstu noteikšanu.

VID tīmekļa vietnē pieejama EMDAS lietotāja rokasgrāmata. 

Laišana brīvā apgrozībā 

Laišana brīvā apgrozībā ir muitas procedūra, kas precēm, kuras ievestas no ārpus Eiropas Savienības (ES) valstīm, ļauj iegūt ES preču statusu un laist tās ES iekšējā tirgū.  

Laišana brīvā apgrozībā ietver: 

• ievedmuitas nodokļa un citu maksājumu (piemēram, antidempinga maksājums) iekasēšanu;  
• citu par preču importu maksājamo nodokļu iekasēšanu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes nodoklis);  
• tirdzniecības politikas pasākumu, kā arī aizliegumu un ierobežojumu piemērošanu (piemēram, atļaujas un licences);  
• citu formalitāšu pabeigšanu (piemēram, veterinārā, fitosanitārā, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma un citas kontroles un formalitātes).  

Muitas deklarāciju procedūras – laišana brīvā apgrozībā piemērošanai iesniedz elektroniski EMDAS, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Detalizēta informācija par preču deklarēšanu un deklarāciju veidiem atrodama Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļa vietnē. 

Eksports 

ES precēm, ko paredzēts izvest no ES muitas teritorijas vai uz īpaša nodokļu režīma teritorijām, piemēro muitas procedūru – eksports un nepieciešams sagatavot un iesniegt eksporta deklarāciju. Preces, ko izved no Savienības muitas teritorijas, ir pakļautas muitas uzraudzībai un var tikt pakļautas muitas kontrolei.  

Muitas deklarāciju procedūras – eksports piemērošanai iesniedz elektroniski EMDAS, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Detalizēta informācija par eksporta procedūru atrodama Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļa vietnē. 

Piemērojot eksporta procedūras, dažām pārtikas precēm un dzīvniekiem ir noteikti ierobežojumi vai aizliegumi (piemēram, atļaujas un licences).   

Maksājumi

Muitas maksājumi ir muitas nodoklis (ievedmuita un izvedmuita), pievienotās vērtības nodoklis un akcīzes nodoklis, kurus piemēro, preces importējot Latvijā.

Importējot preces no ārpussavienības jeb trešajām valstīm un laižot tās brīvā apgrozībā Latvijā, maksājams: 

• ievedmuitas nodoklis, piemērojot ES vienoti noteiktās muitas nodokļa likmes jeb Kopējo muitas tarifu, kā arī atsevišķos gadījumos citi ievešanas maksājumi, piemēram, antidempinga maksājums, kas par katru konkrēto gadījumu tiek noteikts ar atsevišķu regulu; 
• pievienotās vērtības nodoklis  (PVN), piemērojot attiecīgai precei Pievienotās vērtības nodokļa likumā paredzēto likmi; 
• akcīzes nodoklis  par akcīzes precēm, piemērojot attiecīgai precei likumā “Par akcīzes nodokli” paredzēto likmi. 

Izvedmuitas nodoklis ES normatīvajos aktos ir paredzēts, bet nevienai precei nav noteikts. Līdz ar to, eksportējamās preces netiek apliktas ar muitas nodokli. Preču eksportam piemērojama PVN 0% likme. 

PVN 0 % likmes apliecinošie dokumenti ir uzskaitīti PVN regulējošajos normatīvajos aktos.

Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) regulāri rīko: 

1. dažādus atbalsta pasākumus,
2. tirdzniecības misijas, Latvijas nacionālos stendus starptautiskajās izstādēs un
3. piedāvā pakalpojumus eksporta veicināšanai.

LIAA pakalpojumi eksporta veicināšanai klientiem tiek sniegti, slēdzot ilgtermiņa sadarbības līgumus, un atbalsts tiek piešķirts, pamatojoties uz iesniegumu par atbalsta saņemšanu. 

Izmantojot  EEN – Eiropas biznesa atbalsta tīkla platformu, kas palīdz uzņēmējiem veiksmīgāk darboties citās valstīs, uzņēmējiem piedāvā konkrētus un efektīvus risinājumus vairāk nekā 60 valstīs. Pieejamie pakalpojumi ietver:  

1. Sadarbības partneru meklēšanu,  
2. Tirgus informāciju,  
3. informāciju par pieeju finansējumam. 

Par atbalstu saistībā ar pārrobežu sadarbību lasiet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tīmekļa vietnē. Lielāko ES fondu atbalsta daļu uzņēmējdarbībai pārvalda Ekonomikas ministrija.

Plašāka informācija par ES fondu programmām un atbalsta veidiem ir pieejama arī tīmekļa vietnē www.esfondi.lv. 

Ar izsludinātajām projektu atlasēm var iepazīties Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) tīmekļa vietnē. ES fondu atbalsts uzņēmējiem ir pieejams arī starpniekinstitūcijās, kas uzņēmējiem piedāvā ES fondu atbalsta iespējas dažādu aktivitāšu īstenošanai. Par ES fondu atbalsta iespējām konsultācijas un atbildes uz jautājumiem sniedz CFLA Klientu apkalpošanas centrs. 

Uzņēmēji, kuri ražo lauksaimniecības produkciju, var pieteikties dažādām lauksaimniecības atbalsta programmām, kuras var apskatīt:

1. Lauku atbalsta dienesta (LAD) un
2. Zemkopības ministrijas tīmekļa vietnē. 

Valsts ieņēmumu dienests piedāvā PVN īpašo maksāšanas režīmu preču importa darījumos – veikto preču importu maksājamās nodokļa samaksas atlikšanu līdz tās norādīšanai atbilstošā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā. Tāpat ir jāsaņem atļauja īpašā PVN režīma piemērošanai.

Detalizētāka informācija skatāma PVN regulējošajos normatīvajos aktos. 

Vairāk informācijas pieejams sadaļās Eksports, Pārrobežu sadarbība, Finanšu atbalsts.