Izveidojot uzņēmumu, tam jārada nosaukums. Nosaukumam jābūt unikālam un specifiskam, lai palīdzētu veidot uzņēmuma atpazīstamību un atšķirtu to no pārējiem uzņēmumiem. Lai iepazītos ar nosaukuma veidošanas nosacījumiem, Uzņēmumu reģistra (UR) tīmekļa vietnes sadaļā “Reģistrē“, izvēloties Jūs interesējošo uzņēmumu tiesisko formu, klikšķiniet uz “Dibināšana” – “Reģistrācija Uzņēmumu reģistrā” – “Pārbaudi nosaukumu”. Pārbaudīt, vai Jūsu izvēlētais uzņēmuma nosaukums jau nav reģistrēts, varat, ierakstot nosaukumu UR tīmekļa vietnes meklētājā.

! Svarīgi atcerēties, ka Jūsu izvēlētais nosaukums būs jānorāda visos iesniedzamajos dokumentos vienādi.

Uzņēmuma nosaukumā nedrīkst izmantot citam uzņēmumam piederošu preču zīmi. Preču zīme un pakalpojumu zīme ir apzīmējums, kuru lieto, lai uzņēmuma preces un pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem, tās reģistrē saskaņā ar Preču zīmju likumu.

Lai pārliecinātos, vai attiecīgā preču zīme jau nav Latvijā aizsargāta, Jūs varat veikt preču zīmju meklējumu datubāzēs Patentu valdes tīmekļa vietnē. Vairāk par preču zīmēm lasiet dzīves situācijas apraksta “Ražošana mājas apstākļos” sadaļā “Preču zīme“. 

Uzrādot uzņēmuma juridisko adresi, jāņem vērā, ka šī konkrētā adrese turpmāk tiks izmantota oficiālai saziņai un būs pieejama ikvienai trešajai personai bez ierobežojumiem.

UR vietnē ir iespējams iepazīties ar nosacījumiem juridiskās adreses reģistrācijai. Lai iepazītos ar nosacījumiem juridiskās adreses reģistrācijai, izvēlieties tiesisko formu, klikšķiniet uz “Dibināšana” – “Reģistrācija Uzņēmumu reģistrā” – “Pārbaudi adresi”.

No 2019. gada uzņēmējiem pieejama E-adrese, kas sniedz iespēju ar valsts iestādēm sazināties un saņemt sūtījumus elektroniski.

Datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā Kadastrs.lv, sadaļā “Valsts adrešu reģistrs” varat iepazīties ar Valsts adrešu reģistrā esošajām adresēm un varat bez maksas meklēt sev nepieciešamo adresi. Ja uzņēmums atrodas citai personai piederošā īpašumā  (piemēram, ja īrējat biroja telpas), nepieciešama īpašnieka rakstiska piekrišana (Komerclikuma 139.pants), kas, uzņēmumu reģistrējot, būs jāiesniedz UR.

Uzsākot uzņēmējdarbību, svarīgi definēt konkrētu nozari, kurā uzņēmums plāno veikt saimniecisko darbību. Šim nolūkam paredzēta Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Kopienā (NACE), kur varat iepazīties ar nozaru uzskaitījumu un katras nozares aprakstu.

Kad esat definējis uzņēmuma saimnieciskās darbības nozari, nepieciešams pieņemt lēmumu, kādu uzņēmējdarbības formu izvēlēties.

Saimniecisko darbību var veikt šādās uzņēmējdarbības formās:

1. akciju sabiedrība (AS),
2. sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), (tostarp tāds SIA, kura pamatkapitāla apmērs ir zem 2 800 Euro),
3. pilnsabiedrība,
4. komandītsabiedrība,
5. kooperatīvā sabiedrība,
6. individuālais (ģimenes) uzņēmums,
7. zemnieka vai zvejnieka saimniecība.

Savukārt, fiziska persona saimniecisko darbību var veikt individuālā komersanta statusā. Tāpat fiziska persona var īstenot savu saimniecisko darbību kā pašnodarbinātais.

! Informācija pieejama arī šeit.

Uzņēmējdarbības formas atšķiras pēc:

1. pamatkapitāla apjoma,
2. uzņēmumu īpašnieku (dalībnieku) atbildības un
3. peļņas sadales formām.

Vairāk informācijas par komercdarbību un saimniecisko darbību lasiet Komerclikumā.

Lai salīdzinātu uzņēmējdarbības veidus un izvēlētos sev atbilstošāko, izmantojiet UR vietnes iespēju “Salīdzini komercdarbības veidus”.

Jaundibināmam uzņēmumam, kam atbilstoši normatīvajiem aktiem ir jāizveido un jāapmaksā pamatkapitāls, nepieciešams atvērt pagaidu norēķinu kontu (izņemot sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA), kuras pamatkapitāls ir mazāks par 2 800,00 euro) pirms reģistrēšanās Uzņēmumu reģistrā (UR), lai veiktu uzņēmuma pamatkapitāla iemaksu.

Bankas piedāvā iespēju šo darbību veikt attālināti, piemēram, parakstot pieteikumu ar drošu elektronisko parakstu (e-parakstu). Pēc uzņēmuma reģistrācijas ir iespējams pagaidu kontu noformēt par pastāvīgu norēķinu kontu. Vairāk informācijas lasiet izvēlētās bankas tīmekļa vietnē.

Lai reģistrētu uzņēmumu, nepieciešams iesniegt dokumentus UR. Reģistrāciju iespējams veikt elektroniski portālā Latvija.lv, izmantojot e-pakalpojumu “Reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros”, kur persona (izņēmuma gadījumi, kad pakalpojumu nevar veikt tiešsaistes formā) var elektroniski iesniegt ar e-parakstu parakstītu pieteikumu kapitālsabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā, kā arī varēs turpmāk iesniegt dažādus pieteikumus.

Uz UR E-adresi vai e-pastu var sūtīt tikai tādus pieteikumus, kuru iesniegšana nav paredzēta e-pakalpojumā “Reģistrācija Uzņēmuma reģistra vestajos reģistros“. Papīra formātā dokumentus var iesniegt, nosūtot tos uz UR. Iesniedzot ar e-parakstu parakstītus dokumentus UR, nav nepieciešami notāra pakalpojumi paraksta apliecināšanai. Vairāk par e-paraksta izmantošanu lasiet dzīves situācijas “Dokumentu parakstīšana ar elektronisko parakstu” aprakstā.

Pieteikumu uzņēmējdarbības reģistrācijai var sagatavot brīvā formā, tajā ietverot visas reģistrācijai normatīvajos aktos noteiktās ziņas. Lai atvieglotu pieteikumu sagatavošanu, UR tīmekļa vietnē ir pieejami veidlapu paraugi, kuros ir iekļautas visas normatīvajos aktos noteiktās ziņas, kas nepieciešamas reģistrācijas ierakstu izdarīšanai. Ja pieteikumu reģistrācijas ierakstu izdarīšanai tomēr aizpildāt brīvā formā, neizmantojot veidlapu formas, pārliecinieties, ka visu nepieciešamo informāciju pieteikumā esat iekļāvis. Iesniedzamās veidlapas uzņēmējdarbības reģistrēšanai ir iespējams lejupielādēt UR tīmekļa vietnē, sadaļā “Reģistrē“, kur, izvēloties uzņēmējdarbības formu, var apskatīt gan īsu tās aprakstu, gan noskaidrot, piemēram, dibināšanai nepieciešamos soļus.

UR vietnē, izvēloties juridisko formu (piemēram, SIA), tad izvēloties sadaļu “dibināšana”.

Informācija par iesniedzamajiem dokumentiem pieejama šeit.

Izvēloties citu uzņēmējdarbības formu, iespējams saņemt līdzvērtīgu informāciju par reģistrēšanu, kā arī iesniedzamajiem dokumentiem, t.sk. pieteikumu veidlapām.  Iesniedzamās pieteikumu veidlapas ir iespējams lejupielādēt arī, izmantojot e-pakalpojumu “Reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros“. 

! Svarīgi atcerēties, ka, iesniedzot dokumentus elektroniski – izpildot e-pakalpojumu portālā Latvija.lv vai izvēloties dokumentus iesniegt, sūtot uz E-adresi vai uz e-pastu pasts@ur.gov.lv  – katrs dokuments atsevišķi jāparaksta ar e-parakstu.

Pirms pieteikuma iesniegšanas reģistrācijai ir jāsamaksā valsts nodeva. Reģistrācija tiek veikta tikai pēc tam, kad UR var pārliecināties, ka valsts nodeva ir ieskaitīta Valsts kases kontā.

Saimniecisko darbību var reģistrēt Valsts ieņēmumu dienesta (VID)  Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, sadaļā “Dokumenti”. Klikšķiniet “No veidlapas”, “Nodokļu maksātāja pamatdarbības veida un reģistrācijas datu izmaiņu veidlapa” un “Nodokļu maksātāja (Fiziskas personas) reģistrācijas dati”.

Reģistrēt saimniecisko darbību VID var arī klātienē, jebkurā klientu apkalpošanas centrā, uzrādot pasi vai personas apliecību (eID karte) un aizpildot nodokļu maksātāja reģistrācijas lapu.

Saskaņā ar Komerclikuma 10. panta trešo daļu lēmumu par uzņēmuma reģistrāciju UR valsts notārs pieņem trīs dienu laikā (neskaitot brīvdienas un svētku dienas) no pieteikuma saņemšanas dienas, skaitot no nākamās dienas pēc šī notikuma.

Ziņas, uz kuru pamata izdarāmi ieraksti komercreģistrā, kā arī noteiktie dokumenti, iesniedzami UR 14 dienu laikā no attiecīgā lēmuma pieņemšanas vai izmaiņu rašanās dienas, ja normatīvajos aktos nav noteikts īsāks termiņš. Par noteiktām izmaiņām dokumentu iesniegšanas termiņi ir īsāki:

1. izmaiņas SIA dalībnieku reģistra nodalījumā – 3 dienu laikā;
2. pamatkapitāla palielinājuma apliecinājums pēc pamatkapitāla palielināšanas daļu apmaksas termiņa beigām – 5 dienu laikā;
3. lēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu – 3 dienu laikā;
4. lēmums par likvidatora atcelšanu – 3 dienu laikā.

Lai izvērstu savu jau esošu uzņēmējdarbību citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī, ir jāzina attiecīgajā valstī spēkā esošie noteikumi. Ir pieejami vienotie nacionālie kontaktpunkti, kur iegūt sev vajadzīgo informāciju un tiešsaistē paveikt administratīvās procedūras. Iegūt informāciju par uzņēmuma izveidi dažādās ES valstīs var vietnē “Tava Eiropa”.

ES pilsonim ir tiesības:

1. izveidot savu uzņēmumu jebkurā ES valstī, kā arī Islandē, Norvēģijā un Lihtenšteinā;
2. atvērt un reģistrēt Latvijā kādā citā ES valstī jau reģistrēta uzņēmuma filiāli, pārstāvniecību vai meitasuzņēmumu;
3. pārcelt savu juridisko adresi no vienas ES dalībvalsts uz citu, neveicot likvidāciju un nedibinot jaunu uzņēmumu citā ES dalībvalstī.

Informāciju par ES komercsabiedrības reģistrāciju Latvijā, kā arī reģistrācijas veidlapu paraugus var iegūt UR tīmekļa vietnē.

Savukārt, lai reģistrētu ārvalstu uzņēmuma filiāli Latvijā un uzsāktu uzņēmējdarbību Latvijā, informāciju, kā arī reģistrācijas veidlapu paraugus var iegūt UR tīmekļa vietnē.

Nevalstiskā organizācija

Visbiežāk nevalstiskās organizācijas (NVO) tiek dibinātas, lai apmierinātu kādu sabiedrības vajadzību, kuru nerisina ne valsts, ne pašvaldība, ne uzņēmējdarbība, un to mērķis nav gūt peļņu. Latvijā ir divi NVO veidi – biedrības (arī arodbiedrības) un nodibinājumi.

Biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas tiek dibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav peļņas gūšanas rakstura. Tā ir biedru organizācija, kurā apvienojas personas uz biedrošanās principa pamata. Par biedrības dibināšanu lasiet Latvijas Pilsoniskās alianses tīmekļa vietnē un Uzņēmuma reģistra (UR) tīmekļa vietnē.

Biedrības dibināšanas priekšnosacījumi:

1. biedrību var nodibināt fiziskas un juridiskas personas, kā arī tiesībspējīgas personālsabiedrības (par sporta organizācijas dibinātājiem var būt arī sporta izglītības iestādes Sporta likuma izpratnē, kurām nav juridiskās personas statusa);
2. biedrību var dibināt uz noteiktu vai neierobežotu laiku;
3. biedrības dibinātāju skaits nedrīkst būt mazāks par 2;
4. lai dibinātu biedrību, nav nepieciešams izveidot pamatkapitālu vai veikt mantisku ieguldījumu.

Iesniedzamo dokumentu saraksts un to paraugi biedrības dibināšanas reģistrācijai pieejami UR tīmekļa vietnē. Iesniedzamās pieteikumu veidlapas ir iespējams lejupielādēt arī, izmantojot e-pakalpojumu “Reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros“.  Dokumenti UR iesniedzami 14 dienu laikā no lēmuma par biedrības dibināšanu pieņemšanas brīža.

Lai kļūtu par biedru jau dibinātā biedrībā un aizstāvētu savas intereses, veicinātu kāda jautājuma vai procesa virzību, risinātu problēmjautājumus, kā arī ietekmētu likumdošanu attiecīgajā jautājumā, jāvēršas pie interesējošās biedrības. Interesējošās biedrības valde pieņems lēmumu par biedra uzņemšanu, ja vien tās statūti nenosaka citādi.

Arodbiedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas tiek nodibināta, lai pārstāvētu un aizstāvētu strādājošo darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās tiesības un intereses. Arodbiedrībai vai arodbiedrību apvienībai ir tiesības iestāties starptautiskā arodbiedrību apvienībā, kā arī tiesības dibināt šādas starptautiskas arodbiedrību apvienības.

1. Par arodbiedrības dibinātājiem var būt tikai fiziskās personas.
2. Uzņēmuma arodbiedrības dibinātāju skaits nevar būt mazāks par 15 vai mazāks par vienu ceturtdaļu no uzņēmumā strādājošo kopskaita, kura savukārt nevar būt mazāka par pieciem strādājošajiem.
3. Ārpus uzņēmuma veidojamas arodbiedrības dibinātāju skaits nevar būt mazāks par 50.
4. Arodbiedrību apvienību var dibināt, ja apvienojas vismaz trīs likumā noteiktajā kārtībā reģistrētas arodbiedrības.
5. Arodbiedrība vai arodbiedrību apvienība ir juridiskā persona.

Iesniedzamo dokumentu saraksts un to paraugi arodbiedrības vai arodbiedrību apvienības dibināšanas reģistrācijai pieejami UR tīmekļa vietnē.

Iesniedzamās pieteikumu veidlapas ir iespējams lejupielādēt arī, izmantojot e-pakalpojumu “Reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros“.  Dokumentus jāiesniedz 14 dienu laikā no lēmuma par arodbiedrības vai arodbiedrības apvienības dibināšanas pieņemšanas brīža.

Savukārt nodibinājums, arī fonds, ir mantas kopums, kurš nodalīts dibinātāja noteiktā mērķa sasniegšanai, kam nav peļņas gūšanas rakstura. Nodibinājumā nav biedru. Tam var būt viens vai vairāki dibinātāji, kuru dibinātāja statuss saglabājas uz mūžu. Par nodibinājuma dibināšanu lasiet  Latvijas Pilsoniskās alianses tīmekļa vietnē un UR tīmekļa vietnē.

Nodibinājuma dibināšanas priekšnosacījumi:

1. nodibinājumu dibina uz rakstiska lēmuma pamata vai arī uz testamenta pamata;
2. nodibinājumu var dibināt uz noteiktu vai neierobežotu laiku;
3. nodibinājumu var dibināt 1 vai vairākas personas;
4. lai dibinātu nodibinājums, nav nepieciešams sākotnējs mantisks ieguldījums.

Iesniedzamo dokumentu saraksts un to paraugi nodibinājuma dibināšanas reģistrācijai pieejami UR tīmekļa vietnē. Iesniedzamās pieteikumu veidlapas ir iespējams lejupielādēt arī, izmantojot e-pakalpojumu “Reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros“. Dokumentus jāiesniedz 14 dienu laikā no lēmuma par nodibinājuma dibināšanu pieņemšanas brīža.

Lai dibinātu NVO, daudzas formalitātes iespējams veikt elektroniskā veidā, piemēram, dibināt un nokārtot ar NVO darbību saistītas formalitātes. 

Biedrības (arī arodbiedrības) un nodibinājuma reģistrāciju var veikt elektroniski portālā Latvija.lv, izmantojot e-pakalpojumu “Reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros“.

Biedrību un nodibinājumu darbības regulējums ietverts Biedrību un nodibinājumu likumā. Savukārt arodbiedrību darbību regulējums ietverts Arodbiedrību likumā.

Esošie NVO:

1. jaunatnes organizācijas;
2. nevalstiskās organizācijas, kas strādā ar iebraucēju integrācijas jautājumiem;
3. Latvijas kultūras datu portālā uzrādītās NVO;
4. c.

Ziņas par jebkuru UR reģistrēto tiesību subjektu (uzņēmumu) ikvienam ir pieejamas UR tīmekļa vietnē bez maksas, turklāt šīs ziņas ir publiski ticamas (ziņas publiskā reģistrā) un aktuālas.

Sociālais uzņēmums ir tāds uzņēmums, kura galvenais mērķis ir sabiedrībai nozīmīgu sociālu problēmu risināšana un labvēlīgas sociālas ietekmes radīšana, kā rezultātā ieguvējs ir gan uzņēmums, gan sabiedrība. Sociālais uzņēmums darbojas tirgus konkurences apstākļos, uzņēmējdarbībai raksturīgā un inovatīvā veidā, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus. 

Latvijā sociālais uzņēmums ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), kas veic saimniecisko darbību ar labvēlīgu sociālo ietekmi, piemēram, sociālo pakalpojumu sniegšana, iekļaujošas pilsoniskas sabiedrības veidošana, izglītības veicināšana, atbalsts zinātnei, vides aizsardzība un saglabāšana, dzīvnieku aizsardzība vai kultūras daudzveidības nodrošināšana. Peļņa tiek no jauna investēta sociālā mērķa īstenošanā, nevis sadalīta īpašniekiem. Sociālā uzņēmuma statusu piešķir Labklājības ministrija.

Lai iegūtu sociālā uzņēmuma statusu:

1. esoša SIA iesniedz Uzņēmumu reģistram (UR) pieteikumu, lai statūti tiktu papildināti ar sociālo mērķi. Informācija par SIA statūtu izmaiņām pieejama UR tīmekļa vietnē;
2. jaundibināta SIA statūtos norāda sociālo mērķi un reģistrējas UR (vairāk par uzņēmuma dibināšanu lasiet dzīves situācijas aprakstā “Uzņēmējdarbības uzsākšana”).

Kad esat pieņēmuši lēmumu par sociālā uzņēmuma statusa iegūšanu un sociālais mērķis iekļauts uzņēmuma statūtos, Labklājības ministrijā iesniedziet iesniegumu sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai (procesa apraksts).

Iesniegumu var iesniegt:

1. elektroniski, izmantojot E-adresi;
2. pa pastu (ja iesniegums nesatur īpašas kategorijas personas datus);
3. klātienē;
4. parakstot ar drošu elektronisko parakstu (ja iesniegums nesatur īpašas kategorijas personas datus), to var nosūtīt pa e-pastu uz registracija.su@lm.gov.lv).

Iesniegumam nepieciešamie dokumenti un skaidrojumi atrodami Labklājības ministrijas tīmekļa vietnē.

Sociālo uzņēmumu statusa iesniegumi tiek izvērtēti Sociālo uzņēmumu komisijas sēdē, par ko komisija Labklājības ministrijai sagatavo atzinumu. Lai ievērotu epidemioloģiskās drošības un citus pasākumus COVID-19 izplatības ierobežošanai, Sociālo uzņēmumu komisijas sēdes notiek attālināti Zoom vidē. Jautājumi pretendentam tiek uzdoti rakstveidā.

Pēc sociālā statusa piešķiršanas uzņēmums tiks iekļauts Labklājības ministrijas pārziņā esošajā Sociālo uzņēmumu reģistrā.

Sociālā uzņēmuma ieguvumi un atbalsta instrumenti:

1. akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija ALTUM” programmas “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai” finanšu atbalsts (grants) – pieejams programmai piešķirtā finansējuma ietvaros;
2. īpaši atvieglojumi (Uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes samazinājums) attiecībā uz atsevišķām ar saimniecisko darbību nesaistīto izdevumu grupām;
3. pašvaldība ir tiesīga piešķirt sociālajam uzņēmumam nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus;
4. publiska persona (valsts vai pašvaldība) var nodot kustamo mantu bez atlīdzības sociālā uzņēmuma īpašumā;
5. publiska persona vai tās kapitālsabiedrība var nodot savu mantu sociālajam uzņēmumam bezatlīdzības lietošanā;
6. sociālais uzņēmums ir tiesīgs piesaistīt brīvprātīgā darba veicējus darbībām, kas nav saistītas ar uzņēmuma pārvaldi un grāmatvedību, kā arī uzņēmuma pamatfunkcijām.

Atbalstu sociālās uzņēmējdarbības veicējiem sniedz arī Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija (LSUA), kas ir biedru organizācija ar mērķi veicināt sociālās uzņēmējdarbības attīstību Latvijā, nodrošinot konsultācijas, radošās darbnīcas, organizējot seminārus, lekcijas un citus pasākumus.

Papildu informāciju par sociālo uzņēmējdarbību varat lasīt šajos resursos:

1. Labklājības ministrijas Informatīvie materiāli. Informācija par sociālo uzņēmējdarbību;
2. Eiropas Komisijas ziņojums par sociālo uzņēmējdarbību Latvijā;
3. Eiropas sociālās integrācijas uzņēmumu sadarbības tīkls;
4. tiešsaistes platforma par ilgtspējas un sociālās ietekmes jautājumiem.

Ja Jūsu uzņēmumā tiek pieņemti darbinieki, tad dibinot darba tiesiskās attiecības, darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā, kā arī, izbeidzot šīs attiecības, ir jāievēro Darba likuma un citu saistīto normatīvo aktu prasības.

Piemērotu darbinieku atrašanai var izmantot dažādus veidus – viens no efektīvākajiem, ir izsludināt vakanci elektroniski Nodarbinātības valsts aģentūras CV un vakanču portālā cvvp.nva.gov.lv.

Lai lietotu CV un vakanču portālu un veiktu izmaiņas uzņēmuma profilā, Jums jābūt profila administratoram vai lietotājam.

Profila administratora tiesības un funkcijas automātiski būs pieejamas darba devējam, kuram saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem ir paraksta tiesības uzņēmumā. Ja esat Uzņēmuma profila administrators (uzņēmuma paraksttiesīgā persona vai persona ar administratora tiesībām) un vēlaties, lai arī citi Jūsu uzņēmuma darbinieki var reģistrēt vakances, piemeklēt atbilstošus kandidātus un apskatīt kandidātu CV, Jūs varat pārvaldīt un pievienot lietotājus CV un vakanču portāla sadaļā “Pārvaldīt lietotājus”.

Profila lietotāja tiesības iegūst persona, par kuru darba devējs iesniedzis NVA pilnvarojumu vai persona, kurai iestādes profila administrators piešķīris lietotāja tiesības.

Kā administrators varēsiet:

1. ievietot darba sludinājumus;
2. labot, koriģēt un pagarināt ievietotos darba sludinājumus;
3. iepazīties ar potenciālajiem kandidātiem uz savas iestādes aktuālajām reģistrētajām vakancēm;
4. piemeklēt kandidātus izsludinātajai vakancei;
5. administratoram ir tiesības izmantot piešķirtos resursus bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmā tikai darba pienākumu veikšanai.

Kā lietotājs varēsiet:

1. ievietot darba sludinājumus;
2. labot, koriģēt un pagarināt ievietotos darba sludinājumus;
3. iepazīties ar potenciālajiem kandidātiem uz savas iestādes aktuālajām reģistrētajām vakancēm;
4. piemeklēt kandidātus izsludinātajai vakancei.

Administratora un lietotāja tiesības atšķiras ar to, ka administrators, tikai darba pienākumu veikšanai, ir tiesīgs pārvaldīt uzņēmuma profila lietotāju lomas, piemēram, piešķirt papildu tiesības vai bloķēt.

NVA CV un vakanču portāla lietotāja vai administratora tiesību piešķiršanas shēma pieejama šeit.

Pilnvarojumā ir jāiekļauj: pilnvarojamās personas vārds, uzvārds, personas kods, e-pasts un personai piešķirtais tiesību veids: lietotāja vai administratora tiesības NVA CV un vakanču portālā. Personas kods ir nepieciešams kā papildu identifikators, jo vārds un uzvārds var būt identisks vairākām personām.

Pilnvarojuma formu izvēlas sadarbības partneris, atbilstoši savai lietvedības kārtībai – pilnvara, iesniegums, vēstule. Tas ir derīgs, ja ir oficiāli iesniegts, saskaņā ar Dokumentu juridiskā spēka likumu:

1. parakstīts ar drošu elektronisko parakstu  un nosūtīts izmantojot E-adresi;
2. pilnvarojuma oriģināls tiek nosūtīts pa pastu vai iesniegts NVA klātienē;
3. parakstīts ar drošu elektronisko parakstu  un nosūtīts izmantojot 
   nva@nva.gov.lv vai kādu no NVA filiāļu e-pasta adresēm.

Pēc pilnvarojuma saņemšanas, tiesības sistēmā tiks piešķirtas trīs darba dienu laikā un jaunajam lietotājam vai jaunajam administratoram tiks nosūtīts e-pasts par tiesību piešķiršanu.

Darbiniekus var meklēt arī ārvalstīs, reģistrējot vakanci un meklējot piemērotus kandidātus Eiropas darba mobilitātes portālā, kurā tiek nodrošināta piekļuve Eiropas darba meklētāju CV datu bāzei. Darba devējam ir iespēja saņemt EURES konsultantu tiešu atbalstu darbinieku piesaistei no interesējošām valstīm. EURES konsultantiem ir pieejama informācija par starptautiskiem darba gadatirgiem, kā arī EURES konsultanti paši piedalās šajos gadatirgos un var pārstāvēt Jūsu uzņēmuma intereses un palīdzēt darbinieku piesaistē.

Kad atrasts piemērots kandidāts, ar jauno darbinieku pirms darba uzsākšanas slēdz darba līgumu, ar kuru darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem. Darba devējs, savukārt, uzņemas maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.

Darba devējs katru darba ņēmēju  reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta “Darba ņēmēju un darba devēju reģistrā” un iesniedz “Ziņas par darba ņēmējiem” elektroniski, izmantojot VID EDS, ne vēlāk kā vienu stundu pirms persona uzsāk darbu.

Savukārt, ja persona maina vai zaudē noteikto darba ņēmēja statusu, ziņas VID EDS jāiesniedz triju darba dienu laikā pēc tam, kad statuss ir mainīts vai zaudēts.

Sezonas laukstrādnieku – personu, kas gūst ienākumu no 1.aprīļa līdz 30. novembrim sezonas rakstura darbos – reģistrācijai darba devējs var izmantot Lauku atbalsta dienesta (LAD) Elektronisko pieteikšanās sistēmu (EPS), tajā reģistrējot:

1. ienākumu gūšanas dienu,
2. noslēgto līgumu formu un
3. sezonas laukstrādniekiem aprēķināto atlīdzību par darbu.

Reģistrēt var laukstrādniekus, kuri tiek nodarbināti augļkoku, ogulāju un dārzeņu audzēšanā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā.

Informatīvs materiāls “Sezonas laukstrādnieki”.

Informatīvs materiāls “Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis”.

EPS ir nodrošināta iespēja lauksaimniekiem (darba devējiem) iegūt apkopotā veidā visus mēneša laikā ievadītos datus un aprēķināto nodokļa apmēru, lai tos iesniegtu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) standartizētā formā vienu reizi mēnesī.

Lasiet vairāk par darba zaudēšanu un meklēšanu un nodarbinātību dažādām sabiedrības grupām!

Saskaņā ar Darba aizsardzības likumu, darba devējam ir pienākums veikt nodarbināto apmācību un instruktāžu darba aizsardzības jomā. Tāpat darbinieks jāapmāca sava amata pienākumu drošai veikšanai. Tiem darbiniekiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgi darba vides faktori, vai darbā ir īpaši apstākļi, ir jāveic Obligātā veselības pārbaude (OVP).

Uz OVP nosūta visas personas pirms darba tiesisko attiecību vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas atbilstoši visiem identificētajiem riska faktoriem, kuriem persona būs pakļauta. OVP mērķis ir darba ņēmēja veselības aizsardzība, un tā var būt var būt pirmreizēja, periodiska un ārpuskārtas. Pārbaudi veic arodslimību ārsts tiem darbiniekiem, kuru veselību var ietekmēt kaitīgie darba vides faktori un kuriem darbā ir īpaši apstākļi. Ja darbinieks ir nepilngadīga persona, viņam pirms darba attiecību uzsākšanas ir jāiziet medicīniskā apskate, ko veic ģimenes ārsts.

Saskaņā ar 2009. gada 10. marta Ministru kabineta noteikumiem Nr.219 periodisko OVP biežums var būt vienu reizi gadā, vienu reizi divos gados un vienu reizi trīs gados.

Lai darba vidē tiktu veikta darba vides iekšējā uzraudzība, Darba aizsardzības likums nosaka, ka darba devējs, ņemot vērā uzņēmumā nodarbināto skaitu un darbības veidu, izveido darba aizsardzības organizatorisko struktūru norīkojot darba aizsardzības speciālistu/s. Darba devējs var apmācīt mācību centrā kādu no nodarbinātajiem, iegūt nepieciešamo izglītību un pats veikt darba aizsardzības speciālista pienākumus, vai noslēgt  līgumu ar darba aizsardzības pakalpojumu sniedzēju.

Visplašākā informācija un materiāli par darba aizsardzības jautājumiem ir pieejama tīmekļa vietnē stradavesels.lv, bet darba vides risku novērtēšanai var izmantot interaktīvo rīku OiRA dažādām nozarēm. OiRA (Online Interactive Risk Assessment) radīts, lai atvieglotu normatīvo aktu prasību izpildi, un ir interneta vietnē bāzēts interaktīvs rīks, kas ir īpaši piemērots mazajiem uzņēmumiem.

Šobrīd latviešu valodā ir izstrādāti šādi rīki:

1. darbam birojā,
2. izglītības iestādēm,
3. veikaliem,
4. lauksaimniecības uzņēmumiem,
5. uzkopšanas darbiem,
6. sabiedriskajā ēdināšanai,
7. viesnīcām un viesu mājām,
8. skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem,
9. uzņēmumiem, kas veic automobiļu apkopes un remontu,
10. būvdarbu veicējiem (darbiem telpās),
11. būvdarbu veicējiem (zemes darbiem),
12. būvdarbu veicējiem (darbiem ārpus telpām),
13. autotransportam,
14. ārstu praksēm.
15. aptiekām,
16. mežizstrādei,
17. sporta centriem,
18. kokapstrādei,
19. taksometru vadītājiem,
20. pārtikas ražošanai,
21. metālapstrādei,
22. apģērbu ražošanai,
23. aizsardzībai pret COVID-19 risku.

Šis rīks ir paredzēts, lai darba devējs varētu atpazīt savā darbavietā esošos darba vides faktorus un novērtēt, cik liels ir risks, ka nodarbinātie cietīs vai saslims darba vietā. Ar rīka palīdzību iespējams noteikt veicamos darba aizsardzības pasākumus, kā arī sagatavot nepieciešamo dokumentāciju (darba vides riska novērtējumu un darba aizsardzības pasākumu plānu).

Konsultācijas gan darba tiesību, gan darba aizsardzības jautājumos sniedz Valsts darba inspekcija, un darba devējiem ir iespēja izmantot Valsts darba inspekcijas sagatavotos 
E-pakalpojumus.

Obligātā medicīniskā pārbaude

Uz pirmreizējo obligāto veselības pārbaudi (OVP) nosūta visas personas pirms darba tiesisko attiecību vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas atbilstoši visiem identificētajiem riska faktoriem, kuriem persona būs pakļauta. OVP mērķis ir darba ņēmēja veselības aizsardzība, un tā var būt var būt pirmreizēja periodiska un ārpuskārtas. Pārbaudi veic arodslimību ārsts tiem darbiniekiem, kuru veselību var ietekmēt kaitīgie darba vides faktori un kuriem darbā ir īpaši apstākļi. Ja darbinieks ir nepilngadīga persona, viņam pirms darba attiecību uzsākšanas ir jāiziet medicīniskā apskate, ko veic ģimenes ārsts.

Periodiskās OVP veic nodarbinātajiem periodiski. Periodisko OVP biežums var būt vienu reizi gadā, vienu reizi divos gados vai vienu reizi trīs gados. To nosaka darba devējs, veicot darba vides riska novērtējumu. Vairāk par OVP lasiet Darba aizsardzības likumā un 2009. gada 10. marta Ministru kabineta noteikumos Nr.219 “Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude”.

Kaut arī vairs nepastāv prasība nodrošināt darbiniekiem medicīniskās grāmatiņas, obligātā veselības pārbaude jāveic arī cilvēkiem, kas nodarbinātas darbos, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai. Precīzāku informāciju par pārbaužu biežumu, apjomu un darbinieku grupām, kam pārbaudes jāveic, lasiet 2018. gada 24. jūlija Ministru kabineta noteikumos Nr. 447 ”Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, un obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtība”.

Dažkārt uzņēmuma darbības specifikas vai noteiktu aktivitāšu dēļ ir nepieciešamas speciālas atļaujas vai licences uzņēmējdarbības nodrošināšanai. Speciālo atļauju (licenču) piešķiršanu, to termiņa pagarināšanu vai anulēšanu uzrauga likumā noteiktās valsts iestādes.

UR izveidojis valsts iestāžu izsniegto licenču un atļauju sarakstu, kurā apkopota informācija, kādās iestādēs izsniedz šos dokumentus, kā arī norādīti normatīvie akti par licenču un atļauju iegūšanu. Ekonomikas Ministrija izsniedz dažādas speciālās atļaujas (licences) saistībā ar būvniecību, elektroenerģijas ražošanu u. c.

Visizplatītākās speciālās atļaujas (licences):

1. akcīzes preču speciālās atļaujas (licences), kuras komercdarbībai ar akcīzes precēm izsniedz Valsts ieņēmumu dienests;
2. mūzikas publiskā izpildījuma licence, kuru izsniedz AKKA/LAA, lai izmantotu ar autortiesībām aizsargātus darbus publiskos pasākumos, sabiedriskās vietās;
3. pārtikas uzņēmuma reģistrāciju vai atzīšanu veic Pārtikas un veterinārais dienests par uzņēmumiem, kas iesaistīti jebkurā pārtikas aprites posmā;
4. ārstniecības iestāžu reģistrāciju veic Veselības inspekcija (VI), kurā tiek izvērtēta ārstniecības iestādes atbilstība obligātajām prasībām. Plašāka informācija par ārstniecības iestāžu reģistrāciju pieejama VI tīmekļa vietnē;
5. skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, uzsākot pakalpojuma sniegšanu, jāpaziņo par savu saimniecisko darbību VI, aizpildot iesnieguma veidlapu un iesniedzot to VI. Plašāka informācija par skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju paziņojumu izskatīšana par komercdarbības uzsākšanu pieejama VI tīmekļa vietnē.

Struktūrvienība ir teritoriāli nošķirta saimnieciska vienība, kuras atrašanās vietā tiek veikta saimnieciskā darbība. Par struktūrvienību uzskata arī tīmekļa vietni vai mobilo lietotni, kurā ir izvietotas preču vai pakalpojumu tirdzniecības sistēmas (piemēram, interneta veikals), pasūtījumu sistēma vai norēķinu sistēma.

Reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā (VID) veic nodokļu maksātājs, kurš ir izveidojis struktūrvienību. To iespējams izdarīt Elektroniskās deklarēšanas sistēmas sadaļā “Reģistri”. Vairāk informācijas pieejams VID tīmekļa vietnē un Ministru kabineta noteikumos.

! Shēma pieejama šeit.

Termins “mikrouzņēmums” (MU) apzīmē nodokļu maksāšanas formu, tas nav uzņēmējdarbības tips. Lai iegūtu MU maksātāja statusu, jāatbilst vairākiem nosacījumiem.

Tiesības kļūt par mikrouzņēmumu ir:

• individuālajam komersantam;
• individuālajam uzņēmumam, zemnieku vai zvejnieku saimniecībai;
• fiziskajai personai, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja;
• minētās personas nav reģistrētas pievienotās vērtības nodokļa maksātājas.
• Tiesības izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli ir, ja paredzamais apgrozījums nepārsniegs 40 000 euro un mikrouzņēmums neplāno kļūt par reģistrētu pievienotās vērtības nodokļa maksātāju līdz pievienotās vērtības nodokļa reģistrācijas sliekšņa sasniegšanai.

ja atbilst visiem Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 2. panta priekšnoteikumiem. Vairāk lasiet arī VID un Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.

Lai iegūtu MU maksātāja statusu, UR vienlaicīgi ar uzņēmējdarbības reģistrēšanas pieteikumu, varat izveidot iesniegumu MU statusa iegūšanai, vai arī pieteikumā, punktā “Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss” atzīmēt, ka vēlaties pieteikties statusam.

Plašāka informācija par MU reģistrēšanu apskatāma VID tīmekļa vietnē un UR tīmekļa vietnē.

Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir patēriņa nodoklis, kas tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā. Uzņēmējdarbības veicējam, pirms uzsākt ar PVN apliekamus darījumu veikšanu vai saņemt ar PVN apliekamus pakalpojumus iekšzemē, par kuriem tam jāmaksā PVN kā šo pakalpojumu saņēmējam, jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā. Jāreģistrējas, ja darījumu vērtība pārsniedz noteikto slieksni (vairāk lasiet VID tīmekļa vietnē).

Vienlaikus ar uzņēmējdarbības reģistrāciju Uzņēmumu reģistra (UR) attiecīgajā reģistrā, iespējams pieteikties PVN maksātāja statusam.

PVN maksātāja statusa pieteikšanai nepieciešams aizpildīt iesniegumu reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā.

Dokumentus reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā var iesniegt:

1. elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (VID EDS);
2. elektroniski, parakstot dokumentus ar drošu elektronisko parakstu un nosūtot VID, izmantojot E-adresi; 
3. jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā, iesniedzot attiecīgu iesniegumu (iesniedzējam ir jāuzrāda personu apliecinošs dokuments);

1. elektroniski, parakstot dokumentus ar drošu elektronisko parakstu un nosūtot VID uz VID e-pasta adresi; 

5. UR elektroniski, parakstot dokumentus ar drošu elektronisko parakstu un nosūtot UR, izmantojot e-pakalpojumu “Reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros” portālā Latvija.lv, vai, nosūtot tos kopā ar reģistrācijas dokumentiem uz UR
   E-adresivai uz e-pasta adresi, var sūtīt tikai tādus pieteikumus, kuru iesniegšana nav paredzēta e-pakalpojumā “Reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros“.

! Plašāka informācija par PVN maksātāja reģistrēšanu apskatāma VID tīmekļa vietnē.

Akcīzes nodoklis ir specifisks patēriņa nodoklis, ko piemēro noteiktām patēriņa preču grupām, kuras ir saražotas vai tiek ievestas valstī. Ar akcīzes nodokli Latvijā tiek apliktas šādas preces:

• alkoholiskie dzērieni;
• tabakas izstrādājumi;
• tabakas aizstājējprodukti;
• naftas produkti;
• bezalkoholiskie dzērieni;
• kafija;
• dabasgāze;
• elektroniskajās cigaretēs izmantojamais šķidrums, , tā sagatavošanas sastāvdaļas.

Eiropas savienībā harmonizētas akcīzes preces ir:

• alkoholiskie dzērieni;
• tabakas izstrādājumi;
• naftas produkti.

Bezalkoholiskie dzērieni, kafija, dabasgāze un elektroniskajās cigaretēs izmantojamais šķidrums, tā sagatavošanas sastāvdaļas un tabakas aizstājējprodukti ir nacionālā līmeņa akcīzes preces.

Par Latvijas Republikā piemērojamām akcīzes nodokļa likmēm lasiet Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļa vietnē.

Speciālās atļaujas (licences)

Lai veiktu komercdarbību ar akcīzes precēm, nepieciešams saņemt plānotajam komercdarbības veidam atbilstošu Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtu speciālo atļauju (licenci). Detalizētu informāciju par speciālo atļauju (licenču) veidiem, valsts nodevu apmēriem, kā arī par iesniedzamiem dokumentiem licenču saņemšanai lasiet Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļa vietnē.

Akcīzes nodokļa nodrošinājums

Atsevišķiem licenču veidiem, lai veiktu komercdarbību ar akcīzes precēm, ir nepieciešams akcīzes nodokļa nodrošinājums.

Akcīzes preču noliktavas, reģistrēta saņēmēja vai reģistrēta nosūtītāja darbībai ar alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un naftas produktiem ir iesniedzams akcīzes nodokļa vispārējais nodrošinājums. Par nodrošinājumu var izmantot drošības naudu, saistību izpildes apdrošināšanas polisi vai kredītiestādes galvojumu. Nodrošinājuma iesniegšanu un reģistrāciju apliecina Valsts ieņēmumu dienesta izsniegta akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma apliecība. Tā dod tiesības komersantam darboties ar akcīzes precēm atliktās akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā jeb ar nesamaksātu akcīzes nodokli.

Nodrošinājumu neiesniedz par bezalkoholiskajiem dzērieniem, kafiju, elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu un tā sagatavošanas sastāvdaļām un tabakas aizstājējproduktiem.

Lai viena noteikta darījuma ietvaros saņemtu alkoholiskos dzērienus, tabakas izstrādājumus vai naftas produktus no citas dalībvalsts, ir iesniedzams akcīzes nodokļa vienreizējais nodrošinājums. Par nodrošinājumu var izmantot drošības naudu, saistību izpildes apdrošināšanas polisi vai kredītiestādes galvojumu. Nodrošinājuma iesniegšanu un reģistrāciju apliecina Valsts ieņēmumu dienesta izsniegta akcīzes nodokļa vienreizējā nodrošinājuma apliecība.

Detalizētu informāciju par akcīzes nodokļa nodrošinājumu lasiet Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļa vietnē.

Akcīzes nodokļa markas

Latvijā ar akcīzes nodokļa markām marķē alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus. Ar akcīzes nodokļa markām marķēt atļauts akcīzes preču noliktavā vai muitas noliktavā. Informāciju par akcīzes nodokļa marku saņemšanu, par akcīzes nodokļa marku atdošanu Valsts ieņēmumu dienestam, pārskatu iesniegšanu par akcīzes nodokļa marku apriti kā arī citu detalizētu informāciju par akcīzes nodokļa markām lasiet Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļa vietnē.

Akcīzes preču pārvietošana

Eiropas Savienībā harmonizētās akcīzes preces drīkst pārvietot, ievērojot noteiktu kārtību.

Akcīzes preces, par kurām nav samaksāts akcīzes nodoklis, pārvieto atliktās akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā. Atliktās akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā akcīzes preces pārvieto gan Latvijas teritorijā, gan starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Detalizētu informāciju par akcīzes preču pārvietošanu atliktajā režīmā lasiet Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļa vietnē.

Kad par akcīzes precēm samaksā akcīzes nodokli, tās uzskatāmas par nodotām patēriņam un tām piemērojama cita aprites kārtība nekā pirms to nodošanas patēriņam. Pārvietojot patēriņam nodotās akcīzes preces starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, jāņem vērā, ka akcīzes nodoklis par akcīzes precēm tiek maksāts tajā Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā tās nodod patēriņam saskaņā ar tajā dalībvalstī noteiktajām akcīzes nodokļa likmēm. Līdz ar to, patēriņam nodotu akcīzes preču pārvietošana starp dalībvalstīm ir saistīta ar akcīzes nodokļa samaksas un atmaksas kārtību katrā dalībvalstī. Pārvietojot šādas preces, ir jāievēro arī katrā dalībvalstī noteiktā akcīzes preču marķēšanas kārtība. Detalizētu informāciju par patēriņam nodotu akcīzes preču pārvietošanu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm lasiet Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļa vietnē.

Akcīzes nodokļa deklarācijas un informatīvās deklarācijas

Par darbībām ar akcīzes precēm atbilstoši speciālās atļaujas (licences) veidam, tajā noteiktajiem akcīzes preču veidiem, ar kuriem atļauta darbība, kā arī ņemot vērā licencē norādītos darbības veidus, Valsts ieņēmumu dienestā ir jāiesniedz akcīzes nodokļa deklarācijas un informatīvās deklarācijas (pārskatus). Detalizētu informāciju par akcīzes nodokļa deklarāciju iesniegšanas un nodokļa samaksas termiņiem lasiet Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļa vietnē.

Detalizētu informāciju (metodiskos materiālus) par informatīvo deklarāciju (pārskatu) iesniegšanu un aizpildīšanu lasiet Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļa vietnē.

Papildu informāciju par akcīzes nodokli, akcīzes precēm un akcīzes preču apriti varat iegūt:

• Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļa vietnē;
• uzdodot jautājumus rakstiski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (VID EDS);
• zvanot uz Valsts ieņēmumu dienesta konsultatīvo tālruni +371 67120000, izvēloties sarunas tēmu Akcīzes nodoklis un akcīzes preču aprite;
• piesakoties padziļinātai konsultācijai klātienē.

Valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kas vada un pārstāv kapitālsabiedrību (uzņēmumu), līdz ar to tās kompetencē ietilpst visplašākie ar kapitālsabiedrības darbību saistītie jautājumi. Plašais pienākumu loks līdztekus ietver sevī arī augstu atbildību. Valdes locekļa atbildība ir regulēta Komerclikumā, kā arī citos normatīvajos aktos, piemēram, likumā “Par nodokļiem un nodevām” un Maksātnespējas likumā.

Valdes locekļa atbildība iestājas ne tikai par normatīvo aktu pārkāpšanu, bet arī par zaudējumiem, kurus tas nodarījis kapitālsabiedrībai vai kapitālsabiedrības dalībniekiem (daļu īpašniekiem). Ja valde sastāv no vairākiem valdes locekļiem, tad tie par zaudējumu nodarīšanu kapitālsabiedrībai atbild solidāri jeb kopā, kas nozīmē, ka kapitālsabiedrība var vērsties ar prasību atlīdzināt zaudējumus pie jebkura no valdes locekļiem.

Lai valdes locekli atbrīvotu no atbildības, tam jāpierāda, ka tas ir rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks. Tas saistīts ar Komerclikuma 169. pantā noteikto, ka valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Jēdziens “krietns un rūpīgs saimnieks” ir ģenerālklauzula, kas normatīvajos aktos nav definēts, bet kura saturs tiek konkretizēts atbilstoši faktiskajiem apstākļiem attiecīgajā situācijā. Visbiežāk ar “krietna un rūpīga saimnieka” rīcību tiek saprasta kapitālsabiedrības interešu ievērošana lēmumu pieņemšanā, kā arī normatīvo aktu, kapitālsabiedrības statūtu un tiesisku dalībnieku lēmumu ievērošana, saprātīgu biznesa lēmumu pieņemšana un lojalitāte pret kapitālsabiedrību, jeb kopumā rīkošanās tā, kā noteiktos apstākļos rīkotos vidusmēra saprātīgs komersants. Taču, kā jau minēts, šī jēdziena saturs ir individuāls un katrā gadījumā var atšķirties.

Rīkošanās atbilstoši krietna un rūpīga saimnieka mērauklai jāpierāda arī gadījumos, kad valdes loceklis nevēlas atbildēt solidāri par zaudējumiem, ko radījusi cita valdes locekļa rīcība. Šādās situācijās par rīkošanos kā krietnam un rūpīgam saimniekam gan netiek atzīta tikai balsošana “pret” lēmuma, kas radījis zaudējumus kapitālsabiedrībai, pieņemšanu, bet jāspēj pierādīt, ka valdes loceklis ir darījis visu iespējamo, kas bija tā spēkos, lai attiecīgais lēmums netiktu apstiprināts.

Tā kā valdes loceklis uzsāk savu pienākumu veikšanu ar brīdi, kad viņš tiek ievēlēts valdes locekļa amatā, krietna saimnieka rūpības pienākums ir jāievēro visā valdes locekļa pienākumu pildīšanas laikā. Jāņem vērā arī tas, ka valdes locekli var saukt pie atbildības 5 gadu laikā no zaudējumu kapitālsabiedrībai nodarīšanas dienas, tāpēc to atbildība nebeidzas līdz ar valdes locekļa amata atstāšanu.

• Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras realizētās programmas;
• Plānotie Ekonomikas ministrijas (EM) atbalsta pasākumi;
• CFLA administrētie atbalsta pasākumi;
•  Konsultācijas par finansējuma piesaisti pieejamas LIAA klientu apkalpošanas nodaļās un LIAA biznesa inkubatoros, kā arī ALTUM un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) klientu apkalpošanas centros; Atbalsts eksportam – LIAA eksporta pakalpojumi, kā arī ALTUM eksporta kredītu garantijas;
• Atbalsts inovāciju attīstībai – LIAA inovāciju “vaučeri”
• Uzņēmējdarbības uzsākšanas un attīstības atbalsta programmas – AS “Attīstības finanšu institūcija Altum”
• Atbalsts lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu pārstrādei – Lauku atbalsta dienests
• Nodarbinātības pakalpojumi – Nodarbinātības valsts aģentūra
• Pētniecības un inovācijas programma “Horizonts 2020”
• Startup informatīvā platforma “Labs of Latvia”
• Start up Latvija
• ERASMUS jaunajiem uzņēmējiem – Erasmus-entrepreneurs.eu
• Paralēlie (mezanīna) aizdevumi
  AS “Attīstības finanšu institūcija Altum”
• Kredītu garantijas
  AS “Attīstības finanšu institūcija Altum”
• Eksporta kredītu garantijas
  AS “Attīstības finanšu institūcija Altum”
• Bīstamās nozares uzņēmumiem ir iespēja saņemt bezmaksas palīdzību darba drošības prasību ieviešanā (Latvija.lv apraksts, apraksts VDI tīmekļvietnē) – VDI ESF projekts “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana”

Atbalsts sadarbības veidošanai

1. Eiropas Biznesa atbalsta tīkls (EEN) – Eiropas Biznesa atbalsta tīkls Latvijā
2. Eiropas Teritoriālās sadarbības programmas:
   1. Centrālā Baltijas jūras reģiona programma
   2. Baltijas jūras reģiona programma
   3. Starpreģionu sadarbības programma “Interreg Europe”
3. EUREKA programma komercsabiedrību un zinātnisko institūciju starptautiskās sadarbības veicināšanai.

Uzņēmējdarbību regulē dažādi normatīvie akti. Lai pārliecinātos par to, ka esat ņēmis vērā visas likumdošanas prasības attiecībā uz Jūsu izvēlēto darbības sfēru, pārbaudiet to portālā www.likumi.lv.

Portālā pieejama informācija par konkrētu jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem, piemēram, par transportu un sakariem, par nekustamo īpašumu un būvniecību, lauksaimniecību, mežsaimniecību, zivsaimniecību utt.

Ar uzņēmējdarbību saistītie normatīvie akti:

• Komerclikums
• Darba likums
• Biedrības un nodibinājumu likums
• Arodbiedrību likums
• Darba aizsardzības likums
• Maksātnespējas likums
• Gada pārskatu likums
• Komercdarbības atbalsta kontroles likums
• Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likums
• Preču un pakalpojumu drošuma likums
• Konkurences likums
• Autortiesību likums
• Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums
• Likums par nodokļiem un nodevām
• Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums
• Mikrouzņēmumu nodokļa likums
• Pievienotās vērtības nodokļa likums
• Preču zīmju likums
• Dizainparaugu likums
• Likums par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru
• Likums par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību
• Kooperatīvo sabiedrību likums
• Ārstniecības likums
• Epidemioloģiskās drošības likums
• Reklāmas likums
• Sociālā uzņēmuma likums
• 2005.gada 8. marta Ministru kabineta noteikumi Nr.170 “Noteikumi par ārstniecības iestāžu reģistru”
• 2009.gada 20. janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr.60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām”
• 2015.gada 8. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.693 “Kārtība, kādā skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēji paziņo par saimnieciskās darbības uzsākšanu”
• 2018.gada 9. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.631 „Higiēnas prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai”
• 2019.gada 15. janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr.13 "Prasības kosmētiskā iedeguma pakalpojuma sniegšanai"

• E-adrese
• Uzņēmumu reģistrācija
• Izziņu pieprasīšana no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem
• Mani dati Kadastrā
• Paziņojums par Veselības inspekcijas kontroles laikā uzlikto pienākumu izpildi
• Paziņojums Veselības inspekcijai par darbībām farmācijas jomā
• Iesniegums Veselības inspekcijai
• Pieprasījums par aktuālo stāvokli Veselības inspekcijas uzraudzības objektā
• Dzeramā ūdens testēšanas pārskatu iesniegšana Veselības inspekcijai
• Pieteikums Veselības inspekcijas atļaujas, atzinuma vai novērtējuma saņemšanai
• Atskaišu un valsts statistikas pārskatu iesniegšana
• Darba devēja sastādītā izmeklēšanas akta par notikušu nelaimes gadījumu darbā iesniegšana reģistrācijai
• Paziņojums par notikušu nelaimes gadījumu darbā
• Darba devēja paziņojums Darba inspekcijai par novērstajiem pārkāpumiem
• Darba devēja sastādītā izmeklēšanas akta par notikušu nelaimes gadījumu darbā iesniegšana reģistrācijai
• Darba inspekcijas amatpersonas lēmuma apstrīdēšana
• Darba inspekcijas atļauja bērna nodarbināšanai
• Darba inspekcijas izdoto administratīvo aktu darba devējiem par konstatētajiem pārkāpumiem saņemšana
• Darba inspekcijas sastādītā izmeklēšanas akta par notikušu nelaimes gadījumu darbā saņemšana
• Iesniegums Darba inspekcijai un Darba inspekcijas atbildes saņemšana
• Paziņojums par darba devēja zaudējumiem sakarā ar nelaimes gadījumu darbā
• Paziņojums par notikušu nelaimes gadījumu darbā
• Statistisko datu sniegšana pēc pieprasījuma
• Pārtikas robežkontrole, ievedot preces Eiropas Savienībā no trešajām valstīm
• Fitosanitārā robežkontrole
• Mājas (istabas) dzīvnieka pirmreizējā reģistrācija
• Reģistrēta mājas (istabas) dzīvnieka pazušanas vai atrašanas reģistrācija
• Reģistrēta mājas (istabas) dzīvnieka nāves vai eitanāzijas reģistrēšana
• Mani reģistrētie mājas (istabas) dzīvnieki
• Reģistrēta mājas (istabas) dzīvnieka turētāja maiņas reģistrācija
• Reģistrēta mājas (istabas) dzīvnieka turēšanas adreses maiņas reģistrācija
• Reģistrēta mājas (istabas) dzīvnieka īpašumtiesību maiņas reģistrācija
• Pārbaude, vai persona ir deklarēta norādītajā adresē
• Pārbaude, vai persona ir iekļauta Iedzīvotāju reģistrā un vai nav ziņu par personas nāvi
• Muitas maksājumu izpildes statusa pārbaude
• Muitas maksājumu veikšana tiešsaistes režīmā
• Valsts zemes dienesta ģeotelpisko datu pārlūkošana bez līgumsaistībām

Pieejamās platformas:

• VID Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS)
• Elektroniskā pieteikšanās sistēma (EPS)
• Elektroniskā datu vākšanas (EDV) sistēma
• Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs
• Nebanku statistikas informācijas sistēma
• Vides aizsardzības valsts Statistikas pārskatu ievadīšana
• Elektronisko iepirkumu sistēma (EIS)
• Elektronisko ziņojumu ievades sistēma (EZIS)
• Valsts vides dienesta informācijas sistēma (TULPE)
• Publikāciju vadības sistēma
• Uzņēmumu reģistra informācijas izsniegšanas tīmekļa vietne
• Valsts zemes dienesta datu publicēšanas un e-pakalpojumu portāls kadastrs.lv